Projekta ID
23-TA-2275Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
04.10.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Izdarīt Zinātniskās darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 10. nr.; 2007, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 47., 68., 74., 205. nr.; 2013, 61. nr.; 2016, 249. nr.; 2017, 203. nr.; 2018, 128. nr.; 2019, 120., 214., 240. nr., 2022. 144.nr.) šādus grozījumus:
Priekšlikums
LDDK ir iepazinusies ar likumprojektu un sniedz šādus priekšlikumus:
1. Papildināt 21.6.pantu ar 6. punktu: "Rīcību ar šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto intelektuālo īpašumu, tai skaitā par tā licencēšanu un atsavināšanu nosaka zinātniskās institūcijas zinātības un tehnoloģiju tiesību pārvaldības, izmantošanas un komercializācijas iekšējie normatīvie akti."
Pamatojums:
Tieslietu ministrijas komentārs par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” īstenošanas noteikumu projekta IV nodaļu un atsavinātas publiskas personas mantas atsavināšanas likumu attiecas uz intelektuālā īpašuma kā kustamas mantas atsavināšanu un neskar atvasinātas publiskas personas mantas nodošanu lietošanā, t.i., licencēšanu, ko regulē publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi. Atvasinātas publiskas personas intelektuālā īpašuma atsavināšanai nevajadzētu būt pretrunā ar atsavinātas publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.pantu, jo intelektuālais īpašums kā nemateriāls aktīvs nav īpašums, kas nepieciešams atsavinātai publiskai personai to funkciju nodrošināšanai.
Zinātniskās darbības likumā jau ir definēts zinātniskā institūta intelektuālais īpašums kā viens no īpašuma veidiem. Tāpat likums ietver izņēmumu rīcībā ar nekustamo īpašumu, ko tam bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts. Pēc analoģijas līdzīgu izņēmumu var ienest arī attiecībā uz zinātniskā institūta intelektuālo īpašumu, kas izklāstīts zemāk.
Iesakām Zinātniskās darbības likuma 21.6 pantu papildināt ar precizējošo rīcību saistībā ar zinātniskā institūta intelektuālo īpašumu, veidojot 21.6 panta sesto daļu. Papildus tam Valsts Zinātnisko institūtu asociācija aicina papildināt Zinātniskās darbības likuma grozījumu anotāciju ar skaidru atrunu kas ir interpretējams kā zinātniskā institūcijas intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības un izmantošanas iekšējie normatīvie akti, t.i., piem., zinātniskās institūcijas apstiprināta politika, kārtība, nolikums, rīkojums u.c. veida dokumenti, kuri nosaka kārtību kādā tiek pārvaldītas un izmantotas zinātniskās institūcijas intelektuālā īpašuma tiesības.
2. Zinātniskās darbības likumu iesakām papildināt ar 21.7 pantu “Zinātniskā institūta intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība un izmantošana”, kas noteiktu, ka
“(1) Zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona – izstrādā zinātniskā institūta intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības un izmantošanas iekšējos normatīvos aktus, kuros atbilstoši zinātniskā institūta stratēģijai nosaka zinātniskā institūta intelektuālā īpašuma pārvaldību un izmantošanu, tai skaitā licencēšanas un atsavināšanas kārtību.
(2) Intelektuālā īpašumatiesību pārvaldības un izmantošanas iekšējos normatīvos aktus pieņem zinātniskā institūta noteiktā lēmējinstitūcijaa.”
Pamatojums:
Šāda zinātniskā institūta intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības un izmantošanas iekšējā regulējuma nosacījuma ienešana ne tikai veicinātu zinātniskā institūta rezultātu komercializāciju, bet arī sakārtotu jebkura zinātniskā institūta intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldību.
3. Piedāvājam izteikt 39.1 pantu šādā redakcijā:
39.1. pants: "39.1 pants. Valsts zinātniskās institūcijas mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni;
(1) Valsts zinātniskajai institūcijai (valsts augstskolai, tai skaitā augstskolai — atvasinātai publiskai personai, valsts augstskolas struktūrvienībai, valsts dibinātas universitātes zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai, valsts zinātniskajam institūtam, tai skaitā zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai, valsts publiskai aģentūrai, valsts komercsabiedrībai) pieder mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ja tie pilnībā radīti valsts un/vai ārvalstu publiskā finanšu instrumenta finansēta pētījuma rezultātā, atbilstoši tās iekšējos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai."
Pamatojums:
39.1 panta nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz ārvalstu un nacionālā publiskā finansējuma ietvaros radīto zinātību un tehnoloģiju tiesībām. Ir virkne privātu vai kombinētu ārvalstu finanšu instrumentu finansētu pētījumu programmu (piem. MMV[1]), kuru ietvaros radīto zinātību un tehnoloģiju tiesību īpašumtiesību piederībai būtu piemērojams 39.2 panta pirmās daļas otrajā teikumā ietvertais regulējums.
[1] https://www.mmv.org/about-us
4. Piedāvājam izteikt 39.2 pantu šādā redakcijā
“39.2 pants. Valsts zinātnisko institūciju izgudrotāju mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni
(1) Ja valsts vai ārvalstu publiskā finanšu instrumenta finansēta pētījuma ietvaros zinātību un tehnoloģijas, izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šādām zinātībām un tehnoloģijām pieder zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts pētījums un tā ietvaros zinātību un tehnoloģijas, izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šādām zinātībām un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums, saskaņā ar kuru pētījums īstenots.”
Pamatojums:
Skat. iepriekšējā punkta pamatojumu.
