Atzinums

Atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 1. panta 2. punktam valsts informācijas sistēmas pārzinis ir institūcija, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un vada valsts informācijas sistēmas darbību, un kura funkcijas ir noteiktas šā likuma 8. pantā. Ministru kabineta noteikumu projekta (turpmāk – Projekts) 1.2. apakšpunktā (ar ko groza noteikumu 2. punktu) paredzēts, ka Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA) ir valsts pārvaldes pakalpojumu portāla (turpmāk – Portāls) pārzinis tikai "attiecībā uz e-pakalpojumu izvietošanas platformu, portāla darbību nodrošinošajiem procesiem, tajā skaitā autentifikācijas, tiešsaistes maksājumu un audita pierakstu procesiem". No tā secināms, ka kādā citā daļā Portāla pārzinis ir cita institūcija, taču normā nav norādīts, kura institūcija līdzās VRAA pilda valsts informācijas sistēmas pārziņa pienākumus un Valsts informācijas sistēmu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās valsts informācijas sistēmas pārziņa funkcijas. Līdz ar to šī norma ir precizējama, norādot arī citu institūciju, kas līdzās VRAA pilda Portāla kā valsts informācijas sistēmas pārziņa funkcijas un kāds ir atbildības sadalījums starp šīm institūcijām, tādējādi nodrošinot atbilstību arī deleģējuma normai – Valsts pārvaldes iekārtas likuma 100. panta ceturtā daļa Ministru kabinetam deleģē pienākumu noteikt Portāla pārzini.

-

Projekts paredz noteikumu 2. punktu papildināt ar informatīvu skaidrojumu, ka "Iestāde, kas portālā izvieto un ar portāla starpniecību sniedz valsts pārvaldes pakalpojumus, ir šo pakalpojumu pārziņi." Valsts pārvaldes iekārtas likumā, pamatojoties uz kuru izdoti noteikumi, neparedz terminu "valsts pārvaldes pakalpojuma pārzinis". Arī citos ar valsts pārvaldes pakalpojumiem saistītos tiesību aktos (piemēram, Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" un Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi") šāda termina nav. No tā secināms, ka Projekts ievieš jaunu terminu "valsts pārvaldes pakalpojuma pārzinis", to neskaidrojot. Lūdzam Projektu papildināt ar jaunizveidotā termina skaidrojumu un anotācijā skaidrot šī tiesību institūta atšķirību no citos ar valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu saistītajos tiesību aktos izmantotajiem terminiem "valsts pārvaldes pakalpojuma turētājs", "valsts pārvaldes pakalpojuma sniedzējs" un "e-pakalpojuma nodrošinātājs".

-

Lūdzam skaidrot anotācijā noteikumu 2. punkta regulējuma mērķi, no anotācijā ietvertā skaidrojuma nav saprotams regulējuma mērķis, jo valsts informācijas sistēmas pārziņa funkcijas un valsts pārvaldes pakalpojuma turētāja pienākumi nav savstarpēji salīdzināmi. Turklāt noteikumu spēkā esošā redakcija jau nodala atbildību starp portāla pārzini (piemēram, noteikumu 3., 10., 12., 13., 14., 15., 16. punkts) un valsts pārvaldes pakalpojuma turētāju (piemēram, noteikumu 8. un 18. punkts).

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kas saprotams ar noteikumu 2. punktā minēto "portālā izvieto un ar portāla starpniecību sniedz valsts pārvaldes pakalpojumus" – vai no tā secināms, ka Portālā ir iespējams izvietot pakalpojumus, tos nesniedzot Portālā? Vai arī ar minēto ir paredzēts, ka turpmāk iestāde arī pati, neiesaistot VRAA, varēs administrēt Portālā izmitinātu e-pakalpojumu kartiņas.

