Atzinums

Plāna 3.2.2.1 punkts (85.lpp) - Enerģijas patēriņa monitoringa un samazināšanas pienākuma publiskām iestādēm noteikšanas

Atbilstoši šobrīd Latvijā spēkā esošajai likumdošanai, termins "publiskās ēkas" ir plaši interpretējams, līdz ar to tiesību aktos ir nepieciešams izstrādāt un paskaidrot “publiskās ēkas” definīciju.

-

Plāna 3.1.6.9 punkts (74.lpp) - Īscirtmeta atvasāji

Atbilstoši esošās situācijas analīzei notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā un Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānam 2024.–2027. gadam, ir konstatēts, ka pārstrādātu notekūdeņu dūņu izmantošana īscirtmeta atvasāju izveidošanā un ielabošanā Latvijas apstākļos nav ilgtspējīgs notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas veids, jo Latvijā esošā notekūdeņu dūņu kvalitāte pieļauj to izmantošanu lauksaimniecībā, kuras laikā daudz pilnvērtīgāk un lietderīgāk tiek izmantotas notekūdeņu dūņās esošās barības vielas. Tādējādi tiek nodrošināta notekūdeņu dūņās esošo barības vielu aprite, pretēji piedāvātajam risinājumam tās izmantot kārklu audzēšanā un secīgā sadedzināšanā.

-

Plāna 3.1.3.26. punkts (59.lpp) - Biogāzes/biometāna ieguves valstspilsētu ūdenssaimniecības pakalpojumu komersantos

Atbilstoši esošās situācijas analīzei notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā un Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānam 2024.–2027. gadam, ir konstatēts, ka enerģijas ražošana no notekūdeņu dūņām, izmantojot biogāzes ražošanas un koģenerācijas tehnoloģijas, Latvijas apstākļos un pie Latvijā esošajiem notekūdeņu dūņu apjomiem nav tehniski un ekonomiski pamatota (izņemot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas "Daugavgrīva", kurās apstrādājamais notekūdeņu dūņu apjoms ir pietiekams biogāzes procesu uzturēšanai). Analoga situācija ir Lietuvā, kur ūdenssaimniecības infrastruktūrā jau izveidotās biogāzes ražošanas stacijas nespēj nodrošināt pietiekamu enerģijas apjomu to pašpietiekamai darbībai, līdz ar to faktiski notekūdeņu dūņu pārstrādei un biogāzes ražošanai tiek patērēts daudz lielāks enerģijas apjoms nekā saražots attiecīgajos procesos.

Līdz ar to biedrības ieskatā šobrīd nav mērķtiecīgi plānot biogāzes ražošanas staciju izveidi 3 ūdenssaimniecību infrastruktūrā, jo tam šobrīd nav tehnisks un ekonomisks pamatojums. Lai izskatītu attiecīgas infrastruktūras iespējamu izveidi, nepieciešams veikt konkrētos ūdenssaimniecības uzņēmumos un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas centros iespējamā biometāna ražošanas tehnoloģijas izmantošanas ieviešanas tehnoloģiski ekonomiskās aplēses.
 

-

Plāna 3.1.3.9. punkts (55.lpp) - Prasība konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem, ieviest atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas

Atbilstoši esošās situācijas analīzei notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā un Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānam 2024.–2027. gadam, ir konstatēts, ka enerģijas ražošana no notekūdeņu dūņām, izmantojot biogāzes ražošanas un koģenerācijas tehnoloģijas, Latvijas apstākļos un pie Latvijā esošajiem notekūdeņu dūņu apjomiem nav tehniski un ekonomiski pamatota (izņemot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas "Daugavgrīva", kurās apstrādājamais notekūdeņu dūņu apjoms ir pietiekams biogāzes procesu uzturēšanai). Analoga situācija ir Lietuvā, kur ūdenssaimniecības infrastruktūrā jau izveidotās biogāzes ražošanas stacijas nespēj nodrošināt pietiekamu enerģijas apjomu to pašpietiekamai darbībai, līdz ar to faktiski notekūdeņu dūņu pārstrādei un biogāzes ražošanai tiek patērēts daudz lielāks enerģijas apjoms nekā saražots attiecīgajos procesos.

