Atzinums

Izvērtējot noteikumu projektu, secināms, ka tas neparedz risinājumu situācijām, kad personai, kurai nav speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, darba pienākumu veikšanas sakarā ir nepieciešams iepazīties ar klasificētu informāciju likuma ,,Par valsts noslēpumu’’ 12. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, gan arī citos gadījumos, kad sagatavojot institūcijas viedokli, ir jāiepazīstas ar klasificētu dokumentu. Noteikumu projekta pielikumā Nr. 6 esošais saistību raksts, kā izriet no noteikumu satura, nosaka, ka persona var tikt iepazīstināta ar klasificētu informāciju ārkārtējā situācijā (noteikumu projekta 30. punkts), kā arī 21. punktā paredzētajā situācijā, kad personas, kurai nav speciālā atļauja, rīcībā nonāk klasificēta informācija. Nav skaidrs, vai izņemot šos gadījumus, ir atļauts iepazīstināt personu ar klasificētu informāciju, aizpildot 6. pielikumā esošo saistību rakstu. Turklāt Kriminālprocesa likuma 375. panta ceturtā daļa nosaka, ka personas, kuras iesaistītas kriminālprocesā un kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, rakstveidā brīdina par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma izpaušanu. Noteikumu projektā nav normas, kas noteiktu, kurš un ar kādu dokumentu brīdina personu par minēto pienākumu. Ģenerālprokuratūras ieskatā noteikumu projekts ir papildināms ar atsevišķu (-ām) normu (-ām), kas risinātu minētās situācijas.

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt vai noteikumu projekta 36. punkta redakcijā ietvertā prasība (Slepenības režīma nodrošināšanas un sevišķās lietvedības organizēšanas funkcijas nav atļauts veikt vienam un tam pašam darbiniekam vai amatpersonai) nerada nesamērīgu slogu iestādēm, kurās līdz šim slepenības režīma nodrošināšanas un sevišķās lietvedības organizēšanas funkcijas izpildīja (nodrošināja) vienas struktūrvienības ietvaros. Šobrīd prokuratūrā ir izveidota Ģenerālprokuratūras Slepenības režīma nodaļa, kura organizē un nodrošina klasificēto dokumentu pārvaldību un valsts noslēpuma aizsardzībai nepieciešamo slepenības režīmu, tostarp, veic šo noteikumu projekta 37.1., 37.2., 37.3., 37.4., 37.5., 37.6. apakšpunktos minētos pienākumus.

-

Noteikumu projekta 177.4. apakšpunktā noteikts, ka gadījumā, kad informācijas pieprasījums institūcijai ir saistīts ar institūcijas radīto klasificēto informāciju, institūcija izsniedz tikai tādu informāciju, kuru var deklasificēt. Ģenerālprokuratūras ieskatā minētās normas formulējums nav atzīstams par korektu, jo pieļauj, ka arī institūciju starpā nav pieļaujam apmaiņa ar klasificētu informāciju. Ja minētā norma ir attiecināma uz privātpersonas pieprasījumu, tad tas ir skaidri norādāms, piemēram, šādi: gadījumā, kad fiziskas personas/privāto tiesību subjekta informācijas pieprasījums institūcijai ir saistīts ar institūcijas radīto klasificēto informāciju, institūcija izsniedz tikai tādu informāciju, kuru var deklasificēt.

-

Noteikumu projekta 111. punktā norādīts, ka klasificētus dokumentus var saņemt un nosūtīt papīra formā, izmantojot elektronisko datu nesēju vai akreditētu informācijas sistēmu. Savukārt, noteikumu projekta 129. punkts nosaka, ka klasificētās informācijas nosūtīšana primāri ir jāveic elektroniski, izmantojot akreditētu informācijas sistēmu. Atbilstoši noteikumu projekta 114. punktam informācija no papīra dokumenta tiek pārveidota portatīvā dokumenta formātā (PDF) un tādā veidā sūtīta elektroniski. Vēlamies norādīt, ka šobrīd prokuratūrā nav pieejams elektroniskais paraksts, ar ko varētu parakstīt valsts noslēpumu saturošu dokumentu. Tādējādi PDF formātā pārveidotu dokumentu patlaban iespējams nosūtīt tikai ieskanētā veidā, bet ne parakstītu tā, lai tam būtu juridisks spēks. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka noteikumu projekta Noslēguma jautājumu sadaļā būtu norādāms, ka līdz institūcijām būs pieejams elektroniskais paraksts, ar kuru var parakstīt klasificētus dokumentus akreditētās informācijas sistēmās, dokumentu aprite tiek veikta papīra formātā (papildus elektroniskajam formātam, ja nosūtītājs to uzskata par nepieciešamu).

-