Atzinums

Pašvaldības norāda, ka Likumprojektā piedāvātais risinājums veido būtisku administratīvo un birokrātisko slogu, vienlaikus papildus sasniedzot mazāk kā 1 % iedzīvotāju.
Pašvaldības aicina atbalsta plānošanai un nodrošināšanai izvērtēt iespēju izmantot Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmu (EIKIS), kas izveidota atbalsta administrēšanai energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, tai skaitā ne tikai situācijās, kad kad energoresursu cenas ir ārkārtēji augstas, bet, kā iepriekš norādījis BVKB, sistēma ir veidota tā, ka pieejamos datus varēs izmantot arī citu atbalstu piešķiršanai. BVKB izstrādātā sistēma EIKIS bez cilvēka iesaistes var  izanalizēt datus un noteikt mājsaimniecības vidējos ienākumus, ņemot vērā personas deklarēto, reģistrēto vai norādīto dzīvesvietu un ienākumus, kā rezultātā atbalsta saņēmējam nav jāpiesakās atbalstam un nav jāiesniedz papildu dokumenti (atskaitot atsevišķus izņēmuma gadījumus).Tādējādi atbalsts būs mērķēts, sasniegs plašāku iedzīvotāju loku, vienlaikus neradot birokrātisko slogu.

-

Nepieciešams vārdu “piešķirts” aizstāt ar vārdu “aprēķināts”, jo pārrēķins ir jāveic arī tad, ja mājokļa pabalsta aprēķina rezultātā bijis piešķirts 0 EUR.

-

Pašvaldību budžetā nav plānoti šādi izdevumi. Tāpēc ierosinām valsts budžeta dotāciju piemaksām noteikt 100 % apmērā.
Jau no šī gada februāra sākuma ir vērojams mājokļa pabalsta pieprasītāju skaita pieaugums un darbinieku darba intensitātes palielināšanās, tāpēc regulējums par piemaksu par darba intensitāti būtu piemērojams jau no 1. februāra.


 

Ja laikposmā no 2026. gada 1. februāra līdz 2026. gada 30. jūnijam pašvaldības sociālā dienesta darbinieks, kurš ir iesaistīts mājokļa pabalsta nodrošināšanā mājsaimniecībām, ir veicis papildu darbu, pašvaldība drīkst noteikt šādam darbiniekam papildus normatīvajos aktos par piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram – piemaksu par darba intensitāti līdz 30 procentiem no mēnešalgas. Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus, valsts nodrošina mērķdotāciju 100 procentu apmērā kompensējot izdevumus, kas saistīti ar minētajām piemaksām pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem.

Pašvaldības norāda, ka sakarā ar plānotajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā secināms, ka, lai gan minētais papildu finansējums daļēji kompensē izdevumu pieaugumu, pašvaldībai saglabājas būtisks finanšu slogs, jo atlikušie izdevumi jāsedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Ņemot vērā, ka 2026. gada budžets jau ir apstiprināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tajā nav paredzēts finansējums šādu papildu izdevumu segšanai, to nodrošināšana radīs papildus fiskālo ietekmi uz pašvaldības budžetu. Līdz ar to aicina 100% apmērā kompensēt pašvaldību atbilstoši šā punkta 1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem izmaksāto mājokļa pabalsta izdevumu daļu.

a) 70 procentu apmērā par pašvaldību atbilstoši šā punkta 1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem izmaksāto mājokļa pabalsta izdevumu daļu, kas laikposmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. aprīlim pārsniedz 2025. gada attiecīgajā periodā mājsaimniecībām izmaksātā mājokļa pabalsta apmēru. Šo mērķdotāciju valsts izmaksā papildus šā likuma 13. panta astotajā daļā noteiktajam;    
 

Anotācijas pielikumā (5.piemērs) teikts, ka valsts mērķdotācijas apmērs atbilstoši pārejas noteikumu 74. punktam tiek izmaksāts atbilstoši pārskata perioda janvāris - aprīlis izdevumu kopapjomam, salīdzinot šo pašu periodu ar 2025. gada izdevumiem.
Pašvaldības norāda, ka aktuāls ir jautājums, cik ilgā laikā valsts spēs atmaksāt pašvaldībai izmaksāto naudas līdzekļu apmēru, lai neradītu papildu slogu uz šī gada budžetu. 
 

Priekšlikums paredzēt, ka valsts šajā periodā izmaksā pašvaldībām dotāciju mājokļa pabalsta izmaksām 30% apmērā no iepriekšējā mēneša faktiskajiem izdevumiem.
Tehnisks precizējums - pārejas noteikumu 71.punkts.

