Atzinums

Noteikumu projekts paredz, ka komersantam, kurš iesniedz pieteikumu speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai, ir nepieciešama vienošanās ar apdrošināšanas sabiedrību par tās gatavību apdrošināt šā projekta īstenošanas rezultātā iespējamos riskus. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) lūdz sniegt skaidrojumu, vai šāda kritērija paredzēšana nav uzskatāms par būtisku šķērsli, kas varētu atturēt komersantus no pieteikuma iesniegšanas. Jāņem vērā, ka jebkurš speciālās regulatīvās vides izveides un īstenošanas projekts paredz risku izvērtējumu un atbilstošu drošības pasākumu paredzēšanu. Tādējādi, ar risku mazināšanas pasākumu kopumu un kompensējošu mehānismu noteikšanu jau ir pietiekoši un speciālas apdrošināšanas iegāde nav nosakāma kā obligāti izpildāms kritērijs.
 

-

Regulators lūdz sniegt detalizētāku skaidrojumu par šādiem jautājumiem, vienlaikus aicinot apsvērt ar tiem saistīto nosacījumu ietveršanu noteikumu projektā:
1. kādas ir komersanta tālākās iespējas sasniegt speciālās regulatīvās vides projekta īstenošanu, ja atbilstoši noteikumu projekta 11.punktam komersants tiek informēts par pieteikuma par speciālās regulatīvās vides nevirzīšanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;
2. ja pieteikums ir virzīts izskatīšanai Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu operatīvās darba grupas un Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē un pieteikuma izvērtēšanas rezultātā lēmums ir komersantam negatīvs, kādā apmērā šī informācija (lēmuma pamatojums) būs pieejams komersantam un vai Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes lēmums ir galīgs un nav turpmāk ne apstrīdams, ne pārsūdzams.
 

-

Regulators konstatē, ka noteikumu projekts nesniedz pilnīgu priekšstatu par grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos, kas ir nepieciešami speciālās regulatīvās vides īstenošanai. Ņemot vērā minēto Regulators vērš uzmanību uz sekojošo un aicina apsvērt iespēju papildināt noteikumu projektu, lai precizētu nepieciešamo grozījumu normatīvajos aktos identificēšanas un veikšanas kārtību:
1. noteikumu projekta 12.punktā, kas nosaka nozares ministrijas tiesību akta projektā par speciālās regulatīvās vides īstenošanu norādāmo informāciju, nav paredzēta prasība nozares ministrijai ietvert informāciju par identificētiem nepieciešamiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas ir saistoši speciālās regulatīvās vides īstenošanai, kuru komersants bija sniedzis savā pieteikumā, un kuru būtu izvērtējusi nozares ministrija (noteikumu projekta 6.3.5.apakšpunkts). Regulators ierosina izvērtēt iespēju noteikumu projekta 12.punktā minēto nozares ministrijas tiesību akta projektu papildināt ar prasību norādīt informāciju par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos regulatīvās vides īstenošanai;
2. anotācijā attiecībā uz noteikumu projekta 6.3.5.punktā minēto komersanta pieteikumā norādāmo informāciju – identificētiem nepieciešamiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas ir saistoši speciālās regulatīvās vides īstenošanai, ir minēts, ka “..(papildus normatīvo aktu grozījumus, tostarp – pašvaldību saistošajos noteikumos u.c. identificēs nozares ministrija, izvērtējot speciālās regulatīvās vides pieteikumu)”. Noteikumu projekts un anotācija skaidri nenosaka no kādiem normatīvajiem aktiem komersants varēs saņemt atkāpes (veicot grozījumus), kā arī kādus dokumentus nozares ministrijai jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetam kopā ar tiesību akta projektu vai ziņojumu, lai virzītu nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. Regulators aicina skaidrot detalizētāk grozījumu normatīvajos aktos, kas nepaciešami regulatīvās vides īstenošanai, veikšanas kārtību;
3. noteikumu projektā nav noteikta kārtība, kā tiek gatavoti un virzīti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, ja tie ir nepieciešami vairākos tādos likumos, kuru atbildīgās ministrijas ir dažādas, vai ja grozījumi ir nepieciešami kādas iestādes (piemēram, Regulatora) izdotajā normatīvajā aktā. Šādas kārtības noteikšana novērstu tiesisko neskaidrību, veicinātu efektīvāku speciālās regulatīvās vides īstenošanu un institūciju sadarbību;
4. noteikumu projektā nav noteikts, ka atkāpes nevarētu tikt piešķirtas no tādiem nacionālajiem tiesību aktiem (vai to konkrētām normām), kuri izstrādāti pārņemot Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības. Regulatīvās vides īstenošanai atkāpes (veicot grozījumus) no spēkā esošo normatīvo aktu prasībām būtu piešķiramas tikai no tādām tiesību normām, kas nav izstrādātas, lai transponētu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības nacionālajos tiesību aktos.

