Projekta ID
22-TA-1330Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
17.05.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzēts saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40. pantu atļaut Finanšu ministrijai ieguldīt valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu noteiktus valsts nekustamos īpašumus ar kopējo valsts mantiskā ieguldījuma vērtību 1 020 000 euro.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40.pants noteic, ka lēmumu par publiskas personas mantas ieguldīšanu jaundibināmas kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, bet esošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā — attiecīgi šā likuma 5. vai 6.pantā noteiktā institūcija (amatpersona). Līdz ar to minētā tiesību norma ļauj atsavināt valsts nekustamo īpašumu ar nosacījumu, ka tas tiek ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Šī norma nepieļauj valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu uz cita tiesiska darījuma pamata.
Rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka pamatkapitāla palielinājums tiks veikts, aizstājot VNĪ pamatkapitālā ieguldītos nekustamos īpašumus ar rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu. Vienlaikus anotācijā ir norādīts, ka VNĪ akcionāru sapulce pieņems lēmumu palielināt VNĪ pamatkapitālu 507 007 euro apmērā. Līdz ar to ir secināms, ka pamatkapitāla palielinājums (proti, 507 007 euro) ir mazāks nekā tajā ieguldāmā nekustamā īpašuma vērtība (1 020 000 euro). Attiecīgi ir izdarāms secinājums, ka rīkojuma projektā minētais nekustamais īpašums daļēji tiks ieguldīts VNĪ pamatkapitālā, taču atlikusī tā daļa tiks mainīta pret nekustamajiem īpašumiem, kas jau ir ieguldīti VNĪ pamatkapitālā.
Maiņas līguma raksturojošās pazīmes ir ietvertas Civillikuma 2091.pantā, kura pirmajā daļā noteikts, ka maiņas līgums ir divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu, bet otrajā - ka par maiņas līguma priekšmetu var būt ne vien ķermeniskas lietas, bet arī prasījumi un citādas tiesības.
Vienlaikus Civillikuma 2092.pantā noteikts, ka līdzēju savstarpējām tiesībām un pienākumiem maiņas līgumā attiecīgi piemērojami pirkuma līguma noteikumi. Tiesību doktrīnā šajā sakarā atzīts, ka maiņas ekonomiskais rezultāts ir tāds pats kā pirkumā: pret ekvivalentu tiek iegūta lieta vai tiesība, bet atšķiras ar to, ka maiņas darījumā ekvivalenta funkcijas nevar pildīt nauda, kā tas ir pirkumā (K. Torgāns. Saistību tiesības. II daļa. Mācību grāmata. Tiesu namu aģentūra., Rīga, 2008, 38.lpp.). Maiņas līguma būtiska sastāvdaļa ir maiņas priekšmets (lieta vai tiesība), kuru katram līdzējam ir pienākums nodot (piešķirt tiesības uz to) otram līdzējam, pretī saņemot ekvivalentu, kas nevar būt nauda (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr.SKC-11.2012).
Tātad no minētā secināms, ka sabiedrības nekustamā īpašuma aizstāšana ar citu nekustamo īpašumu civiltiesiskā izpratnē ir uzskatāma par maiņas darījumu (kā tas pareizi norādīts arī akcionāru sapulces lēmumā).
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3.panta pirmās daļas 3. punktu publiskas personas nekustamo un kustamo mantu var atsavināt, apmainot pret citu mantu, savukārt panta otrā daļa noteic, ka publisku personu mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citus mantas atsavināšanas veidus var izmantot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos.
Noteikumus, kādos nosacījumos un kādā kārtībā publiskas personas nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, noteic Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38. panta nosacījumi, līdz ar to Tieslietu ministrija lūdz izvērtēt, vai konkrētais maiņas darījums tiem atbilst, atbilstoši papildinot anotāciju, kā arī papildinot rīkojuma projektu ar attiecīgu tiesisko pamatu tajā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanai, ja tāda ir pieļaujama atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteikumiem.
