Projekta ID
21-TA-353Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
25.02.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Lūdzam precizēt terminoloģiju 95.panta redakcijā, jo likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 3.1daļā ir minēts “minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums”. Līdz ar to 95.panta redakcijā iekļauto informāciju attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli lūdzam izteikt šādā redakcijā “…vairāk kā noteiktā minimālā nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma apmērā…”
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Likumprojekta 86.2 panta trešajā daļā paredzēts, ka " (3) Telpu grupas plāns, stāva plāns un inženierbūves plāns, kā arī citi dati un dokumenti, kas satur būves iekštelpu plānojumu grafisko attēlojumu, ir ierobežotas pieejamības informācija."
Savukārt anotācijā skaidrots, ka “Papildus paredzēts panta trešajā daļā noteikt, ka telpu grupas plāns, stāva plāns un inženierbūves plāns, kā arī citi dati un dokumenti, kas satur būves iekštelpu plānojumu grafisko attēlojumu, ir ierobežotas pieejamības informācija. Šāda ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta atbilstoši Informācijas atklātības likuma un arī regulas prasībām, jo attiecas uz fiziskas personas datiem, līdz ar to telpu grupas plāns, stāva plāns un inženierbūves plāns, kā arī citi dati un dokumenti, kas satur būves iekštelpu plānojumu grafisko attēlojumu izsniedzami, ja ir regulā noteiktais pamatojums šādas informācijas saņemšanai.”
Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot vai 86.2 panta trešā daļa attiecināma tikai uz fiziskas personas valdījumā esošu īpašumu, attiecīgi precizējot arī likumprojektu.
Savukārt, ja minētais nosacījums attiecināms uz visiem īpašumiem, tai skaitā juridiskā un publiskām personām piederošiem, lūgums anotācijā skaidrot kādā veidā informāciju varēs saņemt citas personas, tai skaitā, valsts kapitālsabiedrības, kurām šādi īpašumi nodoti pārvaldīšanā.
Savukārt anotācijā skaidrots, ka “Papildus paredzēts panta trešajā daļā noteikt, ka telpu grupas plāns, stāva plāns un inženierbūves plāns, kā arī citi dati un dokumenti, kas satur būves iekštelpu plānojumu grafisko attēlojumu, ir ierobežotas pieejamības informācija. Šāda ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta atbilstoši Informācijas atklātības likuma un arī regulas prasībām, jo attiecas uz fiziskas personas datiem, līdz ar to telpu grupas plāns, stāva plāns un inženierbūves plāns, kā arī citi dati un dokumenti, kas satur būves iekštelpu plānojumu grafisko attēlojumu izsniedzami, ja ir regulā noteiktais pamatojums šādas informācijas saņemšanai.”
Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot vai 86.2 panta trešā daļa attiecināma tikai uz fiziskas personas valdījumā esošu īpašumu, attiecīgi precizējot arī likumprojektu.
Savukārt, ja minētais nosacījums attiecināms uz visiem īpašumiem, tai skaitā juridiskā un publiskām personām piederošiem, lūgums anotācijā skaidrot kādā veidā informāciju varēs saņemt citas personas, tai skaitā, valsts kapitālsabiedrības, kurām šādi īpašumi nodoti pārvaldīšanā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūdzam anotācijā skaidrot, nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojektu, vai 86.panta otrajā daļā noteiktais par kadastra datu nodošanu bez maksas, attieksies arī uz valsts kapitālsabiedrībām, kuras ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu deleģētas veikt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu pirmpirkuma tiesīgajām personām, lai nodrošinātu personu tiesības izmantot savas pirmpirkuma tiesības un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Saskaņā ar likumprojektā ietverto 86.pantu:
"86. pants (1) Valsts zemes dienests tīmekļvietnē, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atvērto datu ievietošanu internetā publicējami atvērtie dati, bez maksas nodrošina piekļuvi vispārpieejamiem aktuālajiem datiem par kadastra objektiem (izņemot telpu raksturojošo informāciju un telpu grupas labiekārtojumus). Kadastra informācijas sagatavošana un izsniegšana citos veidos ir maksas pakalpojums, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, kad informācijas sniegšana ir bez maksas un tā nesakrīt ar atvērto datu veidā pieejamo informāciju.
