Projekta ID
22-TA-155Atzinuma sniedzējs
AS "Latvenergo"
Atzinums iesniegts
21.06.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
1.
Priekšlikums
No valsts kapitālsabiedrību (turpmāk – VKS) vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem izriet apjomīgas valsts gaidas VKS darbības jomā. Vienlaicīgi tiek sagaidīts, ka VKS sasniegs uzstādītos finanšu mērķus un izmaksās būtiskas dividendes valstij, nekonkurējot ar citiem uzņēmumiem (konkurences neitralitāte), neuzsākot jaunus biznesus Latvijā un uzņemoties riskus situācijās, kad privātas kapitālsabiedrības tos neuzņemtos (tirgus nepilnība). Šeit manāma pretruna starp to, kas tiek no VKS sagaidīts un kāda darbības vide VKS tiek nodrošināta, lai šīs gaidas apmierinātu.
Valsts regulējumu VKS darbības videi jāskata kompleksi. Tas nav vien Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk - VPIL) 88.pants, bet arī ar to saistīts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (turpmāk – Pārvaldības likums) un Konkurences likuma konkurences neitralitātes regulējums u.c. Tomēr tirgus nepilnības klauzula un konkurences neitralitātes plašais tvērums ir tas, kas primāri liedz izmantot valsts kapitāla potenciālu.
Mazās ekonomikās (piem., Ziemeļvalstīs, arī Lietuvā un Igaunijā) VKS tiek uzskatītas par nozīmīgu IKP veidotāju un tām cita starpā tiek definēts leģitīms mērķis – pelnīt un audzēt valsts kapitāla vērtību. Piemēram, Norvēģijā no VKS tiek prasīts, ka "Ilgtspējīgs uzņēmums sabalansē finanšu, sociālos un vides faktorus tā, lai veicinātu ilgtermiņa vērtības radīšanu, vienlaikus nodrošinot, ka šodienas vajadzības tiek apmierinātas, neierobežojot iespējas nākamajām paaudzēm.[..] Uzņēmumiem, kas galvenokārt darbojas konkurējot ar citiem, valsts kā īpašnieka mērķis ir pēc iespējas lielāka peļņa laika gaitā" (Meld. St. 8 (2019–2020) Report to the Storting (white paper) (regjeringen.no)). Latvijā pretēji minētajam galvenā paradigma ir – VKS kā t.s. tirgus nepilnības novērsējas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 88.pantam. Tas ir rezultējies valsts kapitāla stigmatizācijā, t.i., VKS faktiski nedrīkst atrasties konkurences apstākļos. Izveidotais tiesiskais regulējums diskriminē VKS konkurējošos tirgos, tas rada faktiski atšķirīgus konkurences apstākļus privātām kapitālsabiedrībām un VKS. Turklāt, ņemot vērā, ka atsevišķās jomās kā privāti komersanti Latvijā darbojas ārvalstu valsts kapitāla uzņēmumu meitas sabiedrības bez VKS regulējuma ierobežojumiem, faktiski Latvijas VKS konkurē nevis ar vietējiem spēlētājiem, bet gan ar kaimiņvalstu VKS, uz kurām netiek attiecinātas tādas pašas prasības, kā uz Latvijas VKS. Ir pašsaprotami, ka šo uzņēmumu pamatmērķis ir maksimālas peļņas gūšana un pārnese no Latvijas, un ieguvēji ir Lietuvas un Igaunijas VKS un šo valstu sabiedrība, nevis Latvijas.
Šobrīd piedāvātie grozījumi atver 88.pantu pārskatīšanai (skar procesuālo līdzdalības iegūšanas gaitu, skata tikai trešo un ceturto daļu), tomēr neizskata panta formulējumu kā vienotu sistēmu, t.i., skata atrauti no pirmās un otrās panta daļas. Šāda pieeja nav tālredzīga un attālina reāli nepieciešamo grozījumu veikšanu šī panta pirmajā un otrajā daļā. Daži trūkumi un riski, ko saredzam šī brīža regulējumā:
-Tirgus nepilnības ierobežojuma dēļ likums neļauj Latvijas VKS attīstīties Latvijā, tādēļ pakāpeniski VKS kļūst arvien marginālākas, līdz kļūs nekonkurētspējīgas. Tad radīsies loģisks jautājums – kādēļ valstij tās ir vajadzīgas, labāk privatizēt, kamēr ir vismaz kaut kāda vērtība. Tātad de facto – VPIL regulējums virza VKS uz privatizāciju.
