Atzinums

Iebilstam pret grozījumiem, kas paredz izmainīt B un C kategorijas robežslieksni, paaugstinoties robežslieksnim daļa no B kategorijas darbībām tiek pārnestas uz C kategoriju, kurām  netiek izsniegta  piesārņojošas darbības atļauja darbību veikšanai, bet tiek veikta tikai šo darbību reģistrācija.
Grozījumu rezultātā daļa no šobrīd B kategorijā esošajām piesārņojošām darbībām tiktu pārnestas uz C kategoriju, kur tiek piemērota tikai vienkāršota reģistrācija, nevis detalizēta atļauju izsniegšanas procedūra. Norādām, ka šāda pieeja var būtiski vājināt vides kontroles mehānismus, palielinot vides piesārņojuma riskus, jo:
1) C kategorijas reģistrācijā netiek noteikti konkrēti nosacījumi emisijām, atkritumu apsaimniekošanai, trokšņu līmeņiem, u.c.,
2) Netiek izvērtēta kopējā darbības ietekme uz vidi (piemēram, kumulatīvā ietekme, ja tuvumā ir citas darbības),
3) Netiek prasīts iesniegt tehnoloģisko aprakstu, izklāstīt piesārņojuma samazināšanas pasākumus, u.tml.,
4) Netiek informēta sabiedrība, jo sabiedriskā apspriešana pie darbības reģistrācijas netiek veikta.

Vēršam uzmanību, ka pastāv risks Teritorijas plānojuma un pašvaldības attīstības interešu ignorēšanai, jo tikai Atļaujas gadījumā tiek izvērtēta darbības saderība ar citām blakus esošām piesārņojošām darbībām, ņemot vērā Aizsargjoslu likumā noteiktās Aizsargjoslas un teritorijas plānojumā noteiktos drošības attālumus un aprobežojumus, kā arī vietējās pašvaldības redzējumu.
Vēlamie uzsvērt, ka darbības reģistrācijas gadījumā sabiedrība un pašvaldība tiek izslēgta no lēmumu pieņemšanas. Pašvaldība netiek laicīgi informēta (pirms darbības reģistrācijas) par  plānoto darbību, tai nelūdz sniegt priekšlikumus vai savu redzējumu darbības reģistrācijai un uzsākšanai. Netiek iesaistītas arī citas valsts institūcijas (piemēram, Veselības inspekcija, Dabas aizsardzības pārvalde u.c.,), kas varētu dot atzinumu par konkrētās darbības ietekmi. Pašvaldību ieskatā tas ir pretrunā ar Orhūsas konvenciju, kas garantē sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību lēmumu pieņemšanā par vidi ietekmējošiem projektiem.
Norādām uz papildu riskiem un niansēm, kas netiek ņemtas vērā darbības reģistrācijas gadījumā:
1) Netiek prasīta riska analīze vai ārkārtas situāciju plāns (piemēram, noplūdes, ugunsgrēka vai avārijas situācijas gadījumā),
2) Netiek analizēta ietekme uz blakus esošiem dabas objektiem vai aizsargājamām teritorijām,
3) Netiek vērtēta iespējamā ietekme uz pazemes ūdeņiem vai virszemes ūdens objektiem, jo nav nepieciešams iesniegt detalizētu tehnisko dokumentāciju,
3)Netiek prasīta atbildīgās personas kvalifikācija vai pieredze vides aizsardzības jomā.

Lūdzam, konsultējoties ar pašvaldībību speciālistiem, atkārtoti izvērtēt darbības kurām ar MK grozījumu projektu tiek paaugstināti robežsliekšņi.  

