Atzinums

Direktīvas (ES) 2023/2673 (turpmāk - Direktīva) 16. apsvērums cita starpā paredz, ka “šī direktīva negroza spēkā esošos konkrētas nozares reglamentējošos Savienības tiesību aktus. (..) ja kādā citā Savienības tiesību aktā, kas reglamentē konkrētus finanšu pakalpojumus, ir ietverti noteikumi par pirmslīguma informāciju, par atteikuma tiesībām vai par pienācīgiem paskaidrojumiem, neatkarīgi no minēto noteikumu detalizētības pakāpes, minētajiem konkrētajiem patēriņa finanšu pakalpojumiem būtu jāpiemēro tikai minēto citu Savienības tiesību aktu attiecīgie noteikumi”.
Direktīvas 18. apsvērums norāda, ka “attiecībā uz atteikuma tiesībām, ja Savienības tiesību aktā, kas reglamentē konkrētus finanšu pakalpojumus, patērētājiem ir dots laiks, lai apsvērtu parakstītā līguma sekas, un neatkarīgi no tā, kā tas ir nosaukts attiecīgajā Savienības tiesību aktā, attiecīgajiem konkrētajiem patēriņa finanšu pakalpojumiem būtu jāpiemēro tikai attiecīgie minētā Savienības tiesību akta noteikumi, ja vien minētajā tiesību aktā nav noteikts citādi. Piemēram, ja piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK(12)186. pantu, ir piemērojami Direktīvas 2009/138/EK noteikumi par “līguma anulēšanas laikposmu”, nevis šajā direktīvā paredzētie noteikumi par atteikuma tiesībām”.
Ievērojot iepriekšminēto,  lūdzam skaidrot, vai Noteikumu projekta II, III, IV vai VII nodaļā ietvertās prasības var neievērot tad, ja cits Eiropas Savienības vai nacionālais tiesību akts paredz vispārīgas prasības jomā, kas attiecas uz Noteikumu regulēto jomu, vai vienīgi gadījumā, ja citā normatīvajā tiesību aktā ir ietvertas prasības, kas regulē Noteikumu attiecīgajā punktā ietvertajām prasībām līdzīgas vai analogas prasības. Piemēram, šobrīd nav nepārprotami skaidrs, vai attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem (kuru gadījumā atteikuma tiesības vispārīgi reglamentē Apdrošināšanas līguma likuma 36. panta pirmā daļa) ir piemērojamas tādas Noteikumu projektā ietvertās ar atteikuma tiesībām saistītās prasības kā prasība nosūtīt patērētājam atgādinājumu par iespēju atteikties no distances līguma (Noteikumu 15. punkts) vai prasības attiecībā uz atteikuma funkcijas apzīmēšanu (Noteikumu 24. punkts).
 

-

Noteikumu projekta 7.2.apakšpunkts jau nosaka, ka patērētājam tiek sniegta pakalpojuma sniedzēja kontaktinformācija, tai skaitā par jebkādiem citiem pakalpojuma sniedzēja saziņas līdzekļiem. Līdz ar to LAA ieskatā 7.3.punktā norādītais dublē jau 7.2.punktā iekļauto informāciju un 7.3.punkts ir izslēdzams.
 

-

LAA lūdz papildināt anotāciju, skaidrojot šīs normas mērķi, jo šobrīd nav saprotams, kādēļ tieši šajā situācijā ir nepieciešams izsniegt atgādinājumu, kā arī kāpēc ir paredzēts, ka tas darāms normā paredzētajā termiņā.
Vienlaikus LAA lūdz redakcionāli precizēt Noteikumu projektā izmantoto frāzi “mazāk nekā vienu dienu pirms”. No minētās redakcijas nav saprotams, vai tas nozīmē, ka informācija tiek sniegtā dienu pirms līguma noslēgšanas vai līguma noslēgšanas dienā.
 

-

LAA lūdz paredzēt izņēmumus attiecībā uz subjektiem, kuriem jāievēro Noteikuma projekta 16.punktā noteiktā prasība par informāciju, kas nodrošināma uz viena dokumenta.
No Noteikumu projekta, kā arī anotācijas īsti nav saprotams šāda regulējuma mērķis. Šobrīd vairāki apdrošināšanas nozari reglamentējošie normatīvie akti (piemēram, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra regula (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (turpmāk — Regula Nr. 1286/2014)) uzliek par pienākumu apdrošinātājam izsniegt patērētājam noteikta parauga dokumentus. Vēl viena papildus dokumenta sagatavošana un izsniegšana patērētājam nevis atvieglos  informācijas uztveri, bet tikai to sarežģīs, turklāt šāds regulējums veicinās informācijas patērētājam dublēšanu. LAA ieskatā būtiskākais ir, lai informācija, kas patērētājam tiek sniegta, ir ērti pieejama un pārskatāma.
 

-

Lūdzam noteikumos vai to anotācijā sniegt skaidrojumu terminam “privāto pensiju darījumi”. Piemēram, vai apdrošināšanas uzkrājuma produkta, kura mērķis ir uzkrājums pensijai, iegāde arī ir uzskatāms par privāto pensiju darījumu?
 

