Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Iekšlietu ministrijas saskaņošanā nodoto informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanu”” (turpmāk – ziņojums), ID 26-TA-1790 un sniedz sekojošu pozīciju par ziņojumā iekļauto pasākumu plānu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanai sadaļā “Trešo valstu studentu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā” un “Trešo valstu pilsoņu nodarbinātība”.
 
Pasākumu plāna sadaļa “Trešo valstu studentu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā”

            (5.) 2. LTRK atbalsta mērķi nodrošināt uzturēšanās faktu pārbaudāmību, tomēr regulāra klātienes reģistrācija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – PMLP) vai pašvaldībā rada nesamērīgu slogu gadījumos, kad pastāvīga uzturēšanās un aktivitāte Latvijā jau ir objektīvi konstatējama no digitāliem datiem. LTRK aicina paredzēt alternatīvu uzturēšanās apliecinājumu, balstītu uz jau pieejamiem digitālajiem datiem, nevis obligātu klātienes ierašanos visos gadījumos.
            (7.) 1. LTRK atbalsta nepieciešamību pilnveidot Latvijas augstākās izglītības eksporta stratēģiju, nodrošinot līdzsvaru starp nacionālās drošības interesēm un augstākās izglītības internacionalizācijas mērķiem. Vienlaikus jānorāda, ka jebkādām šāda pasākuma iecerēm ir jābūt skaidri definētām, samērīgām un vienoti piemērojamām visām Latvijas augstākās izglītības iestādēm.
Prioritāro studentu izcelsmes valstu noteikšana ir atbalstāma, ja tā ir balstīta uz vienotu un pārdomātu pieeju, kas saskaņota ar Latvijas ārpolitikas, ekonomikas un nacionālās drošības prioritātēm. Vienlaikus ir būtiski izvērtēt, vai Latvija spēj nodrošināt konkurētspējīgus nosacījumus Eiropas Savienības darba tirgū, tostarp atalgojuma līmeni, lai veicinātu ārvalstu absolventu palikšanu un nodarbinātību Latvijā pēc studiju pabeigšanas.
Augstākās izglītības iestādēm ir jāsaglabā iespēja, pamatojoties uz akadēmiskiem, zinātniskiem un institucionāliem apsvērumiem, piesaistīt studējošos arī no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Šāda pieeja nodrošinātu augstākās izglītības internacionalizācijas attīstību, veicinātu zināšanu apmaiņu un stiprinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju starptautiskajā vidē.
LTRK atbalsta vienotu un skaidri definētu kvalificēšanās kritēriju noteikšanu, jo tas veicinātu caurskatāmību, tiesisko noteiktību un mazinātu atšķirīgu normatīvo prasību interpretāciju starp augstākās izglītības iestādēm. Visām Latvijas augstākās izglītības iestādēm būtu jādarbojas pēc vienotiem procesiem un kritērijiem. Vienlaikus jaunajām prasībām jābūt samērīgām un to ieviešana nedrīkst radīt nesamērīgu administratīvo slogu. Tāpat būtiski nodrošināt, ka regulējums nepasliktina Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju starptautiskajā tirgū, īpaši salīdzinājumā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju.
LTRK atbalsta datos balstītas uzraudzības pilnveidošanu, ja tā tiek īstenota centralizēti, izmantojot valsts informācijas sistēmas un nodrošinot efektīvu datu apmaiņu starp atbildīgajām valsts institūcijām. Vienlaikus augstākās izglītības iestādēm nevajadzētu noteikt pienākumus, kurus tās objektīvi nevar izpildīt vai kuru īstenošanai nav pieejami nepieciešamie valsts datu resursi. Tas īpaši attiecināms uz ārvalstu absolventu ilgtermiņa uzraudzību pēc studiju pabeigšanas, jo šādu datu iegūšana un apkopošana primāri ir valsts institūciju kompetencē. Tādēļ uzraudzības sistēmai jābūt balstītai uz centralizētu datu pieejamību un starpinstitucionālu sadarbību, nevis papildu administratīvu slogu augstākās izglītības iestādēm.
