Atzinums

Informatīvā ziņojuma 11.lp tiek sniegta informācija, ka būvdarbu veikšanas laiks tiek lēsts aptuveni divi gadi, attiecīgi būvdarbus pabeidzot 2029.gada pirmajā vai otrajā ceturksnī.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai projekta īstenošanai bez fiskāli kompensējošajiem pasākumiem (t.sk. projekta īstenošanai virs ikgadējiem pašvaldību saistību un galvojumu limitiem) ir ietekme uz fiskālo telpu gados, kad tiek veiki būvdarbi. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt protokollēmuma projektu ar papildu punktu, paredzot, ka finansēšanas modelim ir jābūt tādam, lai projekta būvniecībai nebūtu ietekme uz budžeta fiskālo telpu; pretējā gadījumā modelim ir jābūt tādam, kas paredz būvniecības izmaksu negatīvās ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci vienmērīgu sadalījumu koncertzāles ekspluatācijas gados.

-

Informatīvā ziņojuma 9.lp kā viens no koncertzāles projekta īstenošanas alternatīvajiem modeļiem ir paredzēta publiskā un privātā partnerība, privātajam partnerim aizņemoties līdzekļus kredītiestādē.
Lūdzam izvērtēt nepieciešamību specificēt nosacījumu, ka privātajam partnerim būtu jāaaizņemas līdzekļi kredītiestādē, jo projekta īstenošanai tas var teorētiski izmantot gan savus, gan kredītiestādes, gan starptautisko finanšu institūciju aizņēmumus, kā arī veidot finansējumu struktūru, kas paredz vienlaicīgi dažādus finansējuma avotus. 

-

Informatīvā ziņojuma 9.lp noteikts, ka iekļaušana vispārējās valdības sektorā saistāma ar investīciju projektu īstenošanai piemērojamu speciālo regulējumu, kas sadārdzinātu projekta īstenošanas kopējās izmaksas.
Ņemot vērā, ka informatīvajā ziņojumā nav sniegta detalizētāka informācija par to kā "speciālais regulējums"  varētu sadārdzināt projekta īstenošanas izmaksas, lūdzam sniegt papildu informāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka kapitālsabiedrības, kas darbojas ārpus tirgus nosacījumiem un/vai tām nav lēmumu pieņemšanas autonomija Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas izpratnē, tiek klasificētas vispārējās valdības sektorā. 
Ņemot vērā SIA "Rīgas nami" darbības jomu un finansēšanu, pastāv risks, ka ES statistikas birojs "Eurostat", veicot darījumu padziļinātu izpēti, varētu klasificēt kapitālsabiedrību vispārējās valdības sektorā, kā rezultātā var tikt radīta ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
Ņemot vērā minēto, projekta tālākas izstrādes procesā ir jāanalizē augstākminētais risks un nepieciešamības gadījumā jānovērtē fiskālā ietekme no uzņēmuma pieklasificēšanas vispārējās valdības sektoram. 

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 9.lpp. pie alternatīvā Koncertzāles projekta īstenošanas apraksta, kurš paredz, ka projektu īstenos Pašvaldība, aizņemoties finanšu līdzekļus Valsts kasē, papildināt informāciju, ka saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību pašvaldībām ir tiesības  ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā  noteiktiem mērķiem un  pieļaujamā limita ietvaros.  Līdz ar to jautājums par iespējamo Pašvaldības aizņēmumu Valsts kasē ir skatāms izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2027.gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2027.-2029.gadam”.
 

-

Lūdzam svītrot Nodomu protokola 7.punktā vārdus “ne mazāk kā”, jo Ministru kabinetā nav pieņemts lēmums par lielāku finansējuma apmēru projekta īstenošanai.
 

-

Ņemot vērā, ka Ministru kabinetā atbalstītā plānotā naudas plūsmas precizēšana ir nepieciešama būvprojekta izstrādes stadijā, lūdzam svītrot Starptautiskā metu konkursa sagatavošanas stadijas aprakstā iekļauto pēdējo teikumu (8.lpp.), pārceļot to uz šajā lapā iekļauto būvprojekta izstrādes stadijas aprakstu, vienlaikus precizējot, ka Kultūras ministrija sniegs fiskāli neitrālus priekšlikumus naudas plūsmas korekcijai nevis valsts budžeta kārtējam gadam apstiprināšanas ietvaros, jo nav saprotams, kas tas par procesu, bet gan 2023.gada izdevumu pārskatīšanas procesā Kultūras ministrija sniegs fiskāli neitrālus priekšlikumus naudas plūsmas korekcijai.
 

