Atzinums

Atkārtoti norādām, ka nav atbalstāma šajā tiesību normā piedāvāto grozījumu tālākā virzība.
Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz kravas pārvadājumu licencēšanu šobrīd spēkā esošā Autopārvadājumu likuma 6.panta desmitā daļa nosaka, ka pārvadātājs, tā likumiskie pārstāvji un pārvadājumu vadītājs atbilst regulas Nr.1071/2009 6.panta 1.punkta “a” un “b” apakšpunktā noteiktajām labas reputācijas prasībām. Attiecībā uz pasažieru pārvadājumu licencēšanu identiska prasība ir ietverta spēkā esošajā Autopārvadājumu likuma 30.panta vienpadsmitajā daļā. Savukārt Ministru kabineta 2020.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.194 “Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus” (turpmāk – Noteikumi Nr.194) 4.4.apakšpunkts nosaka, ka, lai pieņemtu lēmumu par licences izsniegšanu, Autotransporta direkcija iegūst šādu informāciju un pārliecinās par pārvadātāja likumisko pārstāvju un pārvadājumu vadītāja atbilstību labas reputācijas prasībām, pārbaudot informāciju Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistrā saskaņā ar regulas Nr.1071/2009 6.panta 1.punkta “a” un “b” apakšpunktu. Noteikumu Nr.194 4.4.apakšpunktā ietvertais regulējums ir piemērojams, gan attiecībā uz kravas pārvadājumu licencēšanu, gan arī attiecībā uz pasažieru pārvadājumu licencēšanu.
Ar likumprojektu tiek piedāvāts izdarīt grozījumus Autopārvadājumu likuma 6.panta desmitajā daļā, paredzot, ka labas reputācijas prasību atbilstības izvērtēšanā tiek ņemta vērā Sodu reģistrā reģistrētā informācija par kriminālsodāmību noteiktajās jomās visās valstīs. Identiskus grozījumus ar likumprojektu tiek piedāvāts izdarīt arī Autopārvadājumu likuma 30.panta vienpadsmitajā daļā. Līdz ar to secināms, ka pēc būtības šobrīd spēkā esošo regulējumu par to, kādā veidā veicama labas reputācijas pārbaude, izmantojot Sodu reģistrā pieejamo informāciju, no Noteikumiem Nr.194 ir paredzēts pārnest uz Autopārvadājumu likumu.
Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.apakšpunktā ir ietverta šāda informācija: “Izvērtējot pārvadātāju atbilstību labas reputācijas prasībai atbilstoši Regulas Nr.1071/2009 6.pantā noteiktajam, kriminālsodāmības pārbaude ir noteikta Ministru kabineta 2020.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.194 “Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”, savukārt no Sodu reģistra saņemamais  informācijas apjoms ir norādīts minēto noteikumu anotācijā, kurā norādīts, ka tiek saņemta informācija par kriminālsodāmību Eiropas Savienības dalībvalstīs. Izvērtējot šo regulējumu, secināms, ka iepriekšminētā norma būtu jānosaka Likumā (Likuma 6.panta desmitā daļa).”. Taču atkārtoti norādām, ka likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.apakšpunktā ietvertā informācija nav uzskatāma par pietiekamu, lai ar to pamatotu nepieciešamību izdarīt grozījumus Autopārvadājumu likuma 6.panta desmitajā daļā, kā arī Autopārvadājumu likuma 30.panta vienpadsmitajā daļā. Proti, likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) nav norādīts uz konkrētām problēmām šobrīd spēkā esošajā regulējumā, kuru risināšanai būtu nepieciešami attiecīgi grozījumi minētajās Autopārvadājumu likuma tiesību normās.
Vienlaikus norādām, ka likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.apakšpunktā ietvertā informācija nav korekta. Proti, Noteikumu Nr.194 4.4.apakšpunktā ietvertais regulējums nenosaka kriminālsodāmības pārbaudi kā tas tiek minēts likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.apakšpunktā. Vēršam uzmanību, ka Noteikumu Nr.194 4.4.apakšpunktā ietvertais regulējums paredz pienākumu Autotransporta direkcijai pārliecināties par attiecīgo subjektu atbilstību labas reputācijas prasībām, izmantojot Sodu reģistrā pieejamo informāciju. Pēc būtības tas nozīmē, ka, izvērtējot atbilstību labas reputācijas prasībām, tiek ņemta vērā gan Sodu reģistrā reģistrētā informācija par šo subjektu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, gan arī informācija par to izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, jo regulas Nr.1071/2009 6.panta 1.punkta “a” un “b” apakšpunkta regulējums paredz pienākumu izvērtēt, vai attiecīgie subjekti nav tikuši notiesāti un vai tiem nav piemērotas sankcijas par jebkādiem smagiem to valsts spēkā esošo normatīvo aktu pārkāpumiem konkrētās jomās. Līdz ar to secināms, ka ar likumprojektā piedāvātajiem grozījumiem Autopārvadājumu likuma 6.panta desmitajā daļā, kā arī Autopārvadājumu likuma 30.panta vienpadsmitajā daļā, ciktāl tie paredz, ka labas reputācijas prasību atbilstības izvērtēšanā tiek ņemta vērā tikai Sodu reģistrā reģistrētā informācija par kriminālsodāmību noteiktajās jomās, pēc būtības tiek sašaurināts šobrīd spēkā esošais labas reputācijas izvērtējuma tvērums. Bet likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļā informācija par šādu būtisku izmaiņu nepieciešamību nav ietverta.
Papildus norādām, ka likumprojektā piedāvātajos grozījumos, kas paredz Autopārvadājumu likuma 6.panta desmitās daļas un Autopārvadājumu likuma 30.panta vienpadsmitās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, tiek lietota vārdkopa, kuras tvērums nav saprotams. Proti, abu minēto tiesību normu jaunajās redakcijās tiek lietota vārdkopa “visās valstīs”. Taču vēršam uzmanību uz to, ka informācijas kopumu, kāds tiek iegūts un uzkrāts Sodu reģistrā, nosaka Sodu reģistra likums. Līdz ar to arī labas reputācijas prasību atbilstības izvērtēšanā var tikt izmantots tikai atbilstoši Sodu reģistra likuma regulējumam iegūtais un uzkrātais informācijas kopums. Tāpēc nav saprotams, kādu juridisko slodzi vārdkopai “visās valstīs” ir vēlējušies piešķirt likumprojekta autori.
 