            (7.) 3. LTRK norāda, ka normatīvajā regulējumā ir skaidri jānodala apzināta un ļaunprātīga rīcība no administratīvām kļūdām vai godprātīgas normatīvo aktu piemērošanas, kas var rasties atšķirīgas tiesību normu interpretācijas vai objektīvu apstākļu dēļ. Atbildības piemērošanai jābūt samērīgai, balstītai uz skaidri noteiktiem kritērijiem un objektīvu izvērtējumu, lai novērstu neskaidrības tiesību piemērošanā un nepamatotu risku augstākās izglītības iestādēm.
            (7.) 4. LTRK neatbalsta priekšlikumu, kas paredzētu, ka ārvalstu studentiem ir jāapmeklē studijas vismaz 70,0 % apmērā, un no augstskolas ir atskaitāmi studenti, kuri mācību gada laikā bez attaisnojoša iemesla ir kavējuši vairāk nekā trīs dienas. LTRK norāda, ka Augstskolu likuma grozījumu projektā jau ir paredzēts tiesiskais regulējums attiecībā uz studējošo izslēgšanu saistībā ar studiju procesa neapmeklēšanu.
LTRK norāda, ka nav lietderīgi veidot dublējošu vai savstarpēji pretrunīgu regulējumu, kas var radīt neskaidrības normu piemērošanā un atšķirīgu interpretāciju praksē.
Ppaildus nosakot studiju apmeklējuma prasības, nepieciešams ņemt vērā studiju procesa specifiku un daudzveidību. Studiju process augstākajā izglītībā neaprobežojas tikai ar klātienes lekciju apmeklējumu. Augstākajā izglītībā studiju process ietver praktiskās nodarbības, seminārus, laboratorijas darbus, prakses, studiju projektus, ekskursijas/izbraukumus (field trips), patstāvīgo darbu, pētniecības aktivitātes un citas studiju formas, kuru īstenošana dažādās studiju programmās būtiski atšķiras.
Īpaši tas attiecas uz doktorantūras studijām, kur studiju process ir organizēts atšķirīgi no bakalaura un maģistra studijām un galvenokārt balstās uz individuālu zinātniski pētniecisko darbu, regulārām konsultācijām ar promocijas darba vadītāju, dalību pētniecības projektos un zinātniskajos semināros, nevis ikdienas lekciju apmeklējumu. Līdz ar to vienotas prasības noteikšana par obligātu vismaz 70 % studiju apmeklējumu, kā arī automātiska studenta atskaitīšana par vairāk nekā trīs dienu neattaisnotu kavējumu, nav samērīga un neatbilst augstākās izglītības studiju procesa organizācijas daudzveidībai.
(7.) 5. LTRK atbalsta labās prakses principu pārņemšanu normatīvajā regulējumā, ja tajā tiek ietverti skaidri, samērīgi un juridiski noteikti nosacījumi. Šiem nosacījumiem jābūt vienoti piemērojamiem visām Latvijas augstākās izglītības iestādēm, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi, tiesisko noteiktību un konsekventu normu piemērošanu. Normatīvajā regulējumā būtu jāiekļauj tikai tādi labās prakses principi, kuru piemērošana ir objektīvi īstenojama, nepārprotama un nerada nesamērīgu administratīvo slogu augstākās izglītības iestādēm.
            (7.) 6. LTRK norāda, ka priekšlikums ir izvērtējams, tomēr neatbalsta procentuālu ierobežojumu noteikšanu tieši trešo valstu studējošo īpatsvaram. Regulējumam jābalstās uz risku izvērtējumu, nevis iepriekš noteiktām kvotām. Latvija ir salīdzinoši neliela valsts ar ierobežotu vietējo studējošo skaitu, un tās augstākās izglītības sistēma konkurē starptautiskajā vidē par studentu piesaisti.
