Atzinums

Pateicamies par atzinumu, ka mežsaimniecībai ir tieša ietekme uz vidi un klimatu. Tomēr uzturam publiskajā apspriešanā paustos argumentus.

Saistībā ar ietekmi uz klimata pārmaiņām - secināms, ka MSNP 2020 ietvertā galvenās cirtes ietekmes uz klimata pārmaiņām analīze ir nepilnīga un/vai novecojusi. Zinātniskajā literatūrā galveno ciršu, it īpaši kailciršu, nelabvēlīgā ietekme uz klimatu ir plaši aprakstīta (it sevišķi ņemot vērā SEG emisijas no augsnes). Vienlaikus zinātniski arvien biežāk tiek norādīts uz vecu mežu lomu oglekļa ilglaicīgā uzglabāšanā, rodoties balansam starp pieaugumu un atmirumu. Arī aizstāšanas efekts, koksnes resursus izmantojot enerģētikā, mūsdienu zinātniskajā literatūrā tiek kritizēts. Tā lielākoties ir vienkāršota politekonomiska pieeja, nevis vides procesos balstīts princips. Koksnes biomasā, kas tiek izmantota enerģētikā, ogleklis tiek deponēts īslaicīgi, jo tā teju tūlītēji tiek sadedzināta, radot SEG emisijas. Emisijas netiek uzskatītas sadedzināšanas procesā vien tādēļ, ka tās ierēķinātas jau kopējā ZIZIMM emisiju bilancē. Jauniestādītie koki oglekļa parādu “atpelna” vien pēc vairākām desmitgadēm.

Saistībā ar ietekmi uz bioloģisko daudzveidību – tā vietā, lai likumprojektā ietvertu piesardzīgus un/vai priekšzīmīgus nosacījumus dabas aizsardzības principu ievērošanai, tajā ietvertas frāzes par to, kādēļ nav likumiskas nepieciešamības tos noteikt. Sekojošais arguments neiztur kritiku: “Galvenajai cirtei pieejamais apjoms vairākkārt pārsniedz galvenās cirtes maksimāli pieļaujamo apjomu, tāpēc risks, ka cirsmas varētu tikt plānotas mežaudzēs, kas novērtētas kā biotopi, nav liels.” Gadījumā, ja šāds izvērtējums nav ticis veikts, paust, ka risks nav liels, ir nekorekti. Ņemot vērā, ka par ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem nereti tiek atzītas mežaudzes ar vecākiem kokiem, potenciāli pastāv risks, ka tieši tās būs sasniegušas ciršanas vecumu un meža īpašniekam (tostarp valsij) būs tiesības koksni iegūt. Jau līdz šim tikusi plaši dokumentēta šo meža biotopu iznīcināšana. Atgādinām, ka valsts kā meža īpašnieka pienākums ir arī sargāt meža bioloģisko daudzveidību, tas noteikts gan Meža likumā, gan Sugu un biotopu aizsardzības likumā, gan citviet. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka drīzumā tiks paplašināts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, kas likumiski ierobežos galvenās cirtes veikšanu noteiktās teritorijās. Līdz ar to dabas aizsardzības nosacījumu noteikšana likumprojektā nebūt nebūtu pretrunā ar normatīviem.

Saistībā ar ietekmi uz socioekonomisko situāciju - ja jau iepriekš nav ticis nocirsts maksimāli pieļaujamais apjoms, tad nav acīmredzama pamata bažām, ka, tam samazinoties, samazināsies koksnes plūsma kokapstrādes uzņēmumiem vai tiks kavēta augstākas pievienotās vērtības produktu attīstība. Lai tas nenorisinātos, ir nepieciešama mērķtiecīga rīcība koksnes plūsmu pārvirzīšanai un ražošanas pārorientācijai, nevis ieguves apjoma palielināšana/nesamazināšana.

Atgādinām, ka mežiem, it sevišķi valsts, ir daudzfunkcionāla loma, tie nav tikai koksnes ieguves vietas. Tā kā ciršanas apjoms tiek noteikts, cieti vadoties pēc normatīviem, nevis pēc vispārējiem tiesību principiem un labākajām zinātniskajām atziņām, lūdzam jauno MSNP izstrādes procesā pilnvērtīgi uzklausīt un iesaistīt daudzpusīgu ieinteresēto pušu loku, kas reprezentē ne vien saimnieciskās intereses, bet pārstāv arī vides un sabiedrības intereses.

-