Projekta ID
24-TA-1408Atzinuma sniedzējs
"Latvijas Jauno zinātnieku apvienība"
Atzinums iesniegts
23.04.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) atzinums par konceptuālo ziņojumu.
“Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” (24-TA-1408).
LJZA atzinīgi vērtē konceptuālajā ziņojumā atspoguļoto mērķi modernizēt doktorantūru Latvijā, veidojot centralizētas doktorantūras skolas, kas veicina starpinstitucionālu sadarbību un nodrošina kvalitatīvāku un mērķtiecīgāku pētniecības vidi. Tāpat augstu novērtēta iecere garantēt ienākumus doktorantiem un veidot ciešāku sasaisti ar akadēmisko karjeras attīstību.
Priekšlikumi par finansiāliem aspektiem:
1. LJZA uzsver, ka doktorantūras skolu modelis praksē vēl nav ieviests tādā apjomā, lai to varētu uzskatīt par funkcionējošu. Neskatoties uz to, ka 2024. gadā formāli uzsākts darbs pie šī modeļa izveides, doktorantūras skolām nav nodrošināts stabils un pietiekams finansējums. Aicinām precizēt ziņojumā minēto formulējumu par 2024. gadu kā ieviešanas sākumu, norādot, ka reāla funkcionēšana ir atkarīga no turpmāka finansējuma un normatīvās bāzes izstrādes.
2. Aicinām nodrošināt doktorantūras skolu finansēšanai nepieciešamo finansējumu jau 2026. gada valsts budžetā. Tikai nodrošinot atbilstošu finansējumu un praktisku ieviešanas atbalstu, būs iespējams sasniegt konceptuālajā ziņojumā minētos mērķus – sekmēt pētniecības attīstību, cilvēkkapitāla atjaunotni un starpinstitucionālu sadarbību.
3. Aicinām sadaļā 2.12.3. iekļaut priekšlikumu no 2026. gada par pēcdoktorantūras grantu programmas izveidi no valsts budžeta. Šis nodrošinātu pēctecību un ilgtspēju esošajai ES fondu līdzfinansētajai programmai, kuras pēdējais uzsaukums plānots 2025. gada rudenī. Ņemot vērā, ka esošās programmas ietvaros plānots atbalstīt 165 pēcdoktorantūras projektus un 1. uzsaukumā finansēti tika 84 no 185 pieteikumiem (aptuveni 45%), kā arī to, ka individuālais granta apjoms ir 191 700 eiro, LJZA uzskata, ka valsts budžetā būtu nepieciešams paredzēt aptuveni 2,5 miljonus eiro gadā šīs programmas turpināšanai.
4. Pašreizējā situācija liecina, ka tiek virzīts jauns darba samaksas modelis, kas paredz pilnas slodzes nodarbinātību akadēmiskajam personālam. Tomēr šī modeļa aprēķinos izmantotie dati ir balstīti uz nepilnas slodzes nodarbinātības informāciju, kas pārrēķināta uz pilnu slodzi. Turklāt Individuālās attīstības plāns (IAP) paredz arī darba samaksas pieaugumu. Rezultātā aprēķini rāda, ka 2026. gadā zinātniskajam asistentam (P1) vidēji paredzēts atalgojums 3538 EUR bruto mēnesī (~21 EUR/h) par pilnu slodzi. Ņemot vērā, ka ir 2025. gads, šāda prognoze LJZA ieskatā ir pārāk optimistiska, īpaši, salīdzinot ar faktisko situāciju darba tirgū, ko ilustrē arī aktuālās vakances Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (NZDIS). Ņemot vērā iepriekš minēto, LJZA izsaka priekšlikumu: konceptuālā ziņojuma ietvaros pārskatīt izmantoto datu avotus un metodoloģiju, lai aprēķini atspoguļotu reprezentatīvāku ainu. Piemēram, aprēķinos varētu iekļaut tikai tāda akadēmiskā personāla datus, kuri nodarbināti vismaz 0,75 vai pilnā slodzē augstākās izglītības iestādēs, tādējādi samazinot datu kropļojumu un nodrošinot precīzāku bāzi finansējuma vajadzību modelēšanai.
