Atzinums

Ievērojot, ka Enerģētikas likuma (turpmāk – likums) 107.¹ pantā nav septītās daļas, lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (turpmāk – projekts) ietverto norādi, uz kāda likuma pamata projekts sagatavots, kā arī projekta 1.1. apakšpunktā paredzēto grozījumu Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi).

-

Vēršam uzmanību uz to, ka likuma 109. panta ceturtā daļa noteic, ka kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu šā panta otrajā un 2.¹ daļā minētajiem galalietotājiem, nosaka Ministru kabinets.
Likuma 109. panta otrajā daļā ir minēts galalietotājs, kura gazificētais objekts ir pieslēgts dabasgāzes sadales sistēmai, bet likuma 109. panta 2.¹ daļā ir minēts galalietotājs, kura gazificētais objekts ir pieslēgts dabasgāzes pārvades sistēmai.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts noteic, ka Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā norāda likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam, lūdzam precizēt projekta 1.5. apakšpunktā paredzēto noteikumu 1.5. apakšpunktu.
 

-

Ievērojot, ka projekta 1.6. apakšpunktā paredzētais noteikumu 1.6. apakšpunkts ir tādā pašā redakcijā, kādā šobrīd ir noteikumu 1.6. apakšpunkts, lūdzam svītrot projekta 1.6. apakšpunktu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts noteic, ka Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā norāda likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Ievērojot minēto, kā arī to, ka likuma 107.¹ panta trešā daļa noteic, ka universālā pakalpojuma nosacījumus un tā piedāvājuma izteikšanas veidu nosaka Ministru kabinets, lūdzam precizēt projekta 1.7. apakšpunktā paredzēto noteikumu 1.7. apakšpunktu.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka nav skaidrs, kur ir noteikts universālā pakalpojuma piedāvājuma izteikšanas veids, tādēļ lūdzam papildināt projektu ar atbilstošu regulējumu.
 

-

Kā projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ir skaidrots, tad drīz Latvijā ir jānodrošina universālais pakalpojums, kas ir garantētas tiesības uz dabasgāzes piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu (likuma 1. panta 50.¹ punkts).
Likuma 106. panta pirmā un trešā daļa noteic, ka dabasgāzes tirgū tā dalībnieki savstarpējus līgumus slēdz rakstveidā un dabasgāzes cenu nosaka dabasgāzes tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties. Tāpat likuma 107.¹panta trešā daļa noteic, ka dabasgāzes tirgotāji savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu. Tieslietu ministrijas ieskatā, no minētā izriet, ka tirgotāji izsaka lietotājiem dažādus tirdzniecības piedāvājumus, no kuriem lietotājs var izvēlēties sev pieņemamāko, tajā skaitā, mājsaimniecības lietotājs var izvēlēties universālo pakalpojumu, un par to noslēgt attiecīgu līgumu.

Anotācijā arī ir skaidrots, ka universālais pakalpojums ir terminēts dabasgāzes tirdzniecības līgums.

Taču projektā paredzētais noteikumu 24. punkts noteic, ka dabasgāzes tirdzniecība lietotājam notiek saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu (atbilstoši noteikumiem tas ir līgums, ko slēdz dabasgāzes tirgotājs ar lietotāju par dabasgāzes tirdzniecību), kurā iekļauj norādi par sadales sistēmas pakalpojumu izmantošanas kārtību, vai kā universālais pakalpojums vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojums saskaņā ar šiem noteikumiem. No normas nav skaidrs, kas ir universālais pakalpojums. Ja, universālais pakalpojums ir dabasgāzes tirdzniecības līgums, tad lūdzam normu precizēt, jo tajā jau ir skaidri noteikts, ka tirdzniecība notiek saskaņā ar līgumu. Tas arī vienlaikus nozīmētu, ka līgumā ir ietverts lietotāja izvēlētais tirdzniecības piedāvājums. Ja universālais pakalpojums nav uzskatām par līgumu, tad lūdzam skaidrot tā atbilstību likuma normām, kā arī precizēt anotāciju.

Ievērojot minēto nav saprotams attiecīgi arī projektā paredzētais noteikumu 42. punkts un 101.1. apakšpunkts un citi.
 

-

Lūdzam skaidrot projektā paredzētā 41.¹ punkta būtību. Proti, vai normā ir ietverta informācija, kas jāsniedz tirgotājam par universālo pakalpojumu, līdzīgi kā noteikumu 40. punktā, vai tie ir noteiktumi, kuriem ir jābūt ietvertiem līgumā kā noteikumu 41. punktā, vai tie ir priekšnoteikumi, kuriem jāizpildās, kas ir termina “nosacījumi” būtība. Lūdzam minēto izvērtēt. Tieslietu ministrijas ieskatā, ja tā ir informācija, tad, papildinot ar terminu “nosacījumi”, tā ir liekvārdība. Ja tie ir līgumā ietvertie noteikumi, tad jāizvērtē nepieciešamība papildināt noteikumu 41. punktu vai izteikt jaunā normā. Ja tie ir nosacījumi, tad norma ir jāizsaka skaidrāk, jo nav saprotams tieši kādiem priekšnoteikumiem ir jāizpildās.