Līdz ar to biedrības ieskatā nav ilgtspējīgi plānot un elektroenerģijas ražošanas procesus, kuri nav tehniski un ekonomiski pamatojami.

Turklāt, ūdenssaimniecības uzņēmumu pamatuzdevums ir nodrošināt ilgtspējīgus, nepārtrauktus un pieejamus ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas procesus, kas ir regulējamie pakalpojumi. Papildus investīcijas elektroenerģijas ražošanā var būtiski palielināt ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, kuri atsevišķas pašvaldībās jau šobrīd pārsniedz iedzīvotāju maksātspēju.

Svarīgi ir ņemt vērā, ka nozarē, lai izpildītu to regulējošo normatīvo aktu un Eiropas direktīvu prasības (neņemot vērā šī plāna ietvaros plānotās aktivitātes), ir nepieciešami aptuveni 2 miljardi EUR (10 - 15 gadu periodā), kas tuvāko 10 gadu laikā rezultēsies būtiskā ūdenssaimniecības tarifu pieaugumā.

Gadījumā, ja ūdenssaimniecības uzņēmumi uzstāda atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas saules enerģijas tehnoloģijas, jebkurām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir jānodrošina augstas jaudas elektropieslēgumi, ko izmanto brīžos, kad nav pieejama saules enerģija (notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiskajos procesos nav iespējams īslaicīgi samazināt elektroenerģijas patēriņu), līdz ar to veidojas ļoti nevienmērīgs elektroenerģijas patēriņš no elektroapgādes tīkla, ko nepieciešams salāgot ar elektroenerģijas piegādātāju iespējām.

-

Plāna 3.1.1.15 punkts (42.lpp) - AER izmantošanas pienākuma valstspilsētās izmantotajam sabiedriskajam un pašvaldību transportam

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu pielikuma 6. un 7.punktā noteiktajām vienību kategorijām daļa ūdenssaimniecības uzņēmumu atbilst kritiskās vienības statusam. Attiecīgajiem uzņēmumiem kā kritiskās infrastruktūras īpašniekiem ir pienākums nodrošināt darbības nepārtrauktību. Savukārt Likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"  22. pantā noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespēju saņemt nepārtrauktus sabiedriskos pakalpojumus, nodrošina attiecīgajā regulējamā nozarē noteikto sabiedrisko pakalpojumu drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību, kā arī izmanto un sekmē efektīvas, ekonomiskas un drošas tehnoloģijas un darba paņēmienu ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un uzlabošanai. Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumu Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība" 2. pielikums ar kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plāna izstrādes vadlīnijām nosaka arī kritisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo transportu uzskaiti, alternatīvas, autovadītāju un speciālistu pieejamību, aizvietošanas iespējas un nodrošinājumu ar degvielu. Izejot no iepriekšminētajiem tiesības dokumentiem, kritisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajam transportam jābūt darbināmam ar degvielu, kas ir valsts nodrošinājumā, tomēr neviens no degvielu veidiem, kas minēts ar alternatīvo degvielu darbināmu transportlīdzekļu definīcijā, Latvijā nav nodrošināms apmērā, kas ir nepieciešams kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Ievērojot Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumus Nr. 304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem", Sabiedrībai ir iespēja izmantot operatīvus transportlīdzekļus ar stacionāri uzstādītām zilām bākugunīm, speciālām skaņas iekārtām un speciālu krāsojumu, tomēr operatīvo transportlīdzekļu izmantošanas kārtībā nav atrunāti gadījumi, kuros Sabiedrība varētu attaisnoti izmantot operatīvo transportlīdzekļu, nodrošinot valstpilsētai kritisko pakalpojumu nepārtrauktību.

Piemēram, 56,6 % jeb 100 no 177 vienībām no SIA Rīgas Ūdens transportlīdzekļu parka pēc to funkcijām ir uzskatāma par nepieciešamo kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības nodrošināšanai (51 kravas furgonu, 25 smagās kravas automašīnas un 24 traktortehnikas vienību) un, balstoties uz Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 508, tā transportlīdzekļu parka daļai jāsaglabā iekšdedzes dzinēju kā galveno transportlīdzekļu enerģijas avotu. Vēršam uzmanību, ka transportlīdzekļu izmantošana kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un atbalsta darbinieku pārvietošanas nodrošināšanai ir principiāli dažāds līmenis un jābūt attiecīgi arī dažādām prasībām pret bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanu tajā transportlīdzekļu parka attiecīgajās daļās. 

