Projekta ID
22-TA-139Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
17.05.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Izdarīt (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Latvijas Vēstnesis, ) šādus grozījumus:
Iebildums
Likumprojekts šobrīd paredz, ka "Likums stājas spēkā datumā, ar kuru Eiropas Komisija noteiks regulu 2018/1862 par piemērojamu".
Lūdzam izvērtēt minēto nosacījumu un precizēt likumprojekta spēkā stāšanās datumu (ja nepieciešams, papildinot likumu ar attiecīgu Pārejas noteikumu). Piemēram, ierosinām noteikt, ka likuma grozījumi stājas spēkā datumā, ar kuru ir piemērojama regula Nr. 2018/1862 saskaņā ar tās 79. panta 5. punktu (t.i., izvairīties no regulas spēkā stāšanās kārtības aprakstīšanas likumprojektā). Tāpat nepieciešamības gadījumā tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam paredzēt tiesisko regulējumu, ka brīdī, kad Eiropas Komisija pieņēmusi regulas 79. panta 2. punktā paredzēto lēmumu, attiecīgs paziņojums tiek nosūtīts publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", līdzīgi kā tas darīts, piemēram, 2022. gada 7. aprīļa likumā "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā".
Lūdzam izvērtēt minēto nosacījumu un precizēt likumprojekta spēkā stāšanās datumu (ja nepieciešams, papildinot likumu ar attiecīgu Pārejas noteikumu). Piemēram, ierosinām noteikt, ka likuma grozījumi stājas spēkā datumā, ar kuru ir piemērojama regula Nr. 2018/1862 saskaņā ar tās 79. panta 5. punktu (t.i., izvairīties no regulas spēkā stāšanās kārtības aprakstīšanas likumprojektā). Tāpat nepieciešamības gadījumā tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam paredzēt tiesisko regulējumu, ka brīdī, kad Eiropas Komisija pieņēmusi regulas 79. panta 2. punktā paredzēto lēmumu, attiecīgs paziņojums tiek nosūtīts publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", līdzīgi kā tas darīts, piemēram, 2022. gada 7. aprīļa likumā "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā".
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.2. Mērķis
Iebildums
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (turpmāk – regula) 32. panta 1. d) un e) apakšpunktā, 4. punktā noteiktās prasības.
Likumprojekts ir saturiski saistīts ar likumprojektu Nr.21-TA-1549 "Grozījumi Nacionālās drošības likumā", kā arī ar likumprojektu Nr. 21-TA-1780 "Grozījumi likumā "Par policiju"".
Līdz ar to vēršam uzmanību uz iebildumu par likumprojekta Nr. 21-TA-1780 būtību, kas analoģiski attiecas arī uz šo likumprojektu. Proti, vēršam uzmanību, ka likumprojektā ietvertais regulējums būtiski pārsniedz minēto regulas normu ieviešanai nepieciešamo regulējumu.
Attiecīgās regulas normas paredz, ka:
"Pēc izdevējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma SIS ievada brīdinājumus par šādu kategoriju personām:
d) bērni, kuriem jāliedz ceļot un attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tos var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņi var to atstāt un
i) kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem;
ii) kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos; vai
iii) tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai kuriem var likt aktīvi piedalīties karadarbībā;
e) pilngadīgas neaizsargātas personas, kurām jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņas var to atstāt un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.
(..)
4. Brīdinājumu par personām, kas minētas 1. punkta d) un e) apakšpunktā, ievada pēc kompetento iestāžu, tostarp tiesu iestāžu, lēmuma."
Regulas preambulas 36.apsvērumā skaidrots, ka “lai nodrošinātu stingrus un piemērotus aizsardzības pasākumus, brīdinājumi par bērniem vai citām neaizsargātām personām, kam jāliedz ceļot, būtu – ja tas prasīts valsts tiesību aktos – jāievada SIS pēc tiesu iestādes lēmuma vai kompetentas iestādes lēmuma, ko apstiprinājusi tiesu iestāde”.
Respektīvi, regula paredz gadījumus un kārtību, kādā ziņojumus par noteiktām personām ievada SIS. Tomēr regula neparedz un neuzdot dalībvalstīm izstrādāt pašu šādu lēmumu pieņemšanas kārtību – tā atsaucas uz dalībvalsts tiesību aktiem, tai skaitā uzsverot tiesu iestāžu lomu šādu lēmumu pieņemšanā.
Regula tai skaitā neparedz, kā tas noteikts likumprojektā, ka dalībvalstīm būtu jādeleģē lēmumu pieņemšana par personas pamattiesību ierobežojumiem (lēmumu, kas ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 98.pantā paredzētās tiesības) noteiktām amatpersonām, konkrētā gadījumā - Valsts policijas amatpersonām.
