Atzinums

Likuma 44.panta pirmā daļa paredz, ka Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību un veicināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas stabilitāti un attīstību.

Konkurences padome savā 2019.gadā publicētajā noslēguma ziņojumā “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgus uzraudzība” ir secinājusi, ka:
1) Plašā finanšu datu esamība LTAB rīcībā, kā arī tas, ka LTAB un LAA vada viena un tā pati persona, rada interešu konfliktu un OCTA tirgus dalībnieku saskaņotu darbību risku. KP secina, ka pastāvošā OCTA tirgus uzraudzības sistēma nenodrošina lēmumu pieņemšanas neitralitāti, vienlīdz apdraudot LTAB izveides mērķa - aizsargāt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu intereses un veicināt OCTA stabilitāti un attīstību - īstenošanu.
2) Ņemot vērā valsts pienākumu izveidot obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, KP ieskatā Finanšu ministrijai nepieciešams pārskatīt OCTA sistēmu, tās veidošanā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas, to lomu un pilnvaras un pilnveidot normatīvo regulējumu, tostarp lai novērstu iespējamo interešu konfliktu LTAB darbībā, skaidri definētu tās pilnvaras un nodrošinātu LTAB efektīvu pārraudzību.
3) LTAB pārraudzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu LTAB neitralitātes ievērošanu un TRL īpašnieku aizsardzību. Proti, lai nodalītu LAA (biznesa intereses) un LTAB (publiskās (sabiedrības) intereses) funkcijas, kā arī, ņemot vērā plašu finanšu datu par katru OCTA pakalpojuma sniedzēju pieejamību LTAB, novērstu riskus neatļautai informācijas apmaiņai starp apdrošināšanas sabiedrībām. KP ierosina, piemēram, noteikt pārraudzības (valsts pārvaldes) institūciju, kas pārrauga LTAB darbību.
4) Ņemot vērā šajā uzraudzībā konstatēto (ziņojuma 4. un 8. nodaļa), KP norāda, ka viena persona nevar vienlaicīgi kvalitatīvi pārstāvēt biznesa intereses un ievērot neitralitāti patērētāju interešu aizstāvībā.

Arī KP ir aicinājusi FM apsvērt ar to saskaņojamajā LTAB valdes locekļu atbilstības un piemērotības politikā ietvert arī nosacījumu, kas ierobežo personu, kura ir vadošā amatā citā organizācijā, kas aizstāv tās biedru intereses un kuras intereses ir pretējas tām, ko pārstāv LTAB, kļūt par LTAB valdes locekli.

Pašreiz Saeimā apstiprinātajā Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma grozījumu redakcijā paredzēts likuma 44.pantu papildināt ar piekto daļu, kas paredzētu, ka Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izstrādā, saskaņo ar Finanšu ministriju un apstiprina interešu konfliktu novēršanas kārtību tā darbībā (tai skaitā valdes locekļu darbībā), kas saistīta ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.

Pašreiz Saeimā apstiprinātajā Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma grozījumu redakcijā paredzēts likuma 47.pantu papildināt ar otro un trešo daļu, kurā paredzēts noteikt prasības, kādām jāatbilst LTAB valdes locekļiem, kā arī paredzēts, ka prasības LTAB valdes locekļu atbilstības un piemērotības novērtēšanai izstrādā pats LTAB un tikai saskaņo ar Finanšu ministriju, kā arī LTAB pats nosaka:

            1) valdes locekļu atbilstības un piemērotības novērtēšanas kārtību;
            2) valdes locekļiem nepieciešamo zināšanu, prasmju un pieredzes apjomu.

No Konkurences padomes publicētā ziņojuma un izteiktajiem iebildumiem par likuma grozījumiem izriet, ka situācijā, kad LTAB jau šobrīd vada persona, kas vienlaikus vada arī Latvijas Apdrošinātāju asociāciju (LAA), ar likumprojektā ierosinātajiem likuma grozījumiem, kas faktiski paredz deleģē pašam LTAB risināt jautājumu par interešu konflikta novēršanu LTAB valdes locekļu darbībā, nepietiek. Savā ziņojumā Konkurences padome ir norādījusi uz nepieļaujamību LTAB valdes loceklim vienlaikus būt arī LAA vadītājam.