Ūdenssaimniecības nozares uzņēmumi izskata iespējas pakāpeniski pāriet uz mazemisiju/bezemisiju transportlīdzekļiem tajā transportlīdzekļu parka daļā, kas nav nepieciešama kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Potenciāli ieviesusies pārrakstīšanas kļūda, jo 37.lpp. nosaka AER pāreju transportlīdzekļos līdz 50%, bet 42.lpp. nosaka šo pāreju līdz 30%.
 

-

Biedrība Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija (turpmāk – LŪKA) ir iepazinusies ar atjaunināto Nacionāla klimata un enerģētikas plāna (turpmāk - NEKP) redakciju. Novērtējam apjomīgos laika un cilvēku resursus, ko Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM) ir ieguldījusi NEKP atjauninātās redakcijas izstrādē. Tomēr LŪKA ieskatā NEKP ir nepieciešams pilnveidot, it īpaši izvērtējot un ņemot vērā dažādu nozaru mērķu un aktivitāšu savstarpēju salāgojamību un ietveršanu NEKP, kā arī sabiedrības interešu aizstāvību, piemēram, par sabiedrisko pakalpojumu pieejamību, ņemot vērā NEKP iekļauto aktivitāšu potenciālo ietekmi uz pakalpojumu tarifiem.

LŪKA apliecina savu ieinteresētību turpināt līdzdarboties NEKP atjaunotās redakcijas tālākā pilnveidē, kā arī pauž gatavību detalizētāk pamatot savu iebildumos un priekšlikumos izteikto viedokli.

-

Projekta 2.2. punkts (28.lpp) - "Latvija plāno attīstīt un veicināt atlikumsiltuma izmantošanu CSAS, izmantojot datu centru, notekūdeņu attīrīšanas sistēmu vai rūpniecisko ražotņu atlikumsiltumu"

Biedrība kopumā atbalsta atjaunojamo enerģijas resursu plašu izmantošanu, tajā skaitā siltuma jeb atlikumsiltuma atgūšano no notekūdeņiem. Tomēr, atbilstoši šobrīd pārskatīšanas procesā esošajai Komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas direktīvas būtībai un prasībām, biedrības ieskatā racionāli un Latvija apstākļos teorētiski iespējams analizēt un ieviest tikai atlikumsiltuma atgūšanu, kas notekūdeņos ir saglabājies pēc to bioloģiskās attīrīšanas un pirms novadīšanas apkārtējā vidē. Biedrība kategoriski iebilst pret siltuma atgūšanu no notekūdeņiem notekūdeņu savākšanas tīklā vai pirms notekūdeņu bioloģiskas attīrīšanas, jo ziemas periodā, kam siltuma atgūšana ir visnepieciešamākā, notekūdeņu temperatūra var nokristies zem 6 C, līdz ar to būtiski samazinot notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti. Papildus siltuma noņemšana pirms pilna notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas cikla īstenošanas var novērst pie daļēji attīrītu notekūdeņu nonākšanas vidē un būtskiem tās piesārņojuma riskiem.

Tajā pašā laikā, vēršam uzmanību uz to, ka lielākoties notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atrodas nomaļās pašvaldību vietās un tajās atgūto siltumu nav racionāli izmantot, jo, piemēram, varētu būt ievērojami jāpagarina centralizētās siltumapgādes sistēmas. 

-

Projekta 3.6.14. punkts (121.lpp) - Klimata pārmaiņu prognožu un risku mazināšanas risinājumu integrēšana teritorijas attīstības plānošanā un nozaru politikās

Šīs rīcības ietvaros ir nepieciešams izstrādāt klimata pārmaiņu prognožu un risku mazināšanas risinājumu integrēšanu attīstības plānošanas un nozaru politikās arī priekš ūdenssaimniecības nozares.
Nepieciešams precizēt kdā veidā tiek plānota sadarbība šīs pasākuma ietvaros.
 