(2) Valsts zemes dienests pēc pieprasījuma standartizētā informācijas apjomā un veidā bez maksas nodrošina kadastra informācijas pieejamību valsts tiešās pārvaldes iestādēm, vietējām pašvaldībām, Saeimai, Valsts kontrolei, prokuratūrai, tiesai un citām iestādēm un valsts amatpersonām, kurām šādas tiesības noteiktas likumā, tām noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai.
(3) Valsts zemes dienests elektroniskā veidā bez maksas identificētai personai nodrošina piekļuvi aktuālajiem kadastra teksta datiem par telpu raksturojošo informāciju un telpu grupas labiekārtojumiem."
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 06.12.2011. noteikumu Nr.934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr.934) , 20.10 punktu valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" ir pārzinis un turētājs Valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēmai, kas ir izveidota, lai nodrošinātu vienotu un sistematizētu informācijas apkopošanu un aktualizēšanu par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem.
Saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu 20.2 punktu Valsts zemes dienestam uzdots pienākums, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, tiešsaistes režīmā nodrošināt valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" ar šo noteikumu 20.1 1.4. un 20.1 2. apakšpunktā minēto informāciju.
Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā skaidrot, ka paredzētie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā neietekmēs MK noteikumos Nr.934 ietvertos nosacījumus par kadastra datu tiešsaistē sniegšanu valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" Valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēmas uzturēšanai.
"86. pants (1) Valsts zemes dienests tīmekļvietnē, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atvērto datu ievietošanu internetā publicējami atvērtie dati, bez maksas nodrošina piekļuvi vispārpieejamiem aktuālajiem datiem par kadastra objektiem (izņemot telpu raksturojošo informāciju un telpu grupas labiekārtojumus). Kadastra informācijas sagatavošana un izsniegšana citos veidos ir maksas pakalpojums, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, kad informācijas sniegšana ir bez maksas un tā nesakrīt ar atvērto datu veidā pieejamo informāciju.
(2) Valsts zemes dienests pēc pieprasījuma standartizētā informācijas apjomā un veidā bez maksas nodrošina kadastra informācijas pieejamību valsts tiešās pārvaldes iestādēm, vietējām pašvaldībām, Saeimai, Valsts kontrolei, prokuratūrai, tiesai un citām iestādēm un valsts amatpersonām, kurām šādas tiesības noteiktas likumā, tām noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai.
(3) Valsts zemes dienests elektroniskā veidā bez maksas identificētai personai nodrošina piekļuvi aktuālajiem kadastra teksta datiem par telpu raksturojošo informāciju un telpu grupas labiekārtojumiem."
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 06.12.2011. noteikumu Nr.934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr.934) , 20.10 punktu valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" ir pārzinis un turētājs Valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēmai, kas ir izveidota, lai nodrošinātu vienotu un sistematizētu informācijas apkopošanu un aktualizēšanu par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem.
Saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu 20.2 punktu Valsts zemes dienestam uzdots pienākums, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, tiešsaistes režīmā nodrošināt valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" ar šo noteikumu 20.1 1.4. un 20.1 2. apakšpunktā minēto informāciju.
Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā skaidrot, ka paredzētie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā neietekmēs MK noteikumos Nr.934 ietvertos nosacījumus par kadastra datu tiešsaistē sniegšanu valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" Valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēmas uzturēšanai.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 13.panta pirmo daļu nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja tāda nav, — tiesiskajam valdītājam vai kadastra subjektam ir pienākums ierosināt būves noteikšanu, ja nekustamajā īpašumā ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nereģistrēta būve vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta apvidū neesoša būve. Kadastra subjektam ir pienākums ierosināt kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ja mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati.
Ievērojot to, ka ar grozījumiem 16.pantā paredzēts paplašināt objektu skaitu, kas nosakāmi par nekustamā īpašuma objektiem, lūdzam skaidrot, vai ir apzināta informācija, cik šādu objektu, kas reģistrējami Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, un kāds finansiālais un administratīvais slogs ar šādu objektu noteikšanu radīsies nekustamā īpašuma īpašniekiem.