5. Piedāvājam izteikt 39.3 pantu šādā redakcijā
39.3 pants. "Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirņu reģistrēšanu
(1) Valsts zinātniskās institūcijas darbinieks rakstveidā informē valsts zinātnisko institūciju par jauna izgudrojuma, augu šķirnes, zinātības vai tehnoloģiju radīšanas faktu.
(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgā zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātību vai tehnoloģiju tiesībām, kā arī paziņo izgudrotājam vai selekcionāram par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija triju mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības, tiesības uz izgudrojumu, zinātību un tehnoloģijām vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni pāriet darbiniekam vai selekcionāram. Paziņošanas kārtību regulē institūcijas iekšējie normatīvie akti.
(3) Kārtību, kādā darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunām zinātībām un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par izgudrotāja vai selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgā izgudrojuma, zinātības, tehnoloģiju vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo zinātības un tehnoloģiju, patenta, pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta zinātības un tehnoloģiju vai patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti."
Pamatojums:
Piedāvātajā likumprojekta redakcijā ir novērstas gramatiskas neprecizitātes attiecībā uz regulējumu, kas nosaka lēmumu, kādu zinātniskā institūcija pieņem par mantisko tiesību izmantošanu uz zinātību vai tehnoloģiju tiesībām kā arī ir paplašināts regulējuma tvērums, ietverot arī lēmumus izmantot mantiskās tiesības uz zinātību, to nereģistrējot. Piemēram, farmācijas industrijā zāļu vielu iegūšanas metodes tiek paturētas kā nereģistrēta zinātība (komercnoslēpums).
Saskaņā ar piedāvāto likumprojektu, 39.3 panta 3. daļā aprakstīto kārtību nosaka zinātniskās institūcijas darbības nolikums. Zinātniskajiem institūtiem tas ir nolikums, augstskolām – satversme, kas regulē institūciju pamatdarbību visaugstākajā stratēģiskajā līmenī. Attiecīgi visbiežāk satversmes un nolikumi netiek mainīti katru gadu, kā arī grozījumi notiek smagnējas un laikietilpīgas procedūras rezultātā (skat. piem. Augstskolu likuma 10. pantu). 39.3 panta 3. daļā aprakstītā kārtība, savukārt, runā par operatīvo procedūru aspektiem, kam ir nepieciešama elastība un to ir jāspēj operatīvi mainīt atbilstoši tirgus situācijai, ārējam regulējumam un citiem aspektiem, tādējādi, balstoties uz labas pārvaldības praksi, šādus operatīvas darbības dokumentus vajadzētu pārskatīt ne retāk kā reizi gadā, kas nav iespējams zinātnisko institūciju nolikumu vai augstskolu satversmju gadījumā.
6. Piedāvājam izteikt 39.4 pantu šādā redakcijā
"39.4 pants. Mantisko tiesību uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni aizsardzība
(1) Ja valsts zinātniskā institūcija atbilstoši tās iekšējos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai nav nolēmusi atteikties no tiesībām uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni un nav attiecīgās tiesības piedāvājusi izgudrotājam vai selekcionāram, tad nodrošina šo tiesību aizsardzību, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz zinātību un tehnoloģijām vai augu šķirni.
(2) Valsts zinātniskās institūcijas saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem izveidotai lēmējinstitūcijai ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz zinātību un tehnoloģijām vai augu šķirni turpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrēto zinātības un tehnoloģiju vai augu šķirnes komercializācijas.
(3) Valsts zinātniskajai institūcijai ir pienākums nodrošināt zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes būtības neizpaušanu trešajām personām, pirms iesniegts patenta vai tiesību pieteikums vai iesniegums par zinātību un tehnoloģiju vai selekcionāra tiesību piešķiršanu.
(4) Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga izpaust trešajām personām zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes būtību pirms šā panta otrajā daļā minētā pieteikuma vai iesnieguma par zinātības un tehnoloģiju vai selekcionāra tiesību piešķiršanu publicēšanas, ja vien līgumā ar pētījuma projekta finansētājiem vai līgumā ar zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma autoriem vai jaunas augu šķirnes selekcionāriem nav paredzēts citādi."
Pamatojums:
Skat. iepriekšējā punkta skaidrojumu.
Saskaņā ar starptautisko praksi 39.4 panta 2. daļā minētā lēmējinstitūcija ir vai nu Tehnnoloģiju pārneses augstākās amatpersonas[1] vai valorizācijas/inovācijas komisija[2] ar mainīgu sastāvu (piem. rotējošām zinātnieku/izgudrotāju vietām).
Tām noteikti nevajadzētu būt augstskolu un institūtu padomēm, jo lēmumi ir jāpieņem par katru patentu ģimenes nacionālo fāzi atsevišķi, kas institūcijai, ar vairāku desmitu patentu portfeli, var rezultēties vairākos simtos lēmumu, kas attiecīgi ir 1) operacionālas dabas lēmumi (balstoties uz aktuālajiem tirgus izpētes datiem un potenciālo klientu/licenciātu/pircēju stratēģiskajām interesēm), 2) bieži vien ir jāpieņem ļoti ātri; 3) nav samērīgi ar zinātnisko institūtu un augstskolu padomju stratēģisko pozicionējumu.
[1] https://www.researchgate.net/publication/241689576_The_commercialisation_process_of_patents_by_universities
[2] Piemēram Antwerpenes Universitātes gadījumā
7. Piedāvājam izteikt 39.5 pantu šādā redakcijā
"39.5 pants. Zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācija
Valsts zinātniskā institūcija veic nepieciešamās darbības, tai skaitā ļauj ieinteresētajām pusēm lietot vai iegādāties zinātības un tehnoloģiju tiesības, lai nodrošinātu, ka zinātības un tehnoloģiju tiesības tiek komercializētas valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai (2014/C 198/01) 29. pantam."
