Atzinums

No Noteikumu projektam pievainotās anotācijas nav skaidrs šādu “ietekmēto teritoriju” izvēle. Vienīgais skaidrojums anotācijā, kas sasaistāms ar šo punktu ir par to, ka šo noteikumu izpratnē dzīvojamās mājas ir jebkura tipa mājas atbilstoši Būvju klasifikatora 11.- 19. kodam. Tomēr pēc šāda pieejas pie dzīvojamām mājām tiek pieskaitīta virkne būves, kas ir nedzīvojamas kā, piemēram, lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, palīgēkas u.c. būves. Tāpat jānorāda, ka “Zeme zem ēkām un pagalmiem” ir zemes lietošanas veids, kas tiek noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumu Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem" regulējumam un to nosaka sertificēts mērnieks zemes kadastrālas uzmērīšanas procesa ietvaros. Savukārt “apbūves zeme” ir zemes lietošanas mērķis. Ministru kabineta noteikumu Nr.496 2.punkts noteic, ka zemes vienībai lietošanas mērķi nosaka atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves pašreizējai izmantošanai. Apbūvētai zemei lietošanas mērķi nosaka, ņemot par pamatu uz tās esošo ēku izmantošanu, neapbūvētai apbūves zemei – pēc teritorijas plānojumā vai detālplānojumā noteiktās atļautās zemes izmantošanas.

Ņemot vērā minēto un to, ka Noteikumu projekta 3.3.punktā tiek lietoti juridiski atšķirīgie  zemes lietošanas veida, zemes lietošanas mērķa un teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālās zonas jēdzieni, punkts kļūst grūti uztverams un neskaidrs.

Lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projekta punktu vai papildināt anotāciju ar paskaidrojošo informāciju.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar izvēlētā termina pamatojumu, tāpat nepieciešams sniegt plašāku skaidrojumu, kas ietilpst nepieciešamajā infrastruktūrā, piemēram, apakšstacijas, enerģijas uzkrāšanas iekārtas, pievadceļi, u.c., lai novērstu atšķirīgas interpretācijas piemērošanā.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu kāpēc trokšņa monitoringa gadījumā attāluma mērīšana tiek izvēlēta no vēja parka, savukārt mirgošanas laiku vērtē no individuāla vēja elektrostacijas torņa it īpaši ņemot vērā anotācijā sniegto skaidrojumu, ka mirgošanas efektu rada vairākas vēja elektrostacijas un, piemēram, atsevišķas vēja elektrostacijas individuāli atbilst noteiktajām prasībām, bet to kopējais radītais mirgošanas laiks pārsniedz pieļaujamos robežlielumus.

 

