Atzinums

Papildus, būtu nepieciešams pagarināt grozījumu izskatīšanas termiņu, ļaujot tos izskatīt nozares speciālistiem, kas ir tieši iesaistīti Latvijas tūrisma nozares koordinēšanā, piemēram, izskatot tos Latvijas Tūrisma konsultatīvajā padomē, ko organizē LIAA Tūrisma departaments.

-

Lai arī LLPA kopumā atbalsta Noteikumu projekta pieņemšanu, aicinām anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļas “Risinājuma apraksts” otro rindkopu papildināt ar šādu teikumu: “Sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšana ietver ne tikai tūristu pārvadāšanu uz un no starptautiskās lidostas “Rīga” un citiem starptautiska mēroga transporta mezgliem (Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (Centrālā stacija “Rīga”), Rīgas pasažieru osta un Rīgas Starptautiskās autoosta), bet arī šiem tūristiem sniedzot informāciju par sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamību pakalpojuma sniedzēja klientu centros, mājaslapā, biļešu automātos u.c.”.
 

-

Vēršam uzmanību, ka šobrīd nav saprotams uz kuru punktu attiecināma informācija digitālajā vide (mājaslapas, sociālo tīklu konti utmldz).
 

-

No tiesību akta projekta svītrojams 1. punkts, kas paredz svītrot Ministru kabineta noteikumu 2.1. apakšpunktu;

Priekšlikums atstāt “starptautisko tūrismu” pie iespējām, kur līdztekus valsts valodai drīkst lietot jebkuru svešvalodu, ņemot vērā, ka Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā pie stratēģiskajiem un potenciālajiem ārvalstu tūrisma tirgiem, kur tiek īstenotas mārketinga aktivitātes, ir minēti arī: Norvēģija, AAE, Ķīna, Japāna, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Piedāvātā grozījumu redakcija sašaurina iespējas mērķtiecīgi piesaistīt tūristus no valstīm, kuru oficiālā valoda nav kāda no ES oficiālajām valodām.
 

-

Izteikt 3.punktu šādā redakcijā:
3.Papildināt ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
“2.1 Līdztekus valsts valodai Valsts valodas likuma 21. panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas var lietot kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, ja šī informācija ir saistīta ar:
2.11. sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu;
2.12. Eiropas Savienības brīvu preču apriti.


Šī brīža piedāvātā redakcija lasāma, ka, piem. maršrutā Jūrmala – Rīga var tikt lietota kāda no ES oficiālajām valodām (jo tā ir nokļūšana Rīgas Centrālajā stacijā), bet tajā pašā vilcienā no Rīgas Centrālās stacijas uz Jūrmalu nē, kaut arī atsevišķi nav atrunāts kas tieši ir  “starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objekts”

Saskaņā ar Centrālās Statistikas datiem par ārvalstu tūristu skaitu Latvijā, Jūrmala ir otrs populārākais galamērķis pēc Rīgas, kas gada laikā uzņem vismaz 120 000 ārvalstu tūristus no dažādām valstīm (kas ir gandrīz 10% no visiem Latvijā nakšņojošajiem tūristiem). Tūrisma nozares attīstība un tūristu skaita pieaugums ir būtiski uzdevumi pilsētas attīstībā. Ārvalstu tūristi ne tikai ierodas ar sabiedrisko transportu no Rīgas, bet tie pārvietojās arī pilsētas ietvaros, dodoties piem. no Majoriem uz Ķemeriem utmldz.

Priekšlikums, nesašaurināt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas maršrutu loku, kur līdztekus valsts valodai drīkst lietot ES oficiālo valodu (piem. angļu valodu). Vēršam uzmanību ka Latvijas tūrisma nozares pārstāvji, t.sk. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departaments un pilsētu pašvaldības, iegulda daudz darba, veicinot starptautiskā tūrisma attīstību valstī un pašvaldību teritorijās, reklamējot starptautiskajos pasākumos tūrisma iespējas un īstenojot mārketinga aktivitātes, lai palielinātu tūrisma eksporta apjomu (t.i. piesaistot ārvalstu tūristus).  Šis punkts pasaka  to, ka transportā, kas neiet uz starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektu, līdztekus valsts valodai nevar tikt lietota arī neviena no ES oficiālajām valodām (piem. angļu valoda), šādi būtiski bremzējot tūrisma veicināšanu ārpus starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektiem. (Turklāt, nav atrunāts, kas tieši ir “starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objekts”).
 

-

Ierosinām noteikumu projekta 2.¹1.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“2.¹1. starptautisko tūrismu, tai skaitā sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, ieceļojot un izceļojot no Latvijas vai nodrošinot nokļūšanu starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektā vai citā tūristiem nozīmīgā objektā;"

Vienlaikus, ņemot vērā, ka anotācijas 2.1. punkta sadaļā “Ietekmes apraksts” norādīts, ka, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās grozījumos paredzētajos gadījumos, līdztekus valsts valodai varēs lietot, kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, LLPA ierosina likumprojekta 2.¹1. punktu grozītā redakcijā, lai sabiedriskajā transportā tūristiem varētu sniegt informāciju ne tikai ieceļojot un izceļojot no Latvijas, vai nodrošinot nokļūšanu starptautiska transporta infrastruktūras objektā, bet arī citos liela mēroga un tūristiem svarīgos objektos vai vietās, piemēram, Vecrīgā, Brīvdabas muzejā, Lielajos kapos, starptautisko izstāžu hallēs, vai citos liela mēroga pasākumos (Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos) vai valsts nozīmes tūrisma objektos (Rundāles pils, Gaujas nacionālais parks u.c.), iekļaujot šo informāciju arī anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļā “Risinājuma apraksts”.
 

-