Pamatojumu skatīt pie  Likumprojekta 3.punkta.

b) 100 procentu apmērā kompensējot izdevumus, kas saistīti ar šā punkta 3. apakšpunktā minētajām piemaksām pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem;
 

Pašvaldības norāda uz šādām neskaidrībām:
1) Vai ir nepieciešami lēmumu grozījumi par veiktajiem mājokļa pabalsta pārrēķina apmēriem, ja tie tiek veikti bez klienta iesnieguma?
2) Kā rīkoties, ja  individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī ir piešķirts pabalsts pēc iesniegtiem attaisnojošiem dokumentiem?
Individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī pabalstu varētu piešķirt uz iesnieguma pamata, ja nav uzrādīti attaisnojošie dokumenti par cietā kurināmā iegādi lielākā apjomā.
3) Vai klientam būtu jāuzrāda dokumenti, kas apliecina pabalsta izlietojumu tam paredzētajam mērķim? Vai jāslēdz vienošanās ar klientu? Ja jā, tad tas prasīs papildus noslodzi gan darbiniekam, gan klientiem.
4) Vai jaunajiem klientiem, kuri vēršas Sociālajā dienestā un izvērtē savus ienākumus un materiālo situāciju, pabalsts (ja sanāk) tiks piešķirts ar lēmuma pieņemšanas mēnesi?
Koeficientu palielināšana paredzēta, lai personām, kurām mājokļa pabalsts jau tiek piešķirts esošā regulējuma ietvaros, attiecīgajos mēnešos tiktu nodrošināts lielāks pabalsta apmērs, kā arī lai paplašinātu mājokļa pabalsta saņēmēju loku, dodot iespēju atbalstu saņemt arī tām mājsaimniecībām, kuras līdz šim pie esošajiem koeficientiem pabalstam nekvalificējās.
Kādā veidā tiks palielināts pabalsta saņēmēju loks par janvāra un februāra mēnesi?
 

-

Ņemot vērā ka persona aprēķinam iesniedz attaisnojuma dokumentus par tekošo vai iepriekšējo mēnesi, tad sanāk, ka, ja persona vēlas saņemt pabalstu pa janvāri, tad februārī ir jābūt iesniegumam. Ņemot vērā, ka februāris ir īsais mēnesis, pēdējā darba diena ir 27.februāris, pēc likuma grozījumu pieņemšanas personai  būs mazāk par 7 darba dienām dokumentu iesniegšanai, kas ir nesamērīgi. Iespējams pārejas noteikumos vai kādā apakšpunktā ir jānosaka adekvāts termiņš mājokļa pabalsta piešķiršanai par 2026.gada februāra mēnesi.
Tas pats attiecas uz beigu termiņu. Ar ko pamatots pieņēmums, ka sadārdzinājums būs marta mēnesī? Jā iespējams tiem kuriem ir cietais kurināmais, viņu krājumi pateicoties janvārim un februārim būs izsīkuši un vajadzēs pirkt, lai varētu kurināt martā, aprīlī. Protams ir jauns gads, viņi var pretendēt uz 1x pabalstu cietajam kurināmajam, bet ja tās to saņēmušas pagājušā gada aprīlī, maijā un vēlāk, tad viņu krājumi ir beigušies, ņemot vērā, ka pagājušajā gadā vajadzēja kurināt arī maija mēnesī, līdz ar to mājsaimniecībām, kurām ir cietais kurināmais, nav nekāda atbalsta, bet krīze jau ir visiem, arī šīm mājsaimniecībām Līdz ar to piedāvātie risinājumi neaptver visas mājsaimniecības, kuras materiālo situāciju ietekmē zemā gaisa temperatūra.
 

-

Ministru kabineta noteikumi Nr. 809 Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu 2.6.punkts nosaka, ka dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina šo noteikumu 3. pielikumā noteiktos izdevumus, par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus, ja minēto dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;

Pašvaldība norāda, 98% gadījumu mājokļa pabalsta aprēķinā iekļauj izdevumus par iepriekšējo mēnesi. Līdz ar to janvāra aprēķins būs par decembra mēneša izdevumiem. Decembra  mēnesī sadārdzinājuma nav bijis, tas arī nav anotācijas aprakstā minēts. Grozījuma redakcija pieļauj, ka personas, kurām jau piešķirts mājokļa pabalsts, varēs lūgt pārskatīt pabalstu par janvāri, kurš veidojies par decembra mēnesi, piemērojot 71.pantā noteiktos koeficientus, kas atstās iespaidu uz pašvaldības budžetu.Aicina precizēt.
 

-

Nav īsti skaidrs, kā to praktiski plānots darīt. Pašvaldības norāda, ka nereti jau šobrīd veikts mājokļa pabalsta pārrēķins un klientiem visus izdevumi atmaksāti. Rosina jaunu pārvērtēšanu veikt tikai tajos gadījumos, ja klients nav saņēmis 100% mājokļa izdevumu atmaksu. Ar likumu jāparedz izņēmumi, lai dubultā neveiktu mājokļa pabalsta pārrēķinu.

-