-

Noteikumu projekta 21. punkts līdzīgi kā Direktīvas 16.b pants min gadījumus, kad patērētājs nevar izmantot atteikuma tiesības.  Cita starpā, atteikuma tiesības nevar izmantot attiecībā uz patēriņa finanšu pakalpojumiem, “kuru cena ir atkarīga no finanšu tirgus svārstībām, kuras pakalpojuma sniedzējs nevar ietekmēt”, piemēram, uz pakalpojumiem, kuri saistīti ar pārvedamiem vērtspapīriem vai ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām. Lūdzam precizēt un papildināt anotāciju, vai šis izņēmums attiecināms arī uz tirgum piesaistītās dzīvības apdrošināšanas līgumiem. Šo līgumu ietvaros patērētāja iemaksātie naudas līdzekļi tiek izmantoti, lai iegādātos ieguldījumu vienības, piemēram, ieguldījumu fondu daļas, kuru tirgus vērtību apdrošinātājs nevar ietekmēt, bet apdrošinājuma ņēmējs pats tiešā veidā šīs fondu daļas neiegādājas.
Atbildei uz šo jautājumu ir būtiska praktiska nozīme, jo Noteikumu projekta 31. punkts paredz, ka pakalpojuma sniedzējs nevar prasīt patērētājam samaksu, kad tas atsakās no (jebkāda) apdrošināšanas līguma. Līdz ar to gadījumā, ja Noteikumu 31.punkts ir attiecināms arī uz tirgum piesaistītajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem un naudas līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgū pirms atteikuma tiesību termiņa beigām, var rasties situācija, kur iespējamos zaudējumus, kas rodas tirgus svārstību rezultātā, būtu jāsedz apdrošinātājam.  Situācija, kur patērētāja iemaksātie naudas līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgū tikai pēc atteikuma tiesību beigām, tā apdrošinātājam izvairoties no zaudējumu riska, nav optimāla, jo patērētājam tiek liegta iespēja veikt ieguldījumus ātrāk un tādējādi gūt ekonomisku labumu no sava kapitāla (tam var būt būtiska nozīme, piemēram, attiecībā uz iespēju saņemt nodokļu atvieglojumus par kalendārā gada ietvaros veiktajām iemaksām tirgum piesaistītās apdrošināšanas līgumā).

 

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši apdrošināšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem (Apdrošināšanas līguma likuma 19.pants, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 1.panta pirmās daļas 4.punkts) apdrošināšanas polise ir apliecinājums par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, lūdzam aizstāt vārdus “polise” ar vārdiem “līgums” attiecīgajā locījumā.
 

-

LAA vērš uzmanību, ka jau šobrīd pastāv dažādi risinājumi atteikuma tiesību nodrošināšanai un, lai izvairītos no lieka finansiālā sloga, aicinām precizēt Noteikumu projekta 25.punkta otrā teikuma redakciju, paredzot elastīgākus nosacījumus.


 

Minētajam paziņojumam jānodrošina spēju identificēt atteikuma iesniedzēja identitāti un līgumu, par kuru atteikums sniegts. Papildus, ja patērētājs jau nav vienojies ar pakalpojuma sniedzēju par kontaktinformāciju, kur tas ir sasniedzams savstarpējās attiecībās ar pakalpojuma sniedzēju, jānodrošina spēja patērētājam sniegt vai apstiprināt kontaktinformāciju, uz kuru patērētājam nosūtīt apstiprinājumu par atteikuma saņemšanu.

LAA ieskatā noteikumu projekta 31.punkts ir izslēdzams turpmāk norādīto apsvērumu dēļ:
- apdrošinātājs apdrošināšanas līgumā noteiktajā laikā uzsāk apdrošināšanas līguma izpildi, t.i., nodrošina apdrošināšanas aizsardzību.
Apdrošināšanas aizsardzības nodrošināšana nozīmē, ka apdrošinātājam būs jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība par apdrošināšanas gadījumu, kas iestājies periodā līdz atteikuma tiesību izmantošanai. Uzskatāms piemērs ir sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA), kā arī brīvprātīgā sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO) un īpašuma apdrošināšana, kur paziņojums par iespējamo apdrošināšanas gadījumu var būt iesniegts pēc atteikuma tiesību izmantošanas (Apdrošināšanas līguma likuma 39.pants, OCTA likuma 38.panta trešā un ceturtā dala). Tā kā apdrošinātājam būs jāizpilda apdrošināšanas saistības pret apdrošināto vai trešo personu (civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumā, t.sk. OCTA), tad apdrošinātājam ir jābūt tiesībām saņemt apdrošināšanas prēmiju proporcionāli sniegtajam pakalpojumam (periodam, kurā nodrošināta apdrošināšana). Šobrīd paredzētais regulējums radītu situācijas, kad patērētājs varētu bez maksas izmantot apdrošināšanas pakalpojumus, piemēram, ik pa 14 dienām noslēdzot tiešsaistē jaunu OCTA, KASKO vai īpašuma apdrošināšanas līgumu katru reizi ar citu apdrošinātāju. Pastāvot šādai praksei, apdrošinātāji mainītu kārtību, kādā tiek pārdoti apdrošināšanas pakalpojumi tiešsaistē un noteiktu, ka apdrošināšanas perioda sākums ir ne agrāks kā 14 dienas pēc līguma noslēgšanas. Savukārt tas attiecīgi radītu tūlītēja apdrošināšanas seguma nepieejamību tiešsaistē arī gadījumos, kad tas ir akūti nepieciešams, piemēram, klients ir aizmirsis laicīgi iegādāties OCTA polisi vai Ceļojumu apdrošināšanas polisi (ja ceļojums ir garāks par mēnesi).

