Atzinums

Valsts kancelejas ieskatā noteikumu projekta 17.punktā paredzētais, ka pašvaldība varēs izmantot finansējumu, lai veiktu uzlabojumus visa novada teritorijā, nesasniedz noteikumu projekta mērķi - kompensēt vietējām kopienām ietekmi, ko rada vēja elektrostacijas. Pēc pēdējās administratīvi teritoriālās reformas izveidotie 43 novadi ir ar plašu teritoriju. Šobrīd publiskajā telpā izskanējušās ieceres paredz vēja parkus attīstīt noteiktās teritorijās, piemēram, vēja parku "Dagda" iecerēts veidot Krāslavas novada Svariņu, Dagdas un Ezernieku pagastos, vēja parks "Valpene" iecerēts Talsu novada Dundagas un Īves pagastu teritorijā. Krāslavas novadā ir 24 pagasti un divas pilsētas, Talsu novadā - 4 pilsētas un 18 pagasti, abi minētie novadi uzskatāmi par lieliem. Attiecīgi būtu izvērtējama iespēja noteikumu projektā iestrādāt primāru atbalsta novirzīšanu tieši tām teritorijām, kurās plānoti vēja parki, attīstot kvalitatīvu dzīves vidi un tādējādi mazinot šo teritoriju iedzīvotāju neapmierinātību ar vēja parku izbūvi. Latvijas situācijā plānotie maksājumi mājsaimniecībām ir atbalstāmi, tomēr tos katra mājsaimniecība izlietos sev aktuāliem mērķiem, nesniedzot plašāku labumu attiecīgajai teritorijai. Savukārt ieguldījumi infrastruktūrā attiecīgajā teritorijā būtu ar plašāku sabiedrisku labumu un risinātu arī plaši izplatīto pašvaldību praksi ieguldījumus infrastruktūrā koncentrēt novada centros un citās lielākajās apdzīvotajās vietās, novārtā atstājot pagastus, īpaši tos, kas tālāk no centra. Šāds priekšlikums izteikts arī publiskajā apspriešanā, un iespējams tas būtu plašāk jādiskutē ar sabiedrību (piemēram, organizējot aptaujas vai ar socioloģiskām metodēm veicot sabiedriskās domas izpēti) pirms gala lēmuma pieņemšanas, ņemot vērā, ka pašvaldības, lai gan tās strādā visu iedzīvotāju interesēs, visdrīzāk atbalstītu plašākas iespējas līdzekļu izlietošanai, ņemot vērā to jau tā ierobežotās budžeta iespējas. 

-

Valsts kanceleja vērš uzmanību, ka noteikumu projektam pievienotajā anotācijā ietvertajai informācijai jāsniedz skaidrs priekšstats par projekta izstrādes procesu. Lūdzam pārskatīt anotāciju un aizpildīt to atbilstoši vadlīnijās tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (pieejamas Ministru kabineta tīmekļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/media/16905/download?attachment) noteiktajam. 

-

Lūdzam problēmu aprakstus veidot aprakstošā formā atbilstoši vadlīnijās tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (pieejamas Ministru kabineta tīmekļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/media/16905/download?attachment) noteiktajam, citādi šobrīd, citējot anotāciju, sanāk, ka problēma ir piemēram, "Mājsaimniecībai piederošais nekustamais īpašums", "Noteikumu projektā paredzētais maksājuma apmērs" vai "Vēja elektrostacijas attālums jūrā". 

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projektā tiek piedāvāts jauns tiesiskais regulējums ar ietekmi uz atjaunīgās elektroenerģijas nozares attīstību un reģionālo attīstību un anotācijā plānotā ietekme nav konkretizēta un pamatota ar iepriekš veiktiem pētījumiem, lūdzu paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu pēc trijiem noteikumu darbības gadiem. Pēcpārbaudes izvērtējumā ir noskaidrojama regulējuma mērķu sasniegšana un tā ietekme uz mērķa grupām. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 20.punktu, ja projektam paredzēta tiesību akta pēcpārbaudes ietekmes (ex-post) izvērtēšana, šo informāciju iekļauj anotācijā, norādot pamatojumu, termiņu, kā arī projekta mērķa sasniegšanas rezultātus un to vērtēšanas rādītājus. 

-

Valsts kanceleja Tiesību aktu publiskajā portālā pārliecinājās, ka publiskās apspriešanas laikā ir saņemti vairāki viedokļi no iedzīvotājiem un attiecīgajā jomā strādājošajiem komersantiem, tomēr projektam nav pievienots publiskās apspriešanas viedokļu pārskats, kas ietvertu arī ministrijas viedokli par saņemtajiem priekšlikumiem noteikumu projekta pilnveidošanai. Norādām, ka šāda apkopojuma sagatavošanu paredz Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 17.punkts, attiecīgi lūdzam sagatavot un noteikumu projektam pievienot apkopojumu, tādējādi sabiedrības pārstāvjiem sniedzot atgriezenisko saiti par izteiktajiem priekšlikumiem. Valsts kanceleja norāda, ka šāda rīcība ir būtiska un veido uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, kas Latvijā ir kritiski zema. 

Vienlaikus arī noteikumu projekta anotācija 6.sadaļā sniegta nepietiekoša informācija par iepriekš notikušajām konsultācijām ar attiecīgajā jomā strādājošajiem komersantiem un pašvaldībām - lūdzam norādīt laika ietvaru, tikšanas veidus, dalībniekus, izteiktos viedokļus un kopsavilkumu par īstenotajām aktivitātēm un to ietekmi uz noteikumu projekta saturu. Tāpat 6.sadaļa papildināma ar informāciju par notikušo publisko apspriešanu, tostarp, īsu kopsavilkumu par saņemtajiem viedokļiem un ministrijas viedokli par tiem, neskatoties uz Valsts kancelejas izteikto lūgumu pievienot publiskās apspriešanas kopsavilkumu. 

-

Administratīvo izmaksu monetārā novērtējuma aprēķinā lūdzam papildināt vērtību nozīmes daļu ar skaidrojošu informāciju par katru norādīto vērtību, kā arī, aprēķinu skaidrojuma daļā lūdzam ietvert informāciju, uz kurām informācijas sniegšanas pienākuma radītām izmaksām noteikumu projektā aprēķins tiek attiecināts.
Veicot administratīvo izmaksu aprēķinu ir nepieciešams identificēt mērķgrupu un tajā esošo subjektu skaitu, ja subjektu skaitu nav iespējams noteikt objektīvu iemeslu dēļ, aprēķins ir veicams par vienu subjektu. 

Papildus, informējam, ka administratīvās izmaksas neatkarīgi no mērķgrupas (fiziska, juridiska persona un valsts tiešās pārvaldes vai pašvaldību institūcija) ir attiecināmas uz informācijas sniegšanas pienākuma izpildi, proti, valsts institūcijas uzdevumu nodrošināšana, bez tiesību aktā ietverta informācijas sniegšanas pienākuma (informācijas iegūšana, apkopošana, sagatavošana, iesniegšana, uzkrāšana) nav uzskatāma par administratīvām izmaksām Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 16., 17. un 18. punkta izpratnē.
Metodika administratīvo izmaksu monetārā novērtējuma veikšanā pieejama Vadlīnijās tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā TAP portālā (pieejamas Ministru kabienta tīmkeļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/media/16905/download?attachment). 
 

-