- AS "Latvenergo" pieredze liecina, ka zemāka riska apetīte, kas noteikta VKS, baidoties no tirgus nepilnības klauzulas neizpildes, rezultējas ģenerācijas jaudu audzēšanā ārpus Latvijas, nevis ieguldījumos nacionālos aktīvos.
- No normatīvā regulējuma un valsts iestāžu pārstāvju polemikas noprotams, ka valsts neuzticas VKS pārvaldības profesionalitātei.
- No regulējuma noprotams, ka VKS joprojām tiek uztverti kā monopoli, kas tie sen vairs nav.
- VKS stigmatizācija drīzāk ir sekmējusi Latvijas importa/eksporta bilances pasliktināšanos, jo veicinājusi ārvalstu kapitāla, turklāt daudzos gadījumos faktiski ārvalstu VKS meitassabiedrību, dominanci virknē nozaru.
- Pastāvot šādam tiesiskajam regulējumam, kas krasi ierobežo VKS spēju efektīvi darboties, VKS ir apgrūtināta tām uzticētā valsts kapitāla vērtības pienācīga saglabāšana, jo aizliegumi attīstībai un izaugsmei mūsdienu dinamiskajā pasaulē faktiski nozīmē vērtības sarukumu un atpalicību.
- Šādos apstākļos nav pamata sagaidīt no VKS izaugsmi, ieguldījumus inovācijās un eksportspējīgos produktos, stabilus un augošus dividenžu maksājumus, vai investoru adekvātu interesi, ja tiktu izlemts kādu daļu VKS kapitāldaļu kotēt.
Ierosinājumi:
1. Jāmaina valsts līdzdalības paradigma – VKS jābūt iespējai leģitīmi darboties arī ārpus t.s. tirgus nepilnību jomas un jānosaka, ka valsts iesaistes komercdarbībā leģitīms mērķis ir arī – valsts kapitāla vērtības saglabāšana un vērtības pieaugums ilgtermiņā, investējot eksportā, inovācijās, citos uzņēmumos.
2. Jāpārskata pamatojumi visām VKS darbību un pārvaldību apgrūtinošajām normām, salīdzinot ar privātiem komersantiem piemērojamajām (Konkurences likums, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, Publisko iepirkumu likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums u.c.). Ja nav skaidri identificējams pamatojums atšķirībām regulējumā, tad no tā jāatsakās.
3. Normatīvajos aktos (VPIL, Pārvaldības likumā) skaidri nodefinēt jēgu Konceptuālajā ziņojumā nodefinētajam VKS iedalījumam 3 grupās. Jānodefinē, ka I grupas komerciālo VKS regulējums ir būtiski atšķirīgs no II un III grupas VKS regulējuma un tādēļ tas maksimāli jāpietuvina privāto kapitālsabiedrību regulējumam atbilstoši Komerclikuma normām.
4. Pārskatīt Konkurences likuma konkurences neitralitātes regulējumu, atsakoties no plaši interpretējamiem punktiem (piemēram, 14.prim panta pirmās daļas 3.punktā noteiktā, ka jāatsakās no darbības, kuras dēļ ir apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka darbība tirgū. Šis formulējums atbilst jebkurai darbībai konkurējošā tirgū).
Valsts regulējumu VKS darbības videi jāskata kompleksi. Tas nav vien Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk - VPIL) 88.pants, bet arī ar to saistīts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (turpmāk – Pārvaldības likums) un Konkurences likuma konkurences neitralitātes regulējums u.c. Tomēr tirgus nepilnības klauzula un konkurences neitralitātes plašais tvērums ir tas, kas primāri liedz izmantot valsts kapitāla potenciālu.
