Atzinums

Ņemot vērā, ka lēmums par valstiski nozīmīga kultūras pieminekļa atsavināšanu, kas atbilstoši noteiktajiem kritērijiem ir atzīts par saglabājamu valsts vai kapitālsabiedrības īpašumā, pēc savas būtības ir politisks lēmums, kas prasa izšķiršanos par to, vai no sabiedrības viedokļa būtiskāka ir pieminekļa saglabāšana valsts īpašumā, jeb kapitālsabiedrības efektīva darbība, šādu lēmumu ir tiesīgs pieņemt tikai Ministru kabinets. Piedāvājam iestrādāt šādu nosacījumu attiecībā uz tiem valsts nozīmes pieminekļiem, kas atzīti par saglabājamiem valsts vai kapitālsabiedrības īpašumā, likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, attiecīgi papildinot informatīvo ziņojumu un protokollēmumā nosakot termiņu, līdz kuram izstrādājami likuma grozījumi. Ņemot vērā, ka lēmums par valstiski nozīmīga kultūras pieminekļa atsavināšanu, kas atbilstoši noteiktajiem kritērijiem ir atzīts par saglabājamu valsts vai kapitālsabiedrības īpašumā, pēc savas būtības ir politisks lēmums, kas prasa izšķiršanos par to, vai no sabiedrības viedokļa būtiskāka ir pieminekļa saglabāšana valsts īpašumā, jeb kapitālsabiedrības efektīva darbība, šādu lēmumu ir tiesīgs pieņemt tikai Ministru kabinets. Piedāvājam iestrādāt šādu nosacījumu attiecībā uz tiem valsts nozīmes pieminekļiem, kas atzīti par saglabājamiem valsts vai kapitālsabiedrības īpašumā, likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, attiecīgi papildinot informatīvo ziņojumu un protokollēmumā nosakot termiņu, līdz kuram izstrādājami likuma grozījumi.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 10.lapā informāciju par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 61 kultūras pieminekļa aprakstu:
Sākotnēji Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja"" (valsts aizsardzības Nr. 8684) tika iekļauta daļa no ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā ar būves kadastra apzīmējumu 0100 020 0031 001 pirmā stāva un pagrabstāva, un tai pieguļošā teritorijā esošie divi iekšpagalmi un caurbrauktuve. Tomēr,  veicot papildu kultūrvēsturisko izpēti, laikā no objekta iekļaušanas Pieminekļu sarakstā kā vēsturiska notikuma vieta, konstatēts, ka saglabājušās ar vēsturisku notikumu – represijām pret Latvijas tautu – saistītas telpas (piemēram – šautuve, ieslodzījuma kameras, pastaigu laukums, stiepļu sieta nožogojumi kāpņu telpās un liftu šahtās, izmeklētāju kabineti ar restotiem logiem) un represīvās iestādes iekšējo sakaru līniju aprīkojums visā ēkas apjomā, ne tikai daļā no ēkas pirmā stāva un pagrabstāva, un tai pieguļošā teritorijā esošajos divos iekšpagalmos un caurbrauktuvē. Līdz ar to, ar 2023. gada 28. augusta Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-137 (publicēts Latvijas Vēstnesī 04.09.2023.) , valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas statuss tika noteikts visam ēkas apjomam un tai piegulošajiem ar ēkas vēsturi saistītajiem ārtelpas objektiem zemes gabala teritorijā. Pieminekļa saglabājamās vērtības ir vēsturiskais konteksts, notikumu raksturojoši un apliecinoši autentiski elementi, nemateriālās liecības, telpiskais izveidojums, piemiņas zīmes, zinātniski pamatota rekonstrukcija un eksponāti, informācijas kopums, vēsturiskā patina un noskaņa.

Sākotnēji Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja"" (valsts aizsardzības Nr. 8684) tika iekļauta daļa no ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā ar būves kadastra apzīmējumu 0100 020 0031 001 pirmā stāva un pagrabstāva, un tai pieguļošā teritorijā esošie divi iekšpagalmi un caurbrauktuve. Tomēr,  veicot papildu kultūrvēsturisko izpēti, laikā no objekta iekļaušanas Pieminekļu sarakstā kā vēsturiska notikuma vieta, konstatēts, ka saglabājušās ar vēsturisku notikumu – represijām pret Latvijas tautu – saistītas telpas (piemēram – šautuve, ieslodzījuma kameras, pastaigu laukums, stiepļu sieta nožogojumi kāpņu telpās un liftu šahtās, izmeklētāju kabineti ar restotiem logiem) un represīvās iestādes iekšējo sakaru līniju aprīkojums visā ēkas apjomā, ne tikai daļā no ēkas pirmā stāva un pagrabstāva, un tai pieguļošā teritorijā esošajos divos iekšpagalmos un caurbrauktuvē. Līdz ar to, ar 2023. gada 28. augusta Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-137 (publicēts Latvijas Vēstnesī 04.09.2023.) , valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas statuss tika noteikts visam ēkas apjomam un tai piegulošajiem ar ēkas vēsturi saistītajiem ārtelpas objektiem zemes gabala teritorijā. Pieminekļa saglabājamās vērtības ir vēsturiskais konteksts, notikumu raksturojoši un apliecinoši autentiski elementi, nemateriālās liecības, telpiskais izveidojums, piemiņas zīmes, zinātniski pamatota rekonstrukcija un eksponāti, informācijas kopums, vēsturiskā patina un noskaņa.

Varam piekrist, ka lēmumam par konkrēta kultūras pieminekļa saglabāšanu vai pārņemšanu valsts īpašumā ir saistīta ar ietekmi uz valsts budžetu, līdz ar to ir nepieciešams identificēt pieminekļa saglabāšanas vai pārņemšanas finansējumu un tā avotu. Taču protokollēmuma uzdevums, ja pareizi to saprotam, paredz veikt visu valsts īpašumā esošo valsts nozīmes kultūras pieminekļu izvērtējumu un atlasīt atbilstoši noteiktajiem kritērijiem tos pieminekļus, kas gadījumā, ja tie vairs netiek izmantoti valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, nav virzāmi atsavināšanai, bet ir saglabājami valsts īpašumā. Attiecīgi pieminekļa iekļaušanai šajā sarakstā nav fiskālas ietekmes līdz brīdim, kad piemineklis vairs netiek izmantots valsts funkciju izpildei un ir jāpieņem lēmums par tā atsavināšanu vai saglabāšanu valsts īpašumā. Līdz ar to piedāvājam šādu redakciju

Uzdot Kultūras ministrijai (Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei), ņemot vērā vienotos kritērijus par valsts un valsts kapitālsabiedrību īpašumā esošo valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanu valsts īpašumā vai atsavināšanu, līdz 2025. gada 1. martam sagatavot un kultūras ministrei iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts īpašumā saglabājamiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem.
 

Skatīt iebildumu par Informatīvo ziņojumu.

-