Ievērojot to, ka ar grozījumiem 16.pantā paredzēts paplašināt objektu skaitu, kas nosakāmi par nekustamā īpašuma objektiem, lūdzam skaidrot, vai ir apzināta informācija, cik šādu objektu, kas reģistrējami Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, un kāds finansiālais un administratīvais slogs ar šādu objektu noteikšanu radīsies nekustamā īpašuma īpašniekiem.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Šobrīd spēkā esošais Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 16.panta regulējums nosaka, ka par nekustamā īpašuma objektu nevar noteikt būvi, kuru var pārvietot no vienas vietas uz citu vietu, to neizjaucot vai citādi ārēji nebojājot (16.panta 2.punkta a) apakšpunkts), tāpat par būvi nevar noteikt žogu, mūri, dzelzceļa uzbērumu, gulšņus un sliedes, veģetāciju, kas klāj zemes virsmu, robežzīmi, kā arī citas ietaises, kas saistītas ar zemes vienību vai būvi (16.panta 2.punkta e) apakšpunkts).
Likumprojekts paredz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 16.pantu izteikt jaunā redakcijā, veicot būtiskus grozījumu attiecībā par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu, tostarp vairs nav ietverta atruna par pārvietojamu būvi, sliedēm utml.
Anotācijā skaidrots, ka “normatīvie akti būvniecības jomā šobrīd paredz ne tikai no būvmateriāliem objektā uzbūvēt būvi, bet paredz arī gatavas rūpnieciski ražotas būves novietošanu zemes vienībā. Šādā būvniecības procesā būvi pārvieto no vienas vietas uz citu vietu, to neizjaucot vai citādi ārēji nebojājot.”
Vēršam uzmanību, ka no likumprojektā ietvertā 16.panta regulējuma nav skaidrs, vai turpmāk jebkura pārvietojama būve, kā arī mūris, dzelzceļa uzbērums, gulšņi un sliedes turpmāk būs reģistrējami Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un kādas būs šādas reģistrācijas tālākās sekas – vai šāda būve varētu tikt ierakstīta zemesgrāmatā kā pastāvīgs īpašuma objekts utml.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas praksē konstatējusi, ka patreiz ir situācija, ka faktiski Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā īpašuma sastāvā ir reģistrējama jebkura inženierbūve. Tas nepamatoti sadārdzina reģistrācijas procesu un faktiski tam nav nekāda pamata, jo sākotnēji šī īpašumu reģistrācija kadastrā tika sasaistīta ar nodokļu aprēķinu. Praksē pierādījies, ka šī inženierbūvju reģistrācija attiecas tikai uz publiskām personām, jo tikai virzot MK rīkojuma projektus par valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, saskaņošanas gaitā tiek prasīts ievērot šos noteikumus. Savukārt privātpersonas faktiski nekad nereģistrē tādas sev piederošas inženierbūves kā bruģētos laukumus, siltumnīcas, žogus un citas būves. Jāņem arī vērā, ka tādas inženierbūves kā žogi ir dažādi, piemēram, iespējams mūra žogi būtu reģistrējami, bet ir arī citu materiālu žogi (metāla stieples, koka utt.), kuru reģistrēšana nebūtu lietderīga.
Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā plašāk skaidrot šāda regulējuma sekas, nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojektā ietvertā 16.panta redakciju, precīzāk definējot īpašuma sastāvu, lai izslēgtu nevajadzīgu datu uzturēšanu, kuru pēc tam būtu arī problemātiski izdzēst no valsts kadastra informācijas sistēmas, jo tam nepieciešama Būvvaldes izziņa par attiecīgās būves neesamību.
Vienlaikus norādām, ka nebūtu pieļaujams, ka pārvietojama būve, kas uzstādīta uz svešas zemes, reģistrējama kadastrā un zemesgrāmatā, radot īpašuma tiesības uz to un piespiedu zemes nomas attiecības, tostarp, pirmpirkuma tiesības uz zemi. Lūdzam anotācijā plašāk skaidrot šāda regulējuma sekas.
Likumprojekts paredz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 16.pantu izteikt jaunā redakcijā, veicot būtiskus grozījumu attiecībā par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu, tostarp vairs nav ietverta atruna par pārvietojamu būvi, sliedēm utml.
Anotācijā skaidrots, ka “normatīvie akti būvniecības jomā šobrīd paredz ne tikai no būvmateriāliem objektā uzbūvēt būvi, bet paredz arī gatavas rūpnieciski ražotas būves novietošanu zemes vienībā. Šādā būvniecības procesā būvi pārvieto no vienas vietas uz citu vietu, to neizjaucot vai citādi ārēji nebojājot.”