-

Iebilstam pret priekšlikumu - svītrot no B kategorijas piesārņojošo darbību saraksta darbību – iekārtas neiepakotu organisko un neorganisko ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu uzglabāšanai – un aizstāt to ar regulējumu, kas attiecas tikai uz bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu uzglabāšanu atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumi Nr. 131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" kritērijiem, jo pašvaldības uzskata šādu pieeju par nepamatotu un vides aizsardzības principiem neatbilstošu.
Norādām, ka piesārņojuma potenciāls nav viennozīmīgi atkarīgs tikai no vielas klasifikācijas kā bīstamas, proti, ne visas ķīmiskās vielas, kuras var radīt būtisku ietekmi uz vidi piesārņojuma veidā, tiek klasificētas kā bīstamas saskaņā ar ķīmisko vielu klasifikācijas sistēmu, līdz ar to, balstot regulējumu tikai uz vielas bīstamības klasifikāciju, var netikt aptvertas visas iespējamās vides riska situācijas, jo netiek ņemts vērā procesu komplekss efekts, piemēram, vairāku vielu sinerģiskā iedarbība uz vidi, īpaši, ja operators uzglabā vienlaikus dažādu veidu vielas nelielos daudzumos, kuru kopējā ietekme var būt būtiska.
Aicinām saglabāt iekārtas neiepakotu organisko un neorganisko ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu uzglabāšanai B kategorijas darbību sarakstā, nodrošinot to atbilstošu kontroli un vides aizsardzības prasību ievērošanu.
 

-

Iebilstam pret  priekšlikumu - izslēgt lidostas un lidlaukus no B kategorijas piesārņojošo darbību saraksta, norādot MK noteikumu Anotācijā, ka minētie infrastruktūras objekti paši par sevi tieši nerada vides piesārņojumu, jo pašvaldību ieskatā šāda pieeja ir nepamatota.
Vēršam uzmanību uz pašvaldību ieskatā netiešām, taču būtiskām vides ietekmēm, kas saistītas ar  lidostu un lidlauku ekspluatāciju:
1) Lidostu un lidlauku ekspluatācijas nodrošināšanai tiek veiktas vairākas darbības, kuras pēc savas būtības atbilst B kategorijas piesārņojošām darbībām, jo tās rada potenciālu piesārņojumu gaisā, ūdeņos, gruntī un augsnē, tādēļ tām nepieciešama regulāra uzraudzība un kontrole, ko nodrošina B kategorijas atļaujas regulējums:
1.1.) siltumenerģijas ražošana (degvielas katlumājas, koģenerācijas iekārtas u.c.),
1.2.) notekūdeņu un virszemes noteces ūdeņu savākšana un attīrīšana (t.sk. ar degvielas, eļļas, glikola vai citu piesārņotāju klātbūtni),
1.3.) naftas produktu, smērvielu, atsaldēšanas līdzekļu un citu ķīmisko vielu uzglabāšana un pārkraušana,
1.4.) bīstamo atkritumu apsaimniekošana.
2) Kompleksa vides slodze un risku uzkrāšanās - lidostās vienlaikus norisinās virkne dažādu vides aspektus ietekmējošu procesu – intensīva transporta kustība, troksnis, vibrācijas, ķīmisko vielu izmantošana un atkritumu radīšana. Šāda kombinēta slodze rada papildu riskus, kas ir jāpārrauga integrēti. B kategorijas atļauja ir efektīvs instruments šādu risku pārvaldībai.
3)Netiek ievērota vienlīdzīga attieksme attiecībā uz līdzīgām darbībām - jāuzsver, ka tās pašas darbības – siltuma ražošana, notekūdeņu apsaimniekošana, naftas produktu uzglabāšana – citos sektoros (rūpniecībā, loģistikā, ostās, krematorijās) tiek kvalificētas kā B kategorijas piesārņojošas darbības. Līdz ar to nav pamata izņēmuma piešķiršanai lidostām, kur šīs pašas darbības notiek līdzvērtīgā vai pat lielākā apjomā.
Norādām, ka lidostas un lidlauki kā infrastruktūras objekti nevar tikt vērtēti atrauti no darbībām, kas nepieciešamas to ekspluatācijai un kas rada būtisku piesārņojuma potenciālu. Tādēļ lidostu izslēgšana no B kategorijas piesārņojošo darbību regulējuma būtu pretrunā gan piesardzības un preventīvās rīcības principiem, gan esošajai pieejai līdzīgu darbību regulēšanā citos sektoros. 
Aicinām saglabāt lidostas un lidlaukus B kategorijas darbību sarakstā, nodrošinot to atbilstošu kontroli un vides aizsardzības prasību ievērošanu.

