Atzinums

Sagatavotais informatīvais ziņojums neatbilst dotajam uzdevumam. Atbilstošais MK rīkojums paredz "iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par esošā ciršanas apjoma valsts mežos ietekmi uz 2030. gada zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora klimata mērķiem, kā arī iespējām palielināt šo ieguldījumu", taču faktiski ziņojumā analizēta nevis ciršanas apjoma ietekme uz 2030. gada mērķiem, bet gan jau MK pieņemtā ziņojuma "Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai" ietekme uz koksnes ieguves iespējām AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajos valsts mežos, turklāt iekļaujot 2096.-2100. g. periodu, kurā šobrīd ZIZIMM sektorā mērķi nav noteikti.

Tabulas kolonna "Iespējas ietekmēt ZIZIMM mērķu sasniegšanu ar politiskiem vai saimnieciskiem lēmumiem", ņemot vērā MK rīkojumu, būtu jāaizstāj ar kolonnu "Saistība ar mežizstrādes apjomu".

Tabulā izteiktais apgalvojums, ka "emisijas apjoms no meža zemes augsnes rodas neatkarīgi no pieļaujamās mežistrādes intensitātes vai normatīvās vides", neatbilst patiesībai. Ir virkne pētījumu, kas rāda saistību starp meža apsaimniekošanu un oglekļa emisijām no augsnes. Pētījumu piemēri: https://www.mdpi.com/1999-4907/16/6/902; https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S037811272300378X; https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0378112722006314.

Attiecībā uz mežos uzkrāto atmirušo koksni trūkst analīzes par saistību ar mežizstrādes apjomu (sk. iepriekš par tabulas neatbilstību dotajam uzdevumam).

Norādīts, ka “meža nobirām ir liela nozīme barības vielu apritē”, tomēr tiek rosināts tās izvākt. Nobiru izvākšana samazinātu oglekļa piesaisti augsnē. Lai atbilstošu MK rīkojumam vērtētu mežizstrādes apjoma ietekmi, būtu jāprecizē jēdzieni “neilgi” un “salīdzinoši ļoti ātri”. Tas ļautu noteikt, cik daudz jaunaudžu būs stadijā, kad nobiras rada emisijas.

Tabulā sniegtā informācija par koksnes apjoma pieaugumu mežā ir novecojusi. Jaunākie LVMI "Silava" dati rāda, ka pieaugums ir mazāks, tāpēc jāveic atbilstoši labojumi.

Tajā pašā tabulas rindiņā "Koksnes apjoma pieaugums mežā..." ir nekorekti lietota terminoloģija. Tiek apgalvots, ka "30 gadu vecumā visas komerciālās sugas ir sasniegušas ap 80–100 m3/ha pieaugumu, apse – pat 200 m3/ha, un tas ir ievērojami vairāk, nekā pa šo periodu būs pieauguši ciršanas vecuma meži." Norādītās vērtības ir nevis pieaugums, bet koksnes krāja attiecīgā vecuma mežos. Ciršanas vecuma mežos krāja ir lielāka.

No tā, ka aizsargātos mežos koksnes krāja uz hektāra ir mazāka nekā līdzīga vecuma saimnieciskos mežos, tiek izdarīts secinājums, ka "meža kopšanai ir liela nozīme, lai pastiprinātu piesaisti", taču rindkopā trūkst informācijas, kas pamatotu šāda secinājuma izdarīšanu. Lai iegūtu informāciju par kopšanas ietekmi, būtu jāsalīdzina kopti un nekopti meži, nevis aizsargāti un neaizsargāti. Turklāt salīdzinot jāņem vērā ne tikai vecums, bet arī produktivitāte.

Tabulas rindiņā "Mežizstrādes apjoms (stumbra biomasa)" informācija pasniegta ļoti tendenciozi. Tiek apgalvots, ka mežizstrādes apjoma samazināšanai "ir ievērojama negatīva vidēja un ilgtermiņa ietekme", lai gan līdzšinējie dati par oglekļa bilanci ZIZIMM sektorā rāda to, ka pēdējos 30 gados tieši mežizstrādes apjoma pieaugums ir bijis galvenais iemesls oglekļa piesaistes samazinājumam mežā. Arī pašā ziņojumā ievietotie prognožu grafiki nedod pamatu apgalvot, ka mežizstrādes apjomu samazinājumam būtu negatīva ietekme, salīdzinot ar "bāzes scenāriju".

