Atzinums

Rīkojuma projektā piedāvātā jūrniecības izglītības iestāžu reorganizācija, iekļaujot tās RTU ekosistēmā, nav pieņemama jūrniecības sabiedrībai, par ko daudzreiz nozares darba devēji, ņēmēji, nozares NVO, absolventi un studenti ir vērsušies ar vēstulēm pēdējā gada laikā gan IZM, gan citās valsts institūcijās. Tā ir pilnīgā pretrunā nozares izstrādātajam un IZM iesniegtajam jūrniecības izglītības iestāžu konsolidācijas modeļa projektam, kas paredz veidot autonomu konsolidētu jūrniecības iestāžu sistēmu vienotā blokā un atbilstošā jūrniecības ekosistēmā. Tieši šis modelis dotu iespēju turpināt attīstīt kvalitatīvu starptautiski reglamentētu jūrniecības izglītību, konsolidēt jūrniecības mācībspēkus un specifisko materiāltehnisko nodrošinājumu, kas nepieciešams jūrniecības programmu īstenošanai. Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija kategoriski neatbalsta IZM piedāvāto reorganizācijas modeli un iebilst pret tā tālāku virzību izskatīšanai Ministru kabinetā.

-

Nav saprotams, kāpēc dotas tikai trīs dienas atzinumu sniegšanai ievietotajiem dokumentiem? Atstājam sev iespēju sniegt papildus atzinumus 10 darba dienu laikā (līdz 23.02.2022.), kā to nosaka "Ministru kabineta kārtības rullis".

-

2022.gada 1.augustrs nav reāls laiks. Lūdzu ņemt vērā, ka lielākā daļa Latvijas Jūras akadēmijā un akadēmijas jūrskolā īstenoto programmu gatavo starptautiski reglementētu profesiju speciālistus, kuriem Jūras administrācija atbilstoši 1978. gada Starptautiskājai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW konvencija) izsniedz starptautiski arzītus kompetences sertifikātus, kuri dod tiesības jūrniekiem piedalīties starptautiskā kuģošanā. Priekš tā visai sistēmai (jūrnieku sagatavošana sistēmai, profesionālās uzraudzības sistēmai, sertificēšanas sistēmai, kvalitātes standartu sistēmai) ir jāiziet atzīšanas procedūra Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā. Ņemot vērā būtiskās izmaiņas jūrniecības izglītības sistēmā, kas iekļautas Rīkojuma projekta 2.1., 2.2., 2.3, 2.6. punktos, izraisīs nepieciešamību iziet jaunu atzīšanas procedūru, kas ir darbietilpīgs un laikietilpīgs jautājums. Reāli to nav iespējams izdarīt ātrāk, kā 2023.gada rudens. Rīkojumam pievienotajā anotācijā šie, kā arī citi riski nav izskaidroti un ņemti vērā.

-

Ar Latvijas Jūras akadēmijas, akadēmijas jūrskolas un Liepājas Jūras koledžas iekļaušanu Rīgas Tehniskajā universitātē, jūrniecības izglītības sistēmas autonomija tiek zaudēta, sistēma vairs nebūs vienotā blokā, tiks pārvietota svešā ekosistēmā, kas nav piemērota jūras virsnieku sagatavošanai. Nav ņemts vērā, ka konkurētspējīgus jūrniecības speciālistus ir iespējams kvalitatīvi sagatavot tikai jūrniecības ekosistēmā. Nozares piedāvātajā konsolidācijas modelī, kuru IZM pārstāvji joprojām izvairās nopietni apspriest ar jūrniecības sabiedrību, ir domāts par vienotas, autonomas jūrniecības ekosistēmas izveidi, kurā paredzēts konsolidēt valsts jūrniecības izglītības iestādes un veidot abpusēji izdevīgu konsorciju ar privāto jūrniecības izglītības sektoru (Novikontas Jūras koledžu, Jūrniecības profesionālajām tālākizglītības iestādēm, kur gatavo ierindas jūrniekus, ar specializētajiem jūrniecības mācību centriem, kuri īsteno STCW konvencijas noteiktos īsos jūrnieku sagatavošanas moduļus un ir priekš tiem attiecīgi aprīkoti ar dārdiem simulatoriem, iekārtām un nokomplektēti ar sertificētiem instruktoriem). Jūras speciālistu sagatavošanas metodes ir tuvākas militārajai speciālistu sagatavošanai, kā civilo. Jūrniekiem uz kuģa ir jāstrādā autonomā īpašā vidē, kur jānodrošina ne tikai tehniski un tehnoloģiski sarežģīts darbs, jāievēro starptautiskā likumdošana un standarti, bet arī jānodrošina pašu spēkiem cilvēku izdzīvošana, kuģa, kravas, cilvēku un vides drošība bīstamā jūras vidē, cīņa ar bīstamām situācijā kuģa jūrasspēju saglabāšanā. Lai to nodrošinātu, uz kuģiem ir noteikts īpašs darba un attiecību reglaments, kas kardināli atšķiras krasta darbiem. Lai sagatavotu jūrniecības starptautiski reglamentētu profesiju speciālistus ir jābūt attiecīgai ekosistēmai. Nozares ieskatā, izstrādājot autonomas jūrniecības izglītības sistēmas un optimālu programmu klāstu un sadalījumu, tas viss tika ņemts vērā. Tas ir optimālākais risinājums, kurš padarītu jūrnieku profesijas speciālistu sagatavošanu vēl kvalitatīvāku, sistēmu konkurētspējīgāku un reāli efektīvāku.
LKKA eksperti uzskata, ka IZM piedāvātais reorganizācijas modelis neatbilst pēc būtības Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam un lūdz svītrot anotācijas 1.1.apakšpunktā atsauci uz Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam.