-

Lūdzam precizēt noteikumu 24. punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai, kā arī precizēt anotāciju un sniegt skaidrojumu, pēc kāda principa un novērtējuma izvēlētas kritiskās sugas.
Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, noteikumos nevajadzētu atrunāt specifiskus tehniskos risinājumus, bet galvenos principus, kas jānodrošina darbības veicējam. Attiecīgi anotācijā būtu norādāms, ka katrā VES parka ietekmes uz vidi izvērtējumā tiek secināts, vai un kādas ir apdraudētās putnu sugas un vai un kādi ietekmi mazinoši pasākumi, tai skaitā tehnoloģiskie risinājumi (speciālas iekārtas) ir vajadzīgi. Papildus anotācijā skaidrojams, ka svarīgi nodrošināt, ka neiet bojā sugas, kas pēc IUCN novērtējuma vērtētas kā kritiski apdraudētas, stipri apdraudētas un jūtīgas, kā arī sugas, kuru populācijas tendences liecina par populācijas svārstībām vai kritumu - tās ir vairākas dienas plēsīgo putnu sugas un planētājsugas, piemēram, melnais stārķis. Vienlaikus jāņem vērā, ka ir jau iepriekš akceptēti VES parki, kam nav noteikta prasība uzstādīt putnu detektēšanas iekārtas. Ja ekspluatācijas monitoringa ietvaros tiktu konstatēts, ka arī šajos, iepriekš izveidotajos VES parkos iet bojā kritiski apdraudētas sugas, noteikumos jānosaka operatora pienākums veikt ietekmi mazinošus pasākumus. Piemēram, ja sadursmes rezultātā ar vēja elektrostaciju ietu bojā suga, kas Latvijā ir kritiski apdraudēta (piemēram, klinšu ērglis), kura populācijas lielums Latvijā novērtēts līdz 10 putniem, tad ar šāda indivīda bojāeju VES parki būtu radījuši būtisku ietekmi uz sugas populāciju. Ar būtisku ietekmi tiek saprasta ietekme, kas pārsniedz 1% no kopējās populācijas apjoma. Šādā gadījumā VES parki kļūtu par vienu no galvenajiem negatīvo ietekmju radītājiem, kas savukārt izraisītu augstus reputācijas riskus operatoram un kopumā VES parku attīstībai. Tādējādi prasība operatoram reaģēt kritisko sugu gadījumā ir pamatota.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk – Putnu direktīva) paredz ziņojumu sagatavošanu un putnu populāciju izvērtēšanu vienu reizi sešos gados. Putnu direktīvas ziņojumu sagatavo Dabas aizsardzības pārvalde, izmantojot valsts bioloģiskās daudzveidības monitoringa datus, kā arī informāciju par konstatētajiem bojā gājušajiem īpaši aizsargājamo sugu putniem. Putnu direktīvas ziņojumā tiek iekļauts putnu sugu populācijas tendenču vērtējums un norādes uz iespējamajiem ietekmējošajiem faktoriem. VES parku ekspluatācijas laikā saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumiem primāri tiek lūgts novērst ietekmi uz kritiski un stipri apdraudētām putnu sugām un jutīgām sugām (saskaņā ar IUCN kritērijiem), kā arī sugām ar lejupejošu populācijas tendenci saskaņā ar Putnu direktīvas ziņojumu. Aicinām šo aspektu precizēt noteikumu 24. punktā. Tāpat lūdzam ņemt vērā, ka informācija par sugu novērtējumu var mainīties, pārskatot sugu apdraudētības izvērtējumu un ik katrus sešus gadus pārvērtējot putnu populāciju tendences, tādēļ nebūtu korekti noteikumos nosaukt konkrētas putnu sugu grupas, bet uzsvērt apdraudētības stāvokli.

24. Ja veicot sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz vidi novērtējumu tiek konstatēta iespējama nelabvēlīga ietekme uz kritiski apdraudētu, stipri apdraudētu un jutīgu putnu sugu, kuras populācijas stāvoklis nav novērtēts kā stabils vai ar augšupejošu tendenci, un ietekmi uz vidi mazinošs pasākums ir noteikts atzinumā, akcepta lēmumā vai tehniskajos noteikumos, vēja elektrostaciju aprīko ar automātiskām putnu identificēšanas un atpazīšanas sistēmām, kas nodrošina putnu sugu detektēšanu un identificēšanu, un aptur vēja elektrostacijas darbību vai samazina tās darbības ātrumu. Ja vēja elektrostacijas darbības laikā tiek konstatēta kritiski, stipri apdraudētu vai jutīgu putnu sugu bojāeja vēja elektrostacijas darbības dēļ, bet vēja elektrostacija nav aprīkota ar putnu detektēšanas un apturēšanas iekārtām, lai samazinātu sadursmju risku, operatoram pēc Dienesta norādēm ir jāuzstāda šādas iekārtas vai jāveic citi kaitējuma samazināšanas pasākumi.

Lūdzam precizēt noteikumu 25. punktu, ņemot vērā, ka nosacījums attiecas uz sugām, kas pēc IUCN kritērijiem novērtētas kā kritiski apdraudētas, stipri apdraudētas un jutīgas. Jāņem vērā, ka, piemēram, šobrīd Latvijā VES parkos pēc sadursmēm visbiežāk bojā gājušās sugas ir sarkanā klija un jūras ērglis, kas pēc IUCN kritērijiem ir jūtīgas sugas. Abām šīm sugām ir iespējams iestatīt detektēšanas iekārtas un tādējādi mazināt sadursmju risku.

