Atzinums

Konceptuālā ziņojuma 2. sadaļā “Piedāvātā atbalsta risinājuma apraksts” ir minēts, ka, izvērtējot 2022./2023. gada apkures sezonā sniegto atbalstu, secināms, ka efektīvākais veids, kādā sniegt atbalstu, samērojot sociālās vajadzības ar valsts budžeta iespējām, ir mērķēts atbalsts, kas tiek noteikts, vadoties pēc mājsaimniecību ienākumu līmeņa. Lūdzam papildināt minēto sadaļu ar papildu informāciju par 2022./2023. gada apkures sezonā sniegtā atbalsta izvērtējumu, sniedzot informāciju par sniegtā atbalsta kvalitāti un efektivitāti, attiecīgi pamatojot norādītās mērķēta atbalsta priekšrocības.

-

Konceptuālā ziņojuma 2. sadaļā “Piedāvātā atbalsta risinājuma apraksts” norādīts, ka atbalsts, izmantojot sistēmas sniegtās atbalsta administrēšanas iespējas, tiks īstenots elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un dabasgāzes izmaksu daļējai kompensēšanai, kā arī 2.1.5. sadaļā “Atbalsta saņemšanas tiesību subjekts” norādīts, ka atbalsta saņēmēju grupa ir visi galalietotāji, kam ir centralizēta siltumapgāde, dabasgāzes apkure un elektroenerģijas pieslēgums, kuru izmaksas par mājokli ir augstākas par 30% no mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecībā deklarēto personu. Ņemot vērā minēto, secināms, ka plānots izveidot sistēmu, ar kuru mērķētu atbalstu paredzēts noteikt tikai daļai no mājsaimniecībām, bet daļa no mājsaimniecībām, kas izmanto decentralizētus siltumapgādes risinājumus (malka, granulas, briketes u.c.) paliek ārpus situācijas analīzes par sniedzamo atbalstu. Vienlaikus norādām, ka Ministru kabineta 2022. gadā dotais uzdevums (Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdes prot. Nr. 33 82.§ 4.1. punkts) paredz izstrādāt vienotu risinājumu automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli un datu apmaiņas nodrošināšanai starp valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, neparedzot selektīvu pieeju. Lūdzam precizēt un pārskatīt sniegto informāciju.

-

Konceptuālā ziņojuma 2.1.7. sadaļā “Atbalsta pieprasītāja pienākumi” ir norādīts, ka sistēmas ietvaros būtu iespējami atsevišķi gadījumi, kad būtu nepieciešams manuāls izvērtējums. Lūdzam sniegt informāciju ar piemēriem, kādi varētu būt šie atsevišķie gadījumi un kāpēc tiem nav iespējams nodrošināt automātisko izvērtējumu.

-

Konceptuālā ziņojuma 2.1.9. sadaļā “Nepieciešamā rīcība un finansējums” ir norādīts, ka Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmas (EIKIS) uzturēšanai un atbalsta sniegšanai BVKB nepieciešamas papildu 4 amata vietas. Ņemot vērā, ka konceptuālajā ziņojumā nav sniegta informācija par amata vietu uzturēšanai nepieciešamo finansējumu un izdevumu finansēšanas avotu, nav saprotams vai minētās 4 amata vietas tiks nodrošinātas nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Ekonomikas ministrijas resorā un vai amatu vietu uzturēšana tiks nodrošināta esošā finansējuma ietvaros. Vienlaikus norādām, ka atbilstoši 2023. gada 30. martā Valsts sekretāru sanāksmē (sēdes prot. Nr. 12 4.§ “Par atlīdzību un amata vietām tiesību aktu projektos”) nolemtajam tiesību aktu projekti, kuru turpmākai ieviešanai būs nepieciešama papildu pastāvīgu amata vietu izveide vai arī tie paredz ar nodarbināto atlīdzību saistītus jautājumus, obligāti saskaņojami ar Valsts kanceleju, turklāt informācija par jaunam amata vietām norādāma Ministru kabineta sēdes protokollēmumā kā atsevišķs punkts. Ņemot vērā minēto, lūdzam sniegt papildu informāciju par amata vietu izveidi un finansēšanu, kā arī norādīt pamatojumu amata vietu nepieciešamībai, un izvērtēt nepieciešamību papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar jauno punktu par amata vietu izveidi. Vienlaikus lūdzam  konceptuālo ziņojumu un tā protokollēmumu saskaņot ar Valsts kanceleju.