Vēršam uzmanību, ka no likumprojektā ietvertā 16.panta regulējuma nav skaidrs, vai turpmāk jebkura pārvietojama būve, kā arī mūris, dzelzceļa uzbērums, gulšņi un sliedes turpmāk būs reģistrējami Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un kādas būs šādas reģistrācijas tālākās sekas – vai šāda būve varētu tikt ierakstīta zemesgrāmatā kā pastāvīgs īpašuma objekts utml.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas praksē konstatējusi, ka patreiz ir situācija, ka faktiski Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā īpašuma sastāvā ir reģistrējama jebkura inženierbūve. Tas nepamatoti sadārdzina reģistrācijas procesu un faktiski tam nav nekāda pamata, jo sākotnēji šī īpašumu reģistrācija kadastrā tika sasaistīta ar nodokļu aprēķinu. Praksē pierādījies, ka šī inženierbūvju reģistrācija attiecas tikai uz publiskām personām, jo tikai virzot MK rīkojuma projektus par valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, saskaņošanas gaitā tiek prasīts ievērot šos noteikumus. Savukārt privātpersonas faktiski nekad nereģistrē tādas sev piederošas inženierbūves kā bruģētos laukumus, siltumnīcas, žogus un citas būves. Jāņem arī vērā, ka tādas inženierbūves kā žogi ir dažādi, piemēram, iespējams mūra žogi būtu reģistrējami, bet ir arī citu materiālu žogi (metāla stieples, koka utt.), kuru reģistrēšana nebūtu lietderīga.
Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā plašāk skaidrot šāda regulējuma sekas, nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojektā ietvertā 16.panta redakciju, precīzāk definējot īpašuma sastāvu, lai izslēgtu nevajadzīgu datu uzturēšanu, kuru pēc tam būtu arī problemātiski izdzēst no valsts kadastra informācijas sistēmas, jo tam nepieciešama Būvvaldes izziņa par attiecīgās būves neesamību.
Vienlaikus norādām, ka nebūtu pieļaujams, ka pārvietojama būve, kas uzstādīta uz svešas zemes, reģistrējama kadastrā un zemesgrāmatā, radot īpašuma tiesības uz to un piespiedu zemes nomas attiecības, tostarp, pirmpirkuma tiesības uz zemi. Lūdzam anotācijā plašāk skaidrot šāda regulējuma sekas.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Saskaņā ar anotācijas I sadaļas 1.3.apakšpunktā norādīto kadastra dati tiek izmantoti valstiski svarīgu procesu nodrošināšanai, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļu aprēķināšanai un citu nodokļu un valsts nodevu aprēķināšanai. Turklāt no anotācijas izriet, ka kadastra mērķis ir iegūt pēc iespējas aktuālākus un situācijai apvidū atbilstošus datus, bet, labojot kadastra datus pēc vairāk kā pieciem gadiem un aktualizējot vairāk kā piecus gadus vecu informāciju kadastrā, šis mērķis netiek sasniegts. Kā arī ir norādīts, ka pašlaik kadastra informācijas sistēmā tehniski nav iespējams izlabot vēsturiskos kadastra datus, tātad, konstatējot kļūdu kadastra datos, datus pašlaik iespējams aktualizēt tikai uz nākotni, bet iepriekš reģistrētie vēsturiskie dati sistēmā saglabājas kā kļūdaini dati.
Atbilstoši likumprojekta 19.pantā noteiktajam turpmāk tiks paredzēts, ka, ja Valsts zemes dienests konstatējis kadastra datu neatbilstību dokumentiem vai cita veida ziņām, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti, vai Valsts zemes dienests nav reģistrējis vai aktualizējis datus atbilstoši saņemtajam dokumentam vai cita veida ziņām, tas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā bez maksas izlabo kļūdainos kadastra datus. Turklāt saskaņā ar likumprojekta 20.pantā noteikto Valsts zemes dienests bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izlabo tā pieļautu kļūdu, kas radusies, reģistrējot vai aktualizējot kadastra datus neatbilstoši normatīvo aktu prasībām vai pieļaujot bezdarbību, ja tā konstatēta Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un to iespējams izlabot. Tiesības prasīt kļūdas labošanu ir Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos, bet ne ilgāk kā piecu gadu laikā no datu reģistrācijas vai aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā vai bezdarbības sākuma. Kā arī ir paredzēts, ka Valsts zemes dienests kadastra datus izlabo, tos aktualizējot, un pēc kadastra subjekta, pašvaldības vai valsts institūcijas vai citas ieinteresētās personas pieprasījuma kadastra objektam pārrēķina vēsturiskās kadastrālās vērtības. Šā likuma 93., 93.1 un 93.2 pantā minētajos gadījumos vēsturiskās kadastrālās vērtības pārrēķina bez maksas par gadu, kurā izlabota kļūda, un iepriekšējiem trīs gadiem. Turklāt atbilstoši likumprojekta 21.pantam noteikts, ka, ja šā likuma 93. un 93.1 pantā minētajos gadījumos kadastra datu labošanas dēļ mainās kadastra subjekts vai nekustamā īpašuma sastāvs, vai kadastra objekta aktuālā kadastrālā vērtība vairāk kā noteiktā minimālā nekustamā īpašuma nodokļa apmērā, Valsts zemes dienests par izmaiņām paziņo kadastra subjektam un vietējai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums.