Likuma 47.pants paredz, ka LTAB valde sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un divi valdes locekļi. Realitātē LTAB valde jau daudzus gadus sastāv tikai no valdes priekšsēdētāja un viena valdes locekļa, kur tikai valdes priekšsēdētājam ir tiesības pārstāvēt LTAB atsevišķi, bet LTAB valdes loceklim tikai kopā ar vēl vienu valdes locekli, t.i. ar valdes priekšsēdētāju. Tādejādi visus jautājumus LTAB izlemj tikai valdes priekšsēdētājs, kurš vienlaikus ir arī LAA vadītājs.

LTAB darbības mērķis, t.i. pastāvēšanas būtība un jēga, ir saistīta ar ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzības nodrošināšanu. Šo personu intereses visbiežāk saduras tieši ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) apdrošinātāju interesēm. Proti, LTAB uzdevums ir ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu intereses aizsargāt iepretī to personu interesēm, ar kurām tās saduras, t.i. visbiežāk iepretī OCTA apdrošinātāju interesēm.

Secināms, ka LTAB mērķa sasniegšana ir tieši LTAB valdes uzdevums, jo tieši un tikai LTAB valdes locekļiem piemīt tiesības uz likuma pamata pārstāvēt LTAB. Minētais noved pie viennozīmīga secinājuma, ka LTAB valdes loceklim nav iespējams veikt savus pienākumus atbilstoši LTAB darbības mērķim, ja LTAB valdes loceklis ir tieši vai netieši saistīts ar OCTA apdrošinātājiem, t.i. LTAB biedriem un ir tieši vai netieši saistīts ar OCTA apdrošinātāju, t.i. LTAB biedru interešu pārstāvēšanu. Tas rada pamatu noteikt aizliegumu par LTAB valdes locekli būt personai, kas vienlaikus ar darbību LTAB valdes locekļa amatā strādā, ieņem jebkādus amatus vai uz līguma pamata sniedz pakalpojumus jebkuram apdrošinātājam, kas ir LTAB biedrs, vai strādā, ieņem jebkādus amatus vai uz līguma pamata sniedz pakalpojumus organizācijai, kurā savu interešu pārstāvībai ir apvienojušies viens vai vairāki apdrošinātāji, kas ir LTAB biedri.

Taču, ņemot vērā to, ka apdrošinātāju interešu pārstāvēšana nav vienā mirklī izbeidzama ar aiziešanu no amata apdrošinātājā vai tā intereses pārstāvošā organizācijā, lai pēc tam uzreiz kļūtu par LTAB valdes locekli, līdzīgi kā tas ir noteikts valsts amatpersonām attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, arī LTAB valdes locekļa gadījumā būtu pamatoti noteikt, ka par LTAB valdes locekli nevar būt persona, kas pēdējos divos gados ir ieņēmusi kādu amatu OCTA apdrošinātājā vai uz līguma pamata sniegusi pakalpojumus kādam apdrošinātājam, kas ir LTAB biedrs, vai ir strādājusi, ieņēmusi kādus amatus vai uz līguma pamata sniegusi pakalpojumus organizācijai, kurā savu interešu pārstāvībai ir apvienojušies viens vai vairāki apdrošinātāji, kas ir LTAB biedri.

Pašreizējā brīdī OCTA apdrošinātāju darbībā ieinteresētu LTAB valdes locekļu iecelšana esošajā likumā ir padarīta savā ziņā neizbēgama, jo tā pieļauj, ka LTAB valdes locekļus ieceļ paši OCTA apdrošinātāji. Ir skaidrs, ka paši OCTA apdrošinātāji vienmēr vēlēsies iecelt un iecels LTAB valdes locekļu amatā personu, kas atbalstīs tieši OCTA apdrošinātāju intereses. Tā tas ir noticis arī šobrīd.

