Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), ņemot vērā valdības prioritātes, tostarp, izglītību, ir ļoti kritiski jāizvērtē ES fondu plānotās pārdales izglītības nozarē. Īpašu uzmanību vēršam uz to, ka fondu pārdalēs ir iekļautas šādas programmas:
1) 4.2.1.4. pasākums “Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pirmsskolas izglītības pakāpē” - šajā programmā plānotas investīcijas pirmsskolas izglītības pieejamībai pašvaldībām, nodrošinot investīcijas mācību līdzekļiem. Programmas īstenošana rada vienlīdzīgus noteikumus, skar demogrāfiski sensitīvu sabiedrības grupu un veido priekšnoteikumus bērnu prasmju un kompetenču vienlīdzīgai attīstībai. Šīs programmas ietvaros LPS jau skaņoja tiesību akta projektu, tas ir bijis saskaņošanā un diskutēts plašā mērogā arī ar pašvaldībām. Uzskatām, ka šis finansējums ir nodrošināms un fondu finansējuma pārdale veicama uz citu programmu finansējuma bāzes.
2) 4.2.3.2. pasākums "Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām" skar sabiedrības grupu - bērnus ar speciālām vajadzībām. Jau citu fondu programmu skaņošanas procesā starp IZM un sociālajiem partneriem tika panākta tiesību aktu projektu anotācijās iekļauta vienošanās par šādas fondu programmas īstenošanu, lai veicinātu, ka bērniem ar speciālām vajadzībām tiek nodrošināta  neformālās izglītības pieejamība, jo šie bērni ir tie, kuri nereti neapmeklē vai kuriem viņu veselības stāvokļa dēļ nav pieejama interešu izglītība. Vēršam uzmanību, ka arī šī sabiedrības grupa ir tieši saistīta ar demogrāfiskās attīstības mērķiem.
Lai nodrošinātu konstruktīvu virzību, LPS savas kompetences ietvaros piedāvā nepieciešamo finansējumu rast šobrīd izstrādē vai ieviešanā esošajās programmās, piemēram, 4.2.4.2. pasākuma projektā “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai”, kuram ir komplimentāras citu fondu programmas citos resoros (EM, VARAM, u.c.), ļaujot izglītības resora fondu finansējumu saglabāt tām programmām, kurās gala labuma saņēmējs ir bērns, izglītības iestāde vai pašvaldība, kas sniedz pakalpojumus.
 

-

1.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības  iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm”  ietvarā  jāparedz rezerve " Bumbu patvertņu  pielāgošanaI un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem” 

-

Tiek veikti grozījumi 4.3.6.7. pasākuma ietvaros (Atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai). Lūdzam skaidrot, kādi no plānotajiem pasākumiem netiks veikti un kā tas provizoriski ietekmē atbalsta sistēmas izveidi. Kā arī kādi alternatīvi risinājumi plānoti, lai kompensētu iztrūkumu.
Ņemot vērā situāciju gan bērnu tiesību aizsardzības jomā, gan ģimenēm ar bērniem pieejamo atbalstu, būtiski saprast turpmākos sistēmiskos risinājumus.

-

1.3.prioritāte “Digitalizācija”
1.3.1.SAM “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” (RSO 1.2.)
Ir lieliski, ka tiek veidota Vienota civilās aviācijas pārvaldības un uzraudzības sistēma (122), bet nav saprotams, kāpēc netiek paredzēta Vienotas civilās aizsardzības pārvaldības informācijas sistēmas izveide. Civilās aizsardzības komisiju sistēmas stiprināšanai un koordinētai rīcībai gan dabas stihiju prognozēšanā un risku monitorēšanā, gan katastrofu seku novēršanā, gan iestāžu darbību koordinēšanā un tehniskā nodrošinājuma pieejamībā, uzskaitē un izmantošanā, šādiem mērķiem valstī nav vienotas, digitālas platformas. Mēs digitalizējam administratīvo sodu nomaksu, ļaujam elektroniski deklarēt dzīvesvietu, bet nevaram nodrošināt vienotu platformu, kas palīdzētu iedzīvotāju un īpašumu drošībai.

