Atzinums

No 2018.gada 1.janvāra likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir spēkā normas, kas nosaka, ka  par darba ņēmēju tiek uzskatīts profesionāls sportists (1.panta 2.punkta “s” apakšpunkts). Profesionālam sportistam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir 860 euro mēnesī (14.panta 20.daļa).
Ja profesionālam sportistam aprēķinātais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir mazāks par 860 euro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no starpības starp profesionālā sportista darba ienākumiem un 860 euro no saviem līdzekļiem veic darba devējs (14.panta 21.daļa).
Tāpat likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikts, ka brīvprātīgi pensiju apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pievienoties profesionāli sportisti (5.panta 3.³ daļa).
Likumprojekta “Sporta likums” 1.panta 14.punktā ir sniegta sportista definīcija:
a) persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās, tai skaitā parasportists;
b) profesionāls sportists — fiziskā persona, kas par atlīdzību gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.
Tādejādi secināms, ka tikai par likumprojekta “Sporta likums” 1.panta 14.punkta “b” apakšpunktā minētām personām varēs piemērot likumā “Par valsts sociālo  apdrošināšanu” 14.panta 20.daļā noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu. Savukārt likumprojekta “Sporta likums” 1.panta 14.punkta “a” apakšpunktā minētās personas, nebūs pakļautas valsts sociālajai apdrošināšanai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam izvērtēt, vai, likumprojektā “Sporta likums” ieviešot šādu tiesisko regulējumu (definīcijas), ar to tiek apzināti paredzēts, ka sportistiem tiks noteikta atšķirīga sociālā aizsardzība.

Vienlaikus lūdzam arī anotācijā ietvert skaidrojumu par profesionālu sportistu/ sportistu sociālo aizsardzību, skaidrojot, kas domāts ar "par atlīdzību gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās", minot, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts noteikts likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” tikai attiecībā uz profesionāliem sportistiem, ka brīvprātīgi var pievienoties pensiju apdrošināšanai un kādus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus profesionāliem sportistiem ir tiesības saņemt. Šāds papildinājums nepieciešams, lai sporta nozari regulējošā speciālā likuma anotācijā būtu skaidra informācija par to, kuriem sportistiem, kādos gadījumos un uz kādu sociālās aizsardzības sistēmas atbalstu ir tiesības. 

 

-

Ņemot vērā, ka sporta principi ir definēti 4.pantā, ierosinām ar šajā daļā definētajiem principiem (caurspīdīgums, līdzdalība, sociālā iekļaušana un vienlīdzība) papildināt 4.panta 1.daļas uzskaitījumu vai arī integrēt 4.panta 2.daļas tekstā.

-

Spēkā esošā Sporta likuma (turpmāk - likums) 6.panta pirmās daļas redakcija neatbilst faktiskajai situācijai. Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) kompetence likumā kopš tā pieņemšanas 2002.gadā nav bijusi pareizi definēta, jo LM nav iesaistīta sportistu ar invaliditāti aprūpes programmu īstenošanā, ne veterānu atbalsta programmu izstrādē un īstenošanā. 
Jautājumā par likumprojekta "Sporta likums" (turpmāk - likumprojekts) 9.panta trešās daļas 1. punktu:
LM izstrādā valsts politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā, t.sk. sociālās palīdzības, sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā un valsts politiku tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas jomā. LM novirza finansējumu speciālajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem uz sacensībām (to dara Nacionālās rehabilitācijas centrs “Vaivari” saskaņā ar deleģējumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā) pēc Latvijas Paralimpiskās komitejas (turpmāk – LPK) pieprasījuma. Savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sportisti var saņemt vispārējā kārtībā, ja sportistu veselības stāvoklis ir atbilstošs Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumos Nr.578 “Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā” noteiktajiem nosacījumiem. Minētā sociālā rehabilitācija ir vērsta uz personām ar funkcionālajiem traucējumiem pēc medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas, bet ne uz sportistiem kā sociālo grupu. Lai ieviestu sociālo rehabilitāciju sportistiem kā sociālai grupai, ir jāizstrādā jauns tiesiskais regulējums un nepieciešams rast papildu finansējumu no valsts budžeta šādas rehabilitācijas programmas īstenošanai. Savukārt sociālās aprūpes pakalpojums, saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 20.punktā noteikto ir pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ. Sociālās aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās un personas dzīvesvietā [piemēram, aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, grupu mājā u.c.), līdz ar to šie pakalpojumi pēc būtības nav vērsti uz sportistiem kā sociālo grupu, bet uz personām, kurām funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt. Tādējādi likumprojekta 9.panta trešās daļas 1. punktā LM kompetence ir nosakāma pēc būtības, atbilstoši faktiskajai situācijai.
Jautājumā par likumprojekta 9. panta trešās daļas 2. punktu:
Sporta politikas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam 2. rīcības virziena “Sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas pilnveide” pasākumā Nr. 44 par ikmēneša pabalstiem un sociālajām garantijām bijušajiem izcilajiem sportistiem kā atbildīgā institūcija tika noteikta IZM, savukārt iesaistītā institūcija Latvijas Olimpiešu sociālais fonds (turpmāk – LOSF). LM nebija noteikta ne kā atbildīgā, ne iesaistītā institūcija un nav sniegusi informāciju par šī pasākuma izpildi. Šo funkciju pilda LOSF, savukārt finansējumu ar Latvijas Olimpiskās komitejas starpniecību piešķir Izglītības un zinātnes ministrija. Ņemot vērā, ka funkcija pēc būtības tika nodrošināta, iepriekšējos gados arī nav radies jautājums, ka LM attīsta programmu sporta veterānu atbalstam. Pēc būtības pabalsti sporta veterāniem ir līdzīgi Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajām kultūras darbinieku stipendijām un pabalstiem, kur arī LM nav iesaistīta ne šī atbalsta piešķiršanā, ne izmaksāšanā. Tāpat līdzīgi tiek nodrošinātas Valsts emeritēto zinātnieku mūža stipendijas, kuru nodrošināšanā arī LM nav nekad bijusi iesaistīta. Ņemot vērā minēto, kompetence par Latvijas sporta veterānu atbalsta programmām ir pārliekama likumprojekta 8. pantā kā IZM kompetence.
Atgādinām, ka iepriekš minēto viedokli par LM kompetenci sporta jomā, LM ir padusi vairākkārt, t.sk. IZM rīkotajā darba grupā par likumprojekta izstrādi, kā arī 19.02.2024. vēstulē Nr. 36-1-03/291 un 05.03.2025. vēstulē Nr.36-1-03/352.

Izteikt likumprojekta 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Labklājības ministrija:
1) sadarbojas ar Latvijas Paralimpisko komiteju, lai nodrošinātu tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam;
2) atbalsta Latvijas Nedzirdīgo sporta federāciju surdotulka pakalpojuma nodrošināšanai Latvijas Nedzirdīgo savienības nodrošinātā pakalpojuma ietvaros.”.
Papildināt likumprojekta 8.panta otro daļu par IZM kompetenci sporta jomā ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“izstrādā programmu Latvijas sporta veterānu atbalstam un nodrošina minētās programmas īstenošanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu.”.

ierosinām 22.panta 1.un 3.daļā svītrot konkrētos atlīdzību apmērus euro, lai to pārskatīšanas gadījumā izvairītos no likuma grozījumu izstrādes un lieka administratīvā sloga. Kā iespējamie risinājumi varētu būt:
1) deleģējums Ministru kabinetam noteikt atlīdzības apmērus, iespējams, jau kādā no likumprojekta 7.panta 2.daļā uzskaitītajiem deleģējumiem;
2) izteikt atlīdzības apmērus kā relatīvus lielumus, piesaistot tos noteiktam finansiāli un ekonomiski pamatotam rādītājam.
Pretējā gadījumā nav saprotams normas darbības ilgums, tās pārskatīšanas pamatojums un atlīdzības apmēra aktualitāte pēc likumprojekta spēkā stāšanās. Turklāt anotācijas projektā nav sniegts pamatojums atlīdzības apmēra noteikšanai.
 

-

Lūdzam anotācijas projekta 1.3.sadaļā papildināt skaidrojumu par likumprojekta 22.pantā noteikto atlīdzības apmēru noteikšanas kritērijiem, šīs normas pārskatīšanas pamatojumu, ņemot vērā izteikto iebildumu par likumprojekta 22.pantu.

-

Tā kā anotācijas projekta 1.3.sadaļā ir norādīts, ka likumprojekts nosaka dzimumu līdztiesības principu ievērošanu sportā, lūdzam attiecīgi papildināt arī plānoto ietekmi uz dzimumu līdztiesības situāciju.

-