-

Jau šobrīd Portālā ir nodrošināta Portālā izmitinātu e-pakalpojumu apmaksas funkcionalitāte atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi" 17. punktam un Ministru kabineta  2016. gada 14. jūnija noteikumu Nr. 374 "Valsts informācijas sistēmu savietotāja noteikumi" 27.5. apakšpunktam. No Projekta 1.3. apakšpunktā piedāvātās redakcijas izriet, ka turpmāk Portālā būs iespējams veikt tiešsaistes maksājumu arī par citiem valsts pārvaldes pakalpojumiem (tas ir, arī tādiem, kas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 100. panta trešajai daļai ir iekļauti Portāla esošajā pakalpojumu katalogā, bet nav izmitināti Portālā kā e-pakalpojumi). Anotācijā nav sniegts saprotams un izvērsts apraksts šajā jautājumā, bet ir norādīts tikai tas, ka esošajos noteikumos nav noteikts, ka Portālā var veikt tiešsaistes maksājumu un līdz šim tiesisks pamats tiešsaistes maksājumu veikšanai bija Ministru kabineta  2016. gada 14. jūnija noteikumu Nr. 374 "Valsts informācijas sistēmu savietotāja noteikumi" 28.5. apakšpunkts. Ņemot vērā to, ka attiecībā uz Portālā izmitinātu e-pakalpojumu maksājumu funkcionalitāti jau spēkā esošais regulējums ir pietiekams, bet ar tiesību normu paredzēts paplašināt portāla funkcionalitāti, nodrošinot jebkura pakalpojuma katalogā ietvertā valsts pārvaldes pakalpojuma apmaksu, Projektu nepieciešams precizēt, nosakot, ka Portāla pārzinis maksājumu nodrošina sadarbībā arī ar valsts pārvaldes pakalpojuma turētāju, kas ir par valsts pārvaldes pakalpojumu atbildīgā iestāde.
Tāpat ir jāparedz pārejas posms un atbilstošs finansējums valsts pārvaldes pakalpojuma turētāja informācijas sistēmu izmaiņām, pārejas posms valsts pārvaldes pakalpojuma turētāja pakalpojuma izpildes procesu pārkārtošanai un atbilstošu izmaiņu veikšanai darbību regulējošajos normatīvajos aktos (jo, piemēram, Valsts zemes dienests maksas pakalpojumu izpildi uzsāk tikai nākamajā darbdienā pēc pieprasījuma saņemšanas, ja ir veikta Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība" noteiktā priekšapmaksa saskaņā ar Valsts zemes dienesta sagatavoto rēķinu. Savukārt, izpildītā pakalpojuma materiālus izsniedz tikai tad, kad maksa par pakalpojumu un citi personai iepriekš izrakstītie rēķini, kuriem iestājies apmaksas termiņš, ir samaksāti pilnā apmērā, izņemot, ja ar Valsts zemes dienestu noslēgta īpaša vienošanās). Attiecīgi arī papildināma anotācija, jo šobrīd nav saprotams, kā jaunā Portāla funkcionalitāte ietekmēs pakalpojumu pieņemšanas, izpildes un rezultāta izsniegšanas procesus iestādēs.

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 100. panta ceturtajā daļā Ministru kabinetam ir deleģēts noteikt pakalpojumu kataloga vešanas kārtību un tajā ietveramo informāciju, taču no anotācijas secināms, ka šajos noteikumos netiks noteikta pakalpojumu kataloga vešanas kārtība, jo "pakalpojumu un dzīves situāciju aprakstu ievades kārtība VIRSIS aprakstāma Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība"". Līdz ar to secināms, ka šajos noteikumos tiks noteikta tikai kārtība, kādā Portālā tiek publicēta informācija par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Līdz ar to Projekts neatbilst deleģējumam, lūdzam nodrošināt Projekta atbilstību deleģējuma normai.

-

Lai arī Projekts paredz izmaiņas noteikumu 18. punktā, nosakot, ka iestāde informāciju ievieto nevis pakalpojumu katalogā, bet Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (turpmāk - VIRSIS), anotācijā nepieciešams ietvert detalizētu skaidrojumu par izmaiņām pakalpojumu aprakstīšanas procesā no praktiskā viedokļa, tai skaitā skaidrojot pārejas posmu (piemēram, vai līdz ar Projekta stāšanos spēkā 2023. gada 1. augustā (Projekta 2. punkts) vai 1. oktobrī (anotācijas 1.2. sadaļa "Spēkā stāšanās termiņš"), vai "2023. gada septembrī" (anotācija) tiks migrēta esošā pakalpojumu katalogā ievietotā informācija uz VIRSIS).

