Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta pirmajā daļā noteiktajam ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Turklāt Informācijas atklātības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, kāda informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta trešajā daļā noteiktajam informācijas autors vai iestādes vadītājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamības statusu. Informācijas atklātības likuma 5. panta ceturtajā daļā paredzēts regulējums par to, uz cik ilgu laiku informācijas autors vai iestādes vadītājs var noteikt informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu u.tml.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtajā daļā paredzēts regulējums par to, kā pieprasa ierobežotas pieejamības informāciju, bet Informācijas atklātības likuma 11.² un 12. pantā paredzēts regulējums par pieprasītās informācijas izsniegšanu, kā arī atteikumu to izsniegt.
Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Turklāt vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta noteikumu projektā "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk – projekts) nevar paredzēt citādāku regulējumu nekā Informācijas atklātības likumā, ja to neparedz likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (turpmāk – likums).
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 6. punktā paredzēto regulējumu un papildināt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija) ar atbilstošu informāciju.

 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka likuma 18. panta ceturtā daļa noteic, ka, izstrādājot aizsargājamās teritorijas individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kā arī teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un apsaimniekojot aizsargājamo teritoriju, var izmantot dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju. Plānam ir ieteikuma raksturs.
Ievērojot minēto, nav skaidrs, kādēļ projekta 7. punktā paredzēts, ka Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot paredzētās darbības, izmanto dabas aizsardzības plānā, ja tāds ir izstrādāts, iekļauto informāciju.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Turklāt projektā nevar paredzēt citādāku regulējumu nekā likumā.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 7. punktā paredzēto regulējumu un papildināt anotāciju ar atbilstošu informāciju.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka nav skaidrs, kas ir projekta 10.14. apakšpunktā minētie valsts, pašvaldību un komersantu ceļi, proti, valsts, pašvaldību un komersantu autoceļi vai kas cits.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka projektā tiek lietoti dažādi termini attiecībā uz autoceļiem, piemēram, projekta 10.11. apakšpunktā minēti valsts autoceļi, projekta 16.10.4. apakšpunktā minēti autoceļi, projekta 16.11. apakšpunktā minēti autoceļi, tai skaitā komersantu, projekta 32. un 33. punktā ir minēti valsts un pašvaldību autoceļi. Turklāt vairākās projekta vienībās (piemēram, projekta 14.1., 14.7.3., 16.7.4., 16.7.6., 16.12.2., 20.4.1. un 30.5. apakšpunktā) tiek lietot termins "ceļi", bet nav skaidrs, kas tie ir.
Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt projektu.

 

-

Visā ainavu vidē ir aizliegts atzarot augošus kokus mežaudzēs. Izņēmums ir paredzēts, ja nepieciešams satiksmes drošībai uz valsts, pašvaldību un komersantu ceļiem. Vēršam uzmanību, ka ceļi var piederēt arī fiziskām personām un ir arī māju ceļi. Lūdzam skaidrot, vai atbilstoši paredzētajam liegumam persona nedrīkst atzarot augošus kokus, ja tas ir māju ceļš un pieder fiziskajām personām un koki apdraud drošību, īpaši to, kas pārvietojas pa attiecīgajiem ceļiem.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 16.12.1. un 20.4.3. apakšpunktā paredzētais regulējums par publisku pasākumu organizēšanu ir neskaidrs.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka publisku pasākumu organizēšanas kārtību paredz Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums. Tā, piemēram, Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 5. panta otrā daļa noteic, ka atļauja publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja tos rīko valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs. Publisku sporta pasākumu rīkošanai autosportā, motosportā un ūdens motosportā neatkarīgi no to norises vietas ir nepieciešama atļauja publisku pasākumu rīkošanai, izņemot gadījumu, kad publisku sporta pasākumu rīko valsts vai pašvaldības iestāde.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 16.12.1. un 20.4.3. apakšpunktā paredzēto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

 

-

Lūdzu anotācijā sadaļā “Pamatojums” ietvert detalizētu projekta satversmīguma izvērtējumu. Secinājums anotācijā, ka projekts atbilst Satversmei, nav uzskatāms par izvērstu un pamatotu satversmīguma izvērtējumu.

Projekts paredz izveidot jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju, nosakot virkni īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus, aizliedzot veikt dažādas darbības ar lielāku vai mazāku ietekmi uz personas īpašuma tiesībām (piemēram, aizliegums veikt saimniecisko darbību, sadalīt īpašumu, veikt būvniecību, veidot jaunus ceļus, izbūvēt vēja parkus, ierīkot dzīvnieku audzētavas un citi). No anotācijas izriet, ka no visas teritorijas, vismaz 50% skars privātpersonu īpašumus. Taču anotācijā nav ietverts privātpersonu īpašuma tiesību ierobežojuma satversmīguma izvērtējums.

Civillikuma 927. pants noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus un ar to rīkoties. Tāpat arī no Latvijas Republikas Satversmes 105. panta izriet, ka valsts aizsargā ikviena tiesības uz īpašumu. Vienlaikus īpašuma tiesības nav absolūtas un valstij ir tiesības aprobežot privātpersonu īpašuma lietošanas tiesības, tomēr ik katram aprobežojumam ir jābūt izvērtētam, pamatotam un samērīgam.

Ievērojot minēto, nepieciešams anotāciju papildināt ar detalizētu katra aprobežojuma samērīguma (atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam) izvērtējumu, turklāt norādot, vai un kā īpašumtiesību aprobežojums tiks kompensēts, vai kādēļ netiks kompensēts, vai kādi ir alternatīvie mehānismi, kas nodrošinās samērīgumu starp privātpersonu tiesību ierobežošanu un vides aizsardzību.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka ar rakstveida dokumentu saprot gan dokumentu papīra formātā, kas ir pašrocīgi parakstīts, gan elektronisko dokumentu, kas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. Ievērojot minēto, lūdzam visā projektā (piemēram, projekta 8. punkta ievaddaļā, 8.1., 10.5., 10.8. un 10.12. apakšpunktā) aizstāt vārdu "rakstiski" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "rakstveidā" (attiecīgā locījumā).
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.3. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzēto noteikumu 8.1. apakšpunkta otro teikumu, jo no projekta 8. punkta ievaddaļā ietvertā regulējumu jau izriet, ka attiecīgajā gadījumā nav nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja.
 

-

Šeit un citās normās, kurās minēti zemes īpašumu īpašnieki un tiesiskie valdītāji, uz kuriem attiektos informēšana, uzskaitījums jāpapildina arī ar statusu "lietotāji", informācija par tādiem ir pieejama Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Piemēram, atbilstoši projekta 1.pielikumam dabas lieguma zonā esošās zemes vienības ar kadastra apz. 32580040020 (nekustamais īpašums "Gnēviņmeži") lietotājs ir Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži".

10.11. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai lietotājs, meža pļavas un lauces, izņemot izņemot Meža valsts reģistrā reģistrētās medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, kā arī gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai. Aizliegums neattiecas uz darbībām valsts autoceļu un dzelzceļu nodalījuma joslās;

Normu attiecināt ne tikai uz īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, bet arī personām ar statusu "lietotāji".

10.13. zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, vai lietotājiem savā īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot ainavu apvidus apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem un takām publisko dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu apskatei;

Attiecināt normu ne tikai uz īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, bet arī uz personām ar statusu "lietotāji".

16.1. celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja, lietotāja vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

Punktu attiecināt ne tikai uz īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, bet arī personām ar statusu "lietotājs".

20.1. celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja, lietotāja vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 9.2. apakšpunkts noteic, ka projektā noteiktie aprobežojumi neattiecas uz valsts nozīmes satiksmes infrastruktūras objektiem, kuru būvniecībai vai pārbūvei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu Vides pārraudzības valsts birojs ir izdevis atzinumu par ietekmes novērtējuma ziņojumu un tajā iekļauti nosacījumi, ar kādiem paredzētā darbība var būt īstenojama (ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes norādītos pasākumus īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai). Savukārt anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka saskaņā ar projekta 9.2. apakšpunktu ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā esošajos nekustamajos īpašumos plānotajai derīgo izrakteņu ieguves vietai netiek attiecināti šo noteikumu projekta ierobežojumi (piemēram, aizliegums iznīcināt Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu), kas izriet no projekta II nodaļas (Vispārīgie aprobežojumi), bet ir jāievēro Dabas aizsardzības pārvaldes noteiktie nosacījumi ietekmes uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem novēršanai vai mazināšanai (piemēram, zālāja atjaunošana vai izveidošana citā vietā u.tml.).
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 30. punktā paredzēts regulējums par ainavas aizsardzības zonā attiecīgajiem mežsaimniecības darbības aizliegumiem no 1. maija līdz 31. jūlijam. Savukārt anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka, lai nodrošinātu esošo ceļu un dzelzceļu uzturēšanu, noteikumu projekta 30. punkts paredz, ka visā ainavu apvidus teritorijā valsts, pašvaldību autoceļi un dzelzceļš tā nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona. Turklāt neitrālā zona kartogrāfiskajā materiālā nav noteikta visiem pašvaldību ceļiem, kas nav izdalīti kā atsevišķas zemes vienības, bet tiem to nodalījuma joslas platumā tiek piemērots neitrālās zonas režīms atbilstoši projekta 30. punktam.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešā daļa paredz regulējumu par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma izbeigšanos, kā arī attiecīgus izņēmuma gadījumus. Savukārt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ir norādīts, ka likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešā daļa paredz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 29. punkts noteic, ka ainavu aizsardzības zonā maksimāli pieļaujamā kailcirtes platība ir divi hektāri. Savukārt anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka, lai nodrošinātu veco koku (potenciālo platauša vasaras mītņu) saglabāšanu plašākā teritorijā, ainavu aizsardzības zonā, veicot koku ciršanu galvenajā un kopšanas cirtē, projekta 29. punkts paredz 10 ekoloģisko koku (uz cirsmas hektāru) saglabāšanu, prioritāri, vecākās priedes.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.

 

-

Attiecināt skaidrojumus ne tikai uz nekustamā īpašuma īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, bet arī lietotājiem, kuri reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

-