-

Ņemot vērā informatīvajam ziņojumam pievienotajā 2.pielikumā iekļauto Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas provizorisko laika grafiku, saskaņā ar kuru metu konkursi noslēgsies 2023.gadā, kā arī 2021.gada 9.novembra Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu par finansējumu nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai 2022.gadā līdz 2 000 000 euro, norādām, ka 2022.gadā piešķirtais finansējums no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ir izlietojams līdz 2022.gada 31.decembrim. Līdz ar to informatīvā ziņojuma 8.lpp. sniegtā informācija ir precizējama, norādot, ka arī Pašvaldība, kurai finansējums tiks pārskaitīts, šos līdzekļus izlietos 2022.gadā, sasniedzot plānotā finansējuma izlietojuma mērķi.
 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 5.lpp. Kultūras ministrijas pienākumu 1.punktā iekļauto tekstu un Nodomu protokola 2.1.punktā norādīto, svītrojot informāciju par valsts budžeta līdzekļu pieprasīšanu citu saistīto izdevumu segšanai, tai skaitā Kongresu nama uzturēšanas izmaksu segšanai. Telpu uzturēšanu, kuras Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris izmantos savas pamatdarbības nodrošināšanai, nevar uzskatīt par projekta īstenošanas izmaksām. Līdz ar to attiecīgi ir precizējama informācija Nodomu protokola 5.punktā. Tāpat informatīvā ziņojuma 10.lpp. un Nodomu protokola 5.punktā ir precizējama informācija, ka Koncertzāles projektam rezervēto telpu  uzturēšanas izdevumus Kultūras ministrija (vai VSIA “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”) nodrošinās esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

-

Ņemot vērā Sadarbības sanāksmē panākto vienošanos, ka nacionālās koncertzāles projektu īstenos Rīgas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība), kā arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2.punkts paredz prioritāri atbalstīt risinājumu, kas paredz nacionālās koncertzāles projektu īstenot Pašvaldībai piederošā nekustamajā īpašumā, lūdzam novērst pretrunas, kas atspoguļotas informatīvajā ziņojumā un Nodomu protokolā. Norādām, ka šobrīd gan informatīvajā ziņojumā iekļautais apraksts, gan Nodomu protokols ir vēsts uz to, ka projektu īstenos Pašvaldības kapitālsabiedrība – SIA “Rīgas nami”.
Piemēram:
Nodomu protokolā ir jāiekļauj apņemšanās, ka Pašvaldība apņemas atsavināt nacionālās koncertzāles būvniecībai nepieciešamos nekustamos īpašumus no SIA “Rīgas nami” par labu pašvaldībai, tai skaitā svītrojot Nodomu protokola 4.4.punktu, kā arī informatīvā ziņojuma 6.lpp. SIA “Rīgas nami” doto 4.uzdevumu.
Informatīvā ziņojuma 2.lpp. jāprecizē teksts, kurš liecina, ka pastāv iespēja, ka koncertzāles būvniecības projektu realizēs SIA “Rīgas nami”.
Jāizvērtē pamatojums saglabāt informatīvajā ziņojumā aprakstu par veicamajām darbībām pie risinājuma, ka būvniecības ieceri realizē Pašvaldības kapitālsabiedrība – SIA “Rīgas nami” (2.lpp. pēdējā rindkopa – 4.lpp. pirmajai rindkopai).
Ir svītrojama informācija informatīvā ziņojuma 8.lpp. un Nodomu protokola 8.punktā, kas paredz, ka prioritārais būvdarbu īstenošanas modelis ir tāds, ka SIA „Rīgas nami” realizē būvniecības ieceri ar Pašvaldības galvojumu un aizņēmumu Valsts kasē.
Ir svītrojama informācija informatīvā ziņojuma 10.lpp., kura paredz iespēju, ka ilgtermiņa nomas līgums varētu tikt slēgts ar SIA “Rīgas nami”.

-

Ņemot vērā, ka šobrīd vēl nav zināms, kurš būs Koncertzāles būvniecības ieceres realizētājs un vēl netiek pieņemts lēmums par to, vai un par labu kuram atsavināmi Koncertzāles novietnei nepieciešamie nekustamie īpašumi, informatīvā ziņojuma 6.lp. un informatīvajam ziņojumam pievienotā nodomu protokola projekta 2.8.punktā nepieciešams svītrot atsauci uz Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumiem Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” (jo minētie noteikumi būs piemērojami tikai gadījumā, ja Koncertzāle būs publiskas personas, t.i.pašvaldības īpašumā). Minētais ir īpaši būtiski, jo nodomu protokola 8.punktā ir minēts atšķirīgs prioritārais īstenošanas modelis.
Tāpat vēršam uzmanību, ka nomas līgums tiks slēgts starp Koncertzāles pamatnomniekiem un Koncertzāles īpašnieku, līdz ar to Kultūras ministrija nebūs viena nomas līguma slēdzēja pusēm. Attiecīgi lūdzam izvērtēt informatīvā ziņojuma 6.lp. un informatīvajam ziņojumam pievienotā nodomu protokola projekta 2.8.punkta precizēšanu, nosakot, ka Kultūras ministrija apņemas nodrošināt vai uzraudzīt nomas līguma noslēgšanu.

-

No informatīvajā ziņojumā norādītā nav pilnībā saprotami jautājumi, kurus plānots regulēt speciālajā likumprojektā, līdz ar to nav iespējams pamatoti secināt, vai ir nepieciešama atsevišķa likumprojekta izstrāde vai, piemēram, grozījumi spēkā esošajā normatīvajā regulējumā. Attiecīgi lūdzam Kultūras ministrijai definēt normatīvajā regulējumā risināmos aspektus, t.sk.izvērtēt, vai ir nepieciešama atsevišķa likumprojekta izveide vai grozījumi spēkā esošajā normatīvajā regulējumā.

-