Atzinums

Noteikumu projekts paredz, ka ja karbamīds izkliedēts vēsā laikā un augsne ir mitra, to var neiestrādāt. Lai izvairītos no atšķirīgas normas piemērošanas, lūdzam noteikumu projektā skaidri noteikt pie kādām temperatūrām laiks ir uzskatāms par "vēsu laiku", kā arī pie kāda mitruma līmeņa augsne uzskatāma par "mitru" un pie kāda par "pārmitru", vienlaikus sniedzot plašāku skaidrojumu ar pamatojumu noteikumu projekta anotācijā par to, kādēļ šāda atkāpe būtu nepieciešama un kā tas ietekmēs amonjaka emisijas un lai būtu nepārprotami skaidrs, ka šāda darbība neradīs papildu slāpekļa savienojumu pārpalikumu emisijas vidē vai arī izvērtēt iespēju svītrot 3.7.apakšpunkta otro teikumu, kas noteic, ka "ja karbamīds izkliedēts vēsā laikā un augsne ir mitra, to var neiestrādāt".

Vienlaikus lūdzam skaidrot vai šajā punktā noteiktā atkāpe nav pretrunā ar 3.1.1.apakšpunktā noteikto, ka vēsā laikā un uz pārmitras un sasalušas augsnes mēslošanas līdzekļus nedrīkst izkliedēt vispār.

-

LVĢMC iebilst mēslošanas perioda pagarināšana rudenī, jo virszemes ūdenī regulāri tiek konstatēti 50 mg NO3/L pārsniegumi (turpmāk - VKN).
Individuālos mērījumos konstatētā NO3 koncentrācija  pārsniedza 50mg/L VKN 2016.-2019.g. 15 virszemes ūdenu kvalitātes monitoringa stacijās; bet 2020.-2023.g. periodā jau 24 stacijās (šajās periodā pārsniegumi konstatēti 116 reizes).  Jāatzīmē, ka lielākā daļa VKN pārsniegumu konstatēti tieši vēlā rudenī, ziemā un pavasarī. Siltās ziemas arī veicina barības vielu izskalošanos no pārmitrās augsnes virskārtas.
Tāpat LVĢMC bažas rada tas, ka Latvija nav izpildījusi ne tikai Nitrātu direktīvas, bet arī Ūdeņu struktūrdirektīvas nosacījumus - sasniegt vismaz labu ekoloģisko stāvokli līdz 2027.gadam. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plānos 2021.-2027. gadam apkopotā informācija liecina, ka tikai 34% Latvijas upju un ezeru ūdensobjektu atbilst labai vai augstai ekoloģiskai kvalitātei. Viens no galvenajiem faktoriem, kas neļauj sasniegt labu ekoloģisko stāvokli, ir pārmērīga augu barības vielu pieplūde jeb eitrofikācija.
Arī HELCOM mērķi attiecībā uz slodžu samazinājumu un labu Baltijas jūras stāvokli vēl aizvien nav sasniegti. Pēdējie publicētie dati (uz 2022.g.) https://helcom.fi/baltic-sea-action-plan/nutrient-reduction-scheme/national-nutrient-input-ceilings/   BAP - Baltijas jūras atklātā daļa - N slodze pieaug; GUR - Rīgas līcis - vēl nedaudz vajag samazināt slodzi, bet tendences nav.
Mēslojuma izkliedes pagarināšana rudeni, kad pakāpeniski pazeminās gaisa temperatūra un veģetācijas attīstība, un uz lauka var vairs nebūt kultūraugu, kas uzņem mēslojumā esošās barības vielas, palielina slāpekla zudumu riskus un palielina virszemes ūdeņu eitrofikāciju.

Atcelt iekļauto punktu.