-

Šajā tiesību normā piedāvāto grozījumu tālākā virzība nav atbalstāma. Iebilduma pamatojumu skatīt pie šajā likumprojektā piedāvātajiem grozījumiem Autopārvadājumu likuma 6.panta desmitajā daļā.

-

Precizēt likumprojekta 52.⁷panta otrās daļas pirmo teikumu. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 52.³ pantā minēto  pienākumu izpildes pienākums ir noteikts pārvadātājam. Valsts policijai var tikt noteikts pienākums veikt minēto prasību izpildes pārbaudi. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka minētajā normā ir ietverta, iespējams, nekorekta atsauce uz likumprojekta 52.³ pantu, jo transportlīdzekļa vadītāja pienākumi ir noteikti likumprojekta 52.⁶ pantā un līdz ar to, iespējams, nepieciešams precizēt atsauces pantu, bet, ja atsauce ir korekta - nepieciešams normā aizstāt vārdus "transportlīdzekļa vadītāja" ar vārdu "pārvadātāja".
Līdz ar to minētajā normā nepieciešami šādi precizējumi: Valsts policija veic  šā likuma (52.³ pantā vai 52.⁶ pantā)  minēto (pārvadātāja vai transportlīdzekļa vadītāja)  pienākumu izpildes pārbaudi autopārvadājumu kontroles uz ceļa ietvaros.

-

Ņemot vērā šajā pantā piedāvātos grozījumus, kas paredz Autopārvadājumu likuma 6.panta pirmās un trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un kurā turpmāk ir paredzēts lietot terminu "pieļaujamā pilnā masa", nepieciešams izvērtēt, vai attiecīgi grozījumi nebūtu izdarāmi arī Autopārvadājumu likuma 51.panta pirmajā daļā, proti, nepieciešams izvērtēt, vai arī Autopārvadājumu likuma 51.panta pirmajā daļā termina "kopējā pieļaujamā masa" vietā nebūtu lietojams termins "pieļaujamā pilnā masa".

-

Izvērtēt nepieciešamību precizēt šajā tiesību normā ietverto regulējumu, jo patlaban nav saprotama tās beigu daļā ietvertās vārdkopas "vai pārvadājumiem valsts robežās vai valstspilsētas pašvaldības izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pārvadājumiem attiecīgās valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās" būtība.

-