-

1.3.prioritāte “Digitalizācija”
1.3.1.SAM “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” (RSO 1.2.) (118)
Valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūru projektēšanā iztrūkst pašvaldību komponentes. Tās vienkārši nav. Kopējās arhitektūras veidotājiem nav ne vīzijas, ne priekšlikumu kur un kāda vieta būtu pašvaldībām. Tie veidota valsts, nevis publiskās pārvaldes arhitektūra, tai atbilstoši tiek plānotas arī atbalstāmās aktivitātes, paredzot un piešķirot finansējumu. Ja pašvaldības nav šīs arhitektūras sastāvdaļa, tās nevar pat teorētiski pretendēt uz jel kādu finansējumu.

-

1.3.prioritāte “Digitalizācija”
1.3.1.SAM “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” (RSO 1.2.)
Atbalstāmo darbību skaitā nav nevienas pašvaldību IS, pat piemēros.
Punktā 1.7.  "Administratīvā kapacitāte, laba pārvaldība, vienkāršošana" (52) tiek norādīts, ka "Pašvaldību e-vides digitalizācija ir maz attīstīta", kam gan negribētos piekrist, jo pašvaldības nav sliktāk digitalizējušas savu darba vidi, kā ministrijas un piebildīsim, bez ES fondu atbalsta, kā to dara nozaru ministrijas. Ja ar šo "maz attīstīto" vidi ir domāti e-pakalpojumi, tad tur varētu piekrist, bet tad ir jautājums, kāpēc atbildīgās nozaru politikas ministrijas neko nav darījušas, lai veicinātu šādu pakalpojumu izveidošanu un pieejamību? Neviena ES finanšu programma nekad nav tikusi vērsta uz pašvaldību e-pakalpojumu izveidi. Un tieši tas pats ir arī šajā programmā, pat šajā punktā tiek uzskaitītas "valsts pusē" veidojamas sistēmas ("digitālais maks", iepirkumu sistēma) un neviena aktivitāte pašvaldībām.
Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma pēkšņi mainījusi nosaukum,u pārtopot par atlaižu un subsīdiju pārvaldības platformu, kas nemaina tās būtību, tā jau ir izveidota un tiek attīstīta greizi. "Valsts pusē" ir izveidots centrālais mezgls, bet lietotāju darbību uzskaites vides izveidošana nav šī centrālā mezgla sastāvdaļa. Tā ir atstāta izveidošanai komersantiem un par tās izveidi jāmaksā pašvaldībām no saviem budžetiem, nevis no ES fondiem. Tāpat "valsts puse" nenodrošina integrācijas ar AVIS, bez kā arī nevar notikt pilnvērtīga AVIS darbināšana. Arī šīs integrācijas gulstas uz pašvaldību budžetiem, nevis tiek īstenotas no ES fondiem.
Tas ir tikai viens piemērs, kāpēc pašvaldībās ir "maz attīstīta" e-vide. Tā tāda arī paliks, ja netiks ieguldīts finansējums visās pašvaldībās, lai tās spētu īstenot digitālās transformācijas pārmaiņas.

-

No 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas plānots novirzīt un pārdalīt  finansējumu 6 823 593  EUR  (t.sk. ESF+ finansējums 5 800 054  EUR) apmērā ESF+ programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam. Vienlaikus 4.kārtas īstenošanai plānots pārdalīt pasākuma 2.kārtas finansējuma atlikumu 8 500 000 euro, kopumā nodrošinot finansējumu sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai 14 122 757 euro, kas ir atbalstāmi, ņemot vērā finanšu resursu trūkumu, nodrošinot sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošināšnā DI mērķa grupas personām.
Vienlaikus lūdzam skaidrot, kāda ietekme ir kopumā uz 4.3.5.1. pasākuma īstenošanu finansējuma samazināšanai  - vai un kādi pasākumi netiks īstenoti, ja attiecināms.

-

Plānots samazināt finansējumu4.3.6.8.pasākumam (IKT sistēmu modernizācija bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanai). Lūdzu skaidrot, kādas aktivitātes netiks īstenotas.

-