Atzinums

Latvijas Finanšu nozares asociācija ir izskatījusi Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un informē, ka nesaskaņo to izsakot sekojošu iebildumu.

Likumprojekta 4. un 5. pants paredz izslēgt Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.² panta septītās daļas 3.punktu un 97.⁵ panta trešās daļas 5.punktu, tādejādi nosakot, ka turpmāk kā pamats kredītiestādei atteikt pamatkonta atvēršanu vai pārtraukt standartlīgumu par pamatkonta pakalpojumu vairs nebūs piemērojams apstāklis, ka maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.

Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām 16.panta 6.daļa paredz dalībvalstu tiesības noteikt ierobežotus un konkrētus papildu gadījumus, kad kredītiestādēm ir jānoraida vai tās var noraidīt pieteikumu maksājumu kontam ar pamatfunkcijām, kā arī šobrīd nav saņemta informācija, ka Eiropas Komisija būtu uzsākusi pārkāpuma procedūru par neatbilstošu direktīvas ieviešanu Latvijas nacionālajos tiesību aktos, ir būtiski saglabāt reputācijas risku kā iemeslu pamatkonta pakalpojuma nesniegšanai, lai aizsargātu kredītiestāžu un finanšu tirgus intereses gadījumos, kur var nebūt konstatējams tiešs normatīvo aktu pārkāpums, tomēr pastāv sankciju, negatīvas ietekmes uz korespondentattiecībām, vai līdzīgu nelabvēlīgu seku risks.

Finanšu nozares asociācija vērš uzmanību, ka praksē pastāv situācijas, kur kredītiestāde nevar norādīt uz konkrētu normatīvo aktu pārkāpumu konta atvēršanas brīdī, tomēr klienta apkalpošana pat ievērojot visus saprātīgi pieejamos klienta un tā darījumu uzraudzības mehānismus, neļauj kredītiestādei pilnībā novērst visus iespējamos riskus saistībā ar sankciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas  jomas regulējuma prasībām un iespējamo negatīvo reakciju no korespondentbankām vai ārvalstu institūcijām. 

Jāņem vērā, ka sadarbība ar korespondentbankām, kas ir kritiski nepieciešama maksājumu dažādās ārvalstu valūtās apkalpošanai, ir iespējama tikai ievērojot šo korespondentbanku noteiktās sankciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas risku pārvaldīšanas un jomu regulējuma ievērošanas prasības un ka tās var būt stingrākas kā Latvijas Republikas tiesību aktos definētās.  Neievērojot attiecīgās prasības rodas risks, ka kredītiestādes sadarbības partneri vai pakalpojumu nodrošinātāji pārtrauc pakalpojumu sniegšanu un šāda pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz kredītiestādes darbību vai spēju turpināt kredītiestādes pakalpojumu sniegšanu.

Ievērojot minēto, iepriekš aprakstītajā gadījumā ir samērīgi atteikt pamatkonta pakalpojumu patērētājam, jo tādejādi tiek aizsargātas kredītiestādes klientu intereses, kā arī atsevišķu kredītiestāžu, kas ir sistēmiski nozīmīgas bankas gadījumā arī visas valsts finanšu sistēmas stabilitāte.

Ievērojot minēto, aicinām saglabāt šādu kredītiestāžu spēju kontrolēt savu riskus saistībā ar korespondentbanku un citu pakalpojumu sniedzēju prasību ievērošanu, izslēdzot no Likumprojekta 4. un 5.pantu vai piedāvājot alternatīvas, sekojošas redakcijas, konkretizējot un aprobežojot atteikuma vai slēgšanas gadījumus ar konkrētu seku iestāšanās iespēju:

Izteikt  97.² panta septītās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
“3) maksājumu konta atvēršanas vai apkalpošanas rezultātā pastāv risks, ka kredītiestādes sadarbības partneri vai pakalpojumu nodrošinātāji pārtrauc pakalpojumu sniegšanu kredītiestādei un šāda pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana atstātu būtisku negatīvu ietekmi uz kredītiestādes darbību vai spēju turpināt kredītiestādes pakalpojumu sniegšanu.”