Tā kā LTAB pārstāv un vada tieši LTAB valdes priekšsēdētājs, kas šobrīd, atbilstoši Konkurences padomes ziņojumā izdarītajiem secinājumiem, atrodas interešu konfliktā, jo vienlaikus vada arī LAA, LTAB pašam nemaz nav iespējams nodrošināt savu valdes locekļu, t.sk. valdes priekšsēdētāja, interešu konflikta novēršanu. LTAB valdes locekļu, t.sk. valdes priekšsēdētāja, interešu konflikta novēršanas uzticēšana pašam LTAB faktiski nozīmētu, ka šobrīd, atbilstoši Konkurences padomes secinājumam, interešu konfliktā esošais LTAB valdes priekšsēdētājs pats lemtu par sevi, vai viņš pats savā ieskatā ir vai nav interešu konfliktā. Šāds risinājums jau pirmšķietami nav efektīvs un nenodrošinās interešu konflikta novēršanu un nepieciešamo ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzības nodrošināšanu.

Tādēļ ir pamatoti nepieciešams izslēgt iespējamību, ka LTAB valdes locekļa amatā tiek iecelti OCTA apdrošinātāju intereses pārstāvošas personas, ko ir iespējams izdarīt tikai nododot LTAB valdes locekļu izvēli un iecelšanu amatā Finanšu ministrijai. Tāpat ir pamatoti nepieciešams efektīvi novērst šobrīd jau ilgstoši pastāvošo interešu konflikta iespējamību LTAB valdes locekļu darbībā, nosakot, ka interešu konflikta novēršanas kārtību LTAB valdes locekļu darbībā izstrādā un apstiprina Finanšu ministrija.

Saglabājot līdzšinējo LTAB kopsapulces sastāvu, būtībā nepastāv cita iespēja nodrošināt interešu konflikta novēršanu LTAB valdes locekļu darbībā, kā vien likumā skaidri nosakot aizliegumu LTAB valdes locekļa amatu ieņemt personai, kas ir saistīta vai pēdējos divos gados ir bijusi saistīta ar OCTA apdrošinātāju interesēm, LTAB valdes locekļa izvēli un iecelšanu, kā arī interešu konflikta novēršanu nododot neitrālai personai, kam vispiemērotākā ir LTAB darbību pārraugošā Finanšu ministrija. Jāatgādina, ka LTAB darbības mērķis ir ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzība, ko efektīvi nodrošināt var tikai tādi LTAB valdes locekļi, kas nav vienlaikus saistīti ar OCTA apdrošinātāju interesēm.

Likuma 47.pantu uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu, grozīt likuma 47.panta pirmo daļu, izsakot to šādā redakcijā, un papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:
(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja izpildinstitūcija ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valde. Valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un divi valdes locekļi. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes locekļus konkursa kārtībā izvēlas Finanšu ministrija un amatā ieceļ finanšu ministrs.
(2) Par Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes locekli var būt persona:
1) kurai ir profesionālā kvalifikācija un pieredze, kas nepieciešama valdes loceklim noteikto amata pienākumu veikšanai (zināšanām par apdrošināšanas nozari ir jābūt tādām, kuras nepieciešamas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības raksturam un apjomam);
2) kurai nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process vai no tā izbeigšanas dienas ir pagājis vismaz viens gads;
3) kurai nav sodāmība par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību vai par tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai sodāmība par to ir noņemta vai dzēsta;
4) kurai nav Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā uzraudzības un kontroles institūcija vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētā kompetentā institūcija piemērojusi sankciju un savā tīmekļvietnē publiskojusi informāciju par sankciju (izņemot brīdinājumu) par starptautisko vai nacionālo sankciju vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpšanu vai no sankcijas piemērošanas dienas ir pagājis vismaz viens gads;
5) kurai nav konstatēti tādi apstākļi, kas nav savienojami ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes locekļa amata pienākumu veikšanu;
6) kura nav darba tiesiskajās attiecībās, neieņem jebkādus amatus vai uz līguma pamata nesniedz pakalpojumus kādam no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedriem, vai nav darba tiesiskajās attiecībās, neieņem jebkādus amatus vai uz līguma pamata nesniedz pakalpojumus organizācijai, kurā savu interešu pārstāvībai ir apvienojušies viens vai vairāki Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedri;
7) kura pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes locekļa amatā nav bijusi darba tiesiskajās attiecībās, nav ieņēmusi jebkādus amatus vai uz līguma pamata nav sniegusi pakalpojumus kādam no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedriem, vai nav bijusi darba tiesiskajās attiecībās, nav ieņēmusi jebkādus amatus vai uz līguma pamata nav sniegusi pakalpojumus organizācijai, kurā savu interešu pārstāvībai ir apvienojušies viens vai vairāki Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedri.
(3) Finanšu ministrija izstrādā un apstiprina prasības Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes locekļu atbilstības un piemērotības novērtēšanai, kas nosaka:
            1) valdes locekļu atbilstības un piemērotības novērtēšanas kārtību;
            2) valdes locekļiem nepieciešamo zināšanu, prasmju un pieredzes apjomu;
3) interešu konfliktu novēršanas kārtību Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes locekļu darbībā.