Ņemot vērā minēto, vēlamies vērst uzmanību sekojošiem aspektiem. Ar šo likumprojektu ir plānots mainīt esošo kārtību, pieļaujot vēsturisko datu labošanu (kopā 5 vai 4 gadu periods), kā arī Valsts zemes dienestam paliek iespējas pēc savas iniciatīvas veikt kadastra datu labošanu neierobežotā laika posmā, izvērtējot katru gadījumu individuāli un vērtējot arī tiesiskās un faktiskās sekas gan no kadastra subjekta viedokļa, gan arī sabiedrības interesēm. Kā pareizi ir norādīts anotācijā, kadastra datus izmanto valsts nodokļu un nodevu aprēķināšanā. Informējam, ka valstī noteiktie valsts nodokļu veidi ir paredzēti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 8.pantā, un likuma 20.pantā ir noteiktas institūcijas, kas konkrēto nodokli administrē. Tādējādi nodokļu aprēķināšanā un kontrolē par aprēķināšanas pareizību ir iesaistītas ne tikai pašvaldības. Ņemot vērā minēto, tiesiskās skaidrības labad lūdzam papildināt anotāciju ar detalizētu situācijas aprakstu, kas notiek ar iepriekš aprēķinātajiem un samaksātajiem (aprēķinātajiem, bet nesamaksātajiem) nodokļiem un nodevām un ar iesniegtajām deklarācijām, kuros ir norādīti šie maksājumi, gadījumā, kad vēsturiskajā periodā tiek veikta datu korekcija, t.sk. kuram no subjektiem (fiziskām personām) tiks nosūtīta informācija gadījumā, ja šajā laikā posmā ir notikusi arī īpašnieka maiņa.
Vienlaikus attiecībā uz anotācijā norādīto informāciju par regulējuma atbilstību likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktajām tiesībām, proti, pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa, vēršam uzmanību, ka ar šo regulējumu tiktu segti tikai gadījumi, kad korekciju rezultātā ir izveidojusies nodokļu pārmaksa (trīs gadu periods), taču nav skaidrs jautājums, kas notiek, ja korekciju rezultātā veidotos nodokļu parāds, t.sk. kāds ir šādu izmaiņu identificēšanas un administrēšanas (pārrēķināšanas) process nodokļu administrācijai, kas nav pašvaldība.
Atbilstoši likumprojekta 19.pantā noteiktajam turpmāk tiks paredzēts, ka, ja Valsts zemes dienests konstatējis kadastra datu neatbilstību dokumentiem vai cita veida ziņām, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti, vai Valsts zemes dienests nav reģistrējis vai aktualizējis datus atbilstoši saņemtajam dokumentam vai cita veida ziņām, tas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā bez maksas izlabo kļūdainos kadastra datus. Turklāt saskaņā ar likumprojekta 20.pantā noteikto Valsts zemes dienests bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izlabo tā pieļautu kļūdu, kas radusies, reģistrējot vai aktualizējot kadastra datus neatbilstoši normatīvo aktu prasībām vai pieļaujot bezdarbību, ja tā konstatēta Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un to iespējams izlabot. Tiesības prasīt kļūdas labošanu ir Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos, bet ne ilgāk kā piecu gadu laikā no datu reģistrācijas vai aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā vai bezdarbības sākuma. Kā arī ir paredzēts, ka Valsts zemes dienests kadastra datus izlabo, tos aktualizējot, un pēc kadastra subjekta, pašvaldības vai valsts institūcijas vai citas ieinteresētās personas pieprasījuma kadastra objektam pārrēķina vēsturiskās kadastrālās vērtības. Šā likuma 93., 93.1 un 93.2 pantā minētajos gadījumos vēsturiskās kadastrālās vērtības pārrēķina bez maksas par gadu, kurā izlabota kļūda, un iepriekšējiem trīs gadiem. Turklāt atbilstoši likumprojekta 21.pantam noteikts, ka, ja šā likuma 93. un 93.1 pantā minētajos gadījumos kadastra datu labošanas dēļ mainās kadastra subjekts vai nekustamā īpašuma sastāvs, vai kadastra objekta aktuālā kadastrālā vērtība vairāk kā noteiktā minimālā nekustamā īpašuma nodokļa apmērā, Valsts zemes dienests par izmaiņām paziņo kadastra subjektam un vietējai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums.