Pamatojums:
Iepriekš jau ir definēts, ko ietver tehnoloģiju tiesības. Attiecīgi likuma izpratnes veicināšanai, ja lietotu terminu kopu “zinātības un tehnoloģiju tiesības”, kas jau ietver izgudrojumus kā patenta pieteikumus un patentu, un augu šķirnes, nav nepieciešams paplašināts skaidrojums.
Piedāvātais regulējums neatrisina galveno šī brīža problēmu komercializācijas procesā, t.i. nepieciešamību piemērot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (intelektuālā īpašuma, piemēram, patenta pārdošanas gadījumā) un Publiskas personas finanšu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam pakārtoto MK noteikumu nr. 97 prasības (licences līguma gadījumā). Abu normatīvo aktu ietvaros faktiski vienīgā pieejamā procedūra ir izsole, kas, lielākoties, nav savietojama ar “komercializāciju valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā”. Saskaņā ar literatūrā pieejamo informāciju, tehnoloģiju tiesību komercializācijai bieži vien efektīvas pārrunas (nevis izsole) ir piemērotākā procedūra. Bez tam, minētie normatīvie akti paredz licences vai pārdošanas līguma nosacījumu publiskošanu, ko kompānijas parasti nedara, it īpaši agrīnās fāzes izstrādnēm. Papildus, izsole kā tehnoloģiju tiesību atsavināšanas veids nav piemērojams gadījumos, kad izgudojums (viss vai tā daļa) ietver, piemēram, nepatentējamu komponenti. Šādā gadījumā izsoles piemērošanas rezultātā tehnoloģiju tiesības un zinātība zaudētu visu vai daļu vērtības, jo izsoles procedūras ietvaros nav iespējams nodrošināt konfidencialitātes nosacījumu ievērošanu.
Priekšlikums ir leģitimizēt jau šobrīd saistošās Valsts Atbalsta regulējuma normas attiecībā uz tirgus cenas noteikšanas mehānismiem, izslēdzot izsoli kā vienīgo pieejamo metodi.
8. Piedāvājam izteikt 39.6 pantu šādā redakcijā
"39.6 pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirnes komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem
Izgudrotājam vai selekcionāram ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību (t.sk. autoratlīdzību) no mantisko tiesību uz zinātības un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni tiesības komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."
Pamatojums:
Ir nepieciešams paredzēt autoratlīdzību kā vienu no iespējamajiem atlīdzības izmaksu veidiem kā arī ir novērstas redakcionālas neprecizitātes.
Pamatojumu par dokumentu hierarhisko līmeni, kurā tiek noteikta atlīdzības kārtība, skat. 39.3. panta izmaiņu pamatojumā
1. Papildināt 21.6.pantu ar 6. punktu: "Rīcību ar šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto intelektuālo īpašumu, tai skaitā par tā licencēšanu un atsavināšanu nosaka zinātniskās institūcijas zinātības un tehnoloģiju tiesību pārvaldības, izmantošanas un komercializācijas iekšējie normatīvie akti."
Pamatojums:
Tieslietu ministrijas komentārs par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” īstenošanas noteikumu projekta IV nodaļu un atsavinātas publiskas personas mantas atsavināšanas likumu attiecas uz intelektuālā īpašuma kā kustamas mantas atsavināšanu un neskar atvasinātas publiskas personas mantas nodošanu lietošanā, t.i., licencēšanu, ko regulē publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi. Atvasinātas publiskas personas intelektuālā īpašuma atsavināšanai nevajadzētu būt pretrunā ar atsavinātas publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.pantu, jo intelektuālais īpašums kā nemateriāls aktīvs nav īpašums, kas nepieciešams atsavinātai publiskai personai to funkciju nodrošināšanai.
Zinātniskās darbības likumā jau ir definēts zinātniskā institūta intelektuālais īpašums kā viens no īpašuma veidiem. Tāpat likums ietver izņēmumu rīcībā ar nekustamo īpašumu, ko tam bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts. Pēc analoģijas līdzīgu izņēmumu var ienest arī attiecībā uz zinātniskā institūta intelektuālo īpašumu, kas izklāstīts zemāk.
Iesakām Zinātniskās darbības likuma 21.6 pantu papildināt ar precizējošo rīcību saistībā ar zinātniskā institūta intelektuālo īpašumu, veidojot 21.6 panta sesto daļu. Papildus tam Valsts Zinātnisko institūtu asociācija aicina papildināt Zinātniskās darbības likuma grozījumu anotāciju ar skaidru atrunu kas ir interpretējams kā zinātniskā institūcijas intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības un izmantošanas iekšējie normatīvie akti, t.i., piem., zinātniskās institūcijas apstiprināta politika, kārtība, nolikums, rīkojums u.c. veida dokumenti, kuri nosaka kārtību kādā tiek pārvaldītas un izmantotas zinātniskās institūcijas intelektuālā īpašuma tiesības.
2. Zinātniskās darbības likumu iesakām papildināt ar 21.7 pantu “Zinātniskā institūta intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība un izmantošana”, kas noteiktu, ka
“(1) Zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona – izstrādā zinātniskā institūta intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības un izmantošanas iekšējos normatīvos aktus, kuros atbilstoši zinātniskā institūta stratēģijai nosaka zinātniskā institūta intelektuālā īpašuma pārvaldību un izmantošanu, tai skaitā licencēšanas un atsavināšanas kārtību.
(2) Intelektuālā īpašumatiesību pārvaldības un izmantošanas iekšējos normatīvos aktus pieņem zinātniskā institūta noteiktā lēmējinstitūcijaa.”
