Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Satiksmes ministrijas precizētais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi”” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.  
Projekta 6. punktā paredzēto Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – noteikumi) 25.7. apakšpunktu nepieciešams izvērtēt un piedāvājam to svītrot. Vispirms vēlamies norādīt, ka projektā piedāvātais grozījums nav izteikts korekti, jo paredzēts izteikt jaunā redakcijā tikai noteikumu 25.7. apakšpunkta ievaddaļu, bet šādi izteiktā grozījumā nav iekļauti šā apakšpunkta apakšpunkti. Vienlaikus norādām, ka Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras inspektoru iekļaušana šajā normā esošajā amatpersonu uzskaitījumā neatbilst Ceļu satiksmes likumā (turpmāk – likums) noteiktajai, tai skaitā grozījumos paredzētajai iestādes kompetencei un attiecīgi arī normu veidošanas prasībām noteikumos. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras inspektoriem kompetence ir tikai traktortehnikas jomā, nevis attiecināma uz visiem transportlīdzekļu vadītājiem. Tādējādi noteikumu 25. punktā, kas nosaka visu transportlīdzekļu vadītājiem pienākumus, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras norāde nav pamatota. Līdzīgi nepieciešams izvērtēt un precizēt projekta 7. punktā paredzēto noteikumu 25.9. apakšpunktu. Tieslietu ministrijas ieskatā Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras kompetenci noteikumos varētu paredzēt kā atsevišķu, traktortehnikas vadītājiem noteiktu pienākumu, līdzīgi, kā tas ir nodalīts likumā.  

-

Projekta 17. punktā paredzēto noteikumu papildināšanu ar 200.7. un 200.8. apakšpunktu nepieciešams izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka šobrīd noteikumu 200. punktā ir trīs apakšpunkti. Ievērojot minēto, grozījumu normas noteikumos ir jāparedz secīgi ar korektu numerāciju. Vienlaikus norādām, ka atbilstoši normatīvo aktu izstrādes juridiskās tehnikas prasībām projektā grozījumu normas jāveido secīgi, proti, grozījums noteikumu 205. punktā (projekta 16. punkts) nevar būt pirms grozījuma noteikumu 200. punktā.  

-

Projekta 19. punktā paredzēto noteikumu 212.⁶ punkta trešo teikumu nepieciešams izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka vārds “ieteicams” norāda uz to, ka šajā teikumā esošais regulējums tā adresātam nav saistošs. Tādējādi elektroskrejriteņa vadītājam ir tiesības nepildīt normā paredzētos nosacījumus gan par apģērbu, gan par atstarojošiem elementiem. Tieslietu ministrijas ieskatā šāda norma būs pretrunā ar ceļu satiksmes drošību. Ievērojot minēto, piedāvājam noteikumu 212.⁶ punkta trešo teikumu izteikt līdzīgi, kā, piemēram, ir izteikts noteikumu 10. punkts par pienākumiem gājējiem vai noteikumu 209. punkts par pienākumiem velosipēdu vadītājiem.  

-

Saistībā ar Tieslietu ministrijas iepriekš izteikto priekšlikumu izvērtēt grozāmo noteikumu regulējumu kopsakarā ar 2023. gada 22. jūnija likumu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" izziņā norādīts, ka priekšlikums ir ņemts vērā un no projekta svītroti grozījumi noteikumu 212.¹3. apakšpunktā. Nav gan saprotams, kā šie precizējumi būtu saistīti ar minēto likumu.

Tāpat, piemēram, redzams, ka nav grozīts pat Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi" 212. punkts. Skatoties kopsakarā ar 2023. gada 22. jūnija likuma "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" 2. pantu (termina "velorikša" skaidrojums) un 6. pantu (pilnvarojums pašvaldībai), redzams, ka šāds regulējums grozāmajos noteikumos nedrīkstētu vairs atrasties.

Aicinām atkārtoti izvērtēt minētajā priekšlikumā ietvertos apsvērumus.
 

-

Tieslietu ministrijas iepriekšējā atzinumā bija norādīts, ka projektā vairākos gadījumos ir ietverta nekonkretizēta norāde "ja nepieciešams". Izziņā ir skaidrots, ka šāda norāde ir jau spēkā esošajā regulējumā un ka tas nav radījis neizpratni ne piemērotājiem, ne sabiedrībai. Lai arī pēdējais arguments ir visai apšaubāms, kopumā šie argumenti paši par sevi neko nenozīmētu, ja tiktu vērtētu tiesību normas skaidrība, saprotamība un paredzamība, it īpaši kopsakarā ar sodu regulējumu. Turklāt tieši tāpēc, ka ceļu satiksmes noteikumiem "jābūt viegli uztveramiem un saprotamiem visām sabiedrības grupām", tajos nav ieteicams ietvert šādas nenoteiktas pazīmes, it īpaši, ja no tā var izvairīties.

Piemēram, projekta 9. punktā izsvītrojot vārdus "ja nepieciešams", šīs normas jēga nemainītos. Savukārt, projekta 15. punktā ir noteikts, ka velosipēdu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji. Braukšana ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, ir tikai viena no iepriekš minētās prasības izpausmes formām. Tieši esošais regulējums rada acīmredzamu jautājumu, kādos gadījumos tad būtu jābrauc gājēju pārvietošanās ātrumā. Normas konstrukcija liecina, ka parasti pieļaujamais ātrums (proti, tāds, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji) pārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Prasību, kas seko vārdiem "ja nepieciešams", nošķiršana no prasības izvēlēties ātrumu, kas neapdraud vai netraucē gājējus, rūpīgākas analīzes rezultātā atklāj tikai liekus sarežģījumus.

Aicinām vēlreiz pārskatīt projektu un atteikties no vārdu "ja nepieciešams" lietojuma.

-

Projekta 18. punktā paredzēts, ka elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz 25 km/h. Projekta anotācijā skaidrots, ka "elektroskrejriteņu konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums, izmantojot dažādus tehniskus un programmatūras pielāgojumus var tikt salīdzinošie viegli modificēts. Tas nozīmē, ka likumdevējam ir jānosaka maksimālais ātrums, ar kādu elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc, lai nodrošinātu vispārējo drošību un mazinātu iespējamos riskus ceļu satiksmē."

Tomēr, ja tipiskam elektroskrejritenim līdzīgs transportlīdzeklis var pārsniegt ātrumu 25 km/h, tad tas normatīvi vairs nav uzskatāms par elektroskrejriteni (Ceļu satiksmes likuma 1. panta 9.¹ punkts). Šajā ziņā projekts būtībā nemaz neierobežo maksimālo ātrumu, tas jau ir noteikts likumā. Ja vadītājs neievērotu šādu prasību, tad tam nemaz nevarētu piemērot atbildību par papildu prasību elektroskrejriteņu vadītājiem neievērošanu (ātruma pārsniegšanu ar elektroskrejriteni). Tā kā šāds transportlīdzeklis nebūtu elektroskrejritenis, tad uz to neattiektos arī elektroskrejriteņiem vai to vadītājiem noteiktās prasības.

Tādējādi šāds ierobežojums dublē likuma regulējumu un nav nepieciešams.

-