Atzinums

Atkārtoti norādām, ka Latvijas Pašvaldību savienība noteikti atbalsta likumprojektā paredzēto, ka visi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdotie dokumenti adresātam tiks paziņoti saņēmēja oficiālajā elektroniskās adreses kontā jeb e-adresē!
Savukārt attiecībā uz fiziskajām personām, kurām e-adreses lietošana nav obligāta un kuras nav brīvprātīgi aktivizējušas e-adresi, nav pieļaujami turpināt eksistējošo situāciju, kurā VID dokumenti tiek paziņoti tikai un vienīgi VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Jo Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāji ir arī fiziskās personas, kurām pienākums iesniegt deklarāciju rodas tikai vienu reizi gadā vai arī tās brīvprātīgi drīkst iesniegt gada ienākumu deklarāciju, turklāt drīkst to iesniegt par trim iepriekšējiem gadiem, tātad nelieto VID EDS regulāri. LPS ieskatā šādām fiziskajām personām arī VID izdotie dokumenti ir jāpaziņo tādā pat kārtībā, kā tiek paziņoti citi publiskās pārvaldes izdoti dokumenti un jo īpaši nelabvēlīgi administratīvie akti- uz personas deklarēto dzīvesvietu. Savukārt jautājums par šādas paziņošanas izmaksām  jārisina attiecībā uz visu publisko pārvaldi, nevis jāparedz izņēmums tikai VID izdoto dokumentu paziņošanā.
 

izteikt 7.² panta pirmo  un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs un kuram ir pienākums ne retāk kā katru mēnesi iesniegt nodokļu vai informatīvās deklarācijas, paziņo, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vienlaikus par to nosūtot informatīvu paziņojumu uz nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nekavējoties nosūta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu.Pārējiem nodokļu maksātājiem dokumenti un informācija tiek paziņota oficiālās elektroniskās adreses kontā, ja tas ir aktivizēts, vai Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. ”

(2) Valsts ieņēmumu dienesta izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas paziņošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Citos veidos paziņotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāmi par paziņotu Paziņošanas likumā noteiktajā termiņā.
 

Latvijas Pašvaldību savienība pievienojas Tieslietu ministrijas izteiktajam iebildumam: "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošana informācijas (dokumentu) paziņošanai privātpersonai nav pieļaujama, ja privātpersona šādu sistēmu izmanto reti, neregulāri vai tikai atsevišķos gadījumos. Projektā un grozāmajā likumā esošais regulējums nenodrošina, ka privātpersonai informācija patiešām tiek paziņota."
Lūdzam precizēt likumprojekta redakcijas, lai fiziskām personām, kurām nav pienākums katru mēnesi vai katru ceturksni lietot VID EDS, dokumenti tiktu paziņoti uz Oficiālo elektronisko adresi, ja tāda aktivizēta, vai uz deklarēto dzīvesvietu.

-

Saistībā ar iepriekšējo LPS iebildumu, jāprecizē norma, jo šādas tiesības- atteikties saņemt paziņotus dokumentus e-adresē vai e-pastā var attiekties tikai uz tiem, kuri regulāri lieto VID EDS un kuriem dokumentus paziņo primāri EDS.
 

papildināt 16.panta pirmo daļu ar 18.punktu šādā redakcijā:

"18) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājam, kuram ir pienākums ne retāk kā katru mēnesi iesniegt nodokļu vai informatīvās deklarācijas, - atteikties saņemt administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātāja oficiālās elektroniskās adreses kontā un atteikties saņemt informatīvu paziņojumu par administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu), citiem lēmumiem, dokumentiem un informāciju nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādītajā elektroniskā pasta adresē.

Latvijas Pašvaldību savienība noteikti atbalsta paredzēto grozījumu- nevis reizi gadā, bet gan reizi ceturksnī publicēt samaksātos nodokļus. Vienlaikus vēršam uzmanību uz faktu, ka līdz šim tiek publicēti tikai iemaksātie nodokļi, bet netiek publiskots, piemēram, no darba ņēmējiem ieturētais nodoklis, tādējādi publiski nav zināms - kādu daļu no darbiniekam ieturētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa darba devējs nav laikus iemaksājis budžetā. Tādējādi, lai veicinātu godprātību starp nodokļu maksātājiem, LPS ieskatā būtu jāpublisko ne tikai attiecīgajā laika periodā faktiski maksājamie nodokļi, bet arī par attiecīgo laika periodu maksājamie nodokļi, it īpaši apstākļos, kad VID ir ieviesis nodokļu uzskaiti pēc uzkrājuma principa- tātad ir zināms- kādu maksājamo nodokļu apjomu maksātājs ir aprēķinājis un deklarējis VID.