Pamatojums:
Šāda zinātniskā institūta intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības un izmantošanas iekšējā regulējuma nosacījuma ienešana ne tikai veicinātu zinātniskā institūta rezultātu komercializāciju, bet arī sakārtotu jebkura zinātniskā institūta intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldību.
3. Piedāvājam izteikt 39.1 pantu šādā redakcijā:
39.1. pants: "39.1 pants. Valsts zinātniskās institūcijas mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni;
(1) Valsts zinātniskajai institūcijai (valsts augstskolai, tai skaitā augstskolai — atvasinātai publiskai personai, valsts augstskolas struktūrvienībai, valsts dibinātas universitātes zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai, valsts zinātniskajam institūtam, tai skaitā zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai, valsts publiskai aģentūrai, valsts komercsabiedrībai) pieder mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ja tie pilnībā radīti valsts un/vai ārvalstu publiskā finanšu instrumenta finansēta pētījuma rezultātā, atbilstoši tās iekšējos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai."
Pamatojums:
39.1 panta nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz ārvalstu un nacionālā publiskā finansējuma ietvaros radīto zinātību un tehnoloģiju tiesībām. Ir virkne privātu vai kombinētu ārvalstu finanšu instrumentu finansētu pētījumu programmu (piem. MMV[1]), kuru ietvaros radīto zinātību un tehnoloģiju tiesību īpašumtiesību piederībai būtu piemērojams 39.2 panta pirmās daļas otrajā teikumā ietvertais regulējums.
[1] https://www.mmv.org/about-us
4. Piedāvājam izteikt 39.2 pantu šādā redakcijā
“39.2 pants. Valsts zinātnisko institūciju izgudrotāju mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni
(1) Ja valsts vai ārvalstu publiskā finanšu instrumenta finansēta pētījuma ietvaros zinātību un tehnoloģijas, izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šādām zinātībām un tehnoloģijām pieder zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts pētījums un tā ietvaros zinātību un tehnoloģijas, izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šādām zinātībām un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums, saskaņā ar kuru pētījums īstenots.”
Pamatojums:
Skat. iepriekšējā punkta pamatojumu.
5. Piedāvājam izteikt 39.3 pantu šādā redakcijā
39.3 pants. "Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirņu reģistrēšanu
(1) Valsts zinātniskās institūcijas darbinieks rakstveidā informē valsts zinātnisko institūciju par jauna izgudrojuma, augu šķirnes, zinātības vai tehnoloģiju radīšanas faktu.
(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgā zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātību vai tehnoloģiju tiesībām, kā arī paziņo izgudrotājam vai selekcionāram par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija triju mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības, tiesības uz izgudrojumu, zinātību un tehnoloģijām vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni pāriet darbiniekam vai selekcionāram. Paziņošanas kārtību regulē institūcijas iekšējie normatīvie akti.
(3) Kārtību, kādā darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunām zinātībām un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par izgudrotāja vai selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgā izgudrojuma, zinātības, tehnoloģiju vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo zinātības un tehnoloģiju, patenta, pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta zinātības un tehnoloģiju vai patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti."
Pamatojums:
Piedāvātajā likumprojekta redakcijā ir novērstas gramatiskas neprecizitātes attiecībā uz regulējumu, kas nosaka lēmumu, kādu zinātniskā institūcija pieņem par mantisko tiesību izmantošanu uz zinātību vai tehnoloģiju tiesībām kā arī ir paplašināts regulējuma tvērums, ietverot arī lēmumus izmantot mantiskās tiesības uz zinātību, to nereģistrējot. Piemēram, farmācijas industrijā zāļu vielu iegūšanas metodes tiek paturētas kā nereģistrēta zinātība (komercnoslēpums).
Saskaņā ar piedāvāto likumprojektu, 39.3 panta 3. daļā aprakstīto kārtību nosaka zinātniskās institūcijas darbības nolikums. Zinātniskajiem institūtiem tas ir nolikums, augstskolām – satversme, kas regulē institūciju pamatdarbību visaugstākajā stratēģiskajā līmenī. Attiecīgi visbiežāk satversmes un nolikumi netiek mainīti katru gadu, kā arī grozījumi notiek smagnējas un laikietilpīgas procedūras rezultātā (skat. piem. Augstskolu likuma 10. pantu). 39.3 panta 3. daļā aprakstītā kārtība, savukārt, runā par operatīvo procedūru aspektiem, kam ir nepieciešama elastība un to ir jāspēj operatīvi mainīt atbilstoši tirgus situācijai, ārējam regulējumam un citiem aspektiem, tādējādi, balstoties uz labas pārvaldības praksi, šādus operatīvas darbības dokumentus vajadzētu pārskatīt ne retāk kā reizi gadā, kas nav iespējams zinātnisko institūciju nolikumu vai augstskolu satversmju gadījumā.
6. Piedāvājam izteikt 39.4 pantu šādā redakcijā
"39.4 pants. Mantisko tiesību uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni aizsardzība
(1) Ja valsts zinātniskā institūcija atbilstoši tās iekšējos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai nav nolēmusi atteikties no tiesībām uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni un nav attiecīgās tiesības piedāvājusi izgudrotājam vai selekcionāram, tad nodrošina šo tiesību aizsardzību, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz zinātību un tehnoloģijām vai augu šķirni.
(2) Valsts zinātniskās institūcijas saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem izveidotai lēmējinstitūcijai ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz zinātību un tehnoloģijām vai augu šķirni turpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrēto zinātības un tehnoloģiju vai augu šķirnes komercializācijas.