Likuma 9.2panta pirmā daļa esošajā redakcijā tika iekļauta, izskatot iepriekšējos likuma grozījumus 3.lasījumā. Izvērtējot likuma 9.2panta pirmās daļas esošo redakciju ir konstatējamas nepilnības, kas novēršamas, veicot šajā likuma panta daļā attiecīgus precizējumus un papildinājumus.

No Vispārīgās datu aizsardzības regulas izriet viens no personas datu aizsardzības principiem – datu minimizēšanas princips, kas paredz minimizēt apstrādājamos datus līdz tam apjomam, kāds patiešām objektīvi nepieciešams datu apstrādes mērķa sasniegšanai. Likuma 9.2panta pirmās daļas esošā redakcija pieļauj šī personas datu aizsardzības principa neievērošanu, kas ir jānovērš. Likuma 9.2panta pirmās daļas esošā redakcija neparedz aizliegumu apdrošinātājiem iegūtos personas datus, kuru vienīgais izmantošanas mērķis ir to nosūtīšana Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, līdz to nosūtīšanai izmantot kādiem citiem saviem mērķiem. Likuma 9.2panta pirmās daļas esošā redakcija neparedz Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pienākumu dzēst iegūtos personas datus, kad ir izpildīts paziņošanas pienākums vai OCTA polises termiņš beidzies, pieļaujot neierobežoti ilgu šo personas datu uzkrāšanu un saglabāšanu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā. Šo nepilnību novēršanai nepieciešami grozījumi likuma 9.2panta pirmajā daļā.
 

Grozīt likuma 9.2panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, izsakot tos šādā redakcijā, un papildināt ar 3.punktu šādā redakcijā:
(1) Paziņošanai par apdrošināšanas līguma izbeigšanos pirms termiņa un neizmantotās apdrošināšanas prēmijas vai tās daļas atmaksu:
1) apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī apdrošinājuma ņēmējs norāda transportlīdzekļa īpašnieka vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā transportlīdzekļa turētāja un apdrošinājuma ņēmēja elektroniskā pasta adresi vai mobilā tālruņa numuru;
2) apdrošinātājs šīs daļas 1.punktā minētos datus nedrīkst nekādā veidā izmantot, pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas nosūta Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam un pēc nosūtīšanas šos datus nekavējoties dzēš;
3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs šīs daļas 1.punktā minētos datus izmanto tikai šā panta otrās daļas 3.punktā norādītā pienākuma izpildei un pēc šā panta otrās daļas 3.punktā norādītā pienākuma izpildes vai attiecīgā apdrošināšanas ņēmēja noslēgtā apdrošināšanas līguma termiņa izbeigšanās šos datus nekavējoties dzēš.

