Atzinums

Uzturam iebildumu un aicinām svītrot 5.3. punktu, ievērojot, ka Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments šādu informācijas apkopojumu neveic. Atkārtoti uzsveram, ka Konsulārajā departamentā ir iespējas apkopot informāciju gan par kopējo vīzu atteikumu skaitu, gan atsevišķi par katru pārstāvniecību, taču nav iespēju sniegt datus par konkrētu augstskolu. Papildus vēršam uzmanību, ka atsauce uz 2022.gada 22.septembra vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā ir nekorekta, jo tā neparedz, ka Konsulārais departaments veic vīzu atteikumu statistikas datu apkopojumu par konkrētu augstskolu. Turklāt šīs Vienošanās termiņš beidzas 2025.gada septembrī. IZM pieņēmums, ka ārzemnieku atlases zema kvalitāte rada ļoti lielu iespējamību, ka netiks veikta kvalitatīva ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīze, ir nepamatots un nekorekts. Uzskatām, ka dotajā gadījumā dati par vīzu atteikumu procentu automātiski neliecina par to, ka arī studentu izglītības dokumentiem ir veikta nekvalitatīva ekspertīze.  
 

-

Uzturam iebildumu un aicinām svītrot Ārlietu ministriju no komisijas sastāva. Uzsveram, ka Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē un ka jautājums par augstskolas spēju veikt ārvalstu izglītības dokumentu ekspertīzi nav ministrijas kompetencē. Tāpat norādām, ka Ministru kabineta 2003.gada 29.arīļa noteikumu Nr. 237 “Ārlietu ministrijas nolikums” 4.4. punktā noteiktās konsulārās funkcijas, kuras Ārlietu ministrija veic valstī un ārvalstī, ir definētas 1963.gada 14.aprīļa Vīnes konvencijas par konsulārajiem sakariem 5.pantā un tajās neietilps izvērtēt citu iestāžu spēju veikt dokumentu ekspertīzi. Papildus norādām, ka ārvalstnieku skaita regulējums ir daļa no migrācijas politikas, par kuru atbild Iekšlietu ministrija. Ārlietu ministrija var atbalstīt, ka tās pārstāvji tiek uzaicināti kā eksperti sniegt viedokli par kādu konkrētu jautājumu saistībā ar vīzu saņemšanu, bet bez balsstiesībām.

-

Aicinām rūpīgi izvērtēt un detalizētāk paskaidrot, kādā veidā vīzu atteikumu procents ietekmē augstskolas ilgstošu stratēģisku virzienu darbā ar ārvalstu studentiem. Ierosinām studentu dokumentu ekspertīzes kvalitātes pārbaudei izmantot citus instrumentus, piemēram, izlases veidā regulāri pārbaudīt dokumentu ekspertīzes, lai konstatētu iespējamos trūkumus, nevis balstīt uz pieņēmumu par to, ka augsts atteikumu procents automātiski nozīmē sliktu ekspertīzes kvalitāti.

-

Ievērojot, ka Lisabonas konvencijas nosaukums tiek lietots vairākos noteikumu punktos, ierosinām 1.2.punktā iekļaut konvencijas saīsinājumu.

1.2. ārvalstis, kuru no 2016. gada 1. janvāra izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi, atbilstoši Eiropas reģiona konvencijai par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību (turpmāk - Lisabonas konvencija), veic augstskola, ja tā ieguvusi tiesības veikt šādu dokumentu ekspertīzi.

Aicinām izskatīt iespēju iekļaut valstu sarakstā visas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis, t.sk. arī Čīli, Kolumbiju, Kostariku, Meksiku, Japānu, Koreju un Turciju.

-

Precizēt punkta redakciju, paskaidrot termina "starptautisko atzīšanas konvenciju principi" jēdzienu.  

-