(3) Valsts zinātniskajai institūcijai ir pienākums nodrošināt zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes būtības neizpaušanu trešajām personām, pirms iesniegts patenta vai tiesību pieteikums vai iesniegums par zinātību un tehnoloģiju vai selekcionāra tiesību piešķiršanu.
(4) Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga izpaust trešajām personām zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes būtību pirms šā panta otrajā daļā minētā pieteikuma vai iesnieguma par zinātības un tehnoloģiju vai selekcionāra tiesību piešķiršanu publicēšanas, ja vien līgumā ar pētījuma projekta finansētājiem vai līgumā ar zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma autoriem vai jaunas augu šķirnes selekcionāriem nav paredzēts citādi."
Pamatojums:
Skat. iepriekšējā punkta skaidrojumu.
Saskaņā ar starptautisko praksi 39.4 panta 2. daļā minētā lēmējinstitūcija ir vai nu Tehnnoloģiju pārneses augstākās amatpersonas[1] vai valorizācijas/inovācijas komisija[2] ar mainīgu sastāvu (piem. rotējošām zinātnieku/izgudrotāju vietām).
Tām noteikti nevajadzētu būt augstskolu un institūtu padomēm, jo lēmumi ir jāpieņem par katru patentu ģimenes nacionālo fāzi atsevišķi, kas institūcijai, ar vairāku desmitu patentu portfeli, var rezultēties vairākos simtos lēmumu, kas attiecīgi ir 1) operacionālas dabas lēmumi (balstoties uz aktuālajiem tirgus izpētes datiem un potenciālo klientu/licenciātu/pircēju stratēģiskajām interesēm), 2) bieži vien ir jāpieņem ļoti ātri; 3) nav samērīgi ar zinātnisko institūtu un augstskolu padomju stratēģisko pozicionējumu.
[1] https://www.researchgate.net/publication/241689576_The_commercialisation_process_of_patents_by_universities
[2] Piemēram Antwerpenes Universitātes gadījumā
7. Piedāvājam izteikt 39.5 pantu šādā redakcijā
"39.5 pants. Zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācija
Valsts zinātniskā institūcija veic nepieciešamās darbības, tai skaitā ļauj ieinteresētajām pusēm lietot vai iegādāties zinātības un tehnoloģiju tiesības, lai nodrošinātu, ka zinātības un tehnoloģiju tiesības tiek komercializētas valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai (2014/C 198/01) 29. pantam."
Pamatojums:
Iepriekš jau ir definēts, ko ietver tehnoloģiju tiesības. Attiecīgi likuma izpratnes veicināšanai, ja lietotu terminu kopu “zinātības un tehnoloģiju tiesības”, kas jau ietver izgudrojumus kā patenta pieteikumus un patentu, un augu šķirnes, nav nepieciešams paplašināts skaidrojums.
Piedāvātais regulējums neatrisina galveno šī brīža problēmu komercializācijas procesā, t.i. nepieciešamību piemērot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (intelektuālā īpašuma, piemēram, patenta pārdošanas gadījumā) un Publiskas personas finanšu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam pakārtoto MK noteikumu nr. 97 prasības (licences līguma gadījumā). Abu normatīvo aktu ietvaros faktiski vienīgā pieejamā procedūra ir izsole, kas, lielākoties, nav savietojama ar “komercializāciju valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā”. Saskaņā ar literatūrā pieejamo informāciju, tehnoloģiju tiesību komercializācijai bieži vien efektīvas pārrunas (nevis izsole) ir piemērotākā procedūra. Bez tam, minētie normatīvie akti paredz licences vai pārdošanas līguma nosacījumu publiskošanu, ko kompānijas parasti nedara, it īpaši agrīnās fāzes izstrādnēm. Papildus, izsole kā tehnoloģiju tiesību atsavināšanas veids nav piemērojams gadījumos, kad izgudojums (viss vai tā daļa) ietver, piemēram, nepatentējamu komponenti. Šādā gadījumā izsoles piemērošanas rezultātā tehnoloģiju tiesības un zinātība zaudētu visu vai daļu vērtības, jo izsoles procedūras ietvaros nav iespējams nodrošināt konfidencialitātes nosacījumu ievērošanu.
Priekšlikums ir leģitimizēt jau šobrīd saistošās Valsts Atbalsta regulējuma normas attiecībā uz tirgus cenas noteikšanas mehānismiem, izslēdzot izsoli kā vienīgo pieejamo metodi.
8. Piedāvājam izteikt 39.6 pantu šādā redakcijā
"39.6 pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirnes komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem
Izgudrotājam vai selekcionāram ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību (t.sk. autoratlīdzību) no mantisko tiesību uz zinātības un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni tiesības komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."
Pamatojums:
Ir nepieciešams paredzēt autoratlīdzību kā vienu no iespējamajiem atlīdzības izmaksu veidiem kā arī ir novērstas redakcionālas neprecizitātes.