-

Projekta 3.6.7. punkts (121.lpp) - Inženierkomunikāciju sistēmas un infrastruktūras nodrošināšana un pielāgošana klimata ekstrēmiem

Šīs rīcības ietvaros nepieciešams izstrādāt ūdenssaimniecības inženierkomunikāciju infrastruktūras klimata pielāgošanās izšķirošo un pārbaudes tehnisko kritēriju vadlīnijas, ko nozare varēs izmantot kā rokasgrāmatu klimatam noturīgo inženierkomunikāciju projektēšanai un būvniecībai. Piemēram, nav atrunāts kādu nokrišņu hidrogrāfus vajadzētu izmantot aprēķinos kanalizācijas sistēmas klimatnoturības modelēšanai.
 

-

Projekta 3.6.3. punkts (121.lpp) - Tautsaimniecības nozaru stiprināšana pret klimata pārmaiņu riskiem un ekstrēmiem

Rīcības ietvaros nepieciešams izstrādāt arī ūdenssaimniecības nozares klimata noturības risku novērtējumu, tajā skaitā nokrišņu ūdeņu, vai vismaz izstrādāt publiski pieejamās klimata noturības risku vērtēšanas vadlīnijas.
 

-

Plāna 3.5.26 punkts (119.lpp) - Atbalsta digitalizācijai enerģētikas un klimata jomās

Ūdenssaimniecības nozares ieskatā ir nepieciešams rīcības precizējums, lai iekļautu arī atbalstu ūdenssaimniecības jomai, tajā skaitā arī pašvaldības kapitālsabiedrības saistītas šajā nozarē, ievērojot NAI klimata neitralitātes pāreju un vispārēju augstu pakļautību klimata noturības riskiem, tajā skaitā nokrišņu ūdeņu apsaimniekošanu.
 

-

Plāna 3.2.2.3 punkts (85.lpp) - Publiskā sektora ēku sarakstā

Atbilstoši biedrībai pieejamajai informācijai, līdzīgu reģistru jau šobrīd uztur Būvniecības valsts kontroles birojs (https://www.bvkb.gov.lv/lv/publisku-eku-ekspluatacijas-kontrole)

Nepieciešams precizējums rīcības kontekstā, kādas ēkas tiek skartas ar šo rīcību – tikai publiskās ēkas, vai visas publiskā sektora ēkas, tajā skaitā nedzīvojamās ražošanas ēkas?
 

-

Plāna 3.2.1.14 punkts (81.lpp) - Uzņēmumu energoauditu veikšana definētiem  ūdenssaimniecības uzņēmumiem

Vēršam uzmanību, ka Latvijā ir zinošu un sertificētu energoauditoru, kas orientējas notekūdeņu apsaimniekošanas tehnoloģijās, trūkums (gan kapacitātes, gan kompetences), līdz ar to attiecīgās rīcības ieviešanai NAI ar CE>100 000 būtu nepieciešams pārejas laiks.

-

Plāna 3.1.1.10. punkts (41.lpp) - 
Ievērojot NEKP 3.1.1.15. pasākumā izvirzītās prasības pret pašvaldību kapitālsabiedrībām (50% AER pāreja transportlīdzekļos, īpaši lielajiem autoparka īpašniekiem), lūdzam uzmanīgi vērtēt lieljaudas uzlādes punktu skaitu un izvietojumu, īpaši gadījumos, kad blakus atrodas dažādu pakalpojumu sniedzēju autoparku īpašnieki, jo ir augsts risks lieljaudas uzlādes punktu skaita deficītam dažādu kapitālsabiedrību krustpunkta vietās. Ir svarīgi arī novērtēt dažādu kapitālsabiedrību kooperācijas iespējas uzlādes punktu kopīgošanai. Piemēram, dažādi SIA Rīgas Ūdens objekti (Dzintara ielā 60, Ziepniekkalna ielā 70, u.c.) atrodas tuvu sabiedriskā transporta galapunktiem un var kalpot kā lieljaudas uzlādes punkti. 

-