Atzinums

Informatīvais ziņojums paredz, ka Krīzes vadības centrs varētu pārņemt Civilās aizsardzības Operacionālā vadības centra funkcijas (CA OVC), ja apdraudējums eskalējas krīzē, ietekmējot vairākas nozares vai visu valsti. Saskaņā ar Civilās aizsardzības plānu, CA OVC tiek izveidots, galvenokārt reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu realizēšanai un "valsts un reģionāla mēroga katastrofās, katastrofas draudu gadījumā, kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā". Tātad Krīzes vadības centrs faktiski aizvietotu CA OVC. Tādēļ ierosinam Krīzes vadības sistēmas reorganizācijā izvēlēties vai nu CA OVC aizvietošanas ar Krīzes vadības centru ceļu, vai Krīzes vadības centra funkciju definēšanu tādā apmērā, kas izslēgtu dublēšanos ar CA OVC un novērstu lieka koordinācijas posma veidošanos.

-

Aicinam redakcionāli precizēt tekstu 15. lpp:
Koordinācija ar Eiropas savienības krīžu pārvaldības formātiem
Galvenie ES krīžu pārvaldības formāti, ar kuriem Krīzes vadības centram jānodrošina koordinācija, ir:
ES integrētie krīzes situācijas reaģēšanas (IPCR) mehānismi, kurus Eiropas Padome apstiprināja 2013.gada 25.jūnijā, un kas izstrādāti, lai atbalstītu ātru, savlaicīgu un koordinētu lēmumu pieņemšanu ES politiskā līmenī lielām un sarežģītām krīzēm, kurām ir plaša ietekme vai politiska nozīme ES līmenī, neatkarīgi no to izcelsmes vietas vai izraisīšanas pamata. IPCR mehānismu aktivizāciju nodrošina aktuālā prezidējošā valsts ES un pastāv pavisam trīs dažādas aktivizēšanas pakāpes – (1) monitorings; (2) informācijas apmaiņa; (3) pilna aktivizācija (ietver konkrētu ES reakciju, tai skaitā palīdzības sniegšanu);
Ad hoc darba grupa par gatavību, reaģēšanas spēju un noturību pret nākotnes krīzēm (AHWP Resilience) – koordinācijas formāts, kas tiek izmantots ES krīžu pārvaldības jautājumu risināšanai. 2022.gada 13.decembrī Padome (Vispārējās lietas) apstiprināja Ceļvedi krīzes paredzēšanas, gatavības un reaģēšanas stiprināšanai Padomē (Ceļvedis), kas tika izstrādāts pamatojoties uz 2021.gada 23.novembra Padomes secinājumiem un tajā ietverto pakāpenisko pieeju, lai stiprinātu noturību un krīžu pārvarēšanu ES. AHWP Resilience tika izveidota, lai risinātu Padomes secinājumos iekļautos starpnozaru jautājumus un tās darbība attiecīgi tika pagarināta, lai īstenotu uzdevumus, kas izklāstīti Ceļvedī, un lai atbalstītu COREPER darbu, kas saistīts ar Padomes secinājumu turpmāko īstenošanu.
 

Koordinācija ar Eiropas Savienības krīžu pārvaldības formātiem
Galvenie ES krīžu pārvaldības formāti, ar kuriem Krīzes vadības centram jānodrošina koordinācija, ir:
ES integrētais krīzes situācijas reaģēšanas (IPCR) mehānisms, kuru ES Padome apstiprināja 2013.gada 25.jūnijā, un kas izstrādāts, lai atbalstītu ātru, savlaicīgu un koordinētu lēmumu pieņemšanu ES politiskā līmenī lielām un sarežģītām krīzēm, kurām ir plaša ietekme vai politiska nozīme ES līmenī, neatkarīgi no to izcelsmes vietas vai izraisīšanas pamata. IPCR mehānisma aktivizāciju nodrošina ES Padomē prezidējošā valsts un pastāv pavisam trīs dažādas aktivizēšanas pakāpes – (1) monitorings; (2) informācijas apmaiņa; (3) pilna aktivizācija (ietver konkrētu ES reakciju, tai skaitā palīdzības sniegšanu);
Ad hoc darba grupa par gatavību, reaģēšanas spēju un noturību pret nākotnes krīzēm (AHWP Resilience) – koordinācijas formāts, kas tiek izmantots ES krīžu pārvaldības jautājumu risināšanai. 2022.gada 13.decembrī ES Padome (Vispārējās lietas) apstiprināja Ceļvedi krīzes paredzēšanas, gatavības un reaģēšanas stiprināšanai Padomē (Ceļvedis), kas tika izstrādāts pamatojoties uz 2021.gada 23.novembra Padomes secinājumiem un tajā ietverto pakāpenisko pieeju, lai stiprinātu noturību un krīžu pārvarēšanu ES. AHWP Resilience tika izveidota, lai risinātu Padomes secinājumos iekļautos starpnozaru jautājumus un tās darbība attiecīgi tika pagarināta, lai īstenotu uzdevumus, kas izklāstīti Ceļvedī, un lai atbalstītu COREPER darbu, kas saistīts ar Padomes secinājumu turpmāko īstenošanu.