Mazās ekonomikās (piem., Ziemeļvalstīs, arī Lietuvā un Igaunijā) VKS tiek uzskatītas par nozīmīgu IKP veidotāju un tām cita starpā tiek definēts leģitīms mērķis – pelnīt un audzēt valsts kapitāla vērtību. Piemēram, Norvēģijā no VKS tiek prasīts, ka "Ilgtspējīgs uzņēmums sabalansē finanšu, sociālos un vides faktorus tā, lai veicinātu ilgtermiņa vērtības radīšanu, vienlaikus nodrošinot, ka šodienas vajadzības tiek apmierinātas, neierobežojot iespējas nākamajām paaudzēm.[..] Uzņēmumiem, kas galvenokārt darbojas konkurējot ar citiem, valsts kā īpašnieka mērķis ir pēc iespējas lielāka peļņa laika gaitā" (Meld. St. 8 (2019–2020) Report to the Storting (white paper) (regjeringen.no)). Latvijā pretēji minētajam galvenā paradigma ir – VKS kā t.s. tirgus nepilnības novērsējas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 88.pantam. Tas ir rezultējies valsts kapitāla stigmatizācijā, t.i., VKS faktiski nedrīkst atrasties konkurences apstākļos. Izveidotais tiesiskais regulējums diskriminē VKS konkurējošos tirgos, tas rada faktiski atšķirīgus konkurences apstākļus privātām kapitālsabiedrībām un VKS. Turklāt, ņemot vērā, ka atsevišķās jomās kā privāti komersanti Latvijā darbojas ārvalstu valsts kapitāla uzņēmumu meitas sabiedrības bez VKS regulējuma ierobežojumiem, faktiski Latvijas VKS konkurē nevis ar vietējiem spēlētājiem, bet gan ar kaimiņvalstu VKS, uz kurām netiek attiecinātas tādas pašas prasības, kā uz Latvijas VKS. Ir pašsaprotami, ka šo uzņēmumu pamatmērķis ir maksimālas peļņas gūšana un pārnese no Latvijas, un ieguvēji ir Lietuvas un Igaunijas VKS un šo valstu sabiedrība, nevis Latvijas.
Šobrīd piedāvātie grozījumi atver 88.pantu pārskatīšanai (skar procesuālo līdzdalības iegūšanas gaitu, skata tikai trešo un ceturto daļu), tomēr neizskata panta formulējumu kā vienotu sistēmu, t.i., skata atrauti no pirmās un otrās panta daļas. Šāda pieeja nav tālredzīga un attālina reāli nepieciešamo grozījumu veikšanu šī panta pirmajā un otrajā daļā. Daži trūkumi un riski, ko saredzam šī brīža regulējumā:
-Tirgus nepilnības ierobežojuma dēļ likums neļauj Latvijas VKS attīstīties Latvijā, tādēļ pakāpeniski VKS kļūst arvien marginālākas, līdz kļūs nekonkurētspējīgas. Tad radīsies loģisks jautājums – kādēļ valstij tās ir vajadzīgas, labāk privatizēt, kamēr ir vismaz kaut kāda vērtība. Tātad de facto – VPIL regulējums virza VKS uz privatizāciju.
- AS "Latvenergo" pieredze liecina, ka zemāka riska apetīte, kas noteikta VKS, baidoties no tirgus nepilnības klauzulas neizpildes, rezultējas ģenerācijas jaudu audzēšanā ārpus Latvijas, nevis ieguldījumos nacionālos aktīvos.
- No normatīvā regulējuma un valsts iestāžu pārstāvju polemikas noprotams, ka valsts neuzticas VKS pārvaldības profesionalitātei.
- No regulējuma noprotams, ka VKS joprojām tiek uztverti kā monopoli, kas tie sen vairs nav.
- VKS stigmatizācija drīzāk ir sekmējusi Latvijas importa/eksporta bilances pasliktināšanos, jo veicinājusi ārvalstu kapitāla, turklāt daudzos gadījumos faktiski ārvalstu VKS meitassabiedrību, dominanci virknē nozaru.