 

-

Ņemot vērā to, ka, Tieslietu ministrijas ieskatā, no likuma izriet, ka universālais pakalpojums ir ietverts tirdzniecības līgumā, tad normas, kuras attiecas uz tirdzniecības līgumu attiecas arī uz tādu tirdzniecības līgumu, kurā ir ietverts universālais pakalpojums. Tādēļ “universālais pakalpojums” nav ietverams īpaši normās, atkārtojot to pašu. Proti, jauns regulējums jārada vai normas jāprecizē, pielāgojot tās “universālajam pakalpojumam” tikai tad, ja tam ir atšķirīgs regulējums kā tirdzniecības līgumam. Ievērojot minēto, lūdzam atkārtoti pārskatīt visas noteikumu un projekta normas un attiecīgi tās precizēt.

Secināms, ka šobrīd projektā ietvertais regulējums ir neskaidrs. Proti, ir normas, kuras ir precizētas uzsverot, ka tās īpaši attiecas uz “universālo pakalpojumu”, attiecīgi papildinot normas ar terminu. Taču ir virkne normas, kuras pirmšķietami būtu attiecināmas arī uz “universālo pakalpojumu”, bet tās nav precizētas. Līdz ar to nav saprotams, vai vienmēr, kur norma attiecas uz tirdzniecības līgumu vai minēts tirdzniecības līgums, norma attiecas arī uz universālo pakalpojumu vai to ietver. Lūdzam minēto skaidrot, vai gluži pretēji norma neattiecas uz universālo pakalpojumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Savukārt projekta 1.14. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 41.¹ punkta ievaddaļas pirmajā teikumā ietvertais regulējums dublē likuma 107.¹ panta trešās daļas pirmajā teikumā ietverto regulējumu.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka likuma 107.¹ panta trešā daļa noteic, ka universālā pakalpojuma nosacījumus un tā piedāvājuma izteikšanas veidu nosaka Ministru kabinets, tādēļ nav skaidrs, kādēļ projekta 1.14. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 41.¹ punkta ievaddaļas otrajā teikumā ir norādīts, ka universālā pakalpojuma piedāvājumā iekļauj attiecīgos nosacījumus un informāciju.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 1.14. apakšpunktā paredzēto noteikumu 41.¹ punkta ievaddaļu.
 

-

Kā anotācijā ir skaidrots, tad drīz Latvijā ir jānodrošina universālais pakalpojums, kas ir garantētas tiesības uz dabasgāzes piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu (likuma 1. panta 50¹. punkts).
Likuma 106. panta pirmā un trešā daļa noteic, ka dabasgāzes tirgū tā dalībnieki savstarpējus līgumus slēdz rakstveidā un dabasgāzes cenu nosaka dabasgāzes tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties. Tāpat likuma 107.¹ panta trešā daļa noteic, ka dabasgāzes tirgotāji savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu. Tieslietu ministrijas ieskatā, no minētā izriet, ka tirgotāji izsaka lietotājiem dažādus tirdzniecības piedāvājumus, no kuriem lietotājs var izvēlēties sev pieņemamāko un par to noslēgt attiecīgu līgumu. Tāpat no minētā izriet, ka puses vienojas par dabasgāzes cenu. Tajā pašā laikā projektā paredzētais noteikumu 41.² un 41.³ punkts paredz, kā šī cena tiek noteikta. Līdz ar to faktiski dabasgāzes tirgus dalībnieki nenosaka cenu savstarpēji vienojoties, bet ievērojot nosacījumus, ko paredz normatīvais akts. Tāpat anotācijā ir norādīts, ka nepieciešams pirmajos mēnešos noteikt maksimālo dabasgāzes cenu. Lūdzam skaidrot, vai minētais atbilst likumam. Tāpat lūdzam izvērtēt, vai minētais atbilst likumā ietvertajam deleģējumam (likuma 107.¹panta trešās daļas otrajam teikumam). Lūdzam skaidrot, vai “universālā pakalpojuma nosacījumi” aptver arī universālā pakalpojuma cenas noteikšanas kritērijus. Proti, vai likumdevēja mērķis bija paredzēt, ka universālo cenu nosaka pusēm vienojoties vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
 

-

Ievērojot, ka nav skaidrs, ka ir projekta 1.15. un 1.16. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 41.² un 41.³ punktā minētā atsauces dabasgāzes cena, lūdzam precizēt projektu vai papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Ņemot vērā to, ka, Tieslietu ministrijas ieskatā, no likuma izriet, ka universālais pakalpojums ir ietverts tirdzniecības līgumā, tad lūdzam skaidrot normas būtību un nepieciešamību. Ja universālais pakalpojums ir līgums, tad projektā paredzētais noteikumu 42. punkts dublē projektā paredzēto noteikumu 24. punktu un tāda norma nav nepieciešama.