Vienlaikus būtisks ir jautājums par to, kādēļ daļa Latvijas jauniešu izvēlas studijas ārvalstīs, nevis Latvijas augstākās izglītības iestādēs. Šie faktori ir jāņem vērā, veidojot valsts politiku augstākās izglītības internacionalizācijas jomā. Pirms tiek apsvērta kvotu noteikšana, būtu nepieciešams izvērtēt objektīvus datus par trešo valstu studējošo īpatsvaru un to ietekmi. Piemēram, būtu lietderīgi analizēt, kādu daļu no visām izsniegtajām uzturēšanās atļaujām veido uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas trešo valstu studējošajiem saistībā ar studijām, un vai šie dati pamato nepieciešamību ieviest procentuālus ierobežojumus.
            Efektīvāka par kvotu sistēmu būtu riskos balstīta pieeja, izvērtējot studējošo izcelsmes valsti, iespējamos drošības riskus, uzņemšanas prasību izpildi un citus objektīvus kritērijus. Šāda pieeja ļautu sasniegt nacionālās drošības mērķus, vienlaikus saglabājot Latvijas augstākās izglītības sistēmas konkurētspēju un internacionalizācijas iespējas.
            Jānorāda, ka priekšlikums rada tiešu risku pārkāpt Eiropas Savienības tiesību normas par nediskrimināciju. Tas nesamērīgi ierobežo Augstskolu likumā nostiprināto augstskolu autonomiju un mazina nozares eksportspēju, kā arī neatbilst samērīguma principam, jo valsts drošības un izglītības kvalitātes riskus ir iespējams efektīvāk novērst ar mērķtiecīgiem imigrācijas kontroles mehānismiem, nevis vispārējiem saimniecisko darbību ierobežojošiem aizliegumiem.
            (7.) 7. LTRK neatbalsta priekšlikumu noteikt vienotas minimālās atzīmes trešo valstu studējošajiem visos mācību priekšmetos kā obligātu uzņemšanas nosacījumu Latvijas augstākās izglītības iestādēs. Šāds priekšlikums nav pietiekami skaidrs un praktiski īstenojams, jo dažādās valstīs tiek piemērotas atšķirīgas izglītības un vērtēšanas sistēmas. Līdz ar to vienotas minimālās atzīmes noteikšana nav objektīvi un vienveidīgi piemērojama visiem ārvalstu reflektantiem.
Uzņemšanas prasībām jābalstās uz ārvalstīs iegūtās izglītības atbilstības izvērtējumu, studiju programmas specifiku un augstākās izglītības iestādes noteiktajiem uzņemšanas kritērijiem, nodrošinot akadēmiski pamatotu un individuālu reflektantu izvērtēšanu. Vienlaikus jānorāda, ka priekšlikums paredz atšķirīgu attieksmi tieši pret trešo valstu studējošajiem. Tādēļ šādas atšķirīgas pieejas nepieciešamība, samērīgums un atbilstība vienlīdzīgas attieksmes principam būtu skaidri jāpamato, tostarp izvērtējot, vai izvirzītais regulējums ir objektīvi nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai un vai nepastāv citi, mazāk ierobežojoši risinājumi.
Papildus LTRK norāda, ka priekšlikums neatbilst arī starptautiskajai kvalifikāciju atzīšanas praksei (Lisabonas konvencijai), jo dažādu valstu vērtēšanas sistēmu dēļ atzīmes nav pielīdzināmas. Šāds nesamērīgs slieksnis nepamatoti izslēgtu spējīgus reflektantus un mazinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju. Studiju kvalitāte un drošība nodrošināma ar profilējošajiem iestājpārbaudījumiem, nevis administratīviem ierobežojumiem. Turklāt Konvencija paredz vērtēt personas izglītību kopumā, nevis liegt uzņemšanu konkrētā studiju programmā atsevišķa, programmai nebūtiska priekšmeta vērtējuma dēļ (piemēram, biznesa studijās – atzīme 7 mūzikā).
