Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas (turpmāk – VM) izstrādāto Informatīvo ziņojumu par veikto analīzi jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitātes novērtēšanai un priekšlikumiem ieviestā modeļa attīstībai (ID 26-TA-343) (turpmāk – Ziņojums).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas (turpmāk – VM) izstrādāto Informatīvo ziņojumu par veikto analīzi jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitātes novērtēšanai un priekšlikumiem ieviestā modeļa attīstībai (ID 26-TA-343) (turpmāk – Ziņojums).
Veiktajā analīzē tiek konstatēts, ka reformas rezultātā lielākajai daļai recepšu zāļu aptiekas cenas ir samazinājušās, un daļēji pacientu personīgie izdevumi ir mazinājušies. Vienlaikus Ziņojumā ir norādīts, ka pacientu kopējie izdevumi par kompensējamo zāļu iegādi, ieskaitot farmaceita pakalpojumu maksu, ir pieauguši. Šī atšķirība starp cenu samazinājumu un kopējo izdevumu pieaugumu netiek detalizēti skaidrota un netiek vērtēts, vai cenu samazinājums nav panākts, pārdalot izmaksas vai palielinot citus maksājumu pozīcijas sistēmā. Situācija liecina par nepilnīgu finansējuma struktūras līdzsvaru un cenu samazinājums gala produktam patērētājam automātiski vēl nenodrošina izmaksu samazinājumu sistēmas līmenī. Papildus cenu pieaugums, tostarp farmaceita pakalpojuma maksa, visvairāk ietekmējis lētāko medikamentu segmentu, kas veido nozīmīgu daļu no pacientu pieprasījuma.
Ziņojumā norādīts, ka aptieku skaits gada laikā nav samazinājies un dažās kategorijās ieņēmumi ir pieauguši, vērtējot to kā pozitīvu ietekmi uz darbību. Tomēr aptieku skaita nemainīgums īstermiņā nenozīmē reformas ilgtspēju, un nav analizētas izmaiņas, kas ietekmē pakalpojumu pieejamību, piemēram, diennakts aptieku skaits, darba laiki un pieaugošās darbaspēka, digitalizācijas un regulējuma izmaksas.
Ziņojumā konstatēts cenu samazinājums dārgākajām zālēm, taču lētāko zāļu segmentā cenas bieži pieaugušas, īpaši lētāko zāļu cenu grupā līdz 5 EUR. Šī strukturālā cenu pārdale netiek analizēta no zāļu pieejamības, patēriņa vai sociālās ietekmes perspektīvas, lai gan lētāko zāļu segments ir īpaši nozīmīgs pacientiem ar zemiem ienākumiem un ikdienas bāzes terapijas vajadzībām.
Ziņojumā norādīts, ka zāļu pieejamība nav pasliktinājusies un esošie pieejamības pārtraukumi nav saistīti ar zāļu uzcenojumu izmaiņām. Tomēr daļā recepšu medikamentu esošais uzcenojums nesedz transporta un piegādes izmaksas, radot finansiālu spiedienu, kas palielina zāļu piegādes un pieejamības riskus nākotnē. Šis aspekts netiek pietiekami izvērtēts, lai gan zāļu apgādes funkcijas ir kritiski svarīgas veselības aprūpes nodrošinājumam.
LTRK ir sekojoši priekšlikumi par sadaļu Ziņojumā “Priekšlikumi jaunā zāļu cenu modeļa uzlabošanai”. Atbalstām pieeju, ka farmaceita pakalpojuma maksa tiek piemērota katrā zāļu izsniegšanas reizē, tostarp atkārtotas izsniegšanas gadījumā, vienlaikus samazinot farmaceita pakalpojuma maksas apmēru. Vienlaikus aptiekām jābūt iespējai segt izmaksas, un uzcenojumam jābūt paredzamam un skaidri pielāgotam izmaksu izmaiņām.
LTRK aicina VM negaidīt līdz 2027. gada 1. jūlijam, bet jau izstrādāt konkrētus priekšlikumus recepšu medikamentu apgādes uzcenojumu izmaiņām, kas nodrošina reālu piegādes izmaksu segumu un ekonomisko ilgtspēju visos segmentos.
Pirms veikt jebkādas izmaiņas uzcenojumu modelī, t.i.“līdz 2026. gada 30. novembrim recepšu zāļu apgādes nepārtrauktības un pieejamības ilgtermiņā nodrošināšanai pārskatīt lieltirgotavu uzcenojuma modeli, samazinot uzcenojumu lētākajām zālēm (cenu kategorijā līdz 5 euro) un palielinot uzcenojumu dārgākām zālēm (cenu kategorijā virs 100 euro);”  nepieciešams veikt visaptverošu ietekmes novērtējumu un finanšu aprēķinus.
 LTRK norāda, ka efekti, kā piegādes izmaksas, uzcenojumu reālās vērtības samazināšanās, cenu struktūras izmaiņas un pacientu kopējo maksājumu dinamika, tiek konstatēti tikai pēc jaunā zāļu uzcenojuma modeļa ieviešanas. Ziņojumā netiek izvērtēta izmaiņu ieviešanas izmaksas analīze, tostarp administratīvo izdevumu, procesu pielāgošanas, kompensācijas mehānismu un loģistikas pārstrukturēšanas aspekti. Šo izmaksu analīzes neesamība, nesniedz pilnvērtīgu jaunā zāļu uzcenojuma modeļa izvērtējumu.
Ziņojumā atzīts inflācijas ietekmes uz fiksēto uzcenojumu reālo vērtību jautājums. VM risinājums paredz tikai periodisku izvērtēšanu un potenciālu samazināšanu, bez sistemātiska indeksācijas mehānisma. Atsaucoties uz Ziņojumā minēto priekšlikumu ik pēc 3 gadiem vai, ja patēriņa cenu indekss iepriekšējā gadā ir virs 10%, nākamajā kalendārajā gadā veikt analīzi par inflācijas ietekmi uz uzcenojumu reālo vērtību un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu priekšlikumu izskatīšanai par uzcenojumu pārskatīšanu, rosinām papildināt Ministru Kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumus Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” ar regulējumu, kas paredzētu ikgadēju indeksāciju atbilstoši iepriekšējā gada farmācijas jomas atalgojuma izmaiņām.