Projekta ID
26-TA-1450Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
08.10.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
7.13. cukura diabēta pacienta karte (13. pielikums);
Iebildums
Projekta 1.3. apakšpunkts paredz svītrot Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk – noteikumi Nr. 134) 7.12. apakšpunktu, tādējādi no veselības informācijas sistēmā apstrādājamo medicīnisko dokumentu klāsta izslēdzot medicīnisko dokumentu "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" un izbeidzot pienākumu ārstniecības iestādēm minētajā dokumentā ietvertos datus iesniegt un uzkrāt veselības informācijas sistēmā. Attiecīgi projekts paredz svītrot arī noteikumu Nr. 134 12. pielikumu, kurā noteikta minētā medicīniskā dokumenta veidlapa. Savukārt projekta 1.25. un 1.26. apakšpunkts paredz minētajā medicīniskajā dokumentā ietverto vēsturisko datu uzglabāšanu veselības informācijas sistēmas arhīvā līdz to nodošanai Latvijas Nacionālajam arhīvam, vienlaikus nosakot, ka līdz datu nodošanas pabeigšanai šie dati tiek padarīti nepieejami visiem veselības informācijas sistēmas lietotājiem.
Vēršam uzmanību, ka tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) minēto datu turpmākas nepieejamības ietekme galvenokārt vērtēta saistībā ar statistikas informācijas iegūšanu un nepieciešamību novērst gadījumus, kad aktualitāti zaudējusi informācija par personas psihiskās veselības stāvokli var radīt nepamatotus un diskriminējošus ierobežojumus personai. Projekta anotācijā norādīts, ka statistiku par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem ir iespējams iegūt no citiem datiem, neveidojot jaunas sistēmas vai reģistrus, bet tos iegūstot no ikdienas praksē jau izmantotām datu ievades sistēmām, tomēr projekta anotācijā nav izvērtēts, vai no šiem avotiem būs iespējams iegūt līdzvērtīgu informāciju konkrētas personas veselības stāvokļa izvērtēšanai gadījumos, kad normatīvie akti paredz vērtēt arī personas psihiskās veselības anamnēzi, iepriekš konstatētus psihiskus vai uzvedības traucējumus un to norisi.
Minētais jautājums ir būtisks VSIA "Iekšlietu ministrijas poliklīnika" struktūrvienības - Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk - CMEK), funkciju izpildei, jo Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 970 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību" paredz CMEK veikt amatpersonu un amatpersonu amata kandidātu veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību izvērtēšanu. Piemēram, minēto Ministru kabineta noteikumu 3. pielikuma V nodaļas 12. punkts paredz, ka psihisku un uzvedības traucējumu psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ izvērtēšanā ņem vērā personas anamnēzi, savukārt minētās nodaļas 15. punkts paredz, ka neirotisku, ar stresu saistītu un somatoformu traucējumu izvērtēšanā ņem vērā citstarp traucējumu biežumu, ārstēšanas apjomu un laiku kopš pēdējās epizodes. Tādējādi būtiska nozīme var būt ne tikai personas aktuālajam veselības stāvoklim, bet arī vēsturiskajai informācijai par iepriekš konstatētiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem un to norisi.
Vienlaikus Pacientu tiesību likuma 10. panta piektās daļas 12. punkts paredz CMEK tiesības saņemt informāciju par pacientu, lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam, kā arī lai noteiktu personas nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi. Savukārt minētā likuma 10. panta 5.2 daļas 14. punkts paredz CMEK tiesības šim mērķim normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu. Tādējādi normatīvie akti paredz CMEK tiesības saņemt un apstrādāt personas veselības informāciju, kas nepieciešama tās normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei.
Projekta anotācijā nav ietverts skaidrojums, vai pēc tam, kad noteikumu Nr. 134 7.12. apakšpunktā minētie dati vairs nebūs pieejami veselības informācijas sistēmas lietotājiem, tostarp CMEK būs pieejama visa tās funkciju izpildei nepieciešamā informācija par personas psihiskās veselības stāvokli un anamnēzi, kā arī nav norādīts, no kāda cita informācijas avota un kādā kārtībā šāda informācija turpmāk būs iegūstama. Turklāt Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 202 "Noteikumi par veselības pārbaudēm un medicīniskajām pretindikācijām ieroču glabāšanai un darbam ar ieročiem, kā arī apsardzes sertifikāta saņemšanai un apsardzes komersanta reģistrēšanai" 7.1. apakšpunkts paredz, ka psihiatrs un narkologs atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2. un 3. punktam izvērtē medicīnisko pretindikāciju esību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem. Savukārt minēto noteikumu 20.1. apakšpunkts paredz, ka veselības pārbaudes laikā psihiatrs un narkologs izvērtē personas veselības stāvokli un medicīnisko pretindikāciju esību apsardzes sertifikāta saņemšanai un apsardzes darbības reģistrēšanai. Minēto noteikumu 1. pielikuma 2. punktā attiecībā uz izvērtējamiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem kā viens no izvērtēšanas kritērijiem noteikts, ka traucējumi ir bijuši anamnēzē un veselības pārbaudes laikā ir remisija, kas ilgāka par vienu gadu, kā arī tiek vērtētas stacionāras ārstēšanas epizodes saistībā ar sociāli bīstamu uzvedību un paškaitējoša uzvedība vai suicidāli mēģinājumi pēdējo piecu gadu laikā. Līdz ar to arī šo veselības pārbaužu veikšanai normatīvais regulējums paredz informācijas par personas iepriekšējo psihisko veselību izvērtēšanu.
Ievērojot minēto, papildināt projekta anotāciju ar izvērtējumu par noteikumu Nr. 134 7.12. apakšpunktā minēto datu pieejamības izbeigšanas ietekmi uz kompetento ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, tostarp uz Iekšlietu ministrijas kompetencē esošajām normatīvajos aktos paredzētajām veselības pārbaudēm, kuru ietvaros nepieciešams izvērtēt personas psihiskās veselības anamnēzi, projekta anotācijā norādot, no kādiem informācijas avotiem un kādā kārtībā pēc projektā paredzēto grozījumu spēkā stāšanās būs iegūstama minēto funkciju un pārbaužu veikšanai nepieciešamā informācija, un, ja līdzvērtīga informācijas pieejamība netiek nodrošināta, attiecīgi precizēt projektu.
Vēršam uzmanību, ka tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) minēto datu turpmākas nepieejamības ietekme galvenokārt vērtēta saistībā ar statistikas informācijas iegūšanu un nepieciešamību novērst gadījumus, kad aktualitāti zaudējusi informācija par personas psihiskās veselības stāvokli var radīt nepamatotus un diskriminējošus ierobežojumus personai. Projekta anotācijā norādīts, ka statistiku par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem ir iespējams iegūt no citiem datiem, neveidojot jaunas sistēmas vai reģistrus, bet tos iegūstot no ikdienas praksē jau izmantotām datu ievades sistēmām, tomēr projekta anotācijā nav izvērtēts, vai no šiem avotiem būs iespējams iegūt līdzvērtīgu informāciju konkrētas personas veselības stāvokļa izvērtēšanai gadījumos, kad normatīvie akti paredz vērtēt arī personas psihiskās veselības anamnēzi, iepriekš konstatētus psihiskus vai uzvedības traucējumus un to norisi.
Minētais jautājums ir būtisks VSIA "Iekšlietu ministrijas poliklīnika" struktūrvienības - Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk - CMEK), funkciju izpildei, jo Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 970 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību" paredz CMEK veikt amatpersonu un amatpersonu amata kandidātu veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību izvērtēšanu. Piemēram, minēto Ministru kabineta noteikumu 3. pielikuma V nodaļas 12. punkts paredz, ka psihisku un uzvedības traucējumu psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ izvērtēšanā ņem vērā personas anamnēzi, savukārt minētās nodaļas 15. punkts paredz, ka neirotisku, ar stresu saistītu un somatoformu traucējumu izvērtēšanā ņem vērā citstarp traucējumu biežumu, ārstēšanas apjomu un laiku kopš pēdējās epizodes. Tādējādi būtiska nozīme var būt ne tikai personas aktuālajam veselības stāvoklim, bet arī vēsturiskajai informācijai par iepriekš konstatētiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem un to norisi.
Vienlaikus Pacientu tiesību likuma 10. panta piektās daļas 12. punkts paredz CMEK tiesības saņemt informāciju par pacientu, lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam, kā arī lai noteiktu personas nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi. Savukārt minētā likuma 10. panta 5.2 daļas 14. punkts paredz CMEK tiesības šim mērķim normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu. Tādējādi normatīvie akti paredz CMEK tiesības saņemt un apstrādāt personas veselības informāciju, kas nepieciešama tās normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei.
Projekta anotācijā nav ietverts skaidrojums, vai pēc tam, kad noteikumu Nr. 134 7.12. apakšpunktā minētie dati vairs nebūs pieejami veselības informācijas sistēmas lietotājiem, tostarp CMEK būs pieejama visa tās funkciju izpildei nepieciešamā informācija par personas psihiskās veselības stāvokli un anamnēzi, kā arī nav norādīts, no kāda cita informācijas avota un kādā kārtībā šāda informācija turpmāk būs iegūstama. Turklāt Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 202 "Noteikumi par veselības pārbaudēm un medicīniskajām pretindikācijām ieroču glabāšanai un darbam ar ieročiem, kā arī apsardzes sertifikāta saņemšanai un apsardzes komersanta reģistrēšanai" 7.1. apakšpunkts paredz, ka psihiatrs un narkologs atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2. un 3. punktam izvērtē medicīnisko pretindikāciju esību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem. Savukārt minēto noteikumu 20.1. apakšpunkts paredz, ka veselības pārbaudes laikā psihiatrs un narkologs izvērtē personas veselības stāvokli un medicīnisko pretindikāciju esību apsardzes sertifikāta saņemšanai un apsardzes darbības reģistrēšanai. Minēto noteikumu 1. pielikuma 2. punktā attiecībā uz izvērtējamiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem kā viens no izvērtēšanas kritērijiem noteikts, ka traucējumi ir bijuši anamnēzē un veselības pārbaudes laikā ir remisija, kas ilgāka par vienu gadu, kā arī tiek vērtētas stacionāras ārstēšanas epizodes saistībā ar sociāli bīstamu uzvedību un paškaitējoša uzvedība vai suicidāli mēģinājumi pēdējo piecu gadu laikā. Līdz ar to arī šo veselības pārbaužu veikšanai normatīvais regulējums paredz informācijas par personas iepriekšējo psihisko veselību izvērtēšanu.
Ievērojot minēto, papildināt projekta anotāciju ar izvērtējumu par noteikumu Nr. 134 7.12. apakšpunktā minēto datu pieejamības izbeigšanas ietekmi uz kompetento ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, tostarp uz Iekšlietu ministrijas kompetencē esošajām normatīvajos aktos paredzētajām veselības pārbaudēm, kuru ietvaros nepieciešams izvērtēt personas psihiskās veselības anamnēzi, projekta anotācijā norādot, no kādiem informācijas avotiem un kādā kārtībā pēc projektā paredzēto grozījumu spēkā stāšanās būs iegūstama minēto funkciju un pārbaužu veikšanai nepieciešamā informācija, un, ja līdzvērtīga informācijas pieejamība netiek nodrošināta, attiecīgi precizēt projektu.
Piedāvātā redakcija
-
