Atzinums

Vēršam uzmanību, ka esošās likumprojekta 39.³ panta otrās daļas un ceturtās daļas normas paredz turpmāk valsts zinātniskajai organizācijai, atsakoties no mantiskajām tiesībām uz izgudrojumu, zinātību un tehnoloģiju vai augu šķirni, lemjot par tiesībām nodot šīs mantiskās tiesības darbiniekam, kas ir radījis zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, nodrošināt, ka ar valsts zinātniskās institūcijas starpniecību netiek piešķirts komercdarbības atbalsts mantisko tiesību ieguvējam. Proti, tas paredzēs, ka potenciāls nelikumīga komercdarbības atbalsta sniegšanas risks ar valsts zinātnisko institūciju starpniecību izslēdzams, ja tiek nodrošināts, ka valsts zinātniskā institūcija savas mantiskās tiesības uz izgudrojumu mantisko tiesību ieguvējiem nodod tādā veidā, kas pierāda, ka tās saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai. Valsts zinātniskā institūcija atbilstību tirgus cenai var pierādīt vienā no veidiem, kas paredzēts Eiropas Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes" (2022/C 414/01) 30.punktā.
Tātad saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai, ja tā attiecīgajām pētniecības organizācijām vai pētniecības infrastruktūrām ļauj no šīm tiesībām gūt visu saimniecisko labumu un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
(a) kompensācijas summa ir noteikta, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu, uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru; vai
(b) neatkarīgs ekspertu vērtējums apliecina, ka kompensācijas summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu; vai
(c) pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra kā pārdevēja var pierādīt, ka tā patiesi vienojās par kompensāciju ar nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošiem nosacījumiem, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, un vienlaikus ir ņēmusi vērā savus likumīgos mērķus; vai
(d) gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ko radījušas sadarbības pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.

Līdz ar to turpmāk valsts zinātniskajai institūcijai, lemjot par komerciāli neizdevīga izgudrojuma nodošanu izgudrotājam, būs jāveic viena no iepriekš uzskaitītājām darbībām, pirms tā pieņem lēmumu par tiesību nodošanu izgudrotājam (autoram).

Vēršam uzmanību, ka likumdevējs jau ir 2013.gadā, pieņemot attiecīgos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, ir vērtējis apstākli, ka var būt gadījumi, kad valsts zinātniskajai organizācijai nav komerciāli izdevīgi turpināt nodrošināt izgudrojuma aizsardzību, ņemot vērā, ka ne visiem izgudrojumiem piemīt komercializācijas potenciāls, tādējādi universitātēm tika paredzētas tiesības pieņemt lēmumu ne tikai par mantisko tiesību uz izgudrojumu paturēšanu, bet arī par nodošanu pašam izgudrotājam, kas praksē tiek īstenots, ja zinātniskās darbības rezultātam nepiemīt komercializācijas potenciāls – pastāv liela iespēja, ka ienākumi no intelektuālā īpašuma komercializācijas nepārsniegs tā aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus (pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/F1051643DC4FFA23C225793B003A8076?OpenDocument#_ftn10).
Jānorāda, ka pasaulē ir veikti neskaitāmi pētījumi, kas ir pierādījuši, ka tikai neliels izgudrojumu skaits tiek patentēts un komercializēts. Tā, piemēram, Mičiganas Valsts universitātes tehnoloģiju komercializācijas izpilddirektors Ričards Čila (Richard W. Chylla) norāda, ka tikai 5-10 % akadēmisko patentu pieteikumu tiek komercializēti. Savukārt Pitsburgas Universitātes inovāciju un uzņēmējdarbības prorektors un Inovāciju institūta direktors Evans Fačers (Evan Facher) paskaidro, ka “sākumā nav zināms, vai kāds produkts tiks līdz komercializācijas procesam, iespējams, kāds cits izgudrojums ir bijis jau izstrādes stadijā un ticis komercializēts pirmais. Tā ir kā ruletes spēle. (Pieejams: https://research.uh.edu/the-big-idea/university-research-explained/from-concept-to-commercialization-supporting-ip-in-our-universities/)
Jau 1997.gada pētījumā Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija secinājusi, ka tikai 5 līdz 7 procenti no visiem izgudrojumiem, kuriem ir piešķirti patenti, sasniedz inovācijas procesa komercializācijas fāzi.  Lielais neveiksmes procents parasti nav saistīts ar izgudrojuma kvalitāti, bet gan ar citu faktoru ietekmes rezultātu, piemēram, augstām ieguldījumu izmaksām salīdzinoši nelielam efektam, nepieciešamību pēc papildu pētniecības un attīstības darba, ražošanas un tehnoloģiskā vide vēl nav nobriedusi šādam izgudrojumam,  nav reālas tirgus vajadzības utt.  Bet, kā mums māca vēsture - tas neatturēs radošus cilvēkus izgudrot un mēģināt komercializēt savus izgudrojumus.  Izgudrotāji parasti ir ļoti optimistiskas personas, kuras vienmēr ir pārliecinātas, ka viņu izgudrojumi tiks pārdoti un radīs viņiem nozīmīgus ienākumus (sk.WIPO national workshops on assessment and valuation of inventions and research results for technology transfer and commercialization, 4.lpp.)
Tāpat arī, ņemot vērā, ka ne visi izgudrojumi ir patentējami, no 2020. gada sākuma Patentu valdes pilotprojekta ietvaros Latvijas izgudrotājiem, pētniekiem un uzņēmējiem nodrošina iespēju pārbaudīt sava izgudrojuma patentspēju Eiropas Patentu iestādē. Tādējādi, izmantojot patentmeklēšanas pakalpojumu, izgudrotāji var iegūt informāciju par sava izgudrojuma patentspēju un pārliecināties, ka izgudrojums ir jauns un tam ir izgudrojuma līmenis, vai gluži pretēji, ka tam netiks piešķirts patents.
Līdz ar to vēršam uzmanību, ka ne visi izgudrojumi būs patentējami, tāpat kā ne visi patentēti izgudrojumi būs komercializējami. Tādējādi ir īpaši svarīgi neradīt tādu sistēmu, kas mazinātu zinātnisko darbinieku motivāciju turpināt radīt jaunus izgudrojumus, ir svarīgi saglabāt līdzsvaru esošajā tiesību sistēmā, kad valsts zinātniskā institūcija var izmantot savas mantiskās tiesības, komercializējot izgudrojumu, taču gadījumā, kad tā, izvērtējot nesaskata komerciālu potenciālu kādu no izgudrojumiem komercializēt vai uzturēt, tā var atteikties no mantiskajām tiesībām par labu izgudrotājam.
Turklāt jāpaskaidro, lai gan mantiskās tiesības uz izgudrojumu pieder darba devējam, izgudrotājam kā autoram jau ar darba radīšanas brīdi pieder personiskās tiesības, kas nav atsavināmas uz šo izgudrojumu, proti, autorību — tiesības tikt atzītam par autoru; izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots; darba atsaukšanu — tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam; u.c.(Autortiesību likuma 14.pants). Arī Patentu likums nosaka, ka izgudrotājam neatkarīgi no tā, kas ir pieteicējs vai patenta īpašnieks, ir neatsavināmas personiskās tiesības uz autorību — tiesības tikt atzītam par izgudrotāju; vārdu — tiesības tikt norādītam par izgudrotāju patentu pieteikumā un visos ar izgudrojuma patentēšanu saistītajos dokumentos un publikācijās vai arī atteikties no šīm tiesībām, rakstveidā pieprasot Patentu valdei, lai viņa vārds netiktu norādīts (Patentu likuma 14.pants).
Tieslietu ministrijas ieskatā, lai izvairītos no potenciāla riska, ka tiek nodots veiksmīgi komercializējams projekts, un valsts zinātniskā institūcija ir atsavinājusi to bez atlīdzības, varētu būt diskutējama likumprojekta papildināšana ar normu, kas paredz, ka gadījumā, ja zinātniekam izdodas izgudrojumu komercializēt, tad valsts zinātniskajai institūcijai ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību. Līdzīgi kā tas ir šobrīd normā, kas paredz tiesības izgudrotājam saņemt taisnīgu atlīdzību, ja valsts zinātniskā institūcija komercializē izgudrojuma tiesības. Taču pasliktināt šobrīd jau no 2013.gada pastāvošās izgudrotāja tiesības bez argumentēta un tiesiska pamatojuma nav samērīgi, un tas varētu negatīvi ietekmēt valsts zinātnisko institūtu darbinieku motivāciju radīt jaunus izgudrojumus. Lai tiesību sistēma spētu darboties, tai ir jābūt sabalansētai – tādējādi  ir svarīgi gan valsts zinātniskās institūciju, tā arī zinātnisko institūciju darbinieku tiesību līdzsvarošana.
Vienlaikus paskaidrojam, ka pat tad, ja patents netiek komercializēts kā galaprodukts, tas var kalpot ļoti lietderīgam mērķim -  ikviens, kas pārzina šo jomu, spētu to atkārtot, un radīt uz tā pamata jaunu izgudrojumu, kuru var nākotnē komercializēt un piesaistīt investīcijas.
 

-