Atzinums

No anotācijas nav skaidrs, kāpēc ir noteikts naudas soda minimālais apmērs un kāds ir tā pamatojums. Tāpat nepilnīgs ir arī naudas soda maksimālā apmēra pamatojums. Piemēram, ja izmaksas fiziskai personai gadā ir tikai 300 euro, tad nav saprotams, kāpēc ir izraudzīts naudas soda maksimālais apmērs 300 naudas soda vienību apmērā. Aicinām attiecīgi precizēt projektu vai anotāciju.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 27. punktu likumprojekta Pārejas noteikumos nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt likumprojekta Pārejas noteikumus, jo atkārtoti vēršam uzmanību, ka Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 12. panta pirmā daļa, kas paredz pienākumu nekustamā īpašuma darījumu starpniekam katru gadu līdz 31. janvārim sniegt Ekonomikas ministrijai informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem, norādot to skaitu un darījumu summas, un apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem, ir spēkā kopš 2020. gada 1. augusta.  Ja šajā gadījumā ir domāta attiecīgo grozījumu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 12. panta pirmajā daļā spēkā stāšanās 2024. gada 1. jūlijā, tad šāds grozījums noformējams kā likumprojekta 6. pants par grozījumu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma Pārejas noteikumos (sk., piemēram, 2022. gada 6. jūlija likuma "Grozījumi Vekseļu likumā" 15. pantu).Turklāt anotācijā nav pamatota nepieciešamība noteikt pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu informācijas sniegšanā par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem (anotācijas 1.2. sadaļā norādīts, ka viss likumprojekts stājas spēkā vispārējā kārtībā). Līdz ar to nepieciešams ne tikai precizēt likumprojekta Pārejas noteikumus, bet arī tā anotāciju.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka pirms noteikt jaunu vai projektā pārņemt jau spēkā esošu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji: 1) administratīvā akta prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/). Iepazīstoties ar anotāciju secināms, ka šāds izvērtējums nav veikts pilnvērtīgi.
 

-

Ievērojot, ka projektā paredzētais 18.pants satur tikai vienu administratīvo pārkāpumu, aicinām atbilstoši precizēt projektu.

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 18.pantā minēto pārkāpumu veic Valsts ieņēmumu dienests.