Atzinums

Anotācijā minēts “ka būvvalde vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja iesniegumu, var atļaut projektēšanas nosacījumu izpildes laikā veikt būvniecības ieceres realizācijas paredzētajā vietā inženiertehniskos darbus” Pēc  iekļautā punkta regulējumā nav nolasāms, ka nepieciešama atļauja.
Nav saprotams, kas dos šo atļauju un kāda informācija tajā ietverama, turklāt, nav zināms, kas šos darbus veiks un kurš nodrošinās darbu organizēšanu un vides prasību pārraudzību, jo DOP sadaļa tiek iekļauta Būvprojekta pilnajā sastāvā un pamatojoties uz šo dokumentu tiek veikti būvdarbu sagatavošanas darbi. Tāpat ēku būvnoteikumi nosaka: Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus var veikt būvdarbu veicējs vai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos – būvētājs. Kurš uzņemsies atbildību par veicamajiem darbiem.

Būvniecības likuma 18.panta otrā daļa nosaka, ka “Būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvprojekta, akceptētas apliecinājuma kartes vai akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, 3.kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība”.
Kāds mehānisms paredzēts, lai varētu nodalīt- kad ir sagatavošanās darbi un kad tie jau ir būvdarbi, kas veikti patvaļīgi.

Iebildums.
Nav pieļaujama piedāvātā redakcija, izslēdzot nepieciešamību saņemt būvvaldes atļauju šādu darbu veikšanai. Piedāvātā redakcija nozīmē, ka inženiertehniskos darbus var uzsākt, nevēršoties būvvaldē. Neprecizējot pieļaujamos inženiertehniskos darbus, pastāv arī risks, ka varētu tikt veikti vides pārveidojumi, piemēram, koku izciršana, augsnes virskārtas iznīcināšana pirms reālas šādu risinājumu nepieciešamības un pieļaujamības izvērtēšanas.

Priekšlikums.
Izteikt punktu redakcijā:
Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja iesniegumu, var atļaut projektēšanas nosacījumu izpildes laikā veikt būvniecības ieceres realizācijas paredzētajā vietā inženiertehniskos darbus, ja šie plānotie darbi neskar trešo personu tiesības vai ir saņemts šo personu saskaņojums, un darbi nerada neatgriezeniskas izmaiņas vidē.

-

Iebildums.
Trūkst vārds tekstā, lai būtu saprotams.

Priekšlikums.
"12.6 Jaunbūvējamas ēkas gadījumā ēkas daļu var paredzēt kā būves kārtu, paredzot visus ēkas daļas pastāvīgai ekspluatācijai nepieciešamos risinājumus. Vienlaikus ar pirmo kārtu tiek nodotas ekspluatācijā visas ēkas nesošās un norobežojošās konstrukcijas, kā arī būves kārtai nepieciešamie iekšējo inženiertīklu stāvvadi. Turpmākās būvdarbu zonas nodala no ekspluatācijā nodotas ēkas daļas, būvprojektā paredzot pasākumus ekspluatācijā nodotās ēkas daļas drošai lietošanai. Jaunbūvējamas divu vai vairāku stāvu dzīvojamās ēkas būvdarbi nav dalāmi pa kārtām. ";

 

-

Kategoriski iebilstam 15. punkta svītrošanai.

Norādām, ka Būvniecības likuma 12. panta trešās viens prim  daļā noteikts:
“(3¹) Būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt šāda būvniecības principa un šādu tehnisko prasību ievērošanu:
1) arhitektoniskās kvalitātes princips, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē;
2) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības;
3) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma prasības.”

Norādām, ka pašvaldības teritorijas plānojumā, t.sk. tā sastāvā esošajos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, ir ietverti nosacījumi centralizēto inženiertīklu (ūdensapgāde, saimnieciskā kanalizācija, elektroapgāde, u.t.t) plānveidīgai attīstībai un ekspluatācijai, kā rezultātā uzskatām, ka Vispārīgo būvnoteikumu 15. punkts pilnībā atbilst Būvniecības likumā noteiktajai Būvvaldes kompetencei  un tas ir saglabājams esošajā redakcijā.
 

-

Iebildums pret Noteikumu 26. punkta otro teikumu.
Noteikumos nav piedāvāts termina skaidrojums, kas ir ražošanas rasējums, līdz ar ko nav saprotama tā iekļaušana būvniecības noteikumos. Vēršam uzmanību uz to, ka būvniecības informācijas sistēmā būvdarbu žurnālā ir sadaļa ražošanas rasējumi, kuros ietver detalizētu informāciju par būvprojekta risinājumiem, kurus var izstrādāt tikai atbilstošā jomā sertificēti būvspeciālisti, taču tagad tiek piedāvāti grozījumi, kuri nosaka, ka šādus rasējumus var izstrādāt jebkura persona, un netiek noteikts, ka šādi rasējumi jāapstiprina būvspeciālistam.

-

Neatbalstām piedāvātā 27.³ punktā otro  teikumu. Nav saprotams, kas domāts ar  terminu “nozīmīgs”  risks. 
Piemēram, gadījumos, ja iecerētā darbība ir saistīta ar iespējamām smakām vai troksni. No riska aspekta neviens no ilgstošas vai periodiskas smakas koncentrācijas pieauguma  vai no trokšņu pieauguma nav gājis bojā, taču  iepriekšminētie apstākļi var būtiski ietekmēt sabiedrības vai tās daļas dzīves kvalitāti. Tāpat, ja tiek saglabāta piedāvātā 27.³ punkta redakcija, nav saprotams, kā rīkoties gadījumos, ja valsts vides dienests būvniecības informācijas sistēmā ir veicis atzīmi, ka nepiedalīsies būvprojekta saskaņošanā, savukārt būvvaldes ieskatā – būvprojekta risinājumi no vides viedokļa  var radīt vides riskus.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, piedāvātā 27.³  punkta pēdējais teikums ir  svītrojams.
Uzskatām, ka visos gadījumos, kad Valsts vides dienests ir izsniedzis tehniskos noteikumus, Valsts vides dienests, atbilstoši savai kompetencei, izskata iesniegto būvprojektu, un to saskaņo vai sniedz motivētu rakstisku atteikumu.

-

Piedāvātā Vispārīgo būvnoteikumu 18.1 punkta redakcija un Būvnormatīva 9.2. punkts  nosaka kādos gadījumos veicama  būves tehniskā apsekošana, kā rezultātā nav saprotams  piedāvātajā 38.6. punktā  minētais “[…]ja nepieciešams, veic vai pieprasa būves vai tās daļas tehniskās apsekošanas atzinumu.".

Tāpat, saskaņā ar Būvnormatīva 21. punktā noteikto, apsekotājs tehniskās apsekošanas atzinumu sastāda būvniecības informācijas sistēmā, kur tas attiecīgiem specialistiem ir pieejams.

-

Par:
1.71. svītrot 74. punktu;
1.74. svītrot 90. punktu;
1.75. svītrot 91. punktu;

Punkti ir saglabājami vai apvienojami.
 

-

Anotācijā norādīts, ka minētais punkts svītrots, ievērojot Būvniecības likumā noteikto būvvaldes kompetenci. Lūdzam anotācijā precīzi  norādīt, kā kompetencē turpmāk būs vides pieejamības prasību ievērošanas nodrošināšanas kontrole gan būvniecības dokumentācijas izstrādes/skaņošanas, gan tās realizācijas, gan objekta pieņemšanas ekspluatācijā procesā. Līdz šim,  būvvaldei, konstatējot  pārkāpumus  vides pieejamības jomā, bija iespējams uzdot  tās novērst, kas, svītrojot 90. punktu turpmāk būs liegts.
 

-

Kategoriski nepiekrītam priekšlikumam svītrot 91. punktu, tādējādi liedzot būvvaldei iespēju lūgt precizēt iesniegtos dokumentus.
Arī anotācijā šis priekšlikums argumentēti nav paskaidrots. 

-

Autoruzraudzības mērķis ir svarīgs, jo citādi projekti neatbildīs izstrādātajam un saskaņotajam būvprojektam.

-

Iebilstam pret autoruzraudzības likvidēšanu.
Norādām, ka Ekonomikas ministrija nav pamatojusi, kādā veidā autoruzraudzības likvidēšana uzlabos būvniecības kvalitāti, būvju atbilstību būvniecības principiem,  padarīs būves drošākas sabiedrībai, ilgtspējīgākas, kā arī nav sniegusi datus, kas pamatotu anotācijā ietvertos apgalvojumus, ka autoruzraudzība ir instruments izmaiņu veikšanai un kļūdu labošanai. Uzsveram, ka it sevišķi esošu būvju gadījumā projekta risinājumu skaidrošana un papildus risinājumu izstrāde ir neatņemama būves realizācijas sastāvdaļa, kam ir jābūt ciešā kopsakarā ar iepriekš izstrādātajiem projekta risinājumiem un jāatbilst noteiktajiem projekta mērķiem. Tāpat bez valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem ir arī apjomīga mantojuma daļa – būves ar kultūrvērsturisku vērtību, kuru jēgpilnai attīstībai ir nepieciešama pastāvīga kompetenta darbu realizācijas uzraudzība. Uzsveram, ka autoruzraudzības likvidēšana būtiski palielinās būvvaldes resursu patēriņu, lai pie būvdarbu pabeigšanas pārliecinātos par veikto darbu atbilstību būvprojektam.

 

“105.3. Būvvaldei ir tiesības pieprasīt autoruzraudzību, veicot būvdarbus kultūrvēsturiski vērtīgās būvēs, kā arī trešās grupas publiskās būvēs.”

Punkts ir saglabājams.

-

Par: 
1.86. svītrot 108. punktu;
1.87. svītrot 109. punktu;
1.88. svītrot 110. punktu;

Punkti ir saglabājami, jo kaut nedaudz, bet aizsargā faktisko projekta autoru un viņa tiesības, kā arī aizsargā pasūtītāju no dažu negodprātīgu projektētāju darbībām.
Negodprātīgie projektētāji pieņem darbā arhitektus vai inženierus uz to laiku kamēr tiek radīts projekts, bet, kad ir jāveic autoruzraudzība, nav vairs neviens no projekta izstrādātājiem darbā, tiek norīkots kāds, kurš nav spējīgs ne saprast ne novadīt projekta autoruzraudzību.
Konkrētus piemērus var apskatīt BIS vēsturisko informāciju par būvspeciālistiem, ja saraksts ir ļoti garš, tad ir skaidrs, kāds būs projekts un autoruzraudzība.

-

Punkts ir saglabājams.

-

Punkts ir saglabājams, jo novērš potenciālu būvuzrauga interešu konfliktu.

-

Likumprojekta izmaiņu pamatojums-Problēmas apraksts:
[21] Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.–2025. gadam (Ministru kabineta 11.04.2023. rīkojums Nr. 199 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam") 3.3.1.pasākumam ir nepieciešams nodrošināt tiesisko ietvaru būvniecības procesā veicamo pārbaužu vai būvju pieņemšanas ekspluatācijā procesa videofiksācijai, izmantojot videokameru objekta apmeklēšanas laikā. Šobrīd būvniecības jomas normatīvais regulējums šādu prasību neparedz.

1. Nav skaidrs uz kuriem gadījumiem “objekta pārbaudes process” noteikts, ka jāveic videofiksācija. Vai tas attiecināms uz objekta pieņemšanu ekspluatācijā – gan būvatļaujas gan  paskaidrojuma raksta procesā? Visām būvēm arī pirmās grupas būvēm- arī mazēkām, inženiertīklu pievadiem, vienkāršotai atjaunošanai, būvju neesībai. Vai attiecināms uz būvobjekta pārbaudēm būvdarbu stadijā kontrolējot būvniecības procesu, vai patvaļīgai būvniecībai u.c.?
Ir pamatoti veikt videofiksāciju, piemēram, publisku būvju pieņemšanai ekspluatācijā vai sūdzību gadījumā ( patvaļīga būvniecība), mazinot iespējamas domstarpības un strīdu risināšanas procesa atvieglošanu.

2.Ja normatīvais akts turpmāk paredzēs būvniecības procesā  veicamās būvinspektora pārbaudes filmēt, tad nepieciešams skaidrojums kādā apjomā tās veicams, kāda informācija ietverama un kā veikt videofiksāciju piemēram, pieņemot ekspluatācijā inženierbūves, piemēram, meža meliorācijas sistēmas, valsts nozīmes ūdensnoteku,  elektrolīniju, kas ieguldītas gruntī, saules elektrostaciju parku u.c. būvdarbus. Šie- iepriekš minētie būvobjekti bieži vien aizņem vairāku km un ha platības. Būvvaldei apsekojot nekustamos īpašumus, lai izsniegtu izziņu būves neesību, bieži jāpārvietojas pa aizaugušām, mežainām teritorijām. Nav skaidrs kā šāda videofiksācija veicama un cik lielā apjomā.
Veicot visu objektu videofiksāciju, videomateriāla sagatavošanu pievienošanai sistēmā pie dokumentiem, būtiski tiks noslogota būvvalžu esošā kapacitāte, nedodot nekādu reālu ieguldījumu būvniecības procesa caurredzamībai. 

Jaunizveidotais punkts uzliek papildus finansiālo slogu pašvaldībām, kurām būs nepieciešams iegādāties jaunu tehnisko aprīkojumu pienākumu veikšanai, kā arī rada papildus slogu būvvaldēm, kurām būs jārediģē liela daudzuma videomateriāls, t.sk. maznozīmīgos gadījumos, piemēram, izziņa par neesamību izsniegšana, inženiertīklu, šķūnīšu, siltumnīcu u.tml. būvju pieņemšana, jo jebkura objekta apsekojums ir jāfiksē ar videokameru. Vienlaikus nav skaidrs vai būvvaldēm ir tiesības uzglabāt privātpersonu dzīves apstākļus fiksējošus materiālus, kuros arī var tikt iekļauta ierobežotas pieejamības informācija, jo apsekoti tiek gan ekspluatēti dzīvokļi, gan viena dzīvokļa dzīvojamās mājas un citi objekti.
 

-

Nav saprotama 18.1 punkta redakcija vēlamā izteksmē:
“... Projektēšanas sagatavošanas darbi var būt projektēšanas sastāvdaļa”.

Ar šādu formulējumu saprotams, ka projektēšana pieļaujama arī bez izpētes materiāliem.
Ņemot vērā minēto, būvatļauju var/nevar izdot bez inženierizpētes un, atgriežoties pie 12.5 punkta, var rasties pārpratumi, uzsākot inženiertehniskos darbus.
Ministru kabineta 15.06.2021. noteikumu Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs” (turpmāk – Būvnormatīvs) 9.2. punktā noteikts, ka tehnisko apsekošanu veic “9.2. pirms būves vai tās daļas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas, konservācijas būvprojekta izstrādes vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos, kā arī pirms būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai”. 
Uzskatām, ka gan Vispārīgo būvnoteikumu  18.1 punkta, gan Būvnormatīva 9.2. punkta formulējumam ir pilnībā jāsakrīt

-

Lūdzam skaidrot kādam mērķim 26.¹  punktā uzrādītas 4 būvprojekta stadijas?
Vai “projekta koncepcija” un “darba projekts”  arī ir iesniedzami būvvaldē?

-

Izteikt 37. punktu šādā redakcijā:
“37. Ja vienas zemes vienības robežās vai vienā būvē atsevišķus objektus vai atsevišķas darbu zonas projektē vairāki būvprojekta izstrādātāji, ciktāl šo objektu būvniecības ierosinātājs ir viena un tā pati persona, zemes vienības ģenerālplāna izstrādāšanu  vai atsevišķās ieceres vienas būves ietvaros vada viens būvprojekta vadītājs, kura pienākums ir koordinēt zemes vienības apbūvi kopumā, vai koordinēt visu risinājumu vienas būves ietvaros savstarpējo saskaņotību.”

Pamatojums:
jau iepriekš regulējums ir noteicis, ka vienas zemes vienības ietvaros projektējot vairākas būves, ir nepieciešams viens būvprojekta vadītājs, kurš koordinē visu zemes vienības apbūvi. Arvien sadrumstalojoties būvniecības regulējumam un paredzot dažādus atvieglotus procesus, dodot iespēju vienas būves ietvaros virzīt neierobežotu skaitu dažādu ieceru, praksē ir radusies situācija, ka esošās būvēs  darbi notiek haotiski un nesaskaņoti, daudzie būvprojekti satur savstarpēji pretrunīgus risinājumus, savukārt atsevišķu būtiski aspekti var palikt ārpus visām iecerēm, tādējādi apdraudot sabiedrības drošību. Tāpēc ir nepieciešams, ka šādos gadījumos tiek norīkots viens atbildīgais būvprojekta vadītājs, kurš ir atbildīgs par visu risinājumu savstarpējo saskaņotību un gala rezultāta atbilstību kā būvniecības principiem, tā arī būtiskajām prasībām būvēm.

-

Esoša redakcijā ir tieši tāds 44.punkts.
44. Būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā.

-

Nomainīt vārdu “tiecas” ar “attiecas”. Izņemt saskaņošanu ar būvdarbu veicēju un būvuzraudzības veicēju, jo būvprojekta izmaiņas ir autora kompetence.
Ne būvdarbu vadītājam ne būvuzraugam nav tiesības veikt izmaiņas būvprojektā, līdz ar to arī saskaņot tās. Viņi var iepazīties ar projekta risinājuma izmaiņām.



 

"67. Izmaiņas būvprojektā ir veicamas ievērojot visas tās prasības, kas attiecas uz būvprojekta izstrādi. Ja izmaiņas būvprojektā veic būvdarbu laikā, tās ir saskaņojamas papildus ar būvdarbu veicēju un būvuzraudzības veicēju. Ja izmaiņas nav saskaņojamas ar būvvaldi, puses par to var brīvi vienoties, tai skaitā saskaņojot ar trešajām personām."