Pamatojumu par dokumentu hierarhisko līmeni, kurā tiek noteikta atlīdzības kārtība, skat. 39.3. panta izmaiņu pamatojumā
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
1. 1. pantā:
1.1. izslēgt pirmās daļas 2.1 punktu;
1.2. papildināt pirmo daļu ar 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punktu šādā redakcijā:
"9) zinātība - praktiskas informācijas kopums, kas rodas pieredzes un testēšanas rezultātā, nav vispārzināms vai viegli pieejams, būtisks (svarīgs un noderīgs līguma produktu ražošanai) un precizēts (aprakstīts pietiekami vispusīgi, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai tas atbilst pieejamības un būtiskuma kritērijiem);
10) tehnoloģiju tiesības - zinātība un turpmāk minētās tiesības vai to kombinācija, tostarp minēto tiesību pieteikumi vai reģistrācijas pieteikumi: patenti; funkcionālie modeļi; dizainparauga tiesības; pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas; papildu aizsardzības sertifikāti medicīnas produktiem vai citiem produktiem, attiecībā uz kuriem iespējams saņemt šādus papildu aizsardzības sertifikātus; augu selekcionāru sertifikāti; un programmatūras autortiesības;
11) zinātības un tehnoloģiju pārnese – noteiktu zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju nodošana, tajā skaitā mantisko tiesību uz zinātību un tehnoloģijām atsavināšana, lietotājam, lai radītu jaunus produktus vai tehnoloģijas;
12) zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācija – zinātības un tehnoloģiju pārneses darbība, kuru veic pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija kā tehnoloģiju tiesību īpašnieks, slēdzot tehnoloģiju nodošanas nolīgumu, kas atbilst Eiropas Komisijas (ES) 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 316/2014) 1.panta 1.punkta “c”, “d” un “e” apakšpunktā noteiktajai definīcijai;
13) pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija – organizācija, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;
14) izgudrotājs – persona vai organizācija, kas ir tiesību subjekts attiecībā uz zinātniskajiem pētījumiem vai rūpnieciskā īpašuma tiesībām."
1.3. izslēgt otro daļu.
2. papildināt 13. pantu ar 3.2 un 3.3 punktiem šādā redakcijā:
"3.2) nosaka zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijas kārtību;
3.3) apstiprina atbalsta programmas zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializēšanai;”
3. izteikt 39.1 pantu šādā redakcijā:
"39.1 pants. Valsts zinātniskās institūcijas mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni;
(1) Valsts zinātniskajai institūcijai (valsts augstskolai, tai skaitā augstskolai — atvasinātai publiskai personai, valsts augstskolas struktūrvienībai, valsts dibinātas universitātes zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai, valsts zinātniskajam institūtam, tai skaitā zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai, valsts publiskai aģentūrai, valsts komercsabiedrībai) pieder mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ja tie pilnībā radīti valsts un/vai ārvalstu finanšu instrumenta finansēta pētījuma rezultātā, atbilstoši tās darbības nolikumā paredzētajai kārtībai.
(2) Mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kas radīta valsts zinātniskās institūcijas un citu institūciju vai zinātnieku sadarbības rezultātā, valsts zinātniskajai institūcijai pieder tādā apjomā, kas ir proporcionāls institūcijas ieguldījumam, ko nosaka līgums."
4. izteikt 39.2 pantu šādā redakcijā:
“39.2 pants. Valsts zinātnisko institūciju izgudrotāju mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni
(1) Ja valsts vai ārvalstu finanšu instrumenta finansēta pētījuma ietvaros zinātību un tehnoloģijas, izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šādām zinātībām un tehnoloģijām pieder zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts pētījums un tā ietvaros zinātību un tehnoloģijas, izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šādām zinātībām un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums, saskaņā ar kuru pētījums īstenots.”
(2) Izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra, kas nav valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums starp izgudrotāju vai augu šķirnes selekcionāru un valsts zinātnisko institūciju, kurā pētījums īstenots."
5. Izteikt 39.3 pantu šādā redakcijā:
"39.3 Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirņu reģistrēšanu
(1) Valsts zinātniskās institūcijas darbinieks rakstveidā informē valsts zinātnisko institūciju par jauna izgudrojuma, augu šķirnes, zinātības vai tehnoloģiju radīšanas faktu.
(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgā zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni uz vai uz zinātības un tehnoloģiju tiesību piešķiršanai uz zinātību un tehnoloģijām uz valsts zinātniskās institūcijas vārda, kā arī paziņo izgudrotājam vai selekcionāram par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija triju mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības, tiesības uz izgudrojumu, zinātību un tehnoloģijām vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni pāriet darbiniekam vai selekcionāram. Paziņošanas kārtību regulē institūcijas iekšējie normatīvie akti.
(3) Kārtību, kādā darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunām zinātībām un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par izgudrotāja vai selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgā izgudrojuma, zinātības, tehnoloģiju vai augu šķirnes komercialiācijas potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo zinātības un tehnoloģiju, patenta, pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta zinātības un tehnoloģiju vai patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas darbības nolikums."
6. Izteikt 39.4 pantu šādā redakcijā:
"39.4 pants. Mantisko tiesību uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni aizsardzība
(1) Ja valsts zinātniskā institūcija atbilstoši tās darbības nolikumā paredzētajai kārtībai nav nolēmusi atteikties no tiesībām uz zinātības un tehnoloģijām, izgudrojuma vai augu šķirnes un nav attiecīgās tiesības piedāvājusi izgudrotājam vai selekcionāram, tad tā nodrošina šo tiesību aizsardzību, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz zinātību un tehnoloģijām vai augu šķirni.
(2) Valsts zinātniskās institūcijas lēmējinstitūcijai saskaņā ar tās darbības nolikumu ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz zinātību un tehnoloģijām vai augu šķirniturpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrēto zinātības un tehnoloģiju vai augu šķirnes komercializācijas.
(3) Valsts zinātniskajai institūcijai ir pienākums nodrošināt zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes būtības neizpaušanu trešajām personām, pirms iesniegts patenta vai tiesību pieteikums vai iesniegums par zinātību un tehnoloģiju vai selekcionāra tiesību piešķiršanu.
(4) Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga izpaust trešajām personām zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes būtību pirms šā panta otrajā daļā minētā pieteikuma vai iesnieguma par zinātības un tehnoloģiju vai selekcionāra tiesību piešķiršanu publicēšanas, ja vien līgumā ar pētījuma projekta finansētājiem vai līgumā ar zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma autoriem vai jaunas augu šķirnes selekcionāriem nav paredzēts citādi."