            (7.) 10. LTRK neatbalsta akreditācijas anulēšanu kā vispārēju sankciju. Atbildībai jābūt samērīgai ar pārkāpuma raksturu, paredzot pakāpenisku sankciju sistēmu, savukārt akreditācijas anulēšanu piemērojot tikai izņēmuma gadījumos par īpaši smagiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem.
            (7.) 11. LTRK uzskata, ka priekšlikums būtu rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi uz Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju. Pilnīgs nodarbinātības aizliegums pirmajā studiju gadā var mazināt Latvijas pievilcību ārvalstu studējošajiem. Priekšroka būtu dodama risinājumiem, kas nodrošina studiju prioritāti, vienlaikus saglabājot samērīgas iespējas studējošajiem strādāt studiju laikā.
            (7.) 12. LTRK atbalsta priekšlikumu, ja tas paredz visaptverošu augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģijas izvērtējumu, kas balstīts datos un pierādījumos. Izvērtējumam būtu jāaptver ne tikai studiju kvalitāte, bet arī internacionalizācijas ietekme uz augstākās izglītības konkurētspēju, zinātni, tautsaimniecību un demogrāfiskajiem izaicinājumiem.
            (7.) 13. LTRK atbalsta priekšlikumu ieviest mākslīgā intelekta risinājumus kontrolējošo iestāžu darbā. Vienlaikus jāuzsver, ka izmantotajai sistēmai jānodrošina augsta tulkošanas un informācijas interpretācijas precizitāte, lai nepieļautu pārpratumus, atšķirīgu normu interpretāciju vai kļūdainu lēmumu pieņemšanu.
            (7.) 14. LTRK atbalsta iniciatīvas, kas veicina diasporas jauniešu piesaisti Latvijas augstākajai izglītībai, tomēr jānorāda, ka šajā jomā būtisks progress līdz šim nav panākts. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt iemeslus, kādēļ daļa Latvijas jauniešu studijām izvēlas ārvalstis, jo šo pašu faktoru dēļ var būt apgrūtināta arī diasporas jauniešu piesaiste studijām Latvijā.
            (7.) 15. LTRK neatbalsta priekšlikumu noteikt vispārēju aizliegumu slēgt līgumus ar studentu rekrutēšanas aģentūrām, kuros paredzēta atlīdzība par piesaistīto studējošo. Šāda atlīdzības forma ir starptautiski izplatīta prakse un pati par sevi neliecina par negodprātīgu rīcību. Praksē atlīdzību aģentam izmaksā tikai pēc tam, kad studējošais ir uzsācis studijas, nevis par potenciāli piesaistītiem studējošajiem. LTRK aicina stiprināt prasības studentu rekrutēšanas aģentūru darbībai, nosakot skaidrus sadarbības kvalitātes, caurskatāmības un atbildības kritērijus, nevis ieviest vispārēju aizliegumu. Vienlaikus nepieciešams  precizēt, vai šis priekšlikums attiecas uz visām studentu rekrutēšanas aģentūrām vai tikai uz sadarbību ar aģentūrām, kas darbojas trešajās valstīs ārpus NATO un Eiropas Ekonomikas zonas.
Papildus LTRK norāda, ka studiju kvalitāte un drošība ir jānodrošina ar pašas augstskolas un valsts iestāžu veiktu reflektantu stingru atlasi un pārbaudi, nevis aizliedzot mārketinga un konsultāciju pakalpojumu sadarbojoties ar ārējiem partneriem. Ierosinātais aizliegums kļūdaini piesaista imigrācijas un kvalitātes riskus mārketinga aģentūrām, ignorējot faktu, ka gala lēmumu par reflektanta atbilstību un uzņemšanu pieņem tikai pati augstskola, tādējādi starpnieku pakalpojumu samaksas aizliegums risina neesošu cēloņsakarību, savukārt studiju kvalitāte un drošība ir nodrošināma ar paša uzņemšanas procesa un augstskolas lēmumu stingru kontroli, nevis mārketinga pakalpojumu ierobežošanu. Turklāt, šāds aizliegums neizslēgs šādu pakalpojumu esamību, tikai tie kļūs necaurskatāmi un nebūs iespējams tos kontrolēt no augstskolu puses.