-

Anotācijā norādīts, ka "Funkcionalitātes ietvaros persona (informācijas pieprasītājs) varēs iegūt informāciju no valsts informācijas sistēmām gan par personas datu apstrādi Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā (turpmāk - DAGR informācijas sistēmā), gan saņemt informāciju, kas ir par personu [..]. no valsts informācijas sistēmām, kas būs integrējušās ar DAGR informācijas sistēmu". Anotāciju nepieciešams papildināt ar detalizētāku skaidrojumu par to, kā VRAA veikts datu apstrādi DAGR platformā, lai persona Portālā varētu iegūt informāciju par tās datu apstrādi DAGR platformā, ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projektam "Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi" (22-TA-2610) VRAA nav paredzēta piekļuve DAGR krātuvē esošajiem datu devēja vai datu ņēmēja datiem, un atbilstoši minēto noteikumu projekta 4. punktam VRAA ir tikai "personas datu pārzinis attiecībā uz tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas darbības organizēšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām." Lūdzam anotāciju papildināt ar plašāku skaidrojumu par anotācijā norādīto "šīs funkcionalitātes ietvaros personas datu pārzinis attiecīgajiem datiem nemainās (tā ir katra institūcija attiecīgajā valsts informācijas sistēmā, kur šie dati tiek apstrādāti). Portāla pārzinis Portāla auditpierakstos reģistrē tikai ar informācijas atspoguļošanas tehnoloģiskajiem procesiem saistīto informāciju, kura ietver reģistrēto notikumu veicēja personas datus un tikai pēc datu subjekta pieprasījuma izgūst datus apstrādei (pamats – datu subjekta pieprasījums un šos datus atspoguļo portālā Latvija.gov.lv tikai tajā brīdī, kad datu subjekts šādu pieprasījumu veic)", skaidrojot VRAA veikto personas datu apstrādi Portāla auditpierakstos, lai pēc datu subjekta pieprasījuma apstrādātu tādus datus, kuru pārzinis nav VRAA, un kur VRAA arī nav datu apstrādātājs, jo nav saprotama par šādu apstrādi atbildīgā persona jeb šīs datu apstrādes pārzinis.
Vēršam uzmanību, ka anotācijā nepieciešams precizēt likumprojekta nosaukumu, kas kā norādīts anotācijā Latvijas Republikas Saeimā 3. lasījumā pieņemts 2022. gada 5. maijā (ir Valsts pārvaldes iekārtas likums, labojams uz Valsts informācijas sistēmu likums).

-

Anotācijā nepieciešams iekļaut skaidrojumu par to, vai pilnvarošanas risinājums nodrošinās arī pilnvarošanu attiecībā uz valsts iestādēm un pašvaldībām, ņemot vērā, ka arī Uzņēmumu reģistrs uztur Vienoto publisko personu un iestāžu sarakstu.

-

Atbilstoši noteikumu 3.2. apakšpunktam dzīves situācijas apraksts ir informācija par tipiskām situācijām, kurām iestājoties privātpersonai var rasties nepieciešamība pēc noteiktu pakalpojumu kopuma. Lūdzam Projektu papildināt ar regulējumu par to, kur pieejama informācija par dzīves situācijām un iestādi, kuru kompetencē ir attiecīgā dzīves situācija, vai anotācijā sniegt skaidrojumu par tiesību aktu, kurā ir vai būs noteiktas par dzīves situācijām atbildīgās iestādes. Informācija par dzīves situācijām un par tām atbildīgajām iestādēm (neskaitot VIRSIS pārzini un Ekonomikas ministriju) ir svarīga arī citām valsts pārvaldes iestādēm, lai tās var savlaicīgi nodrošināt dzīves situācijās iekļautās informācijas aktualitāti, ja tās pārziņā esoši valsts pārvaldes pakalpojumi ir iekļauti dzīves situācijā.
Vienlaikus lūdzam anotācijā skaidrot to, kā iestāde, kurai ar projektu plānots noteikt pienākumu vismaz reizi ceturksnī VIRSIS pārbaudīt dzīves situācijā iekļautās informācijas aktualitāti, piekļūs VIRSIS sistēmai – nav spēkā neviens VIRSIS darbību regulējošs tiesību akts.

-

Anotācijā sniedzams skaidrojums par iestādi, kura līdz ar noteikumu projekta stāšanos spēkā un noteikumu 12.1.3. apakšpunkta svītrošanu nodrošinās portāla satura kvalitātes vadību.