25. Dabas aizsardzības pārvalde var lemt par detektējamo sugu, kas tiek noteiktas, izmantojot šo noteikumu 24. punktā minētās iekārtas, saraksta pārskatīšanu, ja vēja elektrostacijas ekspluatācijas laikā monitoringa rezultāti liecina par nozīmīgu citu kritiski apdraudētu, stipri apdraudētu un jutīgu putnu sugu bojāeju, uzklausot elektroenerģijas ražotāja viedokli par izvēlētās tehnoloģijas tehniskajām iespējām, vai noteikt citus pasākumus ietekmes mazināšanai vai kompensēšanai.

Katra atsevišķa VES parka ietekme tiek izvērtēta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā un ietekmes mērogs var būt dažāds, tādēl nav pamatoti noteikumos noteikt konkrētus ierobežojumu rādītājus. Atzinumā par ietekmes uz vidi novērtējumu vai tehniskajos noteikumos, ņemot vērā ekspertu ieteikumus, tiek noteikti robežlielumi, no kuriem apturama VES turbīnu darbība, kā arī noteikts pienākums īstenot monitoringu. Prioritāte sikspārņu monitoringā ir sikspārņu aktivitātes un sadursmju riska novērtēšana VES turbīnu darbības zonā. Monitoringa rezultāti ir izmantojami ietekmes mazināšanas vai kompensējošo pasākumu un VES darbības ierobežojumu noteikšanai, izvērtēšanai un pilnveidošanai, lai novērstu VES parka ietekmi uz sikspārņu populācijām. Monitoringa rezultāti kalpo par pamatu adaptīvai pārvaldībai, proti, nepieciešamības gadījumā ekspluatācijas nosacījumu pārskatīšanai. Ja tiek konstatēta augsta sikspārņu mirstība vai neparedzēta aktivitāte, jāparedz iespēja ieviest papildu ierobežojumus vai citus ietekmes mazinošus pasākumus. Ja riska nav - noteiktos ierobežojumus var mīkstināt. Svarīgāk par konkrētu rādītāju noteikšanu noteikumos ir noteikt operatora pienākumu ievērot ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumā vai tehniskajos noteikumos noteiktos nosacījumus VES parka ekspluatācijas laikā un veikt monitoringu, paredzot, ka operatoram jānodrošina nepārtraukta meteoroloģisko datu uzskaite VES parka teritorijā, reģistrējot gaisa temperatūru, vēja ātrumu, vēja virzienu un nokrišņu daudzumu. Meteoroloģiskie dati jāiegūst VES gondolu (naceles) augstumā, jo tie raksturo meteoroloģiskos apstākļus rotora zonā, kur novērojams lielākais sikspārņu sadursmju risks. 

26. Vēja elektrostacijas ekspluatācijas laikā nodrošina visu turbīnu darbības apturēšanu vai darbības neuzsākšanu noteiktā laika periodā pie noteikta vēja ātruma un gaisa temperatūras, kas noteikti atzinumā, akcepta lēmumā vai tehniskajos noteikumos, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz sikspārņu populācijām. Ja vēja elektrostacijas darbības laikā konstatē sikspārņu bojāeju vēja elektrostacijas darbības dēļ, bet vēja elektrostacija nav aprīkota ar ierīcēm, lai samazinātu sikspārņu sadursmju risku, elektroenerģijas ražotājam pēc Dienesta norādēm ir jāuzstāda šādas iekārtas. Elektroenerģijas ražotājs nodrošina nepārtrauktu meteoroloģisko datu uzskaiti, reģistrējot gaisa temperatūru, vēja ātrumu, vēja virzienu un nokrišņu daudzumu vēja elektrostacijas gondolu (naceles) augstumā un pēc pieprasījuma iesniedz informācija kompetentajām iestādēm. Pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi, vēja elektrostacijas ekspluatācijas ierobežojumus var pārskatīti - atvieglot, pastiprināt vai atcelt.

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 27. punktu, nosakot reģistrēto datu uzglabāšanas ilgumu. Datu glabāšana jānodrošina vismaz sešus gadus, kas ir noteikumu projekta 30. punktā noteiktais periods kumulatīvās ietekmes novērtējumam uz vēja elektrostaciju darbības ietekmēto kritiski apdraudēto un stipri apdraudēto putnu sugu populācijām.
Papildus nosakāms, ka Dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības pieprasīt sistēmas pirmdatus un notikumu žurnālu jebkurā laikā, lai veiktu datu pārbaudi.