Konkurences padome 2021.gadā ir publicējusi publisko ziņojumu “Kopsavilkums par izpēti par apdrošināšanas sabiedrību sadarbību ar apdrošināšanas starpniekiem, veicot OCTA polišu izplatīšanu”, kura secinājumu daļā ir izdarījusi šādus secinājumus:
1. Apdrošināšanas brokeris ir juridiskā persona, kura nodarbojas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu klienta vārdā un interesēs. Apdrošināšanas brokeri, kas piedāvā OCTA polišu cenu salīdzināšanas pakalpojumu, nav uzskatāmi par apdrošināšanas produkta vairumtirgotājiem. Apdrošināšanas brokeri neiepērk OCTA polises un tās nepārdod tālāk patērētājiem, līdz ar to brokeri nenosaka polišu mazumtirdzniecības cenu.
2. Apdrošināšanas brokeri nav uzskatāmi par apdrošinātāju aģentiem konkurences tiesību izpratnē, ņemot vērā, ka tie primāri tirgū darbojas polises pircēja, ne pārdevēja interesēs, mazinot apdrošināšanas izplatīšanas tirgū pastāvošo informācijas asimetriju starp apdrošinātājiem un to klientiem. Tādējādi apdrošināšanas brokeri ir neatkarīgi saimnieciskās darbības veicēji un KL 1. panta 9. punkta izpratnē uzskatāmi par neatkarīgiem tirgus dalībniekiem no apdrošinātājiem. Vienlaikus apdrošināšanas brokeri nodrošina apdrošinātājiem svarīgu noieta kanālu klientiem apdrošināšanas pakalpojumu pārdošanā, tāpēc apdrošinātāji arī maksā komisijas maksas. Līdz ar to ir saprātīgi, ka brokeru darbības finansiālais slogs attiecināms uz apdrošinātājiem, ņemot vērā, ka apdrošināšanas brokeri nodrošina nepieciešamo balansu klientu interešu aizsardzībā.
3. Ir izdalāms atsevišķs apdrošināšanas pakalpojumu izplatīšanas tirgus, nošķirot to no apdrošināšanas pakalpojumu (produktu) veidošanas tirgus. Apdrošināšanas pakalpojumu izplatīšanas tirgus ietver apdrošināšanas izplatīšanu individuāliem un korporatīviem klientiem, izmantojot dažādus izplatīšanas kanālus, kas sastāv no tiešās pārdošanas, saistītiem aģentiem vai starpniekiem, piemēram, bankām, preču izplatītājiem un brokeriem. Līdz ar to tas ir vertikāli saistīts ar apdrošināšanas pakalpojumu veidošanas tirgu.
4. Apdrošināšanas brokeru esība tirgū arī veicina apdrošināšanas sabiedrību savstarpējo konkurenci, tirgū nodrošinot ne tikai ar cenas, bet arī ar kvalitātes konkurenci. Tas veicina polises pircēja iespējas salīdzināt konkrētu apdrošinātāju sniegtos piedāvājumus un nodrošina informācijas atspoguļošanu viegli uztveramā un pārskatāmā veidā.
5. Šī brīža situācijā vairākos gadījumos tādi apdrošināšanas starpnieki kā brokeri, pat atsakoties no visas apdrošināšanas sabiedrības piešķiramās atlīdzības, nespēs konkurēt ar apdrošināšanas sabiedrību mājaslapā piedāvātajām OCTA polišu cenām (piemērotajām atlaidēm), jo apdrošināšanas brokera komisijas maksa par apdrošināšanas izplatīšanu atsevišķos gadījumos ir mazāka, nekā apdrošinātāja piemērotā atlaide klientam, polisi iegādājoties apdrošinātāja mājaslapā. Ar mērķi veicināt godīgu konkurenci apdrošinātājam jāsniedz apdrošināšanas brokeriem piedāvāšanai klientiem vienlīdz konkurētspējīgs piedāvājums, kādu saņemtu pats klients, vēršoties tieši pie apdrošinātāja. Pretējā gadījumā veidojas situācija, kur normatīvais regulējums paredz apdrošināšanas brokeru darbības tirgū nepieciešamību, gan ņemot vērā produkta sarežģītību, gan arī ņemot vērā nedzīvības apdrošināšanas tirgū attiecībā uz OCTA pakalpojumu pastāvošo informācijas asimetriju, vienlaikus apdrošinātāji, piedāvājot būtiski zemāku polises cenu savos tiešajos pārdošanas kanālos, kavē brokeru darbību konkrētā tirgus segmentā un neveicina tirgū informācijas asimetrijas samazināšanos.
6. Nosacījums apdrošināšanas kompānijām par šauro MFN iekļaušanu vienošanās ar apdrošināšanas brokeriem būtu piemērotākais risinājums, lai nodrošinātu iespēju apdrošināšanas brokeru kā nozīmīgu un nepieciešamu tirgus dalībnieku turpmāko darbību, kā arī palīdzētu saglabāt digitālo apdrošināšanas salīdzināšanas kanālu uzticamību, nodrošinot patērētājiem visizdevīgāko cenu par konkrēto apdrošināšanas produktu. Šauro MFN piemērošana būtu attaisnojams konkurences ierobežojums, jo tiktu atsvērts ar klientu un patērētāju ieguvumu. Vienlaikus norādāms, ka esošajā tirgus situācijā brokeri nespēj uz apdrošinātājiem izdarīt pietiekamu spiedienu, lai šādus nosacījumus spētu iekļaut savstarpējās sadarbības līgumos, tāpēc konkrētā tirgus ietvaros nepieciešama diskusija par šāda sadarbības modeļa ieviešanu.

