Atzinums

Projekta ID
25-TA-1415
Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
05.01.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Noteikumu projektā ietvertais noteikumu  11.2 punktu nosaka, ka par autoruzraugu, būvuzraugu vai būvekspertu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās ar personu, attiecībā uz kuru veic uzraudzību vai kontroli, izņemot autoruzraudzību apvienotajos projektēšanas un būvdarbu līgumos.
Vēršam uzmanību, ka no 11.2 punktā ietvertā regulējuma nav viennozīmīgi skaidrs, kas ir šī persona, attiecībā uz kuru veic uzraudzību/kontroli. Pēc normatīva uzrauga būvdarbu atbilstību, nevis būvnieku kā personu, attiecīgi vienīgā persona sanāk tā, ar kuru attiecīgajam uzraugam ir noslēgts līgums, t.i. pasūtītājs. No sekojošā palīgteikuma ("izņemot autoruzraudzību apvienotajos projektēšanas un būvdarbu līgumos") var secināt, ka runa ir par darba tiesiskajām attiecībām ar būvnieku, taču šis var būt iemesls interpretācijai.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt 11.2 punktu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Saskaņā ar noteikumu projektā ietvertā 11.2 punkta regulējumu par autoruzraugu, būvuzraugu vai būvekspertu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās ar personu, attiecībā uz kuru veic uzraudzību vai kontroli, izņemot autoruzraudzību apvienotajos projektēšanas un būvdarbu līgumos.
Lūdzam izvērtēt, vai 11.2 punktā ietvertais regulējums nav pretrunā ar Vispārīgo būvnoteikumu 123.1.punktā ietverto regulējumu.  
Vēršam uzamnību - saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 122. punktu, to otrās grupas būvju būvuzraudzību, kuru būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī trešās grupas būvju būvuzraudzību uz līguma pamata var veikt tikai būvkomersants, kurš reģistrēts būvkomersantu reģistrā un kuram ir tiesības piedāvāt pakalpojumus būvuzraudzības jomā, un kurš nodarbina atbilstošus būvspeciālistus, ja speciālajos būvnoteikumos nav noteikts citādi. Savukārt, Vispārīgo būvnoteikumu 123.1 punktā ir ietverts izņēmuma gadījums, kad šo noteikumu 122. punktu nepiemēro attiecībā uz pirmās un otrās grupas būvju būvuzraudzību - t.i., ja būvniecības ierosinātājs ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība un būvuzraudzību veic būvspeciālists uz darba devēja rīkojuma pamata, vai attiecībā uz pirmās un otrās grupas meliorācijas un hidrotehnisko būvju būvuzraudzību, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai tās kapitālsabiedrība un būvuzraudzību veic būvspeciālists uz darba devēja rīkojuma pamata.
Vēršam uzmanību, ka 123.1 punktā ietvertais izņēmums tika noteikts, lai ekonomiski izmantotu piešķirtos budžeta līdzekļus, norādot, ka valsts kapitālsabiedrība, kurai ir būvuzraudzības resurss, būvdarbus paskaidrojuma un apliecinājuma kartes ietvaros var veikt kā būvētājs bez būvuzraudzības piesaistīšanas, vai arī var veikt to ar savu būvuzraudzības resursu. Regulējums pamatots ar to, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību kontrolē ne tikai akcionārs (valsts attiecīgās ministrijas personā vai pašvaldības dome), bet arī Valsts kontrole, tādējādi novēršot bažas par piešķirto valsts budžeta līdzekļu vai Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu nepamatotu izlietošanu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Grozījumu noteikumu 95.1. punkts paredz vienošanos starp būvdarbu vadītāju un vietnieku par pienākumu sadali un šīs vienošanās ierakstīšanu būvdarbu žurnālā. Šis rada neskaidrības – vai tiek pieņemts, ka visos gadījumos atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka pieredze ir tiešām ekvivalenta atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzei. 
IUB ieskatā būtu nepieciešams anotācijā precizēt būvdarbu vadītāja vietnieka veikto pienākumu apjomu, kas nepieciešams, lai iegūtā pieredze varētu tikt pielīdzināta atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzei publiskajos iepirkumos. Atbilstoši praksei publiskajos iepirkumos par atbilstošu pieredzi uzskatāma tāda pieredze, kas pēc jēgas atbilst prasībai pēc pieredzes atbildīgā būvdarbu vadītāja statusā, ņemot vērā arī noteikumu 100. punktā noteiktos atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.
 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Priekšlikums
Lūdzam precizēt anotācijas 3. sadaļu, norādot finansējuma avotu noteikumu projektā paredzētajai Būvniecības informācijas sistēmas pielāgošanai, kā arī papildināt anotāciju ar tam nepieciešamā finansējuma 11 388,04 euro apmērā detalizētu aprēķinu.
 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Noteikumu projekts paredz Vispārīgos būvnoteikumus  papildināt ar jaunu 18.4 punktu, kas pasūtītājam nosaka pienākumu publisko finansējumu saņēmušu ēku būvniecībā lietot pasūtītāja noteiktu oglekli sekvestrējošu būvmateriālu apjomu. Anotācijā norādīts, ka rezultātā tiks veicināta ilgtspējīgu dabas resursu izmantošana, samazināsies būvniecības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms, tiks stimulēta vietējo kokapstrādes un būvmateriālu nozare, kā arī nostiprināsies Latvijas kā klimatneitralitātes politikas ieviesējvalsts tēls.
Lūdzam skaidrot, vai šādas obligātas prasības ieviešana neradīs papildu finansiālās izmaksas pasūtītājam gan dēļ tā, ka kokmateriāls ir dārgs, gan dēļ tā, ka, izmantojot vairāk kokmateriālu, mainās ugunsdrošības prasības (proti, tās nav tādas pašas kā metālam u.tml.). 
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Saskaņā ar noteikumu projektā ietverto 95.1 punktu atbildīgais būvdarbu vadītājs Būvniecības informācijas sistēmā var norādīt atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieku, un atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks ir tajā pašā darbības sfērā sertificēts būvspeciālists kā atbildīgais būvdarbu vadītājs.
Anotācijā skaidrots, ka atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks var būt arī kāds no apakšuzņēmēja darbiniekiem. Vēršam uzmanību, ka no 95.1punkta redakcijas tas nav skaidri nolasāms. Saskaņā ar 95.1 punktā ietverto regulējumu atbildīgo būvdarbu vadītāju viņa prombūtnes laikā var aizvietot tikai tāds vietnieks, kas ir darba attiecībās ar galveno būvdarbu veicēju. Tādējādi nav saprotams, vai atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks vispār var būt tikai galvenā būvdarbu veicēja darbinieks, vai arī, ja tas nav darbinieks, tad tikai nevar aizvietot atbildīgā būvdarbu vadītāju tā prombūtnes laikā. Secīgi, ja atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks var nebūt galvenā būvdarbu veicēja darbinieks, tad nav skaidrs, kā šādā gadījumā notiktu atbildīgās personas aizvietošana viņa prombūtnes laikā.

Piedāvātā redakcija
-