27. Vēja elektrostaciju aprīko ar vadības sistēmu, kas nodrošina šo noteikumu 24. un 26. punktā  noteikto  prasību izpildi, kā arī veic attiecīgos mērījumus reāllaikā un datu reģistrēšanu. Elektroenerģijas ražotājs nodrošina šo datu glabāšanu vismaz sešus gadus. Lai veiktu datu pārbaudi, Dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības pieprasīt elektroenerģijas ražotājam uzrādīt vēja elektrostacijas vadības sistēmas reģistrētos datus un notikumu žurnālu.

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 28. punktu, norādot darbības apturēšanas vai ierobežošanas datumu, laiku, ilgumu un pamatojumu, pievienojot automātisko putnu identificēšanas sistēmu, meteoroloģisko mērījumu sistēmu un vēja elektrostaciju vadības sistēmu elektroniskās izdrukas vai notikumu žurnālu, kas apliecina norādīto datu patiesumu.

28. Elektroenerģijas ražotājs sniedz dienestam atskaiti par iepriekšējā gada vēja elektrostaciju darbības apturēšanas statistiku atbilstoši šo noteikumu 24. un 26. punkta prasībām (datumu, laiku, apturēšanas ilgumu). Atskaitei pievieno izdrukas no automātisko putnu identificēšanas sistēmas, meteoroloģisko mērījumu sistēmas un vēja elektrostaciju vadības sistēmas vai notikumu žurnālu, kas apliecina atskaitē norādīto datu atbilstību.

Lūdzam kumulatīvās ietekmes novērtējuma periodu saskaņot ar Putnu direktīvas ziņojuma periodu, lai šis novērtējums iekļautos esošā, apjomīgā novērtējuma periodā un Dabas aizsardzības pārvaldei netiktu radīts papildus administratīvais slogs.
Lūdzam papildināt noteikumu projekta 30. punktu, nosakot, ka Dabas aizsardzības pārvalde ir tiesīga vērsties Dienestā un Dienestam ir pienākums nekavējoties uzdot apturēt VES parku un izstrādāt kaitējuma samazināšanas plānu, ja VES ekspluatācijas monitoringa rezultāti liecina par monitoringa programmā noteikto kritiskās ietekmes rādītāju sasniegšanu vai pārsniegšanu. ​​​​Kaitējuma samazināšanas plānu izstrādā elektroenerģijas ražotājs, sadarbībā ar sertificētiem ekspertiem. VES parka darbība atjaunojama, tiklīdz tiek uzsākta kaitējuma samazināšanas plāna ieviešana.

30. Dabas aizsardzības pārvalde reizi sešos gados veic kumulatīvās ietekmes novērtējumu uz vēja elektrostaciju darbības ietekmēto kritiski apdraudēto un stipri apdraudēto putnu sugu populācijām un izstrādā priekšlikumus ietekmes samazināšanai vai kompensēšanai, ja tādi nepieciešami. Ekspluatācijas perioda monitoringa programmu saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi pirms vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā, un tajā nosaka konkrētus skaitliskus rādītājus, pie kuriem ietekme uz putnu un sikspārņu populāciju uzskatāma kā kritiska. Ja ekspluatācijas monitoringa rezultāti liecina, ka ir sasniegti monitoringa programmā noteiktie kritiskās ietekmes rādītāji vai pastāv būtiskas kumulatīvās ietekmes risks, Dienests var uzdot apturēt vēja elektrostacijas darbību. Elektroenerģijas ražotājs sadarbībā ar sertificētiem ekspertiem izstrādā kaitējuma samazināšanas plānu, nosakot konkrētus veicamos pasākumus. Kaitējuma samazināšanas plānu saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi, un līdz ar tā ieviešanas uzsākšanu var atsākt vēja elektrostacijas darbību.