Vēršam uzmanību, ka juridiski neprecīzs ir uzskats, ka pamatkapitāls ir tajā ieguldītā nauda vai manta. Nauda vai citas lietas, ar kurām tiek apmaksāts pamatkapitāls, juridiski kļūst par sabiedrības īpašumu, bet tās nekļūst par pamatkapitāla sastāvdaļu, jo pamatkapitāls ir tikai skaitlisks lielums, fikcija, nevis lieta vai lietu kopums. Līdz ar to nav iespējams pamatkapitālā aizvietot vienu nekustamo īpašumu ar citu, jo pēc būtības notiek 4 īpašumu (nekustamo īpašumu “Sala Gaujā” Inčukalna pagastā, Inčukalna novadā; Bāriņu ielā 11, Liepājā, 18. novembra ielā 41B, Daugavpilī, un Nikolaja ielā 21, Daugavpilī kā VNĪ piederošas mantas atsavināšana valstij un viena nekustamā īpašuma (īpašums Ķīšezera ielā 27, Rīgā, kopā ar saistītajām būvēm daļēja ieguldīšana pamatkapitālā un daļēja cita veida atsavināšana VNĪ (t.i., maiņas darījums).
Savukārt, ja VNĪ vēlas izslēgt no pamatkapitāla nekustamos īpašumus 512 993 euro vērtībā, tad VNĪ akcionāru sapulcei ir jāpieņem lēmums par pamatkapitāla samazināšanu un jāveic kreditoru aizsardzības pasākumi saskaņā ar Komerclikuma 264. pantu.
Līdz ar to, ja Finanšu ministrija vēlas virzīt Ministru kabineta rīkojuma projektu, pamatojoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40. panta nosacījumiem, proti, ieguldot mantu pamatkapitālā, tad VNĪ akcionāru sapulcei ir jāpieņem lēmums par pamatkapitāla palielināšanu par visa ieguldāmā nekustamā īpašuma vērtību, nevis tikai daļu no tās.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40.pants noteic, ka lēmumu par publiskas personas mantas ieguldīšanu jaundibināmas kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, bet esošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā — attiecīgi šā likuma 5. vai 6.pantā noteiktā institūcija (amatpersona). Līdz ar to minētā tiesību norma ļauj atsavināt valsts nekustamo īpašumu ar nosacījumu, ka tas tiek ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Šī norma nepieļauj valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu uz cita tiesiska darījuma pamata.
Rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka pamatkapitāla palielinājums tiks veikts, aizstājot VNĪ pamatkapitālā ieguldītos nekustamos īpašumus ar rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu. Vienlaikus anotācijā ir norādīts, ka VNĪ akcionāru sapulce pieņems lēmumu palielināt VNĪ pamatkapitālu 507 007 euro apmērā. Līdz ar to ir secināms, ka pamatkapitāla palielinājums (proti, 507 007 euro) ir mazāks nekā tajā ieguldāmā nekustamā īpašuma vērtība (1 020 000 euro). Attiecīgi ir izdarāms secinājums, ka rīkojuma projektā minētais nekustamais īpašums daļēji tiks ieguldīts VNĪ pamatkapitālā, taču atlikusī tā daļa tiks mainīta pret nekustamajiem īpašumiem, kas jau ir ieguldīti VNĪ pamatkapitālā.
Maiņas līguma raksturojošās pazīmes ir ietvertas Civillikuma 2091.pantā, kura pirmajā daļā noteikts, ka maiņas līgums ir divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu, bet otrajā - ka par maiņas līguma priekšmetu var būt ne vien ķermeniskas lietas, bet arī prasījumi un citādas tiesības.
Vienlaikus Civillikuma 2092.pantā noteikts, ka līdzēju savstarpējām tiesībām un pienākumiem maiņas līgumā attiecīgi piemērojami pirkuma līguma noteikumi. Tiesību doktrīnā šajā sakarā atzīts, ka maiņas ekonomiskais rezultāts ir tāds pats kā pirkumā: pret ekvivalentu tiek iegūta lieta vai tiesība, bet atšķiras ar to, ka maiņas darījumā ekvivalenta funkcijas nevar pildīt nauda, kā tas ir pirkumā (K. Torgāns. Saistību tiesības. II daļa. Mācību grāmata. Tiesu namu aģentūra., Rīga, 2008, 38.lpp.). Maiņas līguma būtiska sastāvdaļa ir maiņas priekšmets (lieta vai tiesība), kuru katram līdzējam ir pienākums nodot (piešķirt tiesības uz to) otram līdzējam, pretī saņemot ekvivalentu, kas nevar būt nauda (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr.SKC-11.2012).
Tātad no minētā secināms, ka sabiedrības nekustamā īpašuma aizstāšana ar citu nekustamo īpašumu civiltiesiskā izpratnē ir uzskatāma par maiņas darījumu (kā tas pareizi norādīts arī akcionāru sapulces lēmumā).
