Atzinums

Biedrība “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” (turpmāk - LĢĀA) stingri un pēc būtības iebilst noteikumu Nr. 288 "Aptieku darbības noteikumi" grozījumu projekta punktos 27.5 un 38.¹ plānotajām normām, kas noteiktu farmaceita tiesības izsniegt recepšu zāles bez ārsta izrakstītas receptes un izrakstīt recepti kā ārstniecības dokumentu recepšu zālēm. Farmaceitiem nepiemīt ārstniecības tiesības. Ārstniecība ir strikti un plaši reglamentēta profesionāla darbība, tās īstenošanai nepieciešamās un obligātās profesionālās kompetences ārsta (ārsta palīga, māsas) profesijām noteiktas tiesību aktos. Receptes izrakstīšana ir ārstniecības personas lēmuma par konkrētu zāļu ieteikšanu konkrētā pacienta situācijā dokumentēšana tiesību aktos noteiktā formā, kas iesniedzams farmaceitam, lai tam būtu tiesisks pamats izsniegt pacientam šādas zāles.

Farmācijas likuma 1.panta 13.daļā un citās normās pamatoti ir noteikta kārtība recepšu zāļu pieejamībai un izsniegšanai. Recepšu zāļu farmakoloģiskās īpašības, stiprums, daudzums iepakojumā, lietošanas veids un lietošanas izraisītās iespējamās blakusparādības bez medicīniskās uzraudzības var radīt tiešus vai netiešus draudus pacienta veselībai, tāpēc saskaņā ar Farmācijas likumā noteikto, ir pieļaujams, ka tās izsniedzamas tikai saskaņā ar ārsta (ārsta palīga) izdotu dokumentu - recepti. Ārstniecības likumā un citos tiesību aktos ir noteiktas prasības ārsta un ārsta palīga profesionālajai darbībai gadījumos, ja pacienta ārstniecībā ir pamatota recepšu zāļu lietošana un tāpēc ir tiesības izsniegt dokumentu – recepti.

MK noteikumos Nr. 288 plānotie grozījumi ir pretrunā Ārstniecības likumā un citos tiesību aktos noteiktajām prasībām ārstniecībai, bet recepšu zāļu izsniegšanas tiesības bez receptes ir pretrunā Farmācijas likumā reglamentētajiem noteikumiem recepšu zāļu izsniegšanai un recepšu zāļu lietošanas kontroles prasībām. Tāpēc noteikumu normu izstrādē nav ievērota tiesību aktu hiearhija un tiesību aktos noteiktā kārtība pacientu ārstniecībā, nav ievērotas obligātās prasības ārstniecības pamatotības un drošības ietvaram. Tāpēc noteikumu Nr. 288 punktos 27.5 un 38.¹ plānotie grozījumi ir tiesiski nepieļaujami. 

Minēto ir norādījusi Tieslietu ministrija, izsakot iebildumus par tiesību aktu projektu, konkrēti, 
1) Farmācijas likums neparedz "neatliekamus gadījumus" vai "ārkārtas situācijas", kurās pieļaujama zāļu izsniegšana bez ārstniecības personas izrakstītas receptes;
2) ievērojot normatīvo aktu hierahiju, nav pieļaujams Ministru kabineta noteikumos noteikt no likuma atšķirīgu regulējumu.

LĢĀA ieskatā ir pieļaujama tāda tiesiskā regulējuma attīstības iespējamība, kurā noteiktu, ka farmaceitam ir tiesības izsniegt, bet ne izrakstīt recepti, kādu konkrētu recepšu medikamentu speciālās un Farmācijas likuma normās regulētās ārkārtas un akūtās situācijās. Par to vai un kā šādi gadījumi būtu regulējami, ir jāspriež likuma izdevējam – Saeimai. Vienlaikus ir jāparedz pacienta aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus, lai mazinātu riskus, kurus rada pacienta situācijas kompetentas izvērtēšanas trūkums un recepšu medikamentu iespējama neatbilstība pacienta veselības stāvoklim. 