-

Konceptuālā ziņojuma 2.1.9. sadaļā “Nepieciešamā rīcība un finansējums” ir minēts, ka 2023. gadā EIKIS pirmās kārtas izstrādei nepieciešamo finansējumu 1 161 842 euro apmērā plānots nodrošināt, pārdalot finansējumu no Ekonomikas ministrijas budžeta programmas 35.00.00 “Valsts atbalsta programmas”, kurā paredzēts finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai, uz Ekonomikas ministrijas budžeta programmu 29.06.00 “Enerģētikas jautājumu administrēšana”. Norādām, ka:
1) atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 19. janvāra rīkojumam Nr. 11 “Par apropriācijas pārdali” no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 15.00.00 “Finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai” uz Ekonomikas ministrijas budžeta programmu 35.00.00 “Valsts atbalsta programmas” pārdalītais finansējums 473 347 036 euro apmērā tika paredzēts noteiktajam mērķim, proti, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredzētā valsts atbalsta piešķiršanu elektroenerģijas cenu sadārdzinājuma kompensēšanai juridiskajiem un mājsaimniecību lietotājiem, elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas kompensēšanai pilnā apmērā elektroenerģijas galalietotājiem, kuri ir juridiskās personas un kuriem netiek piemērots mājsaimniecībām paredzētais sistēmas pakalpojumu tarifs, centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sadārdzinājuma kompensēšanai un dabasgāzes cenu sadārdzinājuma kompensēšanai;
2) atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 64. panta pirmajai daļai finansējums izmantojams Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai, bet konceptuālajā ziņojumā minētās sistēmas izveidošana neatbilst šim nosacījumam, savukārt iepriekš minētā panta trešā daļa paredz, ka no 15.00.00 programmas ministrijai piešķirto, bet neizmantoto finansējumu jāpārdala atpakaļ uz 15.00.00 programmu.
Ņemot vērā minēto, konceptuālajā ziņojumā un Ministru kabineta s;edes protokollēmuma projektā piedāvātā finansējuma pārdale atbilstoši spēkā esošajam regulējumam nav iespējama, attiecīgi lūdzam pārskatīt un precizēt.
 

-

Atgādinām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdē protokola Nr. 33 82.§ “Informatīvais ziņojums "Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām"” 5. punktam nepieciešamo finansējumu vienotā risinājuma izveidei bija paredzēts nodrošināt no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību digitālā transformācija". No konceptuālajā ziņojumā sniegtās informācijas nav skaidrs, kādēļ sistēmas izstrādes abas kārtas nevar nodrošināt no minētās Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna iniciatīvas un kāds ir pamatojums sistēmas izstrādes izdevumu finansēšanas avota izmaiņām, attiecīgi lūdzam precizēt.

-

Konceptuālā ziņojuma 2.1.9. sadaļā “Nepieciešamā rīcība un finansējums” norādīts, ka EIKIS pirmās kārtas izstrādes izmaksas ir 1 161 842 euro ar PVN, vienlaikus pielikumā Nr.2 “EIKIS izstrādes izmaksas” pirmās kārtas izstrādes izmaksas ar PVN norādītas 1 150 000 euro apmērā. Lūdzam veikt nepieciešamos precizējumus un salāgot konceptuālajā ziņojumā un tā pielikumā sniegto informāciju.

-

Konceptuālā ziņojuma 2.1.9. sadaļā “Nepieciešamā rīcība un finansējums” ir norādīts, ka EIKIS otrā kārtas izstrādei 2024.gadā ir nepieciešams finansējums 1 059 800 euro apmērā (bez PVN), savukārt atbilstoši pielikumā Nr.2 “EIKIS izstrādes izmaksas” sniegtajai informācijai attiecīgas izmaksas ir 989 800 euro. Lūdzam veikt nepieciešamos precizējumus un salāgot konceptuālajā ziņojumā un tā pielikumā sniegto informāciju, kā arī informācijā par izmaksu apmēriem izmantot vienotu pieeju un norādīt izmaksu apmēru arī ar PVN. Turklāt atzīmējam, ka konceptuālajā ziņojumā nav iekļauta atsauce uz pielikumu Nr.2.