Izteikt un 97.⁵ panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
“5) maksājumu konta atvēršanas vai apkalpošanas rezultātā pastāv risks, ka kredītiestādes sadarbības partneri vai pakalpojumu nodrošinātāji pārtrauc pakalpojumu sniegšanu kredītiestādei un šāda pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana atstātu būtisku negatīvu ietekmi uz kredītiestādes darbību vai spēju turpināt kredītiestādes pakalpojumu sniegšanu.”

Vēršam uzmanību, ka šāds papildinājums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā automātiski nenozīmētu, ka potenciālais pamatkonta klients nevarētu piekļūt pamatkonta pakalpojumiem nevienā no kredītiestādēm, jo ne visas kredītiestādes izmanto korespondentattiecības piemēram ar USD valūtas maksājumu nodrošināšanai.

Tāpat Finanšu nozares asociācija vērš uzmanību, ka reputācijas kritērijs ir skaidrots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Finanšu nozares asociāciju sagatavotajā 2020.gada 8.septembra skaidrojumā. Kā arī Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums paredz, ka pamatkonta atteikuma gadījumā, tostarp reputācijas riska dēļ, atteikuma tiesiskumu pārbauda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Esošais regulējums nodrošina pietiekamu aizsardzību patērētājiem pret nepamatotiem kredītiestādes lēmumiem. Ja kredītiestāde nespēj pamatot reputācijas riska reālu iestāšanās iespēju, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var uzdot mainīt lēmumu par pamatkonta nodrošināšanu. Līdz ar to jau šobrīd ir novērsta iespēja, ka kredītiestādes esošo normatīvo regulējumu varētu izmantot pretēji tā jēgai un mērķim.

Vienlaikus, ja Finanšu ministrija nesaskata iespēju ņemt vērā Finanšu nozares asociācijas iebildumā izteikto ierosinājumu, aicinām, paskaidrojot līdzšinējā tiesiskā regulējuma pielietojamības pamatotību, papildināt Likumprojekta anotāciju ar augstākminēto skaidrojumu par līdzšinējā regulējuma būtību.

-

Latvijas Finanšu nozares asociācija ir izskatījusi Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un informē, ka nesaskaņo to izsakot sekojošu iebildumu.

Likumprojekta 4. un 5. pants paredz izslēgt Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.² panta septītās daļas 3.punktu un 97.⁵ panta trešās daļas 5.punktu, tādejādi nosakot, ka turpmāk kā pamats kredītiestādei atteikt pamatkonta atvēršanu vai pārtraukt standartlīgumu par pamatkonta pakalpojumu vairs nebūs piemērojams apstāklis, ka maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.

Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām 16.panta 6.daļa paredz dalībvalstu tiesības noteikt ierobežotus un konkrētus papildu gadījumus, kad kredītiestādēm ir jānoraida vai tās var noraidīt pieteikumu maksājumu kontam ar pamatfunkcijām, kā arī šobrīd nav saņemta informācija, ka Eiropas Komisija būtu uzsākusi pārkāpuma procedūru par neatbilstošu direktīvas ieviešanu Latvijas nacionālajos tiesību aktos, ir būtiski saglabāt reputācijas risku kā iemeslu pamatkonta pakalpojuma nesniegšanai, lai aizsargātu kredītiestāžu un finanšu tirgus intereses gadījumos, kur var nebūt konstatējams tiešs normatīvo aktu pārkāpums, tomēr pastāv sankciju, negatīvas ietekmes uz korespondentattiecībām, vai līdzīgu nelabvēlīgu seku risks.

Finanšu nozares asociācija vērš uzmanību, ka praksē pastāv situācijas, kur kredītiestāde nevar norādīt uz konkrētu normatīvo aktu pārkāpumu konta atvēršanas brīdī, tomēr klienta apkalpošana pat ievērojot visus saprātīgi pieejamos klienta un tā darījumu uzraudzības mehānismus, neļauj kredītiestādei pilnībā novērst visus iespējamos riskus saistībā ar sankciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas  jomas regulējuma prasībām un iespējamo negatīvo reakciju no korespondentbankām vai ārvalstu institūcijām. 