Lai skaidri nodalītu ekspluatācijas perioda monitoringu, ko nodrošina darbības īstenotājs, no Dabas aizsardzības pārvaldes kumulatīvās ietekmes novērtējuma, lūdzam punktu sadalīt šādi (vai nu nodaļas sākumā vai pirms šī brīža 30. punkta):

24.(30.) Ekspluatācijas perioda monitoringa programmu saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi pirms vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā, un tajā nosaka konkrētus skaitliskus rādītājus, pie kuriem ietekme uz putnu un sikspārņu populāciju uzskatāma kā kritiska. Ekspluatācijas perioda monitoringu nodrošina elektroenerģijas ražotājs.
31. Dabas aizsardzības pārvalde reizi sešos gados veic kumulatīvās ietekmes novērtējumu uz vēja elektrostaciju darbības ietekmēto kritiski apdraudēto un stipri apdraudēto putnu sugu populācijām un izstrādā priekšlikumus ietekmes samazināšanai vai kompensēšanai, ja tādi nepieciešami. Ekspluatācijas perioda monitoringa programmu saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi pirms vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā, un tajā nosaka konkrētus skaitliskus rādītājus, pie kuriem ietekme uz putnu un sikspārņu populāciju uzskatāma kā kritiska.
32. Ja saskaņā ar šo noteikumu 24. (29.) punktu veiktā ekspluatācijas monitoringa rezultāti liecina, ka ir sasniegti monitoringa programmā noteiktie kritiskās ietekmes rādītāji vai pastāv būtiskas kumulatīvās ietekmes risks, Dienests var uzdot apturēt vēja elektrostacijas darbību. Elektroenerģijas ražotājs sadarbībā ar sertificētiem ekspertiem izstrādā kaitējuma samazināšanas plānu, nosakot konkrētus veicamos pasākumus. Kaitējuma samazināšanas plānu saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi, un līdz ar tā ieviešanas uzsākšanu var atsākt vēja elektrostacijas darbību.

Kā arī attiecīgi papildināt anotāciju, tostarp, ka tiesības uzdot apturēt vēja elektrostacijas darbību var izrietēt gan ekspluatācijas perioda monitoringa laikā (piemēram, otrajā ekspluatācijas gadā), gan pēc reizi sešos gados veiktā kumulatīvā ietekmes izvērtējuma.

-

Noteikumu projekta 28. punktā minētā atskaite attiecas uz VES parka darbības režīmu un tā sasaisti ar nosacījumu ievērošanu par VES darbības apturēšanu, lai novērstu sadursmju risku ar sikspārņiem un putniem. Lūdzam ietvert noteikumu projektā un papildināt anotāciju, ka Dienests nosaka vienotu struktūru un saturu atskaites sagatavošanai, lai dati ir strukturēti, salīdzināmi un apkopojami par visiem darbības veicējiem. Atskaitē norāda vismaz detektēšanas datumu un laiku, identificēto sugu, identificēšanas ticamības pakāpi, detektēšanas attālumu, lidojuma virzienu, ja pieejams, sistēmas pieņemto lēmumu un VES faktisko reakcijas laiku.
Norādāms, ka automātiskās detektēšanas sistēmas datus apkopo jau noteiktos formātos un tos ir iespējams sagatavot dažādos pārskatos un grafikos, neradot papildus slogu uzņēmējiem. Tāpat esošās datu apstrādes programmatūras sniedz iespēju detektēšanas datus analizēt kopā ar meteoroloģiskajiem datiem, vēja ātrumu, VES staciju apturēšanu un informāciju par bojā gājušajiem sikspārņiem un putniem, tādējādi nosakot iemeslus, kuru dēļ nav novērsts sadursmju risks.

4. Reizi gadā līdz 1. aprīlim elektroenerģijas ražotājs iesniedz Dienestam šo noteikumu 11., 23. un 28. punktā minēto atskaiti. Dienests nosaka un savā tīmekļvietnē publisko iesniedzamo atskaišu datnes struktūru un formātu, kā arī publicē šo informāciju vienotā kontaktpunkta informācijas sistēmā.

Lūdzam precizēt vārdu "divu" atbilstošā locījumā.

14. Šo noteikumu 11. punkts nav attiecināms uz elektroenerģijas ražotāju, kura vēja parks atrodas tālāk par diviem kilometriem no jebkuras novērtēšanas vietas

Lūdzam papildināt anotāciju, skaidrojot, ka elektroenerģijas ražotājs, iesniedzot priekšlikumu cita tehniskā risinājuma izmantošanai, iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei tehnoloģijas aprakstu, tās efektivitāti apliecinošus pierādījumus un monitoringa rezultātus, kas pamato līdzvērtīga vai augstāka aizsardzības līmeņa nodrošināšanu.

-