Projekta ID
24-TA-2718Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
25.11.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekta 2. pants paredz papildināt Kredītiestāžu likuma 64. pantu ar 12. daļu un noteikt, ka kredītiestādes padomes vai valdes loceklis vai darbinieks, kas sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas pēc tādas valsts institūcijas, valsts amatpersonas vai citas iestādes vai amatpersonas pieprasījuma, kurai saskaņā ar šā likuma 62. pantu vai 63. panta pirmo daļu ir tiesības saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, nav saucams pie kriminālatbildības par tādu ziņu sniegšanu.
Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā norādīts: “Ar likumprojektu tiek precizēts kriminālatbildības tvērums kredītiestādes padomes vai valdes loceklim vai darbiniekam, kas sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas pēc tādas valsts institūcijas, valsts amatpersonas vai citas iestādes vai amatpersonas pieprasījuma, kurai saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 62. pantu vai 63. panta pirmo daļu ir tiesības saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas.” Tāpat likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā norādīts, ka nepieciešams dekriminalizēt kredītiestādes rīcībā esošo neizpaužamo ziņu izpaušanu, ja valsts institūcijai, valsts amatpersonai vai citai iestādei un amatpersonai, kurai saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 62. pantu vai 63. panta pirmo daļu ir tiesības saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, tās izpaudis kredītiestādes padomes vai valdes loceklis vai darbinieks, kā arī nepieciešams izslēgt no Kredītiestāžu likuma atsauci uz krimināltiesisko vainas formu.
Vēršama uzmanība, ka jautājumi, kas saistīti ar kriminālatbildības tvērumu, tostarp personu saukšanu pie kriminālatbildības un noziedzīgu nodarījumu dekriminalizāciju ir risināmi krimināltiesiskā regulējuma ietvarā. Kredītiestāžu likums nosaka kredītiestāžu darbiniekiem pienākumus un tiesības sniegt neizpaužamas ziņas atbilstoši valsts kompetento iestāžu pieprasījumiem tajos norādītajā apjomā, savukārt atbildība par neizpaužamu ziņu izpaušanu, ja šīs ziņas tiks sniegtas neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, noteikta Krimināllikuma 200. pantā.
Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrijas ieskatā, katrs gadījums attiecībā uz neizpaužamu ziņu izpaušanu ir vērtējams individuāli no Krimināllikumā noteiktā aizsargāto interešu apdraudējuma ietvara.
Tādējādi lūdzam minēto normu pirms tās tālākās virzības saskaņot un izdiskutēt ar krimināltiesību ekspertiem Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā.
Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā norādīts: “Ar likumprojektu tiek precizēts kriminālatbildības tvērums kredītiestādes padomes vai valdes loceklim vai darbiniekam, kas sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas pēc tādas valsts institūcijas, valsts amatpersonas vai citas iestādes vai amatpersonas pieprasījuma, kurai saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 62. pantu vai 63. panta pirmo daļu ir tiesības saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas.” Tāpat likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā norādīts, ka nepieciešams dekriminalizēt kredītiestādes rīcībā esošo neizpaužamo ziņu izpaušanu, ja valsts institūcijai, valsts amatpersonai vai citai iestādei un amatpersonai, kurai saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 62. pantu vai 63. panta pirmo daļu ir tiesības saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, tās izpaudis kredītiestādes padomes vai valdes loceklis vai darbinieks, kā arī nepieciešams izslēgt no Kredītiestāžu likuma atsauci uz krimināltiesisko vainas formu.
Vēršama uzmanība, ka jautājumi, kas saistīti ar kriminālatbildības tvērumu, tostarp personu saukšanu pie kriminālatbildības un noziedzīgu nodarījumu dekriminalizāciju ir risināmi krimināltiesiskā regulējuma ietvarā. Kredītiestāžu likums nosaka kredītiestāžu darbiniekiem pienākumus un tiesības sniegt neizpaužamas ziņas atbilstoši valsts kompetento iestāžu pieprasījumiem tajos norādītajā apjomā, savukārt atbildība par neizpaužamu ziņu izpaušanu, ja šīs ziņas tiks sniegtas neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, noteikta Krimināllikuma 200. pantā.
Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrijas ieskatā, katrs gadījums attiecībā uz neizpaužamu ziņu izpaušanu ir vērtējams individuāli no Krimināllikumā noteiktā aizsargāto interešu apdraudējuma ietvara.
Tādējādi lūdzam minēto normu pirms tās tālākās virzības saskaņot un izdiskutēt ar krimināltiesību ekspertiem Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā.
Piedāvātā redakcija
-