-

Iebilstam pret  piesārņojošas darbības – iekārtas sprāgstvielu ražošanai, kurās izmanto fizikālus ražošanas procesus (piemēram, sajaukšana), svītrošanu no B kategorijas piesārņojošo darbību saraksta. Un nepiekrītam MK noteikumu grozījumu anotācijā paustajam apgalvojumam, ka šī darbība nav saistīta ar paaugstinātu risku, jo tā ietver tikai sprāgstvielu maisījumu sagatavošanu no gatavām izejvielām, izmantojot fizikālus ražošanas procesus, piemēram, sajaukšanu vai samaisīšanu atbilstoši receptūrai.
Norādām, ka pašvaldību ieskatā fizikālu sprāgstvielu ražošanas procesu nevar pielīdzināt bīstamu vielu uzglabāšanas procesam.
Lai arī sprāgstvielu ražošana var balstīties tikai uz fizikāliem procesiem (piemēram, sajaukšanu, presēšanu vai iepakošanu), pats materiāls — sprāgstviela — joprojām saglabā augstu vides un drošības risku. Šīs vielas var būt - toksiskas, nestabilas, eksplozīvas pie nelielas sadursmes vai trieciena.
Vēlamies vērst uzmanību, ka pat bez ķīmiskām reakcijām, kļūdas procesā (nepareiza sajaukšana, pārslogošana, vibrācija) var radīt sprādziena vai noplūdes risku, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību. Avārijas (piemēram, sprādziens, ugunsgrēks) var izraisīt piesārņojošu vielu izplatīšanos gaisā, ūdenī un augsnē, radot būtisku ietekmi uz vidi. Norādām, ka fizikāli procesi nenozīmē, ka iekārta nevar radīt netiešu piesārņojumu, jo - sprādziena vai ugunsgrēka rezultātā izdalās kancerogēni dūmi, sodrēji un daļiņas, piesārņojums var nonākt apkārtējā vidē un paliekoši bojāt biotopus vai zemes resursus.

Izslēdzot šādu darbību no B kategorijas, operators varētu vairs nebūt pienākuma nodrošināt: piesārņojuma un riska ierobežošanas pasākumus, veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.
B kategorijas statusa atcelšana samazina uzraudzības līmeni, kas šādai augsta riska darbībai būtu nepieņemami — īpaši ņemot vērā sprāgstvielu potenciālu vides un sabiedrības apdraudējumu.
Fizikālajos procesos izmantotās iekārtas un produkti var apdraudēt tuvumā esošos objektus (piemēram, dzīvojamās un publiskās teritorijas, ūdenstilpnes, dabas liegumus).

Uzsveram, ka pašvaldību ieskatā iekārtu, kas ražo sprāgstvielas, izmantojot fizikālus procesus, svītrošana no B kategorijas piesārņojošām darbībām ir nepamatota, jo:
1) neatkarīgi no procesa veida saglabājas būtisks vides un sabiedrības riska līmenis,
2)samazinās kontrole un pārraudzība pār darbības bīstamību un risku,
3) iespējami būtiski vides bojājumi avārijas gadījumā. 
Piekrītam MK noteikumu Anotācijā paustajam viedoklim, ka iekārtas sprāgstvielu ražošanai, izmantojot ķīmiskus pārvērtības procesus, ņemot vērā tās bīstamību, atbilst A kategorijas piesārņojošai darbībai. Savukārt, ja objektā tiek tikai uzglabātas bīstamās ķīmiskās vielas vai maisījumi, kas pārsniedz MK 2016.gada 1.marta noteikumos Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" minētos kritērijus, tad jāsaņem B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja ķīmisko vielu un produktu uzglabāšanai, vai jāveic C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācija, ja pārsniedz MK noteikumu 2017.gada 19.septembra noteikumos Nr.563 "Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība" iekļautos kritērijus.

Aicinām saglabāt iekārtas sprāgstvielu ražošanai, kurās izmanto fizikālus ražošanas procesus (piemēram, sajaukšana) B kategorijas darbību sarakstā, nodrošinot to atbilstošu kontroli un vides aizsardzības prasību ievērošanu.