-

Norādām, ka konceptuālā ziņojuma 2.1.9. sadaļā “Nepieciešamā rīcība un finansējums” sniegtā informācija par EIKIS uzturēšanai un attīstībai nepieciešamā finansējuma apmēru un gadu, kad attiecīgais finansējums būs nepieciešams nesakrīt ar pielikumā Nr.2 “EIKIS izstrādes izmaksas” norādīto. Ziņojumā minēts, ka uzturēšanas izmaksas sastāda 300 000 euro bez PVN gadā, savukārt pielikumā norādītās izdevumu pozīcijas veido kopsummu 268 470 euro apmērā. Turklāt pielikumā minēts, ka sistēmas uzturēšana sākas ar 2023. gada oktobri, savukārt ziņojumā norādīts, ka finansējums EIKIS uzturēšanai un attīstībai ir piešķirams sākot ar 2024. gada aprīli. Lūdzam veikt nepieciešamos precizējumus un salāgot konceptuālajā ziņojumā un tā pielikumā sniegto informāciju, kā arī norādīt EIKIS uzturēšanas un attīstības izdevumu finansēšanas avotu.  

-

Lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma 2.1.9. sadaļu “Nepieciešamā rīcība un finansējums” ar informāciju par piedāvātā risinājuma ietekmi uz valsts budžetu atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 3. pielikumā noteiktajai formai.   

-

Vēršam Jūsu uzmanību, ka pastāv būtiski fizisko personu datu aizsardzības riski, proti, vai šāda risinājuma izpildei nepieciešamie dati tiks apstrādāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām - īpaši no Valsts ieņēmumu dienesta puses sniegto datu apstrādei un nodošanai.
 

-

Lūdzu precizēt shēmas 2.fāzi, ka  VID sniegs informāciju par ienākumiem,  nevis tikai par algoto darbu.

-

Lūdzu Konceptuālā ziņojuma 2.1.1.apakšpunkta pirmās rindkopas 6.punktā “Integrācija ar VID un VSAA datiem” precizēt vai labot informāciju, jo VID nav risinājuma, kur fizisko personu ienākumu atlase tiek meklēta pēc personas koda un juridisko personu reģistrācijas numura.

Fizisko personu ienākumi tiek atgriezti tikai pēc fiziskās personās personas koda un gada norādīšanas, ņemot vērā ienākuma gūšanas periodu un dažādu atskaišu iesniegšanas biežumu. Dati tiek atgriezti par kārtējo un iepriekšējiem gadiem sadalījumā pa ienākuma gūšanas grupām un atskaitēm,  ar informāciju par ienākumu izmaksātājiem.

Ienākumi tiek sadalīti šādās grupās:
Ienākumi no algota darba (mēnesis)
Citi apliekamie ienākumi (mēnesis, gads)
Neapliekamie ienākumi (par gadu)
Ienākumi no kapitāla pieauguma (ceturkšņa atskaite un gada precizējums)
Ienākumi no saimnieciskās darbības (par gadu)
Ārvalstīs gūtie ienākumi (par gadu)
Ar samazinātu likmi apliekamie ienākumi (mēnesis vai gads)
Nerezidenta ienākumi, izņemot ienākumus no algota darba (par mēnesi)
Likumā noteikto normu ietvaros neapliekams ienākums (ienākumi par gadu).

Ja šīs risinājums neder, tad šobrīd ziņojumā nav norādīts finansējuma avots izdevumiem, kas var rasties VID risinājuma nodrošināšanai un kas nav paredzēti VID budžetā. 