-

Problēmas un risinājumi

Anotācijas 1.3. apakšpunktā ietverti ne ar ko nepamatoti pieņēmumi:
1) "Veicot risku izvērtēšanu, ministrija ir konstatējusi, ka pastāv ļoti augsts risks, ka akadēmija neizpildīs vairāk kā 50% no izvirzītajām prasībām” – kādi ir tie riski un kuri ir tie 50%, kurus nevar izpildīt līdz 2025.gadam? Varbūt kāds vienkārši nav spējīgs to izpildi nemenedžēt? Kāpēc netiek meklēti risinājumi, lai tie tiktu izpildīti? Latvijas Jūras akadēmijas, kā lietišķo zinātņu augstskolai pašam galvenajam uzdevumam bakalauru programmās vajadzētu būt starptautiski atzītu jūras virsnieku kvalitatīvai sagatavošanai jūrniecības nozarei. Un to var izdarīt tikai jūrniecības ekosistēmā. Arī šajās programmās studentiem ir jāiesaistās pētniecībā. Strādājot flotē, daudzi vēlēsies mācīties tālāk, vismaz maģistratūrā. Kuriem būs aicinājums un spējas, mācīsies tālāk. Pasniegt jūrniecības priekšmetus atbilstoši starptautiskajiem standartiem drīkst tikai kvalificēti jūras virsnieki. Tā būtu normāla jūrniecības saglabāšanas un attīstības prakse.
2) “ministriju ir ieinteresēta attīstīt tādu jūrniecības izglītības sistēmu, kas būtu kvalitatīva, starptautiski konkurētspējīga ar augstu reputāciju un prestižu” – IZM zināšanai. Neskatoties uz ļoti pieticīgo IZM finansējumu, Latvijā tāda sistēma jau kādu laiku pastāv, bet tagad daži “kabinetu eksperti” vēlas to iznīcināt, piedāvājot jūrniecībai nepārdomātu reorganizāciju. Latvijas jūras virsnieki strādā pasaulē prestižākajās kuģu kompānijās, ir vieni no starptautiski pieprasītākajiem profesionāļiem, par ko liecina līdzvērtīgs atalgojums ar Rietumeiropas un Ziemeļamerikas jūras virsniekiem, saņem darba piedāvājumus un strādā lielākajās kuģu menedžmenta kompānijās vadošos amatos. Starptautiskajos novērtējumos, ko reizi piecos gados veic IMO un EK, jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un uzraudzības sistēma tiek uzskatīta par augsti attīstītu, galvenokārt pateicoties atbilstošai profesionālai uzraudzības sistēmai, strikti pildot STCW konvencijas prasības.
3) ”ir jāmainās līdzi laikam, jāpārņem labā prakse no citu valstu pieredzes un jāmācās no citviet pieļautajām kļūdām” - ??? Vai ar to ir domāta Policijas akadēmijas likvidēšana?
4)  “ministrijas piedāvātais jūrniecības izglītības attīstības modelis Rīgas Tehniskās universitātes ietvarā to būs spējīgs nodrošināt daudz lielākā mērā, nekā saglabājot esošo fragmentēto monoprofila iestāžu modeli” – Nozare piedāvā ar profesionālu izpratni veidotu autonomu jūrniecības iestāžu konsolidācijas modeli. Jūrnieka profesija ir ne tikai starptautiski reglamentēta, bet krasta cilvēkiem grūti saprotama, sarežģīta profesija, kur, izņemot ļoti komplicētu studiju programmu, ir jāizveido augsta personīgās atbildības sajūta, pavisam cita darba ētika un kultūra, kā tā ir krasta darbā. Tas ir bīstams, maksimāli atbildīgs darbs svešā, nedrošā vidē, kur nav vārdu “es to nevaru vai negribu”. Uz jūras ir reglamentētas attiecības un stingra disciplīna. Lai cilvēku iemācītu veikt šādu darbu un pieņemtu to kā pašsaprotamu, viņš ir jāmāca jūrniecības ekosistēmā.
Latvijas Jūras akadēmija, Liepājas Jūrniecības koledža pēdējā gada laikā, nodarbojoties ar nepārdomātām IZM reorganizācijas idejām, ir zaudējusi koncentrāciju uz saviem savu galveno pienākumu izpildi. Latvijas Jūras akadēmijas rektore ir palaidusi novārtā akadēmijas vadību, izglītības jautājumus, no kā cieš gan studenti un mācībspēki. Darba devēji ar neizpratni raugās Latvijas jūrniecības sistēmas terorizēšanā, piedāvājot nozei neakceptējamus risinājumus. IZM tas būtu jāsaprot, ka tas neveicina augstākās izglītības kvalitāti.