Konkurences padome ir secinājusi, ka godīgas konkurences veicināšanai un patērētāju interešu nodrošināšanai apdrošinātājam jāsniedz apdrošināšanas brokeriem piedāvāšanai klientiem vienlīdz konkurētspējīgs piedāvājums, kādu saņemtu pats klients, vēršoties tieši pie apdrošinātāja. Godīgas konkurences veicināšana un patērētāju interešu nodrošināšana ir svarīgs mērķis. Arī Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma 2.panta pirmā daļa paredz, ka apdrošināšanas izplatīšanā ir jāveicina klientu interešu aizsardzība, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp izplatītājiem. Konkurences padome ir atzinusi arī, ka šādu noteikumu ieviešana OCTA apdrošinātājiem būtu attaisnojams konkurences ierobežojums, jo tiktu atsvērts ar klientu un patērētāju ieguvumu. Priekšlikums papildināt likuma 13.pantu ar trešo daļu ir paredzēts tieši šīs Konkurences padomes konstatētās neatbilstības novēršanai un izdarītā secinājuma ieviešanai.

Papildināt likuma 13.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Apdrošinātājam jānodrošina, ka apdrošinātāja noteiktais apdrošināšanas prēmijas apmērs transportlīdzekļa īpašniekam, ņemot vērā arī visas apdrošinātāja piemērotās apdrošināšanas prēmijas atlaides vai citus apdrošināšanas prēmijas apmēra pazeminājumus, transportlīdzekļa īpašniekam tiek noteikts un ir pieejams pilnīgi vienādā apmērā pie jebkura apdrošināšanas izplatītāja.

Likums paredz, ka atšķirībā no citiem apdrošināšanas veidiem, OCTA apdrošināšanas polise stājas spēkā arī tad, ja par to nav tikusi samaksāta apdrošināšanas prēmija. Kā aizsardzības mehānisms pret ļaunprātīgiem šāda izņēmuma nosacījuma izmantotājiem likuma 41.panta pirmās daļas 2.punkta a)apakšpunktā ir paredzēta apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai - transportlīdzekļa līzinga gadījumā - transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju, ja tas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju.