LĢĀA ieskatā ir pieļaujams, ka farmaceits varētu izsniegt recepšu zāles tikai tādās akūtās  situācijās, kurās recepšu zāļu lietošanai bez ārsta veikta pacienta stāvokļa vērtējuma nav augsts risks. Akūtās situācijās farmaceits faktiski nozīmē terapiju - tāpēc farmaceitam ir jāspēj izvērtēt pacienta klīnisko situāciju. Tam ir nepieciešams algoritms – kontroljautājumi, kas noskaidrojumi par pacienta stāvokli, pirms zāļu izsniegšanas. Vienlaikus nepieciešams paredzēt riska vadības pasākumus šādā situācijā, piemēram, nodod informāciju ģimenes ārstam (līdzīgi kā NMPD nodod informāciju par izsaukumu bez stacionēšanas) par zāļu izsniegšanu.

Vienlaikus būtu jāizstrādā un jāsaskaņo saraksts recepšu zālēm, kuru vienreizēja izsniegšana bez receptes ir pieļaujama īslaicīgai lietošanai (līdz ārsta apmeklējuma iespējai). Šādu sarakstu var izveidot un saskaņot ar profesionālajām ārstniecības personu biedrībām.

LĢĀA ir priekšlikums šādam akūto situāciju recepšu zāļu saraksta projektam:

ACU SLIMĪBAS: akūts bakteriāls konjunktivīts - Chloramphenicolum acu pilieni, šķīdums.

ĀDAS SLIMĪBAS: streptodermija, virspusējas ādas /zemādas infekcijas -  Acidum fusidicum krēms, Herpes zoster un Herpes simplex – Aciclovirum p.o.

URĪNCEĻU INFEKCIJAS: akūts nekomplicēts cistīts (tikai sievietēm) - Nitrofurantoinum, fosfomycinum.

ELPOŠANAS CEĻI - astmas lēkme - Salbutamolum inhalators. 

SIRDS UN ASINSVADU SISTĒMA - hipertensīvām krīzēm bez akūta mērķa orgānu bojājuma pazīmēm:
1) AKE inhibitori  -  Captoprilum
2) Kalcija kanālu blokatori  - Nitrendipinum
3) Tahiaritmijai  - Beta blokatori -  Metoprololum

ENDOKRĪNĀS UN VIELMAIŅAS SLIMĪBĀM: cukura diabēts - insulīns, ievērojot priekšnoteikumus (pacientam būtu jāuzrāda pierādījumi, ka ir iepriekš izrakstīts/ lietots, uzrādot medicīniskos izrakstus, izlietoto iepakojuma kastīti ar viņa vārdu, uzvārdu).

Farmaceitam bez receptes izsniegtos medikamentus e-veselībā būtu jāievada atsevišķi. Nav pamatoti noteikt, ka farmaceitam ir tiesības izrakstīt e-recepti. Farmaceita izsniegtiem medikamentiem un to izsniegšanas pamatojumam jābūt redzama pacienta izņemto zāļu sarakstā.

LĢĀA Valde uztur iepriekš izteikto iebildumu par tiesību akta projektā paredzēto iespēju pieļaut, ka klīniskajam farmaceitam un farmaceitam tiek dotas tiesības izsniegt recepšu zāles hroniskiem pacientiem bez receptes (receptes pagarināšana). 2025.gada 24.oktobrī notikušajā LĢĀA sapulcē vairākums ģimenes ārstu balsoja pret šāda risinājuma nepieciešamību. Hronisko pacientu recepšu pagarināšanai Latvijā ir nostiprināta skaidra un pamatota kārtība. Lai izvairītos no klīniskās inerces, nepamatotas un neefektīvas zāļu lietošanas, ārstam ir regulāri (ik 3-6 mēnešus) jāvērtē ārstēšanas taktika un pacienta veselības stāvoklis zāļu lietošanas procesā. Tāpēc nav pieļaujams, ka farmaceitam ir tiesības pagarināt zāļu recepti, nezinot, vai ir nepieciešama kontroles vizīte klātienē vai attālināta konsultācija.

Tiesību aktos skaidri ir jānošķir gadījumus, kad pastāv akūta situācija un  nepieciešamība saņemt recepšu zāles un kad ir cita rakstura problēma. Akūta situācija nav gadījumos, kad pacients ir aizmirsis laicīgi pajautāt ārstam izrakstīt recepti. Par akūtām situācijām medicīnā runā tad, kad veselības stāvoklis akūti pasliktinājies, nevis tad,  ja jāpagarina ģimenes ārsta vai cita speciālista iepriekš izrakstīta recepte. To var izdarīt attālināti. Pacientiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Pacienta pienākums ir sazināties ar savu ģimenes ārsta praksi un pagarināt receptes laicīgi. Vēršam uzmanību, ka ģimenes ārsta darba kvalitātes kritērijos ir paredzēti parametri hronisko pacientu uzraudzībai. Ja tiks pieļauts, ka recepti var izrakstīt farmaceits, tas vēl vairāk apgrūtinās to pacientu uzraudzību, kuriem ir izvairīga attieksme pret ārsta apmeklējumu, bet pastāv nepieciešamība pacientu klātienē izvērtēt un konsultēt pacienta drošības apsvērumu dēļ. Vēl vairāk, iespējamas situācijas, kad pacientam ir kāda nopietna saslimšana, kura destabilizē hronisko saslimšanu  (šādam gadījumam visā Latvijas teritorijā ir pieejama akūtā palīdzība). 