 

-

Iebilstam pret piesārņojošas darbības - vēja elektrostaciju  vai elektrostaciju parku,  svītrošanas no C kategorijas darbību saraksta, jo nepiekrītam MK noteikumu grozījumu anotācijā paustajam apgalvojumam, ka vēja elektrostacijas un vēja parki nav piesārņojoša darbība. Norādām, ka apgalvojumā, ka vēja elektrostacijas vai vēja elektrostacijas nav piesārņojoša darbība, nav ņemta vērā vēja elektrostāciju un parku reālā kumulatīvā vides ietekme. Klimata neitralitāte ir svarīga, bet ne uz citu vides aspektu rēķina. Vides aizsardzības politika nevar balstīties uz vienpusēju labumu izcelšanu, ignorējot pārējo ekosistēmu veselību.
Pašvaldību ieskatā piesārņojošā darbība - vēja elektrostacijas  vai elektrostaciju parki rada tik būtisku un neatgriezenisku ietekmi uz vidi, ka tā būtu jāiekļauj vismaz B kategorijas piesārņojošo darbību sarakstā, jo reģistrējot  C kategorijas darbību, tās reģistrācijai tiek piemērota tikai vienkāršota reģistrācija, nevis detalizēta atļauju izsniegšanas procedūra, kā arī darbības reģistrācijas gadījumā, operatoram netiek izvirzīti nekādi nosacījumi darbības veikšanai (resursu izmantošanai, trokšņa emisijām, atkritumiem utt.), jo nosacījumi darbības veikšanai operatoram tiek izvirzīti tikai atļaujas izsniegšanas gadījumā, bet ne pie darbības reģistrācijas.
Vēršam uzmanību, ka Likuma “Par piesārņojumu” 1.panta 7.punktā noteikts, ka piesārņojums ir cilvēka rīcības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu.
Vēlamies uzsvērt, ka lai gan vēja parki bieži tiek maldīgi uzskatīti par videi draudzīgu enerģijas ieguves veidu. No vides aspektiem raugoties, to darbība rada būtisku ietekmi uz vidi, kas saistīta ar  ekoloģisko, akustisko, vizuālo un materiālo piesārņojumu. Galvenie argumenti, kas pamato šo apgalvojumu ir šādi:
1) Ietekme uz bioloģisko daudzveidību - putnu un sikspārņu bojāeja: Vēja turbīnas bieži tiek uzstādītas vietās, kur atrodas putnu vai sikspārņu migrācijas ceļi. Rotējošās lāpstiņas izraisa nāvējošas sadursmes ar šiem dzīvniekiem. Kukaiņu un dzīvnieku dzīvotņu iznīcināšana: Lielu vēja parku izbūve prasa ievērojamu zemes platību, kas var nozīmēt mežu izciršanu vai dabisko zālāju pārveidošanu par industriālu teritoriju.
2) Ainavas vizuālā piesārņošana - lielas vēja turbīnu būves ievērojami izmaina ainavu, īpaši  dabas  un mežu teritorijās. Šo vizuālo ietekmi bieži uzskata par ainavisko piesārņojumu, jo tas var samazināt teritorijas estētisko un tūrisma vērtību.
3) Trokšņa piesārņojums - vēja turbīnas rada zema frekvence trokšņu (infra skaņas) emisijas , kas var negatīvi ietekmēt gan cilvēkus, gan dzīvniekus. Tuvumā dzīvojošie cilvēki nereti sūdzas par galvassāpēm, miega traucējumiem un stresu.
4) Resursu patēriņš un piesārņojums būvniecības laikā - būvniecības darbi, proti, ielu vēja parku izbūve saistīta ar ceļu būvi, betona pamatu izveidi un tehnikas pārvietošanu, kas izraisa: augsnes degradāciju; putekļu daļiņu emisiju; trokšņa emisijas
5) Atkritumi pēc turbīnu dzīves cikla beigām - turbīnas kalpo aptuveni 20–25 gadus, pēc kā notiek to demontāža. Lielu problēmu rada kompozītmateriālu lāpstiņu utilizācija, jo tās ir grūti pārstrādājamas un bieži tiek apglabātas atkritumu poligonos.
6) Palīgģeneratoru izmantošana (backup generators) - vēja parkos bieži tiek uzstādīti dīzeļdegvielas ģeneratori, kas rada emisijas un trokšņa piesārņojumu, lai gan darbojas reti un īslaicīgi:
6.1. )avārijas gadījumos – piemēram, elektroapgādes pārrāvuma laikā, lai nodrošinātu sistēmas vadības vai apgaismojuma iekārtu darbību;
6.2)  sistēmu palaišanas vai apkopes laikā, kad nepieciešams elektrības padeve, bet pats vējš nav pietiekams.
7) Eļļas un smērvielu izmantošana  turbīnu mehānismiem - Turbīnu mehāniskās daļas (piemēram, pārnesumkārbas) regulāri tiek ieeļļotas ar minerāleļļām, kas ir naftas produkti. Šīs vielas var būt potenciāli bīstamas vidē, ja notiek to noplūde un var izmainīt augsnes fizikālās īpašības un radīt augsnes piesārņojumu. Darbības nodrošināšanai ir nepieciešamas lielas betona platības - turbīnu pamatu izbūvei, asfaltēti pievedceļi, laukumi, kam nepieciešama zemes transformācija. Līdz ar to tiek samazināta infiltrācijas spēja, kas ietekmē virszemes un gruntsūdeņu režīmu. Notiek augsnes sablīvēšana, izraisot augsnes erozijas procesus ap būvobjektiem.
8) Samazina bioloģisko daudzveidību un augsnes produktivitāti - dzīva, dabīga augsnes virskārta tiek nomainīta ar nedzīvu, hermētisku virsmu. Augsnes dzīvotne tiek noplicināta vai iznīcināta, kas neatbilst ilgtspējīgas zemes izmantošanas principiem.
9) Rada vibrāciju emisijas - vibrācijas var rasties no turbīnas darbības, it īpaši no rotora, ģeneratora vai pamatnes, kur turbīna pieslēgta zemei.
10)Rada mirgošanas emisijas ("shadow flicker") - saulei spīdot cauri rotējošiem spārniem, rodas periodiskas gaismas un ēnas pārmaiņas. Šī parādība var būt kaitinoša, īpaši, ja cilvēks dzīvo netālu no turbīnas un logs ir tieši tās virzienā.
11) Rada nopietnu ugunsbīstamības risku - ugunsgrēki turbīnās var rasties: elektrisko komponentu īssavienojumu dēļ, pārslogotas bremzes vai pārkaršanas dēļ, zibens spēriena rezultātā, radot bīstamus, grūti apkarojamus un lokalizējamus ugunsgrēkus, it īpaši dzīvojamo māju un mežu tuvumā.

