Atzinums

Attiecībā par Informatīvajā ziņojumā pieminētajiem grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantā, ņemot vērā, ka no 2025.gada ir paredzēts ilgtermiņa kompensējošais mehānisms (finansējums) ēku sakārtošanai, lūdzam izvērtēt iespēju informatīvajā ziņojumā iekļaut izvērstu analīzi par ienākumu aplēsēm, kas šādā veidā tiks gūtas un ar plāniem kā ienākumi varētu tikt izmantoti, ņemot vērā, ka tas varētu risināt trūkstošā finansējuma problēmu, bet, ja VNĪ ieskatā šī problēma tiek risināta tikai daļēji, tam būtu nepieciešams atbilstošs pamatojums ar aplēsēm, kāpēc grozījumi 47.pantā nevar ilgtermiņā risināt kultūras pieminekļu uzturēšanas finansējuma problēmu.
Būtu piebilstams, ka grozījumi tika veikti tieši tāpēc, lai VNĪ un Possessor būtu finansējums vidi degradējošu būvju (graustu) sakārtošanai vai nojaukšanai, nodrošinot valsts NĪ pārvaldīšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, vienlaicīgi samazinot līdz minimumam varbūtējo nepieciešamību nākotnē pēc līdzekļu piešķīruma no valsts budžeta.

-

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka "attiecībā uz 2024. gadu, pagaidu risinājums ir ietverts likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”. Minētā likuma 55.pantā noteikts, ja Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā valsts NĪ atsavina VNĪ vai SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor), tā valsts NĪ atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts NĪ pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts NĪ uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētos līdzekļus, kas 2024. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un VNĪ vai Possessor pārvaldīšanā esošo valsts NĪ pārvaldīšanai, līdz 2024. gada 31. decembrim ieskaita valsts budžetā" (21 un 22 lpp.).
Minētais ir kompensējošs mehānisms, kas kā "pagaidu risinājums" ir iekļauts gada budžetā jau vairākus pēdējos gadus (vismaz kopš 2019.gada, tātad jau 5 gadus pēc kārtas). Šāds finansējums piešķirts, lai kompensētu to NĪ uzturēšanas izdevumus, kuri ir bez finansiālās atdeves. Tāpēc nebūtu korekti apgalvot, ka "NĪ rezervēšana VNĪ kā kapitālsabiedrībai rada zaudējumus, jo NĪ nav atrasts ne finansējums tā uzturēšanai, ne lietotājs" (13 lpp.), ja valsts ienākumu daļu no valsts NĪ pārdošanas var paturēt VNĪ, lai ieguldītu citos NĪ. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt iespēju informatīvajā ziņojumā iekļaut detalizētāku izklāstu par šī finansējuma apjomiem gadā un to izlietojumu, jo bez tā nav iespējams objektīvi novērtēt, cik lielā mērā finansējums ir problēma.

-

Scenārijs Nr.3 nosaka, ka "Valsts vai Kapitālsabiedrības piederošais Valsts nozīmes kultūras piemineklis atbilst kritēriju vērtējumam kā saglabājams valsts īpašumā", savukārt Scenārija Nr.3 aprakstā tiek aprakstīti gadījumi, kad valsts nozīmes kultūras piemineklis saskaņā ar kritēriju izvērtēšanas rezultātiem nav saglabājams valsts vai kapitālsabiedrības īpašumā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt 25.lpp esošo Scenāriju Nr.3 un izvērtēt, vai ir nepieciešams veikt labojumus.

-

Informatīvajā ziņojumā ir minēti pozitīvie piemēri valsts kultūras pieminekļu atsavināšanai privātpersonām, tomēr šāds apgalvojums ir nedaudz maldinošs, jo Kuģenieku iela 2, Ventspilī pagaidām nekas nav uzlabots (citāts: rodot iespēju ēkas jaunai attīstībai), Aizupes muižā jaunais īpašnieks pašā ziņojumā atzīts, ka nenodrošina kvalitatīvu tā apsaimniekošanu (t.i., īpašums turpina degradēties). Savukārt, Lielstraupes pils ir nodota pašvaldībai, kas ir publiska persona, kas tāpat finansējumu gūst no iedzīvotāju nodokļu un nodevu maksājumiem, bet Vāgnera nams ir bezpeļņas projekts, kuru, jā, organizē pēc pašu iniciatīvas privātpersona (biedrība), bet finansējumu nodrošina ārējie resursi, nevis pati biedrība, turklāt šiem ārējiem resursiem ir publiska izcelsme (Projektu 5 miljonu apmērā līdzfinansē Vācijas valdība un Latvijas Vides investīciju fonda konkursa „Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos” Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) finansējumu 15 miljonu eiro apmērā), tātad tas ir unikāls (izņēmuma) gadījums, kas nekādā veida nevar tik izmantots par pamatu sistēmas veidošanai. Tāpēc nav pamata optimismam, ka kultūras pieminekļu atsavināšana varētu ļaut uzlabot kultūras pieminekļu stāvokli valstī. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt, vai atsavinot kultūras pieminekļus vajadzētu paredzēt stingrākus to uzturēšanas un uzlabošanas pienākumus.

-