7. Izteikt 39.5 pantu šādā redakcijā:
"39.5 pants. Zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācija
Valsts zinātniskajai institūcija veic nepieciešamās darbības, tai skaitā ļauj ieinteresētajām pusēm lietot zinātības un tehnoloģiju tiesības, iegādāties patentu, selekcionāra tiesības uz augu šķirni vai attiecīgo licenci, lai nodrošinātu, ka zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesības tiek komercializētas valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām."
8. Izteikt 39.6 pantu šādā rekcijā:
"39.6 pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirnes komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem
Izgudrotājam, selekcionāram ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni tiesības komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts augstskolas satversmes vai zinātniskās institūcijas darbības nolikumā noteiktajā kārtībā.
Izgudrotājam vai selekcionāram ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts augstskolas satversmes vai zinātniskās institūcijas darbības nolikumā noteiktajā kārtībā."
1.1. izslēgt pirmās daļas 2.1 punktu;
1.2. papildināt pirmo daļu ar 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punktu šādā redakcijā:
"9) zinātība - praktiskas informācijas kopums, kas rodas pieredzes un testēšanas rezultātā, nav vispārzināms vai viegli pieejams, būtisks (svarīgs un noderīgs līguma produktu ražošanai) un precizēts (aprakstīts pietiekami vispusīgi, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai tas atbilst pieejamības un būtiskuma kritērijiem);
10) tehnoloģiju tiesības - zinātība un turpmāk minētās tiesības vai to kombinācija, tostarp minēto tiesību pieteikumi vai reģistrācijas pieteikumi: patenti; funkcionālie modeļi; dizainparauga tiesības; pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas; papildu aizsardzības sertifikāti medicīnas produktiem vai citiem produktiem, attiecībā uz kuriem iespējams saņemt šādus papildu aizsardzības sertifikātus; augu selekcionāru sertifikāti; un programmatūras autortiesības;
11) zinātības un tehnoloģiju pārnese – noteiktu zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju nodošana, tajā skaitā mantisko tiesību uz zinātību un tehnoloģijām atsavināšana, lietotājam, lai radītu jaunus produktus vai tehnoloģijas;
12) zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācija – zinātības un tehnoloģiju pārneses darbība, kuru veic pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija kā tehnoloģiju tiesību īpašnieks, slēdzot tehnoloģiju nodošanas nolīgumu, kas atbilst Eiropas Komisijas (ES) 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 316/2014) 1.panta 1.punkta “c”, “d” un “e” apakšpunktā noteiktajai definīcijai;
13) pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija – organizācija, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;
14) izgudrotājs – persona vai organizācija, kas ir tiesību subjekts attiecībā uz zinātniskajiem pētījumiem vai rūpnieciskā īpašuma tiesībām."
1.3. izslēgt otro daļu.
2. papildināt 13. pantu ar 3.2 un 3.3 punktiem šādā redakcijā:
"3.2) nosaka zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijas kārtību;
3.3) apstiprina atbalsta programmas zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializēšanai;”
3. izteikt 39.1 pantu šādā redakcijā:
"39.1 pants. Valsts zinātniskās institūcijas mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni;
(1) Valsts zinātniskajai institūcijai (valsts augstskolai, tai skaitā augstskolai — atvasinātai publiskai personai, valsts augstskolas struktūrvienībai, valsts dibinātas universitātes zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai, valsts zinātniskajam institūtam, tai skaitā zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai, valsts publiskai aģentūrai, valsts komercsabiedrībai) pieder mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ja tie pilnībā radīti valsts un/vai ārvalstu finanšu instrumenta finansēta pētījuma rezultātā, atbilstoši tās darbības nolikumā paredzētajai kārtībai.
(2) Mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kas radīta valsts zinātniskās institūcijas un citu institūciju vai zinātnieku sadarbības rezultātā, valsts zinātniskajai institūcijai pieder tādā apjomā, kas ir proporcionāls institūcijas ieguldījumam, ko nosaka līgums."
4. izteikt 39.2 pantu šādā redakcijā:
“39.2 pants. Valsts zinātnisko institūciju izgudrotāju mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni
(1) Ja valsts vai ārvalstu finanšu instrumenta finansēta pētījuma ietvaros zinātību un tehnoloģijas, izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šādām zinātībām un tehnoloģijām pieder zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts pētījums un tā ietvaros zinātību un tehnoloģijas, izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šādām zinātībām un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums, saskaņā ar kuru pētījums īstenots.”
(2) Izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra, kas nav valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums starp izgudrotāju vai augu šķirnes selekcionāru un valsts zinātnisko institūciju, kurā pētījums īstenots."
5. Izteikt 39.3 pantu šādā redakcijā:
"39.3 Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirņu reģistrēšanu
(1) Valsts zinātniskās institūcijas darbinieks rakstveidā informē valsts zinātnisko institūciju par jauna izgudrojuma, augu šķirnes, zinātības vai tehnoloģiju radīšanas faktu.
(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgā zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni uz vai uz zinātības un tehnoloģiju tiesību piešķiršanai uz zinātību un tehnoloģijām uz valsts zinātniskās institūcijas vārda, kā arī paziņo izgudrotājam vai selekcionāram par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija triju mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības, tiesības uz izgudrojumu, zinātību un tehnoloģijām vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni pāriet darbiniekam vai selekcionāram. Paziņošanas kārtību regulē institūcijas iekšējie normatīvie akti.