Ņemot vērā augstāk minētos argumentus lūdzam iekļaut vēja elektrostacijas vai elektrostaciju parkus vismaz MK noteikumu grozījumu B kategorijas piesārņojošo darbību sarakstā. Tāpat lūdzam detalizētāk skaidrot kādēļ vēja elektrostacijas vai elektrostaciju parki tiek svītroti no MK noteikumu grozījumu projekta.
Lūdzam sniegt detalizētu informāciju vai vēja elektrostacijas un vēja elektrostaciju parki tiks reglamentēti ar citu specifisku normatīvo aktu, kā tas 07. 08. 2025. zskanēja LPS un KEM sarunās, un ja jā tad kāds ir jaunā normatīvā akta provizoriskais spēkā stāšanās laiks.
Lūdzam sniegt informāciju kā šī darbība - vēja elektrostacijas vai elektrostaciju parki - tiks regulēta starpposmā starp šo MK noteikumu grozījumu spēkā stāšanos un jaunā regulējuma spēkā stāšanos.

-

Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, aizsargjoslas var radīt lietošanas ierobežojumus citu personu nekustamajos īpašumos, piemēram, ierobežojot būvniecību, mežizstrādi, lauksaimniecisko darbību utt.,
Norādām, ka gadījumā ja tiek plānotas jaunas aizsargjoslas ārpus piesārņojošās darbības īpašumā esošās teritorijas, ir būtiski nodrošināt iepriekšēju saskaņojumu ar attiecīgās zemes vienības īpašnieku vai valdītāju, jo  tādējādi tiek nodrošināta trešo personu īpašumtiesību ievērošana, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma prasībām, mazinot juridiskos riskus un veicinot caurspīdīgu un tiesiski korektu piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanas procesu.
Ņemot vērā augstāk minēto izsakām priekšlikumu papildināt MK noteikumu Nr.1082  3.pielikuma 2.punktu  ar 2.3.apakšpunktu šādā redakcijā:
 “2.3. ja ir paredzēts, ka piesārņojošās darbības vai darbības izmaiņu rezultātā drošības, ekspluatācijas vai sanitārā aizsargjosla, kas tiek noteikta saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, vai drošības attālums, kas tiek noteikts saskaņā ar pašvaldību teritorijas plānojumu vai citiem normatīvajiem aktiem, aizņems jaunas zemes vienības vai to daļas, attiecīgās izmaiņas piesārņojošās darbības īpašnieks vai valdītājs saskaņo ar zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura nekustamo īpašumu attiecas paredzētais apgrūtinājums”.