- Pastāvot šādam tiesiskajam regulējumam, kas krasi ierobežo VKS spēju efektīvi darboties, VKS ir apgrūtināta tām uzticētā valsts kapitāla vērtības pienācīga saglabāšana, jo aizliegumi attīstībai un izaugsmei mūsdienu dinamiskajā pasaulē faktiski nozīmē vērtības sarukumu un atpalicību.
- Šādos apstākļos nav pamata sagaidīt no VKS izaugsmi, ieguldījumus inovācijās un eksportspējīgos produktos, stabilus un augošus dividenžu maksājumus, vai investoru adekvātu interesi, ja tiktu izlemts kādu daļu VKS kapitāldaļu kotēt.
Ierosinājumi:
1. Jāmaina valsts līdzdalības paradigma – VKS jābūt iespējai leģitīmi darboties arī ārpus t.s. tirgus nepilnību jomas un jānosaka, ka valsts iesaistes komercdarbībā leģitīms mērķis ir arī – valsts kapitāla vērtības saglabāšana un vērtības pieaugums ilgtermiņā, investējot eksportā, inovācijās, citos uzņēmumos.
2. Jāpārskata pamatojumi visām VKS darbību un pārvaldību apgrūtinošajām normām, salīdzinot ar privātiem komersantiem piemērojamajām (Konkurences likums, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, Publisko iepirkumu likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums u.c.). Ja nav skaidri identificējams pamatojums atšķirībām regulējumā, tad no tā jāatsakās.
3. Normatīvajos aktos (VPIL, Pārvaldības likumā) skaidri nodefinēt jēgu Konceptuālajā ziņojumā nodefinētajam VKS iedalījumam 3 grupās. Jānodefinē, ka I grupas komerciālo VKS regulējums ir būtiski atšķirīgs no II un III grupas VKS regulējuma un tādēļ tas maksimāli jāpietuvina privāto kapitālsabiedrību regulējumam atbilstoši Komerclikuma normām.
4. Pārskatīt Konkurences likuma konkurences neitralitātes regulējumu, atsakoties no plaši interpretējamiem punktiem (piemēram, 14.prim panta pirmās daļas 3.punktā noteiktā, ka jāatsakās no darbības, kuras dēļ ir apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka darbība tirgū. Šis formulējums atbilst jebkurai darbībai konkurējošā tirgū).
Piedāvātā redakcija
Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:
(1) Publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei vai ilgtspējīgai un maksimālai tās resursu vērtības palielināšanai sabiedrības interesēs, ilgtspējīgi, efektīvi un atbildīgi izmantojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ievērojot konkurences neitralitātes pamatprincipus.
(2) Publiska persona pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu.
(3) Ministru kabinets izdod noteikumus, kas nosaka nosacījumus publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbībai uz vispārējas komercdarbības principiem, ievērojot konkurences neitralitāti.
(4) Dzēsta
(5) Atvasināta publiska persona, kas nav pašvaldība, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā saskaņā ar šā panta noteikumiem un ņemot vērā šā panta trešajā daļā minētajā ārējā normatīvajā aktā noteikto.
(6) Dzēsta
(7) Publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar šo pantu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu.
(1) Publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei vai ilgtspējīgai un maksimālai tās resursu vērtības palielināšanai sabiedrības interesēs, ilgtspējīgi, efektīvi un atbildīgi izmantojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ievērojot konkurences neitralitātes pamatprincipus.
(2) Publiska persona pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu.
(3) Ministru kabinets izdod noteikumus, kas nosaka nosacījumus publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbībai uz vispārējas komercdarbības principiem, ievērojot konkurences neitralitāti.
(4) Dzēsta
(5) Atvasināta publiska persona, kas nav pašvaldība, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā saskaņā ar šā panta noteikumiem un ņemot vērā šā panta trešajā daļā minētajā ārējā normatīvajā aktā noteikto.
(6) Dzēsta
(7) Publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar šo pantu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu.