Atzinums

Ugunsdzēsības hidranti un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas ir daļa no centralizētās ūdensapgādes infrastruktūras, kuru uztur un ekspluatē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ūdenssaimniecības nozarē. Tieši šo uzņēmumu atbildīgie speciālisti ikdienā nodrošina hidrantu darbspējas pārbaudes, spiediena un plūsmas mērījumus, kā arī tehniskās uzturēšanas pasākumus. Biedrības ieskatā, lai neapdraudētu centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu drošumu un sabiedrības veselību, ārējo ugunsdzēsības hidrantu pārbaudes nedrīkst veikt bez atbildīgā ūdenssaimniecības uzņēmuma speciālista klātbūtnes.

Biedrības ieskatā ir nepieciešams pārskatīt prasības personālam, kas ir tiesīgs veikt hidrantu pārbaudes, jo likumprojektā piedāvātajā redakcijā definētās prasības nenodrošina centralizēto ūdenssaimniecības pakalpojumu drošumu un var radīt tam riskus. Detalizēts pamatojums:
Nepietiekama tehniskā kompetence.
Profesionālās pilnveides izglītības programmas ugunsdrošības jomā (160 stundas) galvenokārt orientētas uz ugunsdrošības noteikumiem, risku novēršanu un civilās aizsardzības aspektiem. Šāda apmācība nesniedz pietiekamas zināšanas par centralizētās ūdensapgādes sistēmu darbību, to ekspluatāciju un tehnisko specifiku. Ugunsdzēsības hidrantu pārbaudei ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas tieši par hidrauliku, spiediena un plūsmas nodrošināšanu, kā arī ūdensapgādes tīkla tehnisko uzbūvi.
Atbildības sadalījuma neatbilstība.
Centralizētās ūdensapgādes infrastruktūra, tai skaitā hidranti, ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju atbildībā. Ja tiesības veikt pārbaudes tiek piešķirtas personām tikai pēc 160 stundu kursa, tas rada situāciju, kurā par pārbaudēm atbild cilvēki, kuriem nav praktiskas saskares ar konkrētās sistēmas tehnisko uzturēšanu un ekspluatāciju. Tas var radīt neatbilstību starp normatīvo prasību un faktisko tehnisko atbildību.
Drošības risku pieaugums.
Nepietiekami sagatavots speciālists var formāli veikt pārbaudes, bet nepamanīt būtiskas problēmas (piem., nepietiekamu spiedienu vai tīkla bojājumus), kas kritiskā situācijā – ugunsgrēka laikā – var radīt tiešus draudus sabiedrības drošībai.
Administratīvais slogs bez praktiska ieguvuma.
Profesionālās pilnveides kurss (160 stundas) veido papildu administratīvu prasību, bet nenodrošina reālu tehnisko kapacitāti pārbaudēm. Praksē pārbaudes tik un tā jāveic sadarbībā ar ūdenssaimniecības uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešamais aprīkojums, pieejami dati par tīklu un praktiskā pieredze.
Nepietiekama atbilstība starptautiskajai praksei.
Eiropas valstīs hidrantu pārbaudes parasti ir tieši ūdensapgādes uzņēmumu atbildība, jo tie nodrošina spiedienu un plūsmu tīklā. Papildus apmācības ugunsdrošībā var būt noderīgas, bet tās nevar aizstāt tehnisko profesionālo kvalifikāciju ūdenssaimniecības jomā.
Rezumējot: 160 stundu kursu absolventi nevar tikt uzskatīti par pietiekami kompetentiem hidrantu pārbaudes veikšanai, jo viņiem nav nedz praktiskās pieredzes, nedz tehnisko zināšanu par ūdensapgādes sistēmām. Tādēļ šī norma jāsvītro un jāaizstāj ar ūdenssaimniecības nozares speciālistiem ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju.

Sagaidāmie ieguvumi.
Nodrošināta atbilstība faktiskajai praksei un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju atbildībai par hidrantu tehnisko stāvokli.
Paaugstināta sabiedrības drošība, jo pārbaudes veiks speciālisti ar kompetenci ūdenssaimniecības iekārtu un tīklu tehniskajā ekspluatācijā.
Samazināts administratīvais slogs, jo netiek prasītas papildus apmācības speciālistiem, kuri jau ir ieguvuši atbilstošu profesionālo kvalifikāciju.


Esošajā regulējumā paredzētā 160 stundu apmācība ugunsdrošības jomā nenodrošina pietiekamas zināšanas ūdensapgādes sistēmu tehniskajās niansēs. Līdz ar to praktiski pārbaudes tiek veiktas sadarbībā ar ūdenssaimniecību speciālistiem. Tādējādi apmācītu un kvalificētu ūdenssaimniecību atbildīgo speciālistu iekļaušana normatīvā ir loģiska un samērīga.

“ir ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja atbildīgais speciālists, kurš ir ieguvis vismaz Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa (3. PKL) profesionālo izglītību, kas atbilst ceturtajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (4. LKI), ar ūdensapgādes sistēmām saistītā profesijā (ja nepieciešams profesiju iespējams precizēt).