5. LJZA uzskata, ka jaunā modeļa ietvaros jaunajiem Emeritus profesoriem nepieciešams pārtraukt izmaksāt ikmēneša Emeritus stipendijas (nodaļa 2.10 Emeritus statuss). Šādu izmaksu finansiālais apjoms nav pamatojams esošajos demogrāfiskajos un ekonomiskajos apstākļos. Mudinām izmantot šo finansējumu Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības modernizācijai un citu pamatfunkciju nodrošināšanai.
Priekšlikumi par akadēmiskajiem amatiem:
6. LJZA aicina konceptuālajā ziņojumā iekļaut skaidri formulētu apņemšanos izveidot caurspīdīgu un vienotu akadēmisko amatu iecelšanas kārtību, kas aizstāj formālas vēlēšanas ar kvalitatīvu, atklātu atlases procedūru, nodrošina saskaņotību ar normatīvajiem aktiem un stiprina akadēmiskā personāla darba drošību, pārskatāmību un uzticēšanos sistēmai.
7. LJZA iebilst pret 4. tabulā pie “Augsti kvalificēts akadēmiskais personāls” (P3) un “Vadošais akadēmiskais personāls” (P4) ietverto prasību - pieredze mācīt visos augstākās izglītības posmos. Ierosinām tekstā “ir docēšanas pieredze visos augstākās izglītības līmeņos" aizstāt ar "ir docēšanas pieredze vismaz vienā augstākās izglītības līmenī”. Mēs uzskatām, ka docēšana visos augstākās izglītības līmeņos nav augsti kvalificēta akadēmiskā personāla līmeņa rādītājs.
8. Personai ar doktora grādu vajadzētu būt iespējai arī darboties lektora pozīcijā (piemēram, 2. un 10. tabula). Situācijā, kad personai nav nodoma turpināt akadēmisko karjeru (nevēlas iet tenūras gaitu), nenozīmē, ka būtu jāierobežo personas darbībai kā lektoram/-ei. Līdzīgi apsvērumi ir situācijai, kad studiju kursa īstenošanai tiek piesaistīts industrijā strādājošs profesionālis ar/bez doktora grāda.
Priekšlikumi par ģimenes apstākļiem akadēmiskajā karjerā:
9. Aicinām papildināt sadaļu 2.12.2 “Zinātniskās darbības bāzes finansējums” ar skaidru nostādni, ka akadēmiskajām un zinātniskajām institūcijām ir jānodrošina atbalsta mehānismi personām, kuras atgriežas darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma. Ja nav iespējams nodrošināt tūlītēju iesaisti projektos, institūcijām jābūt pienākumam izstrādāt pārējas aktivitātes vai pārejas programmas, piemēram, iesaisti pilotprojektos, mentoringā vai akadēmiskajā atvaļinājumā ar definētiem attīstības mērķiem. Būtiski ņemt vērā, ka spēkā stājušies normatīvi, kas paredz nenododamo bērna kopšanas atvaļinājuma daļu (https://lvportals.lv/skaidrojumi/359825).
10. Attiecībā uz Akadēmiskās karjeras pārtraukumu LJZA vērš uzmanību, ka šajā sadaļā minēta novērtēšanas kritēriju mazināšana, taču nav atrunāti termiņi kādos tiek veikta novērtēšana. Nepieciešams papildināt ar tenūras posma izvērtēšanas termiņa pagarinājuma iespējām. Ja termiņi paliek nemainīgi, tad pastāv risks veidoties situācijai, kurā tenūras posma izvērtējums sakrīt ar bērnu kopšanas atvaļinājumu, kas var radīt būtisku ietekmi uz cilvēka karjeras attīstību. Ja termiņus paredzēts noteikt Ministru Kabineta noteikumos, tad LJZA atsauc savu komentāru.
“Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” (24-TA-1408).
LJZA atzinīgi vērtē konceptuālajā ziņojumā atspoguļoto mērķi modernizēt doktorantūru Latvijā, veidojot centralizētas doktorantūras skolas, kas veicina starpinstitucionālu sadarbību un nodrošina kvalitatīvāku un mērķtiecīgāku pētniecības vidi. Tāpat augstu novērtēta iecere garantēt ienākumus doktorantiem un veidot ciešāku sasaisti ar akadēmisko karjeras attīstību.
Priekšlikumi par finansiāliem aspektiem:
1. LJZA uzsver, ka doktorantūras skolu modelis praksē vēl nav ieviests tādā apjomā, lai to varētu uzskatīt par funkcionējošu. Neskatoties uz to, ka 2024. gadā formāli uzsākts darbs pie šī modeļa izveides, doktorantūras skolām nav nodrošināts stabils un pietiekams finansējums. Aicinām precizēt ziņojumā minēto formulējumu par 2024. gadu kā ieviešanas sākumu, norādot, ka reāla funkcionēšana ir atkarīga no turpmāka finansējuma un normatīvās bāzes izstrādes.
2. Aicinām nodrošināt doktorantūras skolu finansēšanai nepieciešamo finansējumu jau 2026. gada valsts budžetā. Tikai nodrošinot atbilstošu finansējumu un praktisku ieviešanas atbalstu, būs iespējams sasniegt konceptuālajā ziņojumā minētos mērķus – sekmēt pētniecības attīstību, cilvēkkapitāla atjaunotni un starpinstitucionālu sadarbību.
3. Aicinām sadaļā 2.12.3. iekļaut priekšlikumu no 2026. gada par pēcdoktorantūras grantu programmas izveidi no valsts budžeta. Šis nodrošinātu pēctecību un ilgtspēju esošajai ES fondu līdzfinansētajai programmai, kuras pēdējais uzsaukums plānots 2025. gada rudenī. Ņemot vērā, ka esošās programmas ietvaros plānots atbalstīt 165 pēcdoktorantūras projektus un 1. uzsaukumā finansēti tika 84 no 185 pieteikumiem (aptuveni 45%), kā arī to, ka individuālais granta apjoms ir 191 700 eiro, LJZA uzskata, ka valsts budžetā būtu nepieciešams paredzēt aptuveni 2,5 miljonus eiro gadā šīs programmas turpināšanai.
4. Pašreizējā situācija liecina, ka tiek virzīts jauns darba samaksas modelis, kas paredz pilnas slodzes nodarbinātību akadēmiskajam personālam. Tomēr šī modeļa aprēķinos izmantotie dati ir balstīti uz nepilnas slodzes nodarbinātības informāciju, kas pārrēķināta uz pilnu slodzi. Turklāt Individuālās attīstības plāns (IAP) paredz arī darba samaksas pieaugumu. Rezultātā aprēķini rāda, ka 2026. gadā zinātniskajam asistentam (P1) vidēji paredzēts atalgojums 3538 EUR bruto mēnesī (~21 EUR/h) par pilnu slodzi. Ņemot vērā, ka ir 2025. gads, šāda prognoze LJZA ieskatā ir pārāk optimistiska, īpaši, salīdzinot ar faktisko situāciju darba tirgū, ko ilustrē arī aktuālās vakances Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (NZDIS). Ņemot vērā iepriekš minēto, LJZA izsaka priekšlikumu: konceptuālā ziņojuma ietvaros pārskatīt izmantoto datu avotus un metodoloģiju, lai aprēķini atspoguļotu reprezentatīvāku ainu. Piemēram, aprēķinos varētu iekļaut tikai tāda akadēmiskā personāla datus, kuri nodarbināti vismaz 0,75 vai pilnā slodzē augstākās izglītības iestādēs, tādējādi samazinot datu kropļojumu un nodrošinot precīzāku bāzi finansējuma vajadzību modelēšanai.
