Atzinums

Tiesiskā regulējuma skaidrības un nepārprotamības nolūkā aicinām precizēt noteikumu projekta 3. punktu jaunā redakcijā.

"Prokurors saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu, pilda vēl citus pienākumus, kā arī, ja stažējas augstāka līmeņa prokurora amatā, kurā ieceltais prokurors ir prombūtnē vai kurš ir vakants.

Projektā piedāvātais regulējums paredz, ka piemaksa par aizvietošanu nav nosakāma, ja prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku) aizvieto laikposmā līdz nedēļai.
Vēršam uzmanību uz to, ka darba intensitāte, atbildība un apjoms var būtiski pieaugt arī aizvietojot prombūtnē esošu amatpersonu (t.sk., piem., virsprokuroru, ja aizvieto prokurors) laikpsomā līdz nedēļai, un darba apjoma un intensitātes pieaugums nav saistāms tikai ar aizvietošanas ilglaicīgumu. Kā iepriekš norādīts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 14. panta regulējuma par piemaksām par papildu pienākumu veikšanu un aizvietošanu grozījumu[1], anotācijā, no kuras noskaidrojama piemaksu regulējuma būtība un mērķis, par papildu darbu uzskatāms arī palielināts darba apjoms un intensitāte. Arī judikatūrā ir atzīts ka: “Atlīdzības likuma 14. panta pirmā daļa paredz iespēju saņemt piemaksu, ja amatpersona papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu. Tātad ir jākonstatē, ka amatpersona ne vien veic savus tiešos amata pienākumus, bet, aizvietojot prombūtnē esošu amatpersonu, veic arī šīs amatpersonas amata pienākumus. [..] Tiesiska nozīme, izšķirot jautājumu par to, vai pieteicējam ir tiesības uz piemaksu par prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu, ir tikai tam, vai pieteicējs papildus tiešajiem amata pienākumiem ir pildījis arī prombūtnē esošas amatpersonas amata pienākumus [..].” (skatīt Administratīvās apgabaltiesas 2014. gada 20. oktobra spriedumu lietā Nr. AA43-0748-14/16, 12. punkts).
Tādējādi no minētā izriet, ka būtiski ir konstatēt faktisku darba apjoma pieaugumu, kas nav atkarīgs no ilglaicīguma. Ņemot vērā to, ka ir tādi amati, kurus ieņemošās personas to prombūtnes laikā aizvietojot, nodarbinātajam, kas aizvieto, arī īslaicīgi veidojas ievērojams darba apjoma, intensitātes un arī atbildības pieaugums un kas ir būtiski attiecīgo institūcijas funkciju vai uzdevumu izpildes nepārtrauktības nodrošināšanai, uzskatāms, ka noteikumu projektā iestrādātā pieeja piemaksu noteikt, vadoties pēc aizvietošanas ilglaicīguma, un neņemot vērā iepriekš minētos būtiskos aspektus attiecībā uz aizvietošanas gadījumiem laikposmā līdz nedēļai, nonāk pretrunā Atlīdzības likuma mērķim, iepriekš minēto grozījumu anotācijā skaidrotajai piemaksu būtībai un judikatūras atziņām.
Līdz ar to aicinām precizēt noteikumu projektu, paredzot, ka, ņemot vērā darba intensitātes, atbildības un apjoma pieaugumu, piemaksu par aizvietošanu var noteikt arī laikposmā līdz nedēļai.


[1] Likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (likums stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā)  sākotnējās ietekmes (ex‑ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju), pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/706D13A3F45095C3C225876800457067?OpenDocument
 

-