Ir zināms, ka Latvijā pacienti mēdz sastapties ar situāciju, kad stacionāra izrakstā ir norādīti lietojami medikamenti, bet stacionāra ārsts nav izrakstījis receptes. Šādas situācijas ir jārisina ar risinājumiem ārstniecības iestādēs par risku vadību pacientu drošības ietvarā. Nav pieļaujams, ka šādas situācijas tiek risinātas ar tiesiski nepieļaujamiem līdzekļiem. 

LĢĀA aicina izslēgt noteikumu projekta 27.5. un 38.¹ punktu normas. LĢĀA aicina izstrādāt tādus tiesību aktu grozījumu projektus, kuros noteiktu, ka farmaceits drīkst izsniegt tikai akūtās situācijās saskaņota saraksta recepšu zāles bez receptes, saskaņojot ar profesionālajām biedrībām konkrētu zāļu sarakstu.

LĢĀA iebilst arī Anotācijā kļūdaini norādītajam: "Pašreizējais ierobežojums noteikts, ņemot vērā Latvijas ģimenes ārstu asociācijas priekšlikumu un iebildumus. (Noteikumu projekta 30. un 57. punkts - MK noteikumu Nr. 288 27.5. apakšpunkts un 47.6 punkts)”. Piedāvātais grozījumu projekts neatbilst LĢĀA sniegto iebildumu un priekšlikumu būtībai.
 
Attiecībā uz vakcināciju 29.10.2025. e-pastā LĢĀA ir Veselības ministrijas farmācijas departamenta direktorei Inesei Kauperei norādījusi: "Vakcinācijai  pret ērču encefalītu atkarībā no vakcinācijas reizes ir jāievēro atšķirīgi vakcinācijas intervāli, attiecīgi ir svarīgi dati par iepriekšējām vakcinācijām, kuri nav pieejami e-veselībā. Pieteikšanās vakcinācijai ģimenes ārsta praksē dod iespēju šiem pacientiem sniegt arī citus profilakses pasākumus, kuru veikšanas veicināšana dotu lielāku ieguvumu veselībai nekā atsevišķa vakcinācija aptiekā. Vakcinācijas veikšana dažādās vietās rada pacienta veselības aprūpes sadrumstalotību un tiktu zaudēta iespēja ģimenes ārstu praksēm nodrošināt profilakses pasākumus pacientu grupās, kurām nav valsts apmaksāta gripas vakcinācija un profilaktiskie pasākumi būtu tieši jāveicina. LĢĀA biedri sapulcē vairākums balsojumā neatbalsta grozījumu projekta papildināšanu ar 28.¹7. apakšpunktu: "28.¹7. vakcinācija pret gripu un ērču encefalītu (neattiecas uz valsts apmaksātām vakcīnām)", LĢĀA lūdz no grozījumu projekta izslēgt".

LĢĀA aicina izskatīt iespēju veikt HIV eksprestestu, bet stingri iebilst D vitamīna līmeņa noteikšanai vispārēja populācijā, jo atbilstoši pēdējām D vitamīna lietošanas vadlīnijām D vitamīna analīze kā skrīnings vispārējā populācijā nav pamatots.  D vitamīna analīze veicama atbilstoši medicīniskām indikācijām. Līdz ar to novēršamas ir nevajadzīgas izmaksas iedzīvotājiem, un LĢĀA aicina no noteikumu grozīju projekta izslēgt 28.¹8. punktu par D vitamīna līmeņa noteikšanu.

Avots: Vitamin D for the Prevention of Disease: An Endocrine Society Clinical Practice Guideline, The Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism, 2024, 109, 1907–1947 https://academic.oup.com/jcem/article/109/8/1907/7685305?login=false#522488606
 

-