 

-

No noteikumu projekta var secināt, ka nozares ministrija noteic speciālās regulatīvās vides īstenošanas uzraudzības kārtību. Tomēr ne no noteikumu projekta, ne arī sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (turpmāk – anotācija) neizriet, vai nozares ministrija pēc savas izvēles pati varēs veikt speciālās regulatīvās vides īstenošanu vai tomēr šo uzdevumu ir paredzēts uzdot uzraudzības iestādēm (ja atbilde ir apstiprinoša, tad nepieciešams precizēt kā, kādā statusā un ar kādām pilnvarām uzraudzības iestādes tiks piesaistītas). Attiecīgi, Regulatora ieskatā, noteikumu projektā ir nepieciešams paredzēt nozares ministrijas un uzraugošo iestāžu konkrētu atbildības sadalījumu speciālās regulatīvās vides īstenošanas uzraudzībā, norādot to iesaisti un veidu, kā uzraudzības īstenošana tiks deleģēta un nodrošināta.
Turklāt, jāņem vērā, ka speciālās regulatīvās vides projekts var atbilst vairākām Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 3.panta pirmajā daļā norādītajām prioritāro projektu īstenošanas jomām. Tādējādi, iespējams, pastāv risks, ka speciālās regulatīvās vides uzraudzības kārtība starp dažādām nozares ministrijām var atšķirties. Ņemot vērā minēto, Regulators uzskata, ka ir nepieciešams paredzēt vienotus nosacījumus vai principus speciālās regulatīvās vides projektu uzraudzības kārtībai, lai nodrošinātu vienveidīgu uzraudzības īstenošanas praksi.

-

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka komersantiem tiek noteikts pienākums nodrošināt pieeju speciālas regulatīvās vides kumulatīvajiem rezultātiem, “..tādējādi nodrošinot zināšanu pārnesi, kā arī iespējami uzlabojot turpmāko lēmumu pieņemšanas procesu, efektivitāti un politikas īstenošanu (pieeja kumulatīvajiem rezultātiem ļauj nozares ministrijai pieņemt lēmumus, balstoties uz reāliem datiem un pieredzi, nevis tikai teorētiskiem pieņēmumiem. Tas veicina precīzāku un efektīvāku regulējumu izstrādi, kas labāk atbilst nozares vajadzībām).”. Attiecīgi tiek paredzēts, ka, cita starpā, kumulatīvie rezultāti nozaru ministrijām ļaus īstenot efektīvāku regulējuma izstrādi un lēmumu pieņemšanu nākotnē.

Tomēr ne noteikumu projekts, ne anotācija neparedz turpmāku nozares ministrijas rīcību gadījumā, ja speciālās regulatīvās vides projekts ir īstenots veiksmīgi un inovācija ir jāīsteno praksē, tai skaitā arī gadījumā, ja ir bijusi uz speciālās regulatīvās vides īstenošanas laiku piešķirta atkāpe no viena vai vairāku normatīvo aktu prasībām. Šādas inovācijas ieviešanai dzīvē var būt nepieciešami jau permanenti grozījumi minētajos tiesību aktos. Attiecīgi Regulators aicina izvērtēt nepieciešamību noteikumu projektā paredzēt kārtību šādu grozījumu virzībai, detalizētāk procesu skaidrojot anotācijā.
 

-

Regulators aicina anotācijā norādīt, ka arī Latvijā izveidotās neatkarīgās iestādes noteic speciālās regulatīvās vides izveides un īstenošanas nosacījumus un kārtību, kas realizējamas paralēli tām regulatīvajām vidēm, kas izveidotas un īstenotas pamatojoties uz šo noteikumu projektu.

Pamatojums;
Regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, ūdenssaimniecības nozarēs, depozīta iepakojuma un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un regulējamo nozaru normatīvajiem aktiem. Regulators patstāvīgi pilda tam ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.
Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 10.panta septītā daļa noteic, ka Regulators nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ekonomiskas vai tiesiskas saistības vai stimulus, kas veicina sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu atbilstoši noteiktajām kvalitātes prasībām. Turklāt Regulatora darbības stratēģijā 2022-2026.gadam kā viens no stratēģiskiem uzdevumiem ir noteikts  - nodrošināt inovācijas atbalstošu un uz stimuliem balstītu regulējošo vidi.

Ņemot vērā minēto un Regulatora institucionālo un funkcionālo neatkarību, pieredzi un ekspertīzi, kas uzkrāta, veicot regulēšanas funkciju, kā arī pienākumu īstenot stratēģiskos mērķus, Regulators uzskata par pamatotu speciālas regulatīvās vides izveidi un īstenošanu atbilstoši neatkarīgās iestādes (Regulatora) kompetences ietvaram. Regulators vērš uzmanību, ka neatkarīgā iestāde regulatīvo vidi īstenotu tikai savas kompetences ietvaros, tai skaitā, grozījumi, kas nepieciešami regulatīvās vides īstenošanai (inovācijas testēšanai), tiktu veikti tikai neatkarīgās iestādes (Regulatora) izdotajos normatīvajos aktos.
Regulators norāda, ka šādas neatkarīgās iestādes speciālās regulatīvās vides izveide mazinātu administratīvo slogu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un nozaru ministrijām un potenciāli būtu arī ērtāks risinājums tādiem regulēto nozaru komersantiem, kuru inovatīvā produkta testēšanai pietiekams būtu tikai Regulatora kompetences ietvars. Vienlaikus neatkarīgās iestādes, īstenojot speciālo regulatīvo vidi savas kompetences ietvaros un veidojot tās tiesisko ietvaru, pārliecinātos, ka tā nepārklājas ar šo noteikuma projektā ietverto speciālās regulatīvās vides ietvaru.
 

-