Vēršam uzmanību, ka Latvijai ir saistoša Eiropas Komisijas uzsāktā pārkāpuma procedūras  lietā Nr. INFR(2022)2076, kurā Komisija norāda, ka Latvija 2020. gadā neievērodama amonjaka emisiju samazināšanas saistības, nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK[1] (turpmāk – direktīva)  4. panta 1. punktu, lasītu sasaistē ar direktīvas II pielikumu un 6. panta 1. punktu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ministrijas ieskatā, pieļaujot atkāpes noteikumu Nr. 834 prasību izpildē, kā arī nosakot izmaiņas šajos noteikumos un pagarinot kutmēslu izkliedes periodu ir  jāveic ietekmes izvērtējums, lai pārliecinātos, ka nepalielināsies kopējais amonjaka emisiju apjoms un Latvija spēs nodrošināt  direktīvas  prasību izpildi, kā arī netiks radīta negatīva ietekme uz ūdens un augsnes piesārņojumu.
Vienlaikus uzskatām, ka lai nevajadzētu izkliedēt kūtsmēslus laikā, kad kultūraugiem tie nav nepieciešami, aicinām paredzēt noteikumos Nr. 834 prasības par attiecīgi lielākiem kūtsmēslu uzglabāšanas krātuvju tilpumiem. Vēršam uzmanību, ka saprātīga kūtsmēslu uzglabāšana ir nepieciešama ne tikai no vides, bet arī no ekonomiskā  aspekta. 

Ņemot vērā minēto lūdzam sniegt anotācijā informāciju par veikto izvērtējumu izkliedes perioda pagarināšanai, tai skaitā, analizējot šāda pagarinājuma radītās sekas uz apkārtējo vidi.



 

-

Lūdzu pārskatīt noteikumu 19.punktā minēto atsauci uz ziņojuma ievietošanu Eionet centrālajā datu krātuvē. Iepriekš Nitrātu direktīvas ziņojums tika iesniegts šajā noteikumu punktā minētajā Eionet datu krātuvē, bet ņemot vērā, ka sākot ar šo gadu ziņojumu paredzēts iesniegt Eiropas Vides aģentūras elektroniskajā ziņošanas platformā Reportnet 3, aicinu noteikumu 19.punkta otro teikumu izteikt citā redakcijā, vienlaikus ņemot vērā elektroniskās ziņošanas specifiku, regulāri veicot Reportnet atjauninājumus, tādēļ nenorādot konkrētu Reportnet versiju:

 

19. Zemkopības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija divu mēnešu laikā izvērtē centra sagatavoto ziņojumu un sniedz komentārus. Centrs, ņemot vērā sniegtos komentārus, mēneša laikā precizē ziņojumu un sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētā pārskata perioda beigām nosūta to Eiropas Komisijai, ievieto centra tīmekļvietnē un Eiropas Vides aģentūras elektroniskajā ziņošanas platformā.

Lūdzu svītrot šo noteikumu noslēguma jautājumu 21.punktu, ņemot vērā, ka tas ir zaudējis aktualitāti.

-

Valsts vides dienests (turpmāk - Dienests) šobrīd strādā pie datu apmaiņas ar Lauksaimniecības datu centra (turpmāk - LDC) Novietņu reģistru, nodrošinot principu "datus iesniedz vienā iestādē". Dienests veic dzīvnieku novietnes C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju, ja dzīvnieku novietnē  audzē 10 un vairāk dzīvnieku vienības un 5 un vairāk dzīvnieku vienības īpaši jutīgā teritorijā. Dzīvnieku vienības aprēķinām pēc šo noteikumu 1.pielikumā ietvertajiem dzīvnieku vienību koeficientiem. Lauksaimniekam, iesniedzot iesniegumu C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijai, jānorāda dzīvnieku skaits, respektīvi dzīvnieku vienības. Lauksaimniekam dzīvnieku skaits jāiesniedz arī LDC Novietņu reģistrā.  Lai lauksaimniekam informācija būtu jāiesniedz tikai vienā sistēmā, Dienests šobrīd strādā pie nepieciešamo (tikai to novietņu dati, kuros dzīvnieku vienība sasniedz 5 un vairāk un 10 un vairāk) datu paņemšanas no LDC, lai veiktu C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju.  Strādājot pie šī uzdevumu, identificēts, ka atšķiras dzīvnieku veidu klasifikators - šo noteikumu 1.pielikumā norādītās dzīvnieku sugas nesakrīt ar to dzīvnieku veidiem/grupām, kas ir iestrādātas LDC Novietņu reģistrā. Dienests lūdz izstrādāt vienotu dzīvnieku sugu klasifikatoru, lai tas būtu izmantojams dažādiem mērķiem, tai skaitā, lai veiktu C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju, lieki netraucējot lauksaimnieku. Ir nepieciešams vienādot dzīvnieku sugas, kas norādītas šo noteikumu 1.pielikumā ar dzīvnieku sugām, kas ir pieejamas LDC Novietņu reģistrā. 

-