5. LJZA uzskata, ka jaunā modeļa ietvaros jaunajiem Emeritus profesoriem nepieciešams pārtraukt izmaksāt ikmēneša Emeritus stipendijas (nodaļa 2.10 Emeritus statuss). Šādu izmaksu finansiālais apjoms nav pamatojams esošajos demogrāfiskajos un ekonomiskajos apstākļos. Mudinām izmantot šo finansējumu Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības modernizācijai un citu pamatfunkciju nodrošināšanai.
Priekšlikumi par akadēmiskajiem amatiem:
6. LJZA aicina konceptuālajā ziņojumā iekļaut skaidri formulētu apņemšanos izveidot caurspīdīgu un vienotu akadēmisko amatu iecelšanas kārtību, kas aizstāj formālas vēlēšanas ar kvalitatīvu, atklātu atlases procedūru, nodrošina saskaņotību ar normatīvajiem aktiem un stiprina akadēmiskā personāla darba drošību, pārskatāmību un uzticēšanos sistēmai.
7. LJZA iebilst pret 4. tabulā pie “Augsti kvalificēts akadēmiskais personāls” (P3) un “Vadošais akadēmiskais personāls” (P4) ietverto prasību - pieredze mācīt visos augstākās izglītības posmos. Ierosinām tekstā “ir docēšanas pieredze visos augstākās izglītības līmeņos" aizstāt ar "ir docēšanas pieredze vismaz vienā augstākās izglītības līmenī”. Mēs uzskatām, ka docēšana visos augstākās izglītības līmeņos nav augsti kvalificēta akadēmiskā personāla līmeņa rādītājs.
8. Personai ar doktora grādu vajadzētu būt iespējai arī darboties lektora pozīcijā (piemēram, 2. un 10. tabula). Situācijā, kad personai nav nodoma turpināt akadēmisko karjeru (nevēlas iet tenūras gaitu), nenozīmē, ka būtu jāierobežo personas darbībai kā lektoram/-ei. Līdzīgi apsvērumi ir situācijai, kad studiju kursa īstenošanai tiek piesaistīts industrijā strādājošs profesionālis ar/bez doktora grāda.
Priekšlikumi par ģimenes apstākļiem akadēmiskajā karjerā:
9. Aicinām papildināt sadaļu 2.12.2 “Zinātniskās darbības bāzes finansējums” ar skaidru nostādni, ka akadēmiskajām un zinātniskajām institūcijām ir jānodrošina atbalsta mehānismi personām, kuras atgriežas darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma. Ja nav iespējams nodrošināt tūlītēju iesaisti projektos, institūcijām jābūt pienākumam izstrādāt pārējas aktivitātes vai pārejas programmas, piemēram, iesaisti pilotprojektos, mentoringā vai akadēmiskajā atvaļinājumā ar definētiem attīstības mērķiem. Būtiski ņemt vērā, ka spēkā stājušies normatīvi, kas paredz nenododamo bērna kopšanas atvaļinājuma daļu (https://lvportals.lv/skaidrojumi/359825).
10. Attiecībā uz Akadēmiskās karjeras pārtraukumu LJZA vērš uzmanību, ka šajā sadaļā minēta novērtēšanas kritēriju mazināšana, taču nav atrunāti termiņi kādos tiek veikta novērtēšana. Nepieciešams papildināt ar tenūras posma izvērtēšanas termiņa pagarinājuma iespējām. Ja termiņi paliek nemainīgi, tad pastāv risks veidoties situācijai, kurā tenūras posma izvērtējums sakrīt ar bērnu kopšanas atvaļinājumu, kas var radīt būtisku ietekmi uz cilvēka karjeras attīstību. Ja termiņus paredzēts noteikt Ministru Kabineta noteikumos, tad LJZA atsauc savu komentāru.
Piedāvātā redakcija
-