- Direktīvā 2023/2673 ir atstāta dalībvalstu rīcības brīvība šīs normas ieviešanā. Līdz ar to dalībvalstīm ir jāņem vērā nacionālais tiesiskais regulējums attiecībā uz spēkā esoša apdrošināšanas līguma izbeigšanu. Šādas normas “pārlikšana” no Direktīvas radīs tiesību normu kolīziju. Apdrošināšanas līguma likuma 35.panta piektā daļa un 38.panta trešā daļa ir speciālās normas, kas regulē spēkā esoša apdrošināšanas līguma izbeigšanas kārtību.

- jau šobrīd ir konstatējama kolīzija, ja pirms termiņa tiek izbeigts distances līgums par tirgum piesaistītās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu un nav saprotams, kurš regulējums būtu piemērojams. Apdrošināšanas līguma likuma 36. panta ceturtā daļa paredz apdrošinājuma ņēmējam vispārīgas tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu, neatkarīgi no līguma noslēgšanas veida:
“(4) Apdrošinājuma ņēmējam — fiziskajai personai — ir tiesības izbeigt dzīvības apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu 15 dienu laikā no šā līguma noslēgšanas dienas. (..) Ja apdrošinājuma ņēmējs — fiziskā persona — ir noslēdzis tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu, apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam naudas summu, ko aprēķina no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas, ņemot vērā apdrošinājuma ņēmēja izraudzīto ieguldījuma instrumentu vērtību dienā, kad veic šo instrumentu pārdošanu saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem par ieguldījumu instrumentu pirkšanas un pārdošanas termiņiem (..)”. Respektīvi, šajā situācijā patērētājs var zaudēt daļu iemaksātās summas.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju, skaidrojot, ka patērētāja iepriekšējs pieprasījums ir arī patērētāja norādīts apdrošināšanas perioda sākums, t.i., patērētājs apzinās, ka ar apdrošinātājs apdrošināšanas līgumā noteiktajā laikā uzsāk apdrošināšanas līguma izpildi, t.i., nodrošina apdrošināšanas aizsardzību.
 

-

Lūdzam iekļaut noteikumu projektā vai, ja tas nav iespējams, tad skaidrot anotācijā, noteikumu projektā lietotos terminus “tiešsaistes saskarne” un “tiešsaistes tirdzniecības vieta”.

Noteikumu VIII. nodaļa, kurā ir lietoti abi šie termini, ir ļoti grūti uztverama. Noteikumi ir izdoti tikai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma attiecīgo pantu, tomēr no Noteikumu teksta nav skaidrs, vai termins “tiešsaistes tirdzniecības vieta” nav lietots Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma izpratnē. No šīs sadaļas satura var secināt, ka ar jēdzienu “tiešsaistes tirdzniecības vietne” Noteikumos ir apzīmēta tāda vietne, kur trešā persona piedāvā, iespējams, dažādu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus. Piemēram, prasība tiešsaistes saskarnē sniegt “vispārīgu informāciju par galvenajiem parametriem, kas nosaka patērētājiem sniegto pakalpojumu ranžējumu atbilstoši patērētāja meklēšanas pieprasījumam un šo parametru relatīvo svarīgumu salīdzinājumā ar citiem parametriem” būtu izpildāma, piemēram, brokera pakalpojumu gadījumā, taču ne attiecībā uz, piemēram, internetbankas vietni, kurā tiek piedāvāti tikai savā starpā nekonkurējoši finanšu pakalpojumi (piem., tikai viena dzīvības apdrošinātāja pakalpojumi).
Ievērojot minēto, attiecīgi būtu arī norādāms vai termins "tiešsaistes saskarne" lietots atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumā lietotajam terminam.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju, skaidrojot Noteikumu projekta 39.2.apakšpunkta piemērošanu un tieši, vai par neatļautu tiks uzskatīta rīcība no pakalpojuma sniedzēja puses gadījumā, ja apdrošināšanas pakalpojuma iegādes procesā apdrošinātāja mājaslapā:
- patērētājam viena apdrošināšanas produkta iegādes procesa ietvaros sākotnēji tiek piedāvāts izvēlēties pamata risku apdrošināšanas apjomu un pēc to apstiprināšanas patērētājam tiek piedāvāts izvēlēties papildu riskus;
- pēc apdrošināšanas produkta izvēles tiks piedāvāta iespēja iegādāties citu, saistītu apdrošināšanas produktu.

-