Turpat redzama pretruna - dabiskais atmirums tiek uzskatīts par emisijām, bet koksnes ieguve - par piesaisti. Faktiski atmirušajā koksnē ogleklis var tikt piesaistīts ilgāk nekā koksnes produktos: https://link.springer.com/article/10.1186/s40663-018-0131-5

Tabulas rindiņā "Latvijas mežizstrādē valstī saražotie koksnes produkti" tiek runāts par to, kā Latvijas enerģētiskā koksne ļauj ietaupīt emisijas enerģētikas sektorā. Šī informācija ir ārpus ziņojuma tvēruma, kuram atbilstoši būtu norādīt, kādas emisijas ZIZIMM sektorā rada enerģētiskās koksnes ieguve. Tomēr, ja šķiet lietderīgi runāt par emisiju ietaupījumiem enerģētikā, svarīgi izvērtēt, vai norādītais apjoms ir neto ietaupījumi, t.i., scenārijs, kurā enerģētiskā koksne netiek iegūta (nerodas emisijas ZIZIMM sektorā), bet enerģētikā tiek izmantoti citi resursi, tiek salīdzināts ar scenāriju, kurā enerģētiskā koksne tiek iegūta (radot emisijas ZIZIMM sektorā) un aizstāj citus resursus. Tāpat svarīgi precizēt, kādi šeit ir pieņēmumi par aizstātajiem energoresursiem, jo tas ļoti lielā mērā ietekmē rezultātu.

Rindiņā "Jaunradītā atmirusī koksne" nav aizpildīta trešā kolonna.

Salīdzinot rindiņas "Latvijas mežizstrādē valstī saražotie koksnes produkti" un "Jaunradītā atmirusī koksne", atkal redzama ziņojuma autoru tendenciozā pieeja. Lai gan atmirusī koksne veido oglekļa piesaisti, tiek norādīts, ka tā "pakāpeniski sadalīsies turpmāko 20 gadu laikā un radīs tikpat lielu emisijas daudzumu." Savukārt attiecībā uz koksnes produktiem norādīta tikai to radītā piesaiste, nenorādot, ka arī tie pakāpeniski sadalīsies, radot emisijas. 

Tiek apgalvots, ka "ilgtermiņā pastiprinātās dabas aizsardzības scenārijs nedod ieguvumu CO2 emisiju samazinājumā, bet, tieši pretēji, rada vairāk emisijas nekā bāzes scenārijs" un ka "ilgtermiņā bāzes scenārijs nodrošina 6,2 reizes lielāku devumu klimata pārmaiņu mazināšanai nekā pastiprinātas dabas aizsardzības scenārijs". Šie apgalvojumi neatbilst 1. un 2. attēlā atspoguļotajiem datiem. Grafikos skaidri redzams, ka kopumā dabas aizsardzības scenārijs ir ar labāku oglekļa bilanci nekā bāzes scenārijs - dabas aizsardzības scenārijā pirmajā periodā piesaiste ir ievērojami lielāka nekā emisijas otrajā periodā. Turklāt, kā jau norādīts iepriekš, 2096.-2100. gads ir ārpus ziņojuma tvēruma.

Nav saprotams, kā "ap 30% samazināta tāme" dot "sortimenta apjoma" samazinājumu tikai par 13%. Šeit nepieciešams papildu skaidrojums veiktajiem aprēķiniem.

LVM peļņas rēķināšana ir ārpus ziņojuma tvēruma, kam vajadzētu runāt par mežizstrādes apjoma ietekmi uz ZIZIMM sektora klimata mērķiem. Ja ir vēlme analizēt ekonomiskos aspektus, svarīgi sniegt pilnu ainu, pretī peļņai liekot tos izdevumus, kas saistāmi ar ZIZIMM klimata mērķu nesasniegšanu.



.








 

-