Taču praksē nereti ir sastopami gadījumi, kad personas tomēr ļaunprātīgi izmanto iepriekšminēto izņēmuma nosacījumu OCTA apdrošināšanas polises spēkā esamībai bez prēmijas samaksas. Tas ir saistīts ar apstākli, ka apdrošināšanas izplatīšanā ir iesaistīti dažādi izplatītāji, t.sk. apdrošinātāju izplatīšanas struktūrvienības, apdrošināšanas brokeri, apdrošināšanas aģenti. Transporta pārvadātājiem, kam bieži vien ir nepieciešams vienlaikus noslēgt vairākas OCTA apdrošināšanas polises, kas turklāt kravas automašīnām ir samērā dārgas, ir nepieciešams OCTA apdrošināšanas prēmijas samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz zināmu laiku. Šādus piedāvājumus ar OCTA apdrošināšanas prēmijas samaksas sadalīšanu termiņos vai atlikšanu uz zināmu laiku piedāvā visi apdrošināšanas izplatītāji. Taču šādos gadījumos apdrošinātāji sadarbības līgumos ar citiem apdrošināšanas izplatītājiem pieprasa iekļaut noteikumu, ka gadījumā, ja OCTA apdrošināšanas ņēmējs pats noteiktajā termiņā nesamaksās apdrošināšanas prēmiju, tad apdrošināšanas izplatītājam no saviem naudas līdzekļiem tā jāsamaksā apdrošinātājam OCTA apdrošināšanas ņēmēja vietā.

Praksē šī sistēma ir radījusi un turpina radīt nenoteiktību. Gadījumos, kad OCTA apdrošināšanas ņēmējs noteiktajā termiņā nesamaksā apdrošināšanas prēmiju, kas jāmaksā tieši apdrošinātājam, neskaidrības nerodas un apdrošinātājs, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmanto regresa tiesības. Taču gadījumos, kad OCTA apdrošināšanas ņēmējs nav noteiktajā termiņā samaksājis apdrošināšanas prēmiju, kas tam bija jāmaksā citam apdrošināšanas izplatītājam, un, atbilstoši sadarbības līgumam ar apdrošinātāju, šis cits apdrošināšanas izplatītājs to no saviem naudas līdzekļiem ir samaksājis apdrošinātājam OCTA apdrošināšanas ņēmēja vietā, rodas nenoteiktība. Šādos gadījumos atsevišķi apdrošinātāji mēdz paust uzskatu, ka apdrošināšanas prēmijas maksājumu ir saņēmuši un, lai gan apdrošināšanas prēmiju OCTA apdrošināšanas ņēmējs pats apdrošināšanas izplatītājam nav samaksājis, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, regresa tiesības izmantošanai nav pamata. Citi apdrošinātāji tomēr šādos gadījumos cenšas no apdrošināšanas izplatītāja noskaidrot, vai OCTA apdrošināšanas ņēmējs ir ari pats samaksājis apdrošināšanas prēmiju apdrošināšanas izplatītājam, un ja nav, tad, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmanto regresa tiesības.

Lai novērstu šādu nenoteiktību un pilnveidotu likuma regulējumu, lai tad atbilstu praksē pastāvošajai kārtībai, ir nepieciešams grozīt likuma 41.panta pirmās daļas 2.punkta a)apakšpunktu, paredzot, ka regresa tiesības apdrošinātājiem pastāv gan gadījumos, kad OCTA apdrošināšanas ņēmējs nav samaksājis prēmiju apdrošinātājam, gan gadījumos, kad OCTA apdrošināšanas ņēmējs nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju apdrošināšanas starpniekam, kurš par to ir paziņojis apdrošinātājam. Lai novērstu, ka šīs nenoteiktības novēršana radītu jaunus pienākumus vai slogu apdrošinātājiem, nosakāms, ka pašam apdrošināšanas starpniekam ir jāpaziņo apdrošinātājam par to, ka konkrētais OCTA apdrošināšanas ņēmējs nav noteiktajā termiņā samaksājis apdrošināšanas prēmiju. Būtībā šāds likuma grozījums vienlaikus atvieglos arī līdzšinējo apdrošinātāju darbību šajā jomā, jo apdrošinātājam vairs nebūs nepieciešams katru reizi mēģināt noskaidrot, vai saņemto apdrošināšanas prēmijas maksājumu ir samaksājis apdrošināšanas starpnieks OCTA apdrošināšanas ņēmēja vietā, vai arī pats OCTA apdrošināšanas ņēmējs.

Grozīt likuma 41.panta pirmās daļas 2.punkta a)apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā:
2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju, ja:
a) tas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju apdrošinātājam vai apdrošināšanas starpniekam, kurš par to ir paziņojis apdrošinātājam;