Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par atbilstošāko regulējumu administratīvajās teritorijās