Atzinums

Finansējuma lietderības un rezultātu sasaiste
Ņemot vērā faktu, ka 47,5 % no KLP SP finansējuma paredzēti vides un klimata mērķiem, ziņojumā būtu jāsniedz skaidrāks izvērtējums par sasniegto vides rezultātu izmaksu efektivitāti. Ziņojumā atzīts, ka faktiskie SEG inventarizācijas dati neļauj identificēt tiešu KLP SP pasākumu ietekmi uz emisiju samazinājumu, tādēļ nav iespējams pilnvērtīgi novērtēt šo ieguldījumu efektivitāti.

-

Amonjaka emisiju maldinošais atspoguļojums
Ziņojuma tekstā rādītājs R.20 (gaisa kvalitātes uzlabošana) tiek minēts kā viens no rādītājiem, kurā sasniegtie rezultāti jau pārsniedz 2027. gada mērķa vērtību. Vienlaikus tajā pašā ziņojumā atzīts, ka pēdējo sešu gadu laikā Latvijai nav izdevies efektīvi samazināt amonjaka emisijas un pret Latviju ir ierosinātas divas pārkāpuma procedūras par amonjaka emisiju samazināšanas saistību neizpildi.
Šī pretruna liecina, ka KLP snieguma rādītājs R.20 raksturo atbalsta pasākumu aptveri, nevis faktisko ietekmi uz gaisa kvalitāti un amonjaka emisiju samazinājumu. Līdz ar to izvēlētie KLP snieguma rādītāji nav pietiekami, lai novērtētu reālo progresu gaisa kvalitātes jomā.
Neiekļaujot 1. tabulā informāciju par amonjaka emisiju faktiskajām izmaiņām, ziņojums nesniedz pilnīgu priekšstatu par vienu no būtiskākajām Latvijas lauksaimniecības vides problēmām. Aicinām papildināt ziņojumu ar datiem par amonjaka emisiju dinamiku un izvērtēt, kā KLP SP pasākumi faktiski ietekmējuši amonjaka emisiju samazinājumu, kā arī saskaņot ziņojuma secinājumus ar KEM sniegto informāciju par esošo situāciju.

-

Augstvērtīgo ainavas elementu novērtējuma metodoloģija
LDF vērš uzmanību uz ziņojumā ietverto skaidrojumu par augstvērtīgo ainavas elementu īpatsvara aprēķinu. Ziņojumā norādīts, ka ZM nepiekrīt Eiropas Komisijas rekomendācijās izmantotajiem datiem par augstvērtīgajiem ainavas elementiem un Latvijas ieguldījumu vērtē, izmantojot alternatīvu aprēķinu, kas balstīts uz Eurostat datiem par papuvēm.
LDF ieskatā ziņojumā nav pietiekami pamatota izmantotā metodoloģija, kā arī nav skaidri parādīts, kā Latvijas novērtējumā tiek ņemti vērā lineārie ainavas elementi – dzīvžogi, koku grupas, grāvji, aizsargjoslas un citas biodaudzveidībai nozīmīgas struktūras. Šiem elementiem ir būtiska nozīme ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķu sasniegšanā, tādēļ to nepietiekama uzskaite var radīt nepilnīgu priekšstatu par Latvijas ieguldījumu augstvērtīgu ainavas elementu saglabāšanā un attīstībā.
LDF aicina detalizētāk pamatot izmantoto metodoloģiju un izvērtēt iespējas pilnveidot augstvērtīgo ainavas elementu uzskaiti un atbalsta pasākumus, kas veicina to saglabāšanu lauksaimniecības ainavā.

-

Kavēšanās kritiski svarīgajos biodaudzveidības rādītājos
Ziņojumā atzīts, ka kavējas virzība vairākos ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu saistītos rādītājos, tostarp bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā (R.29), dzīvotņu un sugu saglabāšanā (R.31) un ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā (R.30). Vienlaikus ziņojumā nav sniegta detalizētāka analīze par šo rādītāju atpalicības cēloņiem un tās iespējamo ietekmi uz KLP SP vides mērķu sasniegšanu.
Šie rādītāji ir vieni no būtiskākajiem Latvijas KLP SP ieguldījuma rādītājiem ES Biodaudzveidības stratēģijas un citu dabas aizsardzības mērķu sasniegšanā. Tādēļ to izpildes kavēšanās būtu detalizētāk jāanalizē ziņojuma secinājumu daļā, identificējot galvenos šķēršļus un nepieciešamos risinājumus.
LDF atbalsta ziņojumā minēto ieceri pārskatīt intervenču atbilstības nosacījumus un atbalsta likmes, tomēr uzskata, ka šie uzlabojumi ir jāīsteno iespējami drīz, lai veicinātu lielāku lauksaimnieku iesaisti biodaudzveidības, bioloģiskās lauksaimniecības un meža ekosistēmu saglabāšanas pasākumos.
 

-

KLP SP ieguldījuma ierobežojumi un nepieciešamība pēc papildu pasākumiem
LDF vērš uzmanību uz ziņojumā pausto atziņu, ka tikai ar KLP SP instrumentiem un pieejamo finansējumu nav iespējams sasniegt visas noteiktās vides un klimata mērķvērtības. Šis secinājums norāda uz nepieciešamību nodrošināt koordinētu rīcību starp ZM, KEM un VARAM, kā arī izmantot papildu politikas instrumentus ārpus KLP SP, vienlaikus saglabākot un pakāpeniski kāpinot KLP SP ambīciju latiņu mērķu sasniegšanā. 
Ir nepieciešama integrēta valsts politika un papildu finansējuma avoti kopīgu resursu saglabāšanai – dabas aizsardzības, klimata un ūdeņu kvalitātes mērķu sasniegšanai. Vienlaikus KLP SP ierobežojumi atsevišķu mērķu sasniegšanā nevar kalpot par pamatojumu nepietiekamam progresam.

-

Nepieciešamība pilnveidot piesārņojuma novērtējumu
Ziņojumā norādīts, ka VAAD īstenotā augsnes minerālā slāpekļa monitoringa rezultāti neuzrāda pārsniegtu minerālā slāpekļa saturu monitoringa punktos. Vienlaikus LVĢMC dati liecina, ka 3,6 % gruntsūdens monitoringa staciju konstatēta nitrātu koncentrācija virs noteiktās robežvērtības, kas pārsniedz mērķrādītājā noteikto 2 % līmeni. Šī atšķirība liecina, ka pozitīvie augsnes monitoringa rezultāti nevar tikt automātiski interpretēti kā ūdens kvalitātes problēmu atrisinājums.
Ziņojumā būtu lietderīgi sniegt detalizētāku skaidrojumu par atšķirībām starp augsnes un gruntsūdeņu monitoringa rezultātiem, kā arī izvērtēt nepieciešamību pilnveidot monitoringu un preventīvos pasākumus teritorijās ar paaugstinātu nitrātu piesārņojuma risku.
 

-

Faktiskās bioloģiskās daudzveidības indikatoru neesamība
Ziņojumā nav sniegta informācija par KLP SP ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības stāvokli, tostarp lauku putnu populācijām, apputeksnētājiem, bioloģiski vērtīgo zālāju kvalitāti un citiem dabas daudzveidības stāvokļa indikatoriem. Līdz ar to nav iespējams novērtēt, vai administratīvo rādītāju izpilde faktiski nodrošina dabas vērtību saglabāšanos un uzlabošanos.
 

-