(3) Kārtību, kādā darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunām zinātībām un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par izgudrotāja vai selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgā izgudrojuma, zinātības, tehnoloģiju vai augu šķirnes komercialiācijas potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo zinātības un tehnoloģiju, patenta, pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta zinātības un tehnoloģiju vai patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas darbības nolikums."
6. Izteikt 39.4 pantu šādā redakcijā:
"39.4 pants. Mantisko tiesību uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni aizsardzība
(1) Ja valsts zinātniskā institūcija atbilstoši tās darbības nolikumā paredzētajai kārtībai nav nolēmusi atteikties no tiesībām uz zinātības un tehnoloģijām, izgudrojuma vai augu šķirnes un nav attiecīgās tiesības piedāvājusi izgudrotājam vai selekcionāram, tad tā nodrošina šo tiesību aizsardzību, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz zinātību un tehnoloģijām vai augu šķirni.
(2) Valsts zinātniskās institūcijas lēmējinstitūcijai saskaņā ar tās darbības nolikumu ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz zinātību un tehnoloģijām vai augu šķirniturpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrēto zinātības un tehnoloģiju vai augu šķirnes komercializācijas.
(3) Valsts zinātniskajai institūcijai ir pienākums nodrošināt zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes būtības neizpaušanu trešajām personām, pirms iesniegts patenta vai tiesību pieteikums vai iesniegums par zinātību un tehnoloģiju vai selekcionāra tiesību piešķiršanu.
(4) Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga izpaust trešajām personām zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes būtību pirms šā panta otrajā daļā minētā pieteikuma vai iesnieguma par zinātības un tehnoloģiju vai selekcionāra tiesību piešķiršanu publicēšanas, ja vien līgumā ar pētījuma projekta finansētājiem vai līgumā ar zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma autoriem vai jaunas augu šķirnes selekcionāriem nav paredzēts citādi."
7. Izteikt 39.5 pantu šādā redakcijā:
"39.5 pants. Zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācija
Valsts zinātniskajai institūcija veic nepieciešamās darbības, tai skaitā ļauj ieinteresētajām pusēm lietot zinātības un tehnoloģiju tiesības, iegādāties patentu, selekcionāra tiesības uz augu šķirni vai attiecīgo licenci, lai nodrošinātu, ka zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesības tiek komercializētas valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām."
8. Izteikt 39.6 pantu šādā rekcijā:
"39.6 pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirnes komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem
Izgudrotājam, selekcionāram ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni tiesības komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts augstskolas satversmes vai zinātniskās institūcijas darbības nolikumā noteiktajā kārtībā.
Izgudrotājam vai selekcionāram ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts augstskolas satversmes vai zinātniskās institūcijas darbības nolikumā noteiktajā kārtībā."
Priekšlikums
LDDK piedāvā atsevišķas panta daļas izteikt sekojoši:
10) tehnoloģiju tiesības - zinātība un turpmāk minētās tiesības vai to kombinācija, tostarp minēto tiesību pieteikumi vai reģistrācijas patentu pieteikumi, patenti; lietderīgie modeļi; dizainparaugu reģistrācijas pieteikumi un dizainparaugu reģistrācijas; pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas reģistrācijas; papildu aizsardzības sertifikāti medicīnas produktiem vai citiem produktiem, attiecībā uz kuriem iespējams saņemt šādus papildu aizsardzības sertifikātus; augu selekcionāru sertifikāti; un programmatūras autortiesības;
11) zinātības un tehnoloģiju pārnese – noteiktu zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju nodošana, tajā skaitā zinātības un/vai tehnoloģiju tiesību atsavināšana, lietotājam, lai radītu jaunus produktus vai tehnoloģijas;
12) zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācija – zinātības un tehnoloģiju pārneses darbība, kuru veic pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija kā tehnoloģiju tiesību īpašnieks, slēdzot tehnoloģiju nodošanas nolīgumu pārneses līgumu, kas atbilst Eiropas Komisijas (ES) 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 316/2014) 1.panta 1.punkta “c”, “d” un “e” apakšpunktā noteiktajai definīcijai;
14) izgudrotājs – persona vai organizācija, kas ir tiesību subjekts attiecībā uz zinātniskajiem pētījumiem vai rūpnieciskā īpašuma tiesībām."
10) tehnoloģiju tiesības - zinātība un turpmāk minētās tiesības vai to kombinācija, tostarp minēto tiesību pieteikumi vai reģistrācijas patentu pieteikumi, patenti; lietderīgie modeļi; dizainparaugu reģistrācijas pieteikumi un dizainparaugu reģistrācijas; pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas reģistrācijas; papildu aizsardzības sertifikāti medicīnas produktiem vai citiem produktiem, attiecībā uz kuriem iespējams saņemt šādus papildu aizsardzības sertifikātus; augu selekcionāru sertifikāti; un programmatūras autortiesības;
11) zinātības un tehnoloģiju pārnese – noteiktu zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju nodošana, tajā skaitā zinātības un/vai tehnoloģiju tiesību atsavināšana, lietotājam, lai radītu jaunus produktus vai tehnoloģijas;
12) zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācija – zinātības un tehnoloģiju pārneses darbība, kuru veic pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija kā tehnoloģiju tiesību īpašnieks, slēdzot tehnoloģiju nodošanas nolīgumu pārneses līgumu, kas atbilst Eiropas Komisijas (ES) 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 316/2014) 1.panta 1.punkta “c”, “d” un “e” apakšpunktā noteiktajai definīcijai;
14) izgudrotājs – persona vai organizācija, kas ir tiesību subjekts attiecībā uz zinātniskajiem pētījumiem vai rūpnieciskā īpašuma tiesībām."
Piedāvātā redakcija
-