Kā arī attiecīgi papildināt MK noteikumu Nr.1082 3.pielikuma 7.punktu ar 7.5. apakšpunktu šāda redakcijā:
“7.5. par ekspluatācijas, drošības un sanitāro aizsargjoslu saskaņošanu”.

 

-

Norādām, ka svarīgi MK noteikumu grozījumos iekļaut prasību norādīt ne tikai piesārņojošās darbības atrašanās vietas adresi, bet arī zemes vienības kadastra numuru un kadastra apzīmējumu, jo mūsdienu uzraudzības sistēmas balstās uz ģeotelpisko datu integrāciju. Kadastra apzīmējumi ļauj sasaistīt datus ar ĢIS (ģeogrāfiskās informācijas sistēmām) un citiem valsts reģistriem, padarot vides pārvaldību efektīvāku. Adrese var būt nenoteikta vai mainīga, īpaši  teritorijās vai vietās, kur nav piešķirta oficiāla adresācija ( adrese b/n). Kadastra numurs un apzīmējums ir unikāli – tie ļauj viennozīmīgi noteikt konkrēto zemes vienību visā valsts teritorijā.
Kadastra informācija nodrošina precizitāti, juridisku noteiktību un efektīvu uzraudzību, ko adrese viena pati nevar garantēt. Tāpēc šādas prasības iekļaušana MK noteikumos ir būtisks solis uz caurskatāmāku un atbildīgāku piesārņojošo darbību pārvaldību.

Ņemot vērā, ka piesārņojoša darbība bieži aizņem vairākas zemes vienības, izsakām priekšlikumu izteikt MK noteikumu Nr.1082 3.pielikuma 1.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
 “1.1. tā zemes īpašnieka vārds, uzvārds un adrese, zemes vienības kadastra numurs un kadastra apzīmējums vai nosaukums un adrese, zemes vienības kadastra numurs un kadastra apzīmējums, uz kura zemes atrodas iekārta vai notiek piesārņojoša darbība (ja atšķiras no komersanta adreses);”.
 

Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, aizsargjoslas var radīt lietošanas ierobežojumus citu personu nekustamajos īpašumos, piemēram, ierobežojot būvniecību, mežizstrādi, lauksaimniecisko darbību utt.. Līdz ar to, ja tiek plānotas jaunas aizsargjoslas ārpus piesārņojošās darbības īpašumā esošās teritorijas, ir būtiski nodrošināt iepriekšēju saskaņojumu ar attiecīgās zemes vienības īpašnieku vai valdītāju, jo  tādējādi tiek nodrošināta trešo personu īpašumtiesību ievērošana, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma prasībām, mazinot juridiskos riskus un veicinot caurspīdīgu un tiesiski korektu piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanas procesu.

Piedāvājam papildināt MK noteikumu Nr.1082 5 .pielikuma 2.punktu ar 2.10. apakšpunktu šādā redakcijā:
“2.10. Ar citām fiziskajām vai juridiskajām personām (fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu, adresi, juridiskajai personai – komersanta vienoto reģistrācijas numuru, adresi) noslēgto līgumu saraksts(1), norādot galvenos nosacījumus:
2.10.1. par ūdens piegādi;
2.10.2.  par notekūdeņu attīrīšanu;
2.10.3. par atkritumu apsaimniekošanu;
2.10.4. par ekspluatācijas, drošības un sanitāro aizsargjoslu saskaņošanu;
2.10.5. par citiem līgumiem, ja tie attiecināmi uz operatora veikto darbību”.

 

-

Vēršam uzmanību, ka svarīgi MK noteikumu grozījumos iekļaut prasību norādīt ne tikai piesārņojošās darbības atrašanās vietas adresi, bet arī zemes vienības kadastra numuru un kadastra apzīmējumu, jo mūsdienu uzraudzības sistēmas balstās uz ģeotelpisko datu integrāciju. Kadastra apzīmējumi ļauj sasaistīt datus ar ĢIS (ģeogrāfiskās informācijas sistēmām) un citiem valsts reģistriem, padarot vides pārvaldību efektīvāku. Adrese var būt nenoteikta vai mainīga, īpaši  teritorijās vai vietās, kur nav piešķirta oficiāla adresācija ( adrese b/n). Kadastra numurs un apzīmējums ir unikāli – tie ļauj viennozīmīgi noteikt konkrēto zemes vienību visā valsts teritorijā. Kadastra informācija nodrošina precizitāti, juridisku noteiktību un efektīvu uzraudzību, ko adrese viena pati nevar garantēt. Tāpēc šādas prasības iekļaušana MK noteikumos ir būtisks solis uz caurskatāmāku un atbildīgāku piesārņojošo darbību pārvaldību.