-

Lūdzam papildināt ziņojuma projektu, ka no Valsts ieņēmumu dienesta tiks ņemta informācija par fizisko personu BRUTO ienākumiem.
Saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. pantu viens no galvenajiem VID uzdevumiem ir nodrošināt VID administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā. Tādējādi visi nodokļu pārskati ir izveidoti tā, lai nodokļu maksātājs norādītu tajos bruto ienākumus un aprēķinātos nodokļus.
VID šobrīd var piedāvāt tikai fizisko personu ienākuma servisu caur API pārvaldnieku. Servisā ir iebūvēts ienākumu aprēķina algoritms, kas izslēdz datu dublēšanos un aprēķina ienākumus no visiem pirmdokumentiem, pamatojoties uz ienākuma gūšanas periodu. Ienākumi tiek sadalīti pa ienākumu grupām, norādot katrai grupai ienākuma gūšanas periodu. Servisā ielasās vai bruto ieņēmumi, vai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums (tas ir, atskaitot likumā atļautas izdevumu normas, kā, piemēram, ienākums no kokmateriālu pārdošanas, intelektuālā īpašuma, saimnieciskās darbības ienākums (ieņēmumi mīnus izdevumi)). Tieši tādu informāciju deklarē nodokļu pārskatos ienākumu izmaksātāji vai pašas privātpersonas VID. 
 

-

1.2 Mājsaimniecības ienākumu novērtēšana:
Ņemot vērā šobrīd spēkā esošo regulējumu, mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniedz tikai fiziskās personas, norādot apgrozījumu pa mēnešiem, kuri netiek uzskaitīti kā ienākumi.
 

-

1.2. Mājsaimniecības ienākumu novērtēšana:
Jau Labklājības ministrijas ziņojuma izstrādes laikā vairākkārt esam informējuši, ka:
Tiesību aktos deleģēto uzdevumu izpildei VID nav nepieciešams apkopot katras fiziskās personas NETO ienākumus. Tādējādi VID rīcībā nav izstrādātu algoritmu šāda rādītāja aprēķinam.
Identificētie ierobežojumi un trūkumi attiecībā uz personu NETO ienākumu aprēķināšanu:
1) ne no visiem ienākumiem nodoklis tiek ieturēts izmaksu brīdī – pārsvarā tas attiecas uz saimnieciskās darbības veicēju gūtajiem ienākumiem, no kuriem nodokļus maksā vēlāk, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju vai pašnodarbinātā ziņojumu;
2) ne visas fiziskās personas ir norādījušas darba devējam statusu, kas dod tiesības uz papildu atvieglojumiem – piemēram, fiziskā persona var neinformēt darba devēju par savu invaliditāti un pienākošos atvieglojumu saņemt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tāpat fiziskā persona var neiesniegt darba devējam algas nodokļu grāmatiņu, kā rezultātā tai tiks aprēķināts, iespējams, lielāks nodoklis nekā tai būtu jāmaksā, starpība arīdzan var tikt atgūta, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju;
3) ņemot vērā, ka ir ieviests diferencētais neapliekamais minimums, ko attiecina uz gadā kopumā gūtajiem ienākumiem, galējais samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir zināms tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas, kad ir zināmi kopējie gada laikā gūtie ar nodokli apliekamie ienākumi un piemērojamā nodokļa likme;
4) gada ienākumu deklarācijā tiek apkopoti ne tikai visi fiziskās personas ienākumi, bet arī radušies attaisnotie izdevumi, par kuriem valsts personai atmaksā samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz ar to tiek deformēts aprēķinātā nodokļa apmērs. Turklāt gada ienākumu deklarācija nav obligāti iesniedzams pārskats visām fiziskām personām, - lielākā daļa to iesniedz brīvprātīgi ar mērķi atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko var darīt, iesniedzot attaisnotos izdevumus, ne tikai par sevi, bet arī par savas ģimenes locekļiem, kas var arī nedzīvot vienā adresē, un tas vēl vairāk ietekmē aprēķinātā nodokļa apmēru, deformējot to. Turklāt gada ienākumu deklarāciju jāskatās kopumā, ne par katru ienākuma veidu atsevišķi, līdz ar to atsevišķi par katru ienākumu veidu NETO ienākumi nav redzami.

-

1.1. Mājsaimniecības sastāva noteikšana lūdzam precizēt iedzīvotāju skaitu, vai tiešām Latvijā tik daudz iedzivotju. Pēc CSP datiem 2022.gada 1.janvārī kopā bija 1 875 757 iedzīvotāji.

-

Uzskatām, ka Ministru kabinetam var piedāvāt atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto atbalsta risinājumu tikai tajā gadījumā, ja tā īstenošanai nav nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums. Ja risinājumam ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, tad šobrīd informāciju var pieņemt zināšanai vai piedāvāt paust konceptuālu atbalstu, paredzot, ka turpmākie lēmumi pieņemami pēc tam, kad atrisināts jautājums par finansējumu. Līdz ar to lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 1.punkta redakciju, veicot attiecīgus precizējumu arī konceptuālā ziņojuma 2.1.9. sadaļā “Nepieciešamā rīcība un finansējums”.