Jāņem vērā, ka sadarbība ar korespondentbankām, kas ir kritiski nepieciešama maksājumu dažādās ārvalstu valūtās apkalpošanai, ir iespējama tikai ievērojot šo korespondentbanku noteiktās sankciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas risku pārvaldīšanas un jomu regulējuma ievērošanas prasības un ka tās var būt stingrākas kā Latvijas Republikas tiesību aktos definētās.  Neievērojot attiecīgās prasības rodas risks, ka kredītiestādes sadarbības partneri vai pakalpojumu nodrošinātāji pārtrauc pakalpojumu sniegšanu un šāda pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz kredītiestādes darbību vai spēju turpināt kredītiestādes pakalpojumu sniegšanu.

Ievērojot minēto, iepriekš aprakstītajā gadījumā ir samērīgi atteikt pamatkonta pakalpojumu patērētājam, jo tādejādi tiek aizsargātas kredītiestādes klientu intereses, kā arī atsevišķu kredītiestāžu, kas ir sistēmiski nozīmīgas bankas gadījumā arī visas valsts finanšu sistēmas stabilitāte.

Ievērojot minēto, aicinām saglabāt šādu kredītiestāžu spēju kontrolēt savu riskus saistībā ar korespondentbanku un citu pakalpojumu sniedzēju prasību ievērošanu, izslēdzot no Likumprojekta 4. un 5.pantu vai piedāvājot alternatīvas, sekojošas redakcijas, konkretizējot un aprobežojot atteikuma vai slēgšanas gadījumus ar konkrētu seku iestāšanās iespēju:

Izteikt  97.² panta septītās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
“3) maksājumu konta atvēršanas vai apkalpošanas rezultātā pastāv risks, ka kredītiestādes sadarbības partneri vai pakalpojumu nodrošinātāji pārtrauc pakalpojumu sniegšanu kredītiestādei un šāda pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana atstātu būtisku negatīvu ietekmi uz kredītiestādes darbību vai spēju turpināt kredītiestādes pakalpojumu sniegšanu.”

Izteikt un 97.⁵ panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
“5) maksājumu konta atvēršanas vai apkalpošanas rezultātā pastāv risks, ka kredītiestādes sadarbības partneri vai pakalpojumu nodrošinātāji pārtrauc pakalpojumu sniegšanu kredītiestādei un šāda pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana atstātu būtisku negatīvu ietekmi uz kredītiestādes darbību vai spēju turpināt kredītiestādes pakalpojumu sniegšanu.”

Vēršam uzmanību, ka šāds papildinājums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā automātiski nenozīmētu, ka potenciālais pamatkonta klients nevarētu piekļūt pamatkonta pakalpojumiem nevienā no kredītiestādēm, jo ne visas kredītiestādes izmanto korespondentattiecības piemēram ar USD valūtas maksājumu nodrošināšanai.

Tāpat Finanšu nozares asociācija vērš uzmanību, ka reputācijas kritērijs ir skaidrots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Finanšu nozares asociāciju sagatavotajā 2020.gada 8.septembra skaidrojumā. Kā arī Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums paredz, ka pamatkonta atteikuma gadījumā, tostarp reputācijas riska dēļ, atteikuma tiesiskumu pārbauda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Esošais regulējums nodrošina pietiekamu aizsardzību patērētājiem pret nepamatotiem kredītiestādes lēmumiem. Ja kredītiestāde nespēj pamatot reputācijas riska reālu iestāšanās iespēju, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var uzdot mainīt lēmumu par pamatkonta nodrošināšanu. Līdz ar to jau šobrīd ir novērsta iespēja, ka kredītiestādes esošo normatīvo regulējumu varētu izmantot pretēji tā jēgai un mērķim.

Vienlaikus, ja Finanšu ministrija nesaskata iespēju ņemt vērā Finanšu nozares asociācijas iebildumā izteikto ierosinājumu, aicinām, paskaidrojot līdzšinējā tiesiskā regulējuma pielietojamības pamatotību, papildināt Likumprojekta anotāciju ar augstākminēto skaidrojumu par līdzšinējā regulējuma būtību.

-