Vienlaikus secināms, ka no normas izriet, ka dabasgāzes tirgotājs nenodrošina mājsaimniecības lietotājam dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu atbilstoši pēdējās garantētās piegādes pakalpojumam, kaut gan noteikumu 24. punkts to pieļauj. No likuma 109. panta arī neizriet, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojums neattiektos uz mājsaimniecības lietotāju. Lūdzam minēto skaidrot un nepieciešamības gadījumā precizēt normas, nedublējot, dzēšot vai izsakot skaidrāk.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.3. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.
Savukārt projekta 1.17. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 42. punktā ietvertais regulējums daļēju dublē projekta 1.9. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 24. punktā ietverto regulējumu. Turklāt projekta 1.17. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 42. punktā ietvertais regulējums ir daļēji pretrunā projekta 1.9. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 24. punktā ietvertajam regulējumam. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt vai svītrot projekta 1.17. apakšpunktā paredzēto noteikumu 42. punktu.
Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Projekta 1.34. apakšpunkts paredz papildināt noteikumus ar 67.¹ punktu, nosakot, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējs pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu sniedz par dubultu universālā pakalpojuma maksu. Ievērojot, ka anotācijā nav ietverts šāda regulējuma samērīguma izvērtējums, lūdzam precizēt projekta 1.34. apakšpunktā paredzēto noteikumu 67.¹ punktu vai papildināt anotāciju ar izvērstu pamatojumu šādam regulējumam.

-

Ievērojot, ka nav skaidrs, kas ir projekta 1.38. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 97.1. apakšpunktā minētā dabasgāzes uzskaites un komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas kārtība, lūdzam precizēt projektu vai papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Lūdzam skaidrot normas būtību un mērķi kopsakarā arī ar noteikumu 106. punktu. Proti, nav saprotams, vai dabasgāze netiek atjaunota arī tad, ja lietotājs ir veicis maksājumus un noslēdz tirdzniecības līgumu ar citu dabasgāzes tirgotāju. Vai tādā gadījumā iestājas noteikumu 109. punkta noteikumi. Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt  noteikumu 106. vai 106.¹punktu vai skaidrot normu būtību anotācijā.
 

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā ir norādīts, ka spēkā esošais regulējums rada maldīgu priekšstatu, ka par dabasgāzes komerciālās uzskaites mēraparātu rādījumu savākšanu ir atbildīgs sadales sistēmas operators. Tā kā sadales sistēmas operators neslēdz dabasgāzes tirdzniecības līgumus ar galalietotājiem, tad sadales sistēmas operatora rīcībā var nebūt informācijas par dabasgāzes patieso lietotāju konkrētajā gazificētajā objektā, kas savukārt ir nepieciešams dabasgāzes lietotāja un dabasgāzes tirgotāja tiešai komunikācijai un norēķiniem. Līdz ar to projekts paredz vairākus grozījumus, nosakot, ka par dabasgāzes skaitītāju rādījumu saņemšanu primāri ir atbildīgs dabasgāzes tirgotājs.
Ievērojot minēto, nav skaidrs, kādēļ projekta 1.53. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 165. punktā paredzēts, ka, ja komercuzskaites mēraparāta rādījums nolasīts nepareizi, lietotājs rakstveidā paziņo par to sadales sistēmas operatoram. Atbilstoši minētajam lūdzam izvērtēt projekta 1.53. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 165. punktā ietverto regulējumu un precizēt to vai papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Ievērojot, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, un projekta 1.56. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 177.¹ punktā ietvertais regulējums dublē likuma pārejas noteikumu 71. punktā ietverto regulējumu, lūdzam to svītrot.
Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Ievērojot, ka projekts neparedz jaunu regulējumu vai grozījumu noteikumu 49.³ un 108. punktā, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
Vienlaikus lūdzam papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par projekta 1.11., 1.25., 1.27. un 1.36. apakšpunktā paredzēto grozījumu noteikumos.
 

-

Ievērojot, ka projekts neparedz papildināt noteikumus ar 182. punktu, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka regulējums par to, ka tirgotājiem, kas piedāvā dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu mājsaimniecības lietotājiem, savā piedāvājumā ir jāietver universālais pakalpojums, paredzēts likuma 107.¹ panta trešajā daļā, nevis likuma 71. pantā. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par to, ko paredz likuma 71. pants.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 1.50. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 160. punkta ievaddaļā vārdus "universālā pakalpojuma pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros", jo tie ir neskaidri.

-