-

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3.1. punkts paredz uzdevumu Būvniecības valsts kontroles birojam izstrādāt informācijas tehnoloģiju risinājumu automatizēta mērķētā atbalsta ieviešanai un administrēšanai. Ņemot vērā izteikto iebildumu par konceptuālā ziņojuma 2.1.9. sadaļā “Nepieciešamā rīcība un finansējums” sniegto informāciju par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2023. gadā sistēmas pirmās kārtas izstrādei 1 161 842 euro apmērā, uzskatām, ka šobrīd nevar uzdot izstrādāt minēto informācijas tehnoloģiju risinājumu pirms nav atrisināts jautājums par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu. Ievērojot minēto, lūdzam veikt attiecīgus precizējumus protokollēmuma projekta 3.1. punktā, kā arī izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt protokollēmuma projekta 3.3. un 3.4. punktus.

-

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3.2. punkts paredz uzdevumu Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2023. gada 30. augustam izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus Energoresursu cenu ārkartēja pieauguma samazinājuma likumā un uz tā pamata izdotajos tiesību aktos, paredzot mērķētā atbalsta nosacījumu ietveršanu, bet konceptuālajā ziņojumā nav sniegta detalizēta un skaidra informācija par mērķētā atbalsta nosacījumiem, to nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu un finansēšanas avotu, attiecīgi nav skaidrs, kāda ir šāda uzdevuma sagaidāmā ietekme uz valsts budžetu. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt konceptuālajā ziņojumā sniegto informāciju, kā arī izvērtēt iespēju precizēt protokollēmuma projekta 3.2. punktā noteikto uzdevumu un veikt arī attiecīgus precizējumus konceptuālā ziņojuma 2.1.9. sadaļā “Nepieciešamā rīcība un finansējums”.

-

Neatbalstām Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punktā šobrīd paredzēto finansējuma pārdali, ņemot vērā sniegto iebildumu pie konceptuālā ziņojuma par šo jautājumu.

-

Ministru kabineta 2022. gadā dotais uzdevums (Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdes prot. Nr. 33 82.§ 4.1. punkts) paredzēja izveidot risinājumu, paplašinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošās Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas funkcionalitāti, tomēr konceptuālā ziņojuma 2. sadaļā “Piedāvātā atbalsta risinājuma apraksts” norādīts, ka atbalsta sniegšanai plānots pilnveidot pašreizējo Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmu (ALDIS), kas ir Ekonomikas ministrijas (Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB)) pārziņā esoša sistēma. Lūdzam konceptuālajā ziņojumā sniegt skaidrojumu par šo situāciju.

-

Konceptuālā ziņojuma 1.1. apakšpunktā noteikts, ka mājsaimniecības sastāva noteikšanas precizitāte ir būtisks priekšnosacījums, lai tālāk informācijas pārbaudei par konkrētas mājsaimniecības ienākumiem piesaistītu citu valsts informācijas sistēmu datus, piemēram, VID datus par katras personas mājsaimniecībā ienākumiem.
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests neuzskaita mājsaimniecību ienākumu, lūdzam aizstāt konceptuālā ziņojuma 1.1. punkta pirmajā rindkopā vārdus "par katras personas mājsaimniecībā ienākumiem" ar vārdiem "par katras fiziskās personas ienākumiem.

Mājsaimniecības sastāva noteikšanas precizitāte ir būtisks priekšnosacījums, lai tālāk informācijas pārbaudei par konkrētas mājsaimniecības ienākumiem piesaistītu citu valsts informācijas sistēmu datus, piemēram, VID datus par katras fiziskās personas  ienākumiem.

Konceptuālajā ziņojumā nav minēts Valsts ieņēmumu  dienesta pilnais nosaukums. Lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu teksta sākumā norādot pilnu Valsts ieņēmuma dienesta nosaukumu pēc tam to sasīsinot ar - turpmāk VID. 

-

Ņemot vērā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības institūcija, lūdzam saskaņot ar VARAM protokollēmuma 5.punktā paredzēto finansējuma avotu un apmēru.

-