LKKA lūdz pamatot anotācijas sadaļā izteiktos pieņēmumus ar konkrētiem skaitļiem, argumentiem, konkrētiem piemēriem, konkrētiem pētījumiem un kvalitatīvu analīzi.

-

Anotācijā, aprakstot pašreizējo situāciju, ir uzsvērts, ka visām augstskolām, neatkarīgi no tās tipa Augstskolu likums izvirza prasību kvalificēties zinātniskās institūcijas statusam un veikt zinātnisko darbību.
Latvijas Jūras akadēmija pretendē uz lietišķo zinātņu augstskolas tipu un likuma 34 panta 1.daļa nosaka: Lietišķo zinātņu augstskola ir augstākās izglītības un pētniecības institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno bakalaura un maģistra līmeņa augstākās izglītības programmas. Zinātnes doktora studiju programmas tiek veidotas, ja augstskola konkrētajā studiju virzienā uzrāda starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai veido kopīgas doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju.
Tātad var arī neuzrādīt?
Savukārt panta 2.daļā darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktajai stratēģiskajai specializācijai ir noteikti šādi:
1) attīstīt studiju, pētniecības un mūžizglītības programmas, kas atbilstoši darba tirgus prasībām nodrošina tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos cilvēkresursus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem.
2) veikt lietišķos pētījumus, kā arī ar inovācijām un mūžizglītības procesiem nodrošināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi attiecīgās tautsaimniecības nozarēs, veicinot to iespēju dinamiski piemēroties ārējās vides pārmaiņām.

Nav saprotams, kāpēc tiek izcelta tieši zinātnisko mērķu sasniegšana (un no kurienes pārliecība, ka tos nesasniegs līdz 2025.gadam?), bet ne darba tirgus nodrošināšana ar nepieciešamajiem augstas klases starptautiski atzītiem speciālistiem.
Šajā sakarībā anotācijas sadaļu “Pašreizējā situācija” lūdzam papildināt ar skaidrojumu:
- Kādi ir Latvijas Jūras akadēmijas reglamentēto profesiju studiju programmu absolventu snieguma rādītāji pēdējos gados, salīdzinot ar RTU snieguma rādītājiem;
- Kāds ir bijis pieprasījums starptautiskajā darba tirgū pēc Latvijas Jūras akadēmijas absolventiem pēdējos gados;
- Vai ir saņemtas sūdzības vai pretenzijas no darba devējiem par speciālistu sagatavošanas kvalitātes neatbilstībām starptautisko standartu prasībām.

-

Piedāvājam 3.punktu izslēgt, jo tā iekļaušanai nav pamatojuma. Jūrnieku profesionālo sagatavošanas programmu sertificēšana, īstenošana un uzraudzība nemainās no izglītības iestāžu institucionālā statusa vai dibinātāja maiņas.

-

1)Ja tiešām mērķis ir “saglabāt autonomu jūrniecības izglītības sistēmu”, tad ir jāieklausās nozares ekspertu domās un jāskata jūrniecības sabiedrības piedāvātais reorganizācijas modeļa projekts. Tā ieviešana būtu daudz vienkāršāka, un izmaksas krietni zemākas. Mūsuprāt Rīkojuma projektā iekļautais neatbilst anotācijā deklarētajam mērķim.
2) Ņemot vērā, ka studiju programmu jūrniecības reglamentētajās profesijās nodrošināšanai tiek izmantots unikāls aprīkojums (simulatori, IT programmas, kuģu iekārtas, sistēmas un ierīces mācību materiāli), kuras izmanto tikai jūrniecības izglītības iestādes, neredzam ieguvumu. Mērķa izpildīšanai vairāk atbilst jūrniecības izglītības iestāžu konsolidācija savā starpā. Tad gan šo mērķi varētu sasniegt. Prasības aprīkojumam un mācībspēkiem jūrniecības studiju kursos ir noteiktas Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) izveidotajos un apstiprinātajos Modeļu kursos, kā arī pašā arī konvencijā.  
Pret pašu mērķi LKKA iebildumu nav. Par tā realizāciju gan ir.

-