 

“(8¹) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam publicējot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) attiecīgajā ceturksnī samaksāto un maksājamo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummām, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot valsts budžetā samaksāto un no valsts budžeta atmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu.”
 

Lūdzam papildināt, ka atvērto datu veidā tiek publicēta arī 18.panta pirmās daļas 8)punkltā noteiktā informācija: "8) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu."
 

-

Lūdzam papildināt, ka atvērto datu veidā tiek publicēta arī 18.panta pirmās daļas 20)punktā noteiktā informācija:"20) atbilstoši iekšzemes nodokļu maksātāju iesniegtajām nodokļu deklarācijām un NACE 2.red. klasifikācijas divu zīmju līmenim apkopot un nodrošināt publiski pieejamu informāciju:
a) par iekšzemes nodokļu maksātāju — darba devēju — nodarbināto darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem vismaz pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā,
b) par to, cik liela ir valstī vidējā viena divpadsmitā daļa no to fizisko personu deklarētā gada apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības, kuras ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas un nenodarbina citas personas;"

 

-

Lūdzam papildināt, ka atvērto datu veidā tiek publicēta arī 18.panta pirmās daļas 22)punktā noteiktā informācija: "22) nodrošināt publiski pieejamu datubāzi (reģistru) par šā likuma 15.1 panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām;"

 

-

Lūdzam papildināt, ka atvērto datu veidā tiek publicēta arī 18.panta pirmās daļas 36)punktā noteiktā informācija: "36) lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu."

 

-

Lūdzam papildināt pantu, ka arī visa pārējā informācija, kura ir publiska, ir publiskojama atvērto datu portālā! Jo atvērto datu portāla mērķis ir padarīt ērti lietojamus datus trešajām pusēm. Ja publiskoto datu mērķis ir veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, kā arī sabiedrības tiesības uz informāciju, tad šo mērķi var sasniegt tikai tad, ja publiskotos datus ir ērti un ar automatizētām metodēm iespējams lietot. Nevar pat pieņemt, ka kāds palīdzēs VID  veikt tam noteiktos pienākumus, manuāli izgūstot publiskotos datus. Savukārt nodrošinot publiskoto datu automatizētu lietojumu ārpus VID, iespējamība, ka pati biznesa vide savos procesos iekļaus šo datu lietojumu, tādejādi pēc būtības palīdzot VID veikt tā pienākumus, ir daudz lielāka.
Pie esošā ES fondu apjoma valsts digitalizācijas projektiem, kā arī ar datu publiskošanas pamatmērķi- nodrošināt nodokļu iekasēšanu, nav izprotama FM vēlme, nenodot publiskos datus ērtā atkallietojamā formātā.
 

-

Iebilstam, ka no publiskojamās informācijas tiktu izslēgta tā informācija, kuru nosaka likuma 25.panta pirmā daļa. Lūdzam precizēt normas, viennozīmīgi nosakot, ka šo informāciju ne tikai nav aizliegts izpaust, bet informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta dzēstajiem nodokļu parādiem, nokavējuma naudām un soda naudām ir obligāti jāpublisko, turklāt nevis kopsummās, bet katram nodokļu maksātājam dzēstajām summām. Jo tikai tādā veidā sabiedrība var gūt pārliecību par Valsts ieņēmumu dienesta faktisko darbību.

Likuma 25.panta pirmā daļa  noteic:
"(1) Valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas dzēš Valsts ieņēmumu dienests šādos gadījumos:
1) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu);
2) (izslēgts ar 11.12.2008. likumu);
3) fiziskajai personai — nodokļu maksātājam — viņa nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, nokavējuma naudas;
4) nodokļu maksātājam attiecībā uz bezstrīda kārtībā piedzenamiem nokavētiem nodokļu maksājumiem - ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir zaudējis spēku saskaņā ar šā likuma 26.panta devītās daļas 4.punktu;
5) nodokļu maksātājam — šā likuma 26.panta 6.1 daļā paredzētajā gadījumā, ja triju gadu laikā no maksājuma termiņa iestāšanās nav pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;
6) individuālajam (ģimenes) uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai) — dibinātāja (īpašnieka) nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī soda naudas un nokavējuma naudas;
7) nodokļu maksātājam — ja nodokļu maksātājs normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra reģistriem un, ja to paredz Komerclikums, iestājas kreditoru prasījumu tiesību noilgums."

-