Atzinums

2023. gada oktobrī LAA vērsās FM ar lūgumu veikt grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96  “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi), norādot šādu pamatojumu - šobrīd spēkā esošā redakcija paredz atbrīvojumu no pienākuma nodokļu maksātājam lietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces, bet darījumu apliecināt ar reģistrēto kvīti, ja tiek sniegti apdrošināšanas starpniecības pakalpojumi. Šāds formulējums atbilstoši šobrīd spēkā esošajam Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma (turpmāk – Izplatīšanas likums) 1. panta 8. punktam ļauj reģistrētās kvītis darījumu apliecināšanā izmantot tikai  apdrošināšanas aģentiem un apdrošināšanas brokeriem, bet liedz to darīt apdrošināšanas komersantam un ārvalsts apdrošinātāja filiālei. Šāda situācija LAA ieskatā ir izveidojusies, jo līdz 2019.gada 25. aprīlim apdrošināšanas izplatīšanu regulēja Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums (turpmāk – Starpniecības likums), kurā tika lietota atšķirīga terminoloģija (Starpniecības likums definēja apdrošināšanas starpniecību). Pieņemot Izplatīšanas likumu, Starpniecības likums zaudēja spēku, un tika ieviests jauns termins apdrošināšanas izplatīšana. Salīdzinot minētās definīcijas, ir secināms, ka saturiski tās ir gandrīz identiskas un abos likumos tiek lietotas vienā un tajā pašā izpratnē. Izplatīšanas likums ievieš arī jaunu terminu “apdrošināšanas izplatītājs,” tas ir, apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks. Līdz ar to apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle, tāpat kā apdrošināšanas starpnieks, ir viens no apdrošināšanas izplatītāju veidiem, kas sniedz apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus. Vienlaikus Izplatīšanas likumā saglabājas termins “apdrošināšanas starpnieks,” attiecinot to uz apdrošināšanas brokeri un apdrošināšanas aģentu. Tādējādi veidoja situācija, ka Noteikumu 82. 1.11. punkts vairs nav attiecināms uz apdrošināšanas komersantu un ārvalsts apdrošinātāja filiāli.
Jānorāda, ka Izplatīšanas likums ir pieņemts, pārņemot Latvijas normatīvajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/97 (2016. gada 20. janvāris) par apdrošināšanas izplatīšanu (turpmāk – Direktīva). Atbilstoši Direktīvas piektajam ievilkumam tiek norādīts, ka apdrošināšanas pakalpojumus var izplatīt dažādas personas vai iestādes, piemēram, aģenti, brokeri un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji bankās, apdrošināšanas sabiedrības, ceļojumu aģentūras un automobiļu nomas uzņēmumi. Vienlīdzīga attieksme pret operatoriem, kā arī klientu aizsardzība nosaka vajadzību šo direktīvu attiecināt uz visām minētajām personām un iestādēm. Ņemot vērā minēto, LAA ieskatā piedāvātie grozījumi Noteikumos palīdzēs mainīt situāciju, kas izveidojusies, mainoties normatīvajam regulējumam, un novērst atšķirīgu pieeju pret dažādiem apdrošināšanas izplatītājiem, kuri sniedz līdzīgus apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus.
FM savā atbildes vēstule LAA 2023.gada novembrī norāda, ka Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ir iepazinusies ar priekšlikumu un atbalsta grozījumu veikšanu Noteikumos, pārskatot tajos ietvertos atbrīvojumus no elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas atbilstoši izmaiņām, kas veiktas apdrošināšanas jomas normatīvajā regulējumā. Turklāt FM minētajā vēstulē apliecināja, ka attiecīgie grozījumi tiks iekļauti tuvākajā izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektā.

Ņemot vērā, ka kopš šo grozījumu nepieciešamības konstatēšanas ir pagājis jau vairāk kā gads un šobrīd tiek gatavoti grozījumi minētajiem noteikumiem, lūdzam iekļaut šo grozījumu šobrīd virzītajā projektā.

82.1.11. par apdrošināšanas izplatītāju sniegtajiem pakalpojumiem;