Tā kā regula reglamentē tikai šādu lēmumu ievadīšanu SIS, atstājot ierobežojuma noteikšanu pēc būtības pašu dalībvalstu ziņā, nav pamatoti likumprojekta anotācijā norādīt, ka likumprojekts nepieciešams regulas tieši piemērojamo tiesību normu ieviešanai.
Ievērojot minēto, lūdzam vai nu nevirzīt tālāk šo likumprojektu, vai arī, saistīti ar likumprojektu Nr. 21-TA-1780 "Grozījumi likumā "Par policiju"", atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 116.pantam likumprojekta anotācijā pamatot Latvijas Republikas Satversmē noteikto pamattiesību ierobežojuma nepieciešamību un samērīgumu (lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību). It īpaši nepieciešams pamatot, ka attiecīgo lēmumu pieņemšanas līmenis, ņemot vērā ierobežojuma būtiskumu un ilglaicīgumu, ir pamatots un samērīgs, it īpaši salīdzinot ar citu līdzīgu lēmumu pieņemšanas kārtību.
Likumprojekts ir saturiski saistīts ar likumprojektu Nr.21-TA-1549 "Grozījumi Nacionālās drošības likumā", kā arī ar likumprojektu Nr. 21-TA-1780 "Grozījumi likumā "Par policiju"".
Līdz ar to vēršam uzmanību uz iebildumu par likumprojekta Nr. 21-TA-1780 būtību, kas analoģiski attiecas arī uz šo likumprojektu. Proti, vēršam uzmanību, ka likumprojektā ietvertais regulējums būtiski pārsniedz minēto regulas normu ieviešanai nepieciešamo regulējumu.
Attiecīgās regulas normas paredz, ka:
"Pēc izdevējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma SIS ievada brīdinājumus par šādu kategoriju personām:
d) bērni, kuriem jāliedz ceļot un attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tos var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņi var to atstāt un
i) kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem;
ii) kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos; vai
iii) tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai kuriem var likt aktīvi piedalīties karadarbībā;
e) pilngadīgas neaizsargātas personas, kurām jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņas var to atstāt un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.
(..)
4. Brīdinājumu par personām, kas minētas 1. punkta d) un e) apakšpunktā, ievada pēc kompetento iestāžu, tostarp tiesu iestāžu, lēmuma."
Regulas preambulas 36.apsvērumā skaidrots, ka “lai nodrošinātu stingrus un piemērotus aizsardzības pasākumus, brīdinājumi par bērniem vai citām neaizsargātām personām, kam jāliedz ceļot, būtu – ja tas prasīts valsts tiesību aktos – jāievada SIS pēc tiesu iestādes lēmuma vai kompetentas iestādes lēmuma, ko apstiprinājusi tiesu iestāde”.
Respektīvi, regula paredz gadījumus un kārtību, kādā ziņojumus par noteiktām personām ievada SIS. Tomēr regula neparedz un neuzdot dalībvalstīm izstrādāt pašu šādu lēmumu pieņemšanas kārtību – tā atsaucas uz dalībvalsts tiesību aktiem, tai skaitā uzsverot tiesu iestāžu lomu šādu lēmumu pieņemšanā.
Regula tai skaitā neparedz, kā tas noteikts likumprojektā, ka dalībvalstīm būtu jādeleģē lēmumu pieņemšana par personas pamattiesību ierobežojumiem (lēmumu, kas ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 98.pantā paredzētās tiesības) noteiktām amatpersonām, konkrētā gadījumā - Valsts policijas amatpersonām.
Tā kā regula reglamentē tikai šādu lēmumu ievadīšanu SIS, atstājot ierobežojuma noteikšanu pēc būtības pašu dalībvalstu ziņā, nav pamatoti likumprojekta anotācijā norādīt, ka likumprojekts nepieciešams regulas tieši piemērojamo tiesību normu ieviešanai.
Ievērojot minēto, lūdzam vai nu nevirzīt tālāk šo likumprojektu, vai arī, saistīti ar likumprojektu Nr. 21-TA-1780 "Grozījumi likumā "Par policiju"", atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 116.pantam likumprojekta anotācijā pamatot Latvijas Republikas Satversmē noteikto pamattiesību ierobežojuma nepieciešamību un samērīgumu (lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību). It īpaši nepieciešams pamatot, ka attiecīgo lēmumu pieņemšanas līmenis, ņemot vērā ierobežojuma būtiskumu un ilglaicīgumu, ir pamatots un samērīgs, it īpaši salīdzinot ar citu līdzīgu lēmumu pieņemšanas kārtību.
Piedāvātā redakcija
-