-

Anotācijā sniedzams skaidrojums par iestādi, kura līdz ar noteikumu projekta stāšanos spēkā un noteikumu 12.1.4. apakšpunkta svītrošanu nodrošinās portāla satura kvalitātes automatizēto kontroli, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā, ka pakalpojuma katalogs informāciju iegūs no VIRSIS, kur var tikt nodrošināta automatizēta kvalitātes kontrole.

-

Anotācijā sniedzams skaidrojums par iestādi, kura līdz ar noteikumu projekta stāšanos spēkā un noteikumu 12.2.4. apakšpunkta svītrošanu nodrošinās konsultatīvu atbalstu iestādēm portāla satura administrēšanā.

-

Portāla gala lietotājs var būt arī fiziska persona, kā tas pareizi norādīts arī anotācijā, tāpēc lūdzam precizēt Projekta 1.20. apakšpunktu, sniedzot pilnvērtīgu gala lietotāja skaidrojumu.

-

Lūdzam sniegt pamatojumu projekta spēkā stāšanās termiņam. Tāpat lūdzam precizēt anotācijas 1.2.apakšpunktu atbilstoši vienotā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāla funkcionalitātei, jo projekts paredz jebkādus citus nosacījumus (atrunātus tiesību aktā). Attiecas uz noslēguma jautājumu 34. un 35.punktu.

-

Attiecībā uz anotācijas aprakstu par situācijas risinājumu par Noteikumu projektā paredzēto 3.3.1 apakšpunktu - 
Uzņēmumu reģistra gadījumā DAGR un līdz ar to arī pakalpojumā nebūs pieejami visi dati, kas par noteiktu fizisko personu uzkrāti Uzņēmumu reģistrā, jo uz DAGR plānots nodot tikai noteiktus datu komplektus atbilstoši izstrādātajiem datu izplatīšanas servisiem par ierakstiem un informāciju Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros. Līdz ar to arī visi šādi dati netiks nodoti arī 3.3.1 apakšpunktā noteiktajā pakalpojumā. Visi normatīvajos aktos noteiktie dati būs pieejami, vēršoties Uzņēmumu reģistrā. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotāciju ar informāciju par konkrētu datu apjomu, tostarp attiecībā uz Uzņēmumu reģistra nodotajiem fizisko personu datiem.

-

Atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijā ir jāsniedz informācija, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām (publisko pārvaldi) – tieši vai netieši, kāds ir mērķgrupas lielums (ja to ir iespējams novērtēt), kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu.  Anotācijā ir sniedzama informācija, kā projekts ietekmēs minētās institūcijas, proti, vai administratīvais slogs palielināsies, samazināsies vai paliks nemainīgs. Ņemot vērā minēto, ierosinām papildināt anotāciju. Papildus vēršam uzmanību, ka projekts ietekmēs arī Ekonomikas ministriju.

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 100.panta ceturtā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts pārvaldes pakalpojumu portāla pārzini, viņa pienākumus un atbildību, iestādes pienākumus un atbildību, valsts pārvaldes pakalpojumu portāla izmantošanas un pārvaldības kārtību, kā arī pakalpojumu kataloga vešanas kārtību un tajā ietveramo informāciju. Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt Ministru kabineta noteikumu 1.punktu, lai tas atbilstu deleģējumam.

-

Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (22-TA-800) paredz papildināt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 100.pantu ar piekto daļu, kas paredzēs, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālā ir pieejams personas datu pārlūkošanas pakalpojums, lai nodrošinātu personas tiesības uz personas datu pārvaldību, kurā pēc personas pieprasījuma vienuviet atspoguļo informāciju no valsts informācijas sistēmām par personu, tajā skaitā tās personas datiem, kas tiek apstrādāti valsts informācijas sistēmās. Vēršam uzmanību, ka attiecīgiem grozījumiem tiek paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2023.gada 1.oktobrī. Līdz ar to arī šajos noteikumos paredzētais nevar stāties spēkā ātrāk. Lūdzam izvērtēt nepieciešamību paredzēt attiecīgai normai spēkā stāšanās termiņu vienlaikus ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzēto grozījumu spēkā stāšanos.

-

Ne no regulējuma, nedz no anotācijā iekļautā skaidrojuma nav saprotams, tieši kādus fizisko personu datus un kādā apjomā aptver šā punkta regulējums un vai regulējuma tvērumā ietilpst arī Vispārīgās datu aizsardzības regulas 15. panta 1. un 2. punktā noteiktie dati.
Norādāms, ka Reģistrs iebildumu izteica jau likumprojekta grozījumiem Valsts pārvaldes iekārts likumā saskaņošanas laikā.
Uzņēmumu reģistra gadījumā DAGR un līdz ar to arī pakalpojumā nebūs pieejami visi dati, kas par noteiktu fizisko personu uzkrāti Uzņēmumu reģistrā, jo uz DAGR plānots nodot tikai noteiktus datu komplektus atbilstoši izstrādātajiem datu izplatīšanas servisiem par ierakstiem un informāciju Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros. Līdz ar to arī visi šādi dati netiks nodoti arī 3.3.1 apakšpunktā noteiktajā pakalpojumā. Visi normatīvajos aktos noteiktie dati būs pieejami, vēršoties Uzņēmumu reģistrā. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt regulējumu vai papilidināt anotāciju ar informāciju par konkrētu datu apjomu, tostarp attiecībā uz Uzņēmumu reģistra nodotajiem fizisko personu datiem.

-

Vēršam uzmanību, ka no projekta nav saprotams, kas ir domāts ar dzīves situāciju atbildīgo iestādi, jo noteikumu tekstā ir lietots arī termins "iestāde" (1.2.apakšpunkts). Līdz ar to lūdzam precizēt projektu vai anotācijā sniegt skaidrojumu jaunam terminam.

-

Lūdzam precizēt normu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 162. un 163.punktam. Attiecīgi ir aizpildāma anotācijas 5.sadaļa.

-

Lūdzam precizēt Projekta spēkā stāšanās termiņu, kas atbilstoši Projekta 2. punktam ir šā gada 1. augusts, bet atbilstoši anotācijai šā gada 1. oktobris un septembris.

-

Anotācijas 1.3. sadaļas apakšnodaļā “Risinājuma apraksts” pēdējā teikumā ir norādīts par atteikšanos izmantot internetbankas piedāvātos identifikācijas rīkus, jo tiem ir “[..]salīdzinoši zemāks drošības un riska līmenis[..]”. Minētais teksts liek noprast, ka interentbankai ir zems drošības līmenis, bet tai pat laikā arī zems riska līmenis, kas nav patiesi, jo atteikšanās no internetbankas identifikācijas līdzekļiem tieši notiek, jo ir saskatāmi augsti riski personas identificēšanā, izmantojot internetbankas personu identificēšanas rīkus. Lūgums precizēt tekstu.
 

Redakcija: “[..]salīdzinoši zemāks drošības un augsts riska līmenis[..]”

Lūdzam precizēt anotācijā iekļautajā risinājuma apraksta 4.rindkopā norādīto informāciju, ņemot vērā, ka
no Uzņēmumu reģistra var iegūt informāciju par pārstāvības tiesībām (tiesībām pārstāvēt tiesību subjektu), nevis pārstāvniecības tiesībām. 

-

Anotācijā tiek norādīts, ka “lai nodrošinātu pielāgota pakalpojuma satura piedāvāšanu, plānots apstrādāt šādus datus: vārds, uzvārds, personas kods (unikālais identifikācijas nr.), veiktās darbības, laiks, izmantotās autentifikācijas veids, IP adrese, e-pakalpojumos saņemto pakalpojumu rezultātus, kuri var saturēt personas datus. Personas datu apstrādes mērķis ir: sniegt portāla gala lietotājam pakalpojumus, tai skaitā, tādus, kas balstīti uz lietotāja vajadzībām un atbilst lietotāja sagaidāmajam rezultātam”. Vēršam uzmanību, ka datu minimizēšanas princips paredz, ka personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos. Ņemot vērā prasības, kas izriet no datu minimizēšanas principa, aicinām anotāciju papildināt ar detalizētāku skaidrojumu par profilēšanai izmantojamajiem datiem, norādot, kādam nolūkam nepieciešams apstrādāt attiecīgos datus, piemēram, kādēļ profilēšanas veikšanai nepieciešams apstrādāt laiku un izmantotās autentifikācijas veidu.

-