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3.panta pirmās daļas 3. punktu publiskas personas nekustamo un kustamo mantu var atsavināt, apmainot pret citu mantu, savukārt panta otrā daļa noteic, ka publisku personu mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citus mantas atsavināšanas veidus var izmantot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos.
Noteikumus, kādos nosacījumos un kādā kārtībā publiskas personas nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, noteic Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38. panta nosacījumi, līdz ar to Tieslietu ministrija lūdz izvērtēt, vai konkrētais maiņas darījums tiem atbilst, atbilstoši papildinot anotāciju, kā arī papildinot rīkojuma projektu ar attiecīgu tiesisko pamatu tajā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanai, ja tāda ir pieļaujama atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteikumiem.
Vēršam uzmanību, ka juridiski neprecīzs ir uzskats, ka pamatkapitāls ir tajā ieguldītā nauda vai manta. Nauda vai citas lietas, ar kurām tiek apmaksāts pamatkapitāls, juridiski kļūst par sabiedrības īpašumu, bet tās nekļūst par pamatkapitāla sastāvdaļu, jo pamatkapitāls ir tikai skaitlisks lielums, fikcija, nevis lieta vai lietu kopums. Līdz ar to nav iespējams pamatkapitālā aizvietot vienu nekustamo īpašumu ar citu, jo pēc būtības notiek 4 īpašumu (nekustamo īpašumu “Sala Gaujā” Inčukalna pagastā, Inčukalna novadā; Bāriņu ielā 11, Liepājā, 18. novembra ielā 41B, Daugavpilī, un Nikolaja ielā 21, Daugavpilī kā VNĪ piederošas mantas atsavināšana valstij un viena nekustamā īpašuma (īpašums Ķīšezera ielā 27, Rīgā, kopā ar saistītajām būvēm daļēja ieguldīšana pamatkapitālā un daļēja cita veida atsavināšana VNĪ (t.i., maiņas darījums).
Savukārt, ja VNĪ vēlas izslēgt no pamatkapitāla nekustamos īpašumus 512 993 euro vērtībā, tad VNĪ akcionāru sapulcei ir jāpieņem lēmums par pamatkapitāla samazināšanu un jāveic kreditoru aizsardzības pasākumi saskaņā ar Komerclikuma 264. pantu.
Līdz ar to, ja Finanšu ministrija vēlas virzīt Ministru kabineta rīkojuma projektu, pamatojoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40. panta nosacījumiem, proti, ieguldot mantu pamatkapitālā, tad VNĪ akcionāru sapulcei ir jāpieņem lēmums par pamatkapitāla palielināšanu par visa ieguldāmā nekustamā īpašuma vērtību, nevis tikai daļu no tās.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Ministru kabineta rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka nekustamais īpašums Ķīšezera ielā 27, Rīgā, saskaņā ar Stratēģiju ir iekļauts pamata portfelī. Nekustamo īpašumu Ķīšezera ielā 27, Rīgā, plānots iekļaut VNĪ pamatkapitālā, lai to ilgtermiņā attīstītu un uzturētu valsts iestāžu darbības nodrošināšanai, jo tas veido vienotu objektu kompleksu kopā ar VNĪ īpašumā esošajiem pamata portfeļa nekustamajiem īpašumiem – nekustamo īpašumu Talejas ielā 1, Rīgā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 085 2143), kuru valsts funkciju vajadzībām izmanto Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Latvijas Republikas Prokuratūra, un nekustamo īpašumu Kadagas ielā 1, Rīgā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 085 2142). Ievērojot minēto nekustamo īpašumu attīstības potenciālu, kā arī to, ka VNĪ nekustamo īpašumu portfelī iekļauto nekustamo īpašumu attīstība tiek skatīta kompleksi, nekustamā īpašuma Ķīšezera ielā 27, Rīgā, ieguldīšana VNĪ pamatkapitālā, Stratēģijas tvēruma ietvaros netiek uzskatīta kā nekustamā īpašuma atsavināšana.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 1. punktam ieguldīšana kapitālsabiedrībā ir viens no atsavināšanas veidiem, Tieslietu ministrija lūdz atbilstoši precizēt tiesību akta projekta anotāciju, no kuras ir jābūt saprotamam, ka valstij piederošā manta tiek atsavināta, ieguldot to kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 1. punktam ieguldīšana kapitālsabiedrībā ir viens no atsavināšanas veidiem, Tieslietu ministrija lūdz atbilstoši precizēt tiesību akta projekta anotāciju, no kuras ir jābūt saprotamam, ka valstij piederošā manta tiek atsavināta, ieguldot to kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
Piedāvātā redakcija
-