Lūdzam papildināt MK noteikumu Nr.1082 5.pielikuma 1.punktu ar 1.6.apakšpunktu šādā redakcijā: 
“1.6.  Ja ir paredzēts, ka piesārņojošās darbības vai darbības izmaiņu rezultātā drošības, ekspluatācijas vai sanitārā aizsargjosla, kas tiek noteikta saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, vai drošības attālums, kas tiek noteikts saskaņā ar pašvaldību teritorijas plānojumu vai citiem normatīvajiem aktiem, aizņems jaunas zemes vienības vai to daļas, attiecīgās izmaiņas piesārņojošās darbības īpašnieks vai valdītājs saskaņo ar zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura nekustamo īpašumu attiecas paredzētais apgrūtinājums”.

 

-

Vēršam uzmanību, ka MK noteikumu grozījumos svarīgi iekļaut prasību norādīt ne tikai piesārņojošās darbības atrašanās vietas adresi, bet arī zemes vienības kadastra numuru un kadastra apzīmējumu, jo mūsdienu uzraudzības sistēmas balstās uz ģeotelpisko datu integrāciju. Kadastra apzīmējumi ļauj sasaistīt datus ar ĢIS (ģeogrāfiskās informācijas sistēmām) un citiem valsts reģistriem, padarot vides pārvaldību efektīvāku. Adrese var būt nenoteikta vai mainīga, īpaši  teritorijās vai vietās, kur nav piešķirta oficiāla adresācija ( adrese b/n). Kadastra numurs un apzīmējums ir unikāli – tie ļauj viennozīmīgi noteikt konkrēto zemes vienību visā valsts teritorijā. Kadastra informācija nodrošina precizitāti, juridisku noteiktību un efektīvu uzraudzību, ko adrese viena pati nevar garantēt. Tāpēc šādas prasības iekļaušana MK noteikumos ir būtisks solis uz caurskatāmāku un atbildīgāku piesārņojošo darbību pārvaldību.

Piedāvājam izteikt MK noteikumu Nr.1082 5. pielikuma 1.2.apakšpunktu šādā redakcijā:
“1.2. tā zemes īpašnieka vārds, uzvārds , adrese, zemes vienības kadastra numurs un zemes vienības kadastra apzīmējums vai nosaukums, adrese un zemes vienības kadastra numurs un zemes vienības kadastra apzīmējums, uz kura zemes atrodas iekārta vai notiek piesārņojoša darbība (ja atšķiras no komersanta adreses);”.



 

-

Vēršam uzmanību, ka svarīgi MK noteikumu grozījumos iekļaut prasību norādīt ne tikai piesārņojošās darbības atrašanās vietas adresi, bet arī zemes vienības kadastra numuru un kadastra apzīmējumu, jo mūsdienu uzraudzības sistēmas balstās uz ģeotelpisko datu integrāciju. Kadastra apzīmējumi ļauj sasaistīt datus ar ĢIS (ģeogrāfiskās informācijas sistēmām) un citiem valsts reģistriem, padarot vides pārvaldību efektīvāku. Adrese var būt nenoteikta vai mainīga, īpaši  teritorijās vai vietās, kur nav piešķirta oficiāla adresācija ( adrese b/n). Kadastra numurs un apzīmējums ir unikāli – tie ļauj viennozīmīgi noteikt konkrēto zemes vienību visā valsts teritorijā.
Kadastra informācija nodrošina precizitāti, juridisku noteiktību un efektīvu uzraudzību, ko adrese viena pati nevar garantēt. Tāpēc šādas prasības iekļaušana MK noteikumos ir būtisks solis uz caurskatāmāku un atbildīgāku piesārņojošo darbību pārvaldību.

Piedāvājam izteikt MK noteikumu Nr.1082  6.pielikuma 8.punktu šādā redakcijā :
“8. Adrese, zemes vienības kadastra numurs un zemes vienības kadastra apzīmējums”.

-