Ņemot vērā minēto, vēlamies vērst uzmanību sekojošiem aspektiem. Ar šo likumprojektu ir plānots mainīt esošo kārtību, pieļaujot vēsturisko datu labošanu (kopā 5 vai 4 gadu periods), kā arī Valsts zemes dienestam paliek iespējas pēc savas iniciatīvas veikt kadastra datu labošanu neierobežotā laika posmā, izvērtējot katru gadījumu individuāli un vērtējot arī tiesiskās un faktiskās sekas gan no kadastra subjekta viedokļa, gan arī sabiedrības interesēm. Kā pareizi ir norādīts anotācijā, kadastra datus izmanto valsts nodokļu un nodevu aprēķināšanā. Informējam, ka valstī noteiktie valsts nodokļu veidi ir paredzēti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 8.pantā, un likuma 20.pantā ir noteiktas institūcijas, kas konkrēto nodokli administrē. Tādējādi nodokļu aprēķināšanā un kontrolē par aprēķināšanas pareizību ir iesaistītas ne tikai pašvaldības. Ņemot vērā minēto, tiesiskās skaidrības labad lūdzam papildināt anotāciju ar detalizētu situācijas aprakstu, kas notiek ar iepriekš aprēķinātajiem un samaksātajiem (aprēķinātajiem, bet nesamaksātajiem) nodokļiem un nodevām un ar iesniegtajām deklarācijām, kuros ir norādīti šie maksājumi, gadījumā, kad vēsturiskajā periodā tiek veikta datu korekcija, t.sk. kuram no subjektiem (fiziskām personām) tiks nosūtīta informācija gadījumā, ja šajā laikā posmā ir notikusi arī īpašnieka maiņa.
Vienlaikus attiecībā uz anotācijā norādīto informāciju par regulējuma atbilstību likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktajām tiesībām, proti, pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa, vēršam uzmanību, ka ar šo regulējumu tiktu segti tikai gadījumi, kad korekciju rezultātā ir izveidojusies nodokļu pārmaksa (trīs gadu periods), taču nav skaidrs jautājums, kas notiek, ja korekciju rezultātā veidotos nodokļu parāds, t.sk. kāds ir šādu izmaiņu identificēšanas un administrēšanas (pārrēķināšanas) process nodokļu administrācijai, kas nav pašvaldība.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā pie problēmas apraksta “Par tiesībām labot kļūdainus Kadastra informācijas sistēmas datus” saistītā risinājuma aprakstā precizēt iekļauto informāciju attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, lietojot terminu “minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums” kā ir noteikts likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 3.1daļā.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Priekšlikums
Anotācijas 3.sadaļas “Cita informācija” ir sniegta informācija, ka likumprojekta normu izpildei nepieciešamais finansējums ir paredzēts likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” Tieslietu ministrijas (turpmāk- TM) prioritārā pasākuma “Nekustamā īpašuma valsts kadastra, Valsts adrešu reģistra, Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu datu publicēšana atvērto datu veidā” ietvaros budžeta programmā 07.00.00 “Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana”. Ņemot vērā, ka likumprojekta normu izpildei nepieciešamais finansējums ir norādīts ne tikai 2022.gadam 1 620 721 euro, bet arī 2023.gadam un turpmāk ik gadu 1 495 711 euro, un TM prioritārajam pasākumam kopā ir piešķirts finansējums 2022.gadam 2 149 344 euro, 2023.gadam un turpmāk ik gadu 1 988 220 euro, lūdzam papildināt anotācijas 3.sadaļas “Cita informācija”, norādot, ka nepieciešamais finansējums ir paredzēts arī likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.
Piedāvātā redakcija
-