            (7.) 16. LTRK neatbalsta priekšlikumu noteikt vispārēju aizliegumu valsts augstākās izglītības iestādēm izmantot valsts budžeta līdzekļus reklāmas un mārketinga pasākumiem trešajās valstīs ārpus NATO un Eiropas Ekonomikas zonas. Šāds ierobežojums var būtiski mazināt Latvijas augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju un iespējas piesaistīt ārvalstu studējošos. Nepieciešams noteikt skaidrus valsts budžeta līdzekļu izmantošanas principus un prioritārās mērķa valstis, balstoties uz Latvijas ārpolitikas, nacionālās drošības un augstākās izglītības attīstības prioritātēm, nevis ieviest vispārēju aizliegumu.
            (7.) 17. LTRK konceptuāli atbalsta uzticamu angļu valodas zināšanu pārbaudes mehānismu pilnveidošanu, tomēr uzskata, ka ir nepieciešams izvērtēt efektīvāko institucionālo risinājumu un izvairīties no esošo pārbaudes mehānismu dublēšanas. Pašlaik Latvijas augstākās izglītības iestādes jau pieņem starptautiski atzītus angļu valodas sertifikātus (piemēram, IELTS, TOEFL, Cambridge u.c.).
Vienlaikus nepieciešams precizēt, vai šī priekšlikuma īstenošanas gadījumā angļu valodas zināšanu apliecināšanu pilnībā pārņemtu Izglītības kvalitātes valsts dienests, izsniedzot apliecinājumu par vismaz B2 līmeņa valodas prasmi, un augstākās izglītības iestādēm vairs nebūtu jāpieprasa starptautiski atzīti angļu valodas sertifikāti.

Pasākumu plāna sadaļa “Trešo valstu pilsoņu nodarbinātība”

            (8.) 2. LTRK aicina dzēst šo priekšlikumu Pasākumu plāna projektā.  Šāds priekšlikums ir nesamērīgs un diskriminējošs. Tas ierobežo tiesības brīvi izvēlēties profesiju un darba vietu, kā arī samazina darba tirgus kopējo elastīgumu. Aizliegums ārzemniekiem veikt saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajiem radītu šķēršļus šo grupu ekonomiskajai un sociālajai integrācijai Latvijā. Būtiski akcentēt, ka šāds lēmums var veicināt ēnu ekonomiku, jo ārzemnieki (īpaši ārzemju studenti) bieži veic īstermiņa vai neliela apjoma darbu, kurā darba tiesisko attiecību piemērošana var būt ievērojami apgrūtinoša.
Šāda lēmuma pieņemšana arī samazinātu Latvijas ekonomisko pievilcību dažādu nozaru ekspertiem, kuri izvēlas elastīgu darba un pakalpojumu sniegšanas modeli (neatkarīgie speciālisti, piemēram, IT nozarē) un izvēlas nestrādāt savā dzīvesvietas valstī, kā arī lēmums var mazināt Latvijas konkurētspēju Eiropas Savienībā.
Jāatzīmē, ka gandrīz identisks priekšlikums jau tika noraidīts Saeimā 2026. gada sākumā, apspriežot Imigrācijas likumu (pieņemts 11. jūnijā). Gandrīz identiska priekšlikuma noraidīšana no valsts likumdevēja puses notika pēc rūpīgas jautājuma izskatīšanas un tā ietekmes uz ekonomiku, drošību un imigrāciju, kā arī tās atbilstības Latvijas nodokļu un ES tiesiskajam regulējumam izvērtēšanas. Tā paša priekšlikuma izvirzīšana pēc tik īsa laika posma ir neproduktīva un neatbilst labas politikas veidošanas principiem.
            (8.) 3. LTRK principā neiebilst pret priekšlikuma mērķi, taču jānorāda, ka tā ieviešana varētu prasīt tehnoloģiskus pielāgojumus no tirgus dalībnieku puses un radīt administratīvo slogu, kā arī papildu atbilstības izmaksas. Tādēļ jāprecizē pasākuma formulējumu, paredzot sadarbībā ar tirgus dalībniekiem izvērtēt iespēju izstrādāt sistēmu trešo valstu pilsoņu darba laika reģistrēšanai, lai novērtētu risinājuma praktisko īstenojamību, izmaksas un ieviešanas termiņus. Vienlaikus nepieciešams precizēt, vai regulējums attiektos tikai uz trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu vai arī uz pašnodarbinātību kopumā, ņemot vērā, ka pašlaik nav pienākuma sistemātiski uzraudzīt un ziņot par pašnodarbināto darba laiku. Vienlaikus nav skaidrs, kā sistēma būtu piemērojama pašnodarbinātības un platformu darba gadījumā, kad persona pati nosaka savu darba laiku. Tādēļ pirms šāda risinājuma ieviešanas nepieciešams izvērtēt tā praktisko īstenojamību un samērīgumu.
            (8.) 12., 14. LTRK atbalsta mērķi nodrošināt, ka transportlīdzekļu vadītājiem ir drošai dalībai ceļu satiksmē nepieciešamās prasmes, tomēr šāds regulējums radītu būtiskas izmaksas un aizkavētu darbinieku piekļuvi darba tirgum. Drošības risku novēršanai būtu lietderīgāk ieviest mērķētu un riskos balstītu prasmju pārbaudi gadījumos, kad pastāv pamatotas šaubas par personas braukšanas kompetenci.
            (9.) 2. LTRK aicina ņemt vērā, ka digitālajām platformām jau ir ieviestas un tiek pielietotas visaptverošas un efektīvas sistēmas krāpšanas, nelikumīgas kontu koplietošanas un nelegālas nodarbinātības risku mazināšanai, tostarp izmantojot mūsdienīgus autentifikācijas risinājumus.
Vienlaikus nozare ir gatava iesaistīties dialogā un izvērtēt iespējas turpmāk uzlabot riska pārvaldības mehānismus. Tādēļ LTRK aicina pasākuma formulējumu precizēt, paredzot sadarbībā ar platformu darba uzņēmumiem izvērtēt tehnisko iespējamību un praktisko nepieciešamību ieviest papildu identitātes pārbaudes risinājumus, tostarp biometrisko autentifikāciju, lai vēl efektīvāk novērstu krāpšanas un nelikumīgas nodarbinātības riskus.
            (9.) 5. LTRK norāda, ka regulējuma un/vai politikas priekšlikumi nedrīkst balstīties uz viena vai divu uzņēmējdarbības modeļu analīzi, kā arī nedrīkst būt pielāgoti konkrētiem uzņēmumiem, kas darbojas Latvijas tirgū. Divu konkrētu uzņēmumu izcelšana Pasākumu plāna projektā neatbilst labas politikas veidošanas principiem. Jāuzsver, ka digitālo platformu nozare Latvijā strauji attīstās, tajā darbojas daudzi dažādi uzņēmumi dažādās nozarēs, un pastāvīgi tiek ieviesti jauni uzņēmējdarbības modeļi. Minētie divi uzņēmumi nav vienīgie tirgus dalībnieki, un to uzņēmējdarbības modeļi nekādā ziņā nav vairāk pakļauti nelegālā darba riskiem. Vienlaikus nepieciešams precīzi definēt, kas platformu darba gadījumā uzskatāms par faktisko nodarbinātības laiku, īpaši attiecībā uz pašnodarbinātām personām, kuras pašas nosaka darba laiku un vienlaikus var izmantot vairākas platformas.
Turklāt jānorāda, ka šāda pieeja var radīt priekšstatu par diskriminējošu politikas veidošanu attiecībā uz diviem konkrētiem tirgus dalībniekiem, tādējādi potenciāli radot tiem nelabvēlīgus konkurences apstākļus. LTRK aicina no dokumenta izņemt atsauces uz „Bolt Services Latvia” un „Wolt Latvija”.
Turklāt, ņemot vērā, ka Platformu darba direktīva ir jāiekļauj valstu tiesību aktos līdz 2026. gada 2. decembrim, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai uzņēmumiem netiktu noteikti pārklājoši vai pretrunīgi ziņošanas pienākumi. Jebkurām jaunām regulatīvajām un ziņošanas prasībām jābūt skaidrām un vienkāršotām, izvairoties no pārmērīga administratīvā sloga radīšanas.
            (9.) 8. LTRK aicina ņemt vērā, ka digitālās platformas darbojas saskaņā ar elastīgu uzņēmējdarbības modeli, kas balstās uz sadarbību ar pašnodarbinātām personām un, kas pilnībā atbilst spēkā esošajam Latvijas tiesiskajam regulējumam. Vienlaikus digitālās platformas jau ievēro visas piemērojamās normatīvās prasības, tostarp attiecībā uz personu identitātes pārbaudi, reģistrāciju un informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. Tādēļ LTRK aicina svītrot ierosināto pasākumu, bet, ja tas tiek saglabāts, precizēt tā formulējumu, skaidri nosakot, uz kādām juridiskajām prasībām tas attiecas un kā tas saskan ar spēkā esošo tiesisko regulējum, kas reglamentē civiltiesiskās attiecības ar pašnodarbinātajiem un/vai attiecības, kādas pašnodarbinātajiem ir ar uzņēmumiem.
            Papildus LTRK norāda, ka pašnodarbinātās personas darbojas patstāvīgi un pašas ir atbildīgas par savas saimnieciskās darbības un normatīvo prasību ievērošanu, savukārt platforma nodrošina tehnoloģisku starpniecības pakalpojumu un pilda tai normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Platformas atbildība būtu pieļaujama tikai par tās pašas rīcību vai bezdarbību, nevis automātiski attiecināma uz katra neatkarīga pakalpojuma sniedzēja pārkāpumiem.
            (9.) 10. LTRK atbalsta augstākās izglītības iestāžu pienākumu nodrošināt studiju procesa uzraudzību un savlaicīgi informēt atbildīgās institūcijas par gadījumiem, kad trešo valstu studējošais faktiski nepiedalās studijās. Vienlaikus LTRK neatbalsta administratīvās vai krimināltiesiskās atbildības paplašināšanu augstākās izglītības iestādēm par trešo valstu pilsoņu rīcību ārpus augstskolas kontroles. Juridiska persona (augstskola) nevar nest administratīvo vai kriminālo atbildību par pieauguša studenta patstāvīgi izdarītiem pārkāpumiem. Turklāt Imigrācijas likums jau nodrošina pietiekamus instrumentus atbildības saukšanai par pārkāpumiem.
            (4.) 4., (11.) 8. Mehānisku skaitlisko griestu ieviešana pārkāptu ES tiesību normas par ieceļošanas nosacījumiem un mazinātu valsts konkurētspēju, kamēr reālos drošības un imigrācijas riskus jau šobrīd atbilstoši likumam efektīvi novērš kompetentās iestādes, veicot katra pieteikuma individualizētu un padziļinātu pārbaudi. Ieviešot nacionālās kvotas studentiem un pētniekiem, Latvija pārkāptu Direktīvu 2016/801 un LESD 79. pantu, jo ES tiesību akti atļauj skaitliskus ierobežojumus attiecināt tikai uz ekonomiskās migrācijas (darba spēka) plūsmām, bet studentu gadījumā nosaka pienākumu izsniegt atļauju ikvienam, kurš izpilda saskaņotos drošības un akadēmiskos kritērijus.
 

-