Atzinums

Anotācijā norādīts, ka piecgades pārbaudes “nodrošinās pārskatāmāku uzraudzības kārtību un vienlaikus garantēs atbilstību ES prasībām un saskaņotajai metodikai.” Aicinām papildināt anotācijas 1.3. sadaļu ar skaidrojumu par to, kurš Eiropas Savienības tiesību akts paredz kompetento pārbaudes iestāžu (šī noteikuma projekta izpratnē) pienākumu vai tiesības veikt piecgades pārbaudes. Lūdzam attiecīgi papildināt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu, iekļaujot informāciju par minēto ES tiesību aktu, norādot arī saikni starp nacionālo regulējumu un attiecīgajām ES prasībām.
Papildus aicinām anotāciju papildināt ar norādi un skaidrojuma par konkrēto metodiku, piemēram, kas šo metodiku ir izdevis, kam tā ir saistoša, attiecināma u.tml. Skaidrojam, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta 6. punktam metodika kā iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.). Turklāt Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 189. punkts noteic, ka iekšējā normatīvā akta projektā neietver normas, kas nosaka pienākumus privātpersonai vai citai personai (iestādei), kura nav padota iekšējā normatīvā akta izdevējam. Proti, metodika nav juridiski saistoša privātpersonām, tādēļ noteikumu projektā nedrīkst atsaukties un uzlikt par pienākumu indivīdam ievērot juridiski nesaistošus dokumentus. Privātpersonām nesaistošus iekšējos normatīvos aktus nevar padarīt par saistošiem, iekļaujot uz tiem atsauci ārējā normatīvajā aktā. Ņemot vērā minēto, lūdzam sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto metodiku.

-

Anotācijas 1.3. sadaļā aicināts precizēt Ministru kabineta 2018. gada 21. augusta noteikumus Nr. 531 "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā", lai tie pilnīgāk atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti prasībām. Ņemot vērā minēto, aicinām aizpildīt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu par Direktīvu 2010/13/ES, norādot, kā noteikumu projekts tai atbilst un nodrošina tās pilnīgu prasību izpildi.

-

Lūdzam precizēt tiesību akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. augusta noteikumos Nr. 531 "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā"" (turpmāk - projekts), svītrojot tā 1.1. un 1.2. apakšpunktā iekļautos Ministru kabineta 2018. gada 21. augusta noteikumu Nr. 531 "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā" (turpmāk – noteikumi Nr. 531) 1.2.¹ un 1.5. apakšpunktus, ņemot vērā Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punktā noteikto, proti, noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus “noteikumi nosaka” un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Vēršam uzmanību, ka Ēku energoefektivitātes likuma 12. panta ceturtā un sestā daļa paredz attiecīgu deleģējumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet projekta normas šo deleģējuma apjomu pārsniedz. Tā, piemēram, Energoefektivitātes likuma 12. panta ceturtā un sestā daļa neparedz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros nosaka prasības kompetences pārbaudes iestādei. Tāpat Energoefektivitātes likuma 12. panta sestā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veic samaksu par neatkarīga eksperta kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību un saņemto līdzekļu izmantošanas kārtību, nevis sertificēšanas pakalpojumu maksas apmēru.

-

Lūdzam svītrot projekta 1.5. apakšpunktā iekļauto noteikumu Nr. 531 II¹ nodaļu "Prasības kompetences pārbaudes iestādei un tās pienākumi" turpmāk minēto apsvērumu dēļ. Ēku energoefektivitātes likuma 12. panta piektā daļa paredz, ka neatkarīga eksperta kompetences apliecināšanas pārbaudes un profesionālās darbības uzraudzības uzdevumu deleģē privātpersonai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Izpildot deleģēto uzdevumu, privātpersona atrodas Ekonomikas ministrijas padotībā. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta trešajai daļai lēmumā par deleģēšanu konstatē deleģēšanas pieļaujamību un reglamentē deleģēšanas noteikumus. Tādējādi minēto uzdevumu deleģē atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosacījumiem.
projekta anotācijā norādīta kā problēma: kompetences pārbaudes iestāžu prasību un pienākumu sadrumstalotība Ministru kabineta noteikumos Nr. 531 un deleģēšanas līgumā ar Ekonomikas ministriju rada neskaidrību un apgrūtina efektīvu sadarbību deleģēto uzdevumu izpildē. Vēršam uzmanību uz to, ka noteikumos Nr. 531 nav jāiekļauj kompetences pārbaudes iestāžu prasības un pienākumi, šādu deleģējumu likumdevējs attiecībā uz kompetences pārbaudes iestādēm ēku energoefektivitātes jomā Ministru kabinetam Ēku energoefektivitātes likumā nav paredzējis.

-

Lūdzam iekļaut anotācijā skaidrojumu attiecībā uz pienākumu personai, kura vēlas saņemt attiecīgu sertifikātu, Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļvietnē (www.bis.gov.lv) aizpildīt tiešsaistes iesnieguma veidlapu, proti, kurā speciālajā likumā ir noteikts, ka personai ir pienākums attiecīgu iesniegumu iesniegt tikai elektroniski, jo šāda prasība ir pretrunā Administratīvā procesa likuma 56.panta pirmajai daļai, kas noteic, ka iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā, arī elektroniski bez droša elektroniskā paraksta, ja iestāde nodrošina, ka fiziskās personas identitāte ir pārbaudīta saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu.
Ja speciālajā likumā šāda regulējuma nav, lūdzam precizēt projekta 1.6. apakšpunktā iekļauto noteikumu Nr. 531 6.punktu un projekta 1.7. apakšpunktā iekļauto noteikumu Nr. 531 7. punktu.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 1.18. apakšpunktā iekļauto noteikumu Nr. 531 22. punktu, par piecu gadu atskaites termiņa sākuma punktu ņemot lēmuma par attiecīgā sertifikāta piešķiršanu spēkā stāšanās dienu, pamatojoties uz turpmāk minēto. Noteikumu Nr. 531 14. punkts paredz, ja šo noteikumu 2. vai 3. punktā minētā persona atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām un sekmīgi nokārtojusi kompetences pārbaudi, kompetences pārbaudes iestāde pieņem lēmumu par personas kompetences atbilstību un piešķir attiecīgu sertifikātu. Lēmums par sertifikāta piešķiršanu ir administratīvais akts un atbilstoši  Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmajai un otrajai daļai, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam — rakstveidā, mutvārdos vai citādi — , neietekmē tā stāšanos spēkā. Administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam.
Vienlaikus lūdzam precizēt arī noteikumu Nr. 531 28. punktu, paredzot, ka no dienas, kad stājies spēkā lēmums par neatkarīga eksperta vai būvspeciālista sertifikāta darbības apturēšanu, persona nav tiesīga veikt turpmāku darbību kā neatkarīgs eksperts. Šāds precizējums nepieciešams, jo administratīvais akts, kas vēl nav paziņots adresātam, nerada adresātam nekādas tiesības vai pienākumus.
 

-

Ņemot vērā, ka ar projekta 1.34. apakšpunktu noteikumi par maksas pakalpojuma cenrādi par neatkarīga eksperta kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību tiks atzīti par spēku zaudējušiem, lūdzam papildināt noteikumu Nr. 531 1. punktu ar attiecīgu apakšpunktu, kas paredz, ka noteikumos Nr. 531 tiks iekļauts arī maksas pakalpojuma cenrādis par neatkarīga eksperta kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību, kā tas noteikts Ēku energoefektivitātes likuma 12. panta sestajā daļā.
 

-

Lūdzam salāgot regulējumu projektā ar informāciju anotācijā, pašlaik anotācijā skaidrots, ka projekts stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, bet projekts šādu regulējumu neparedz.
 

-

Aicinām precizēt anotācijā iekļautās atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, noformējot tās noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 108) 170.-172. punktam, atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. Papildus norādām, ka saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām visus lietotos saīsinājumus, rakstot pirmo reizi, atšifrē, iekavās norādot to turpmāko lietojumu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt noteikumu projektu atbilstoši MK noteikumu Nr. 108 124. punkta prasībām.

-

Lūdzam svītrot projekta anotācijas 4. sadaļā iekļauto informāciju, jo atbilstoši Valsts kancelejas vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā, ja spēkā esošā tiesību akta atzīšana par spēku zaudējušu ir paredzēta izstrādātajā tiesību akta projektā, to norāda nevis šajā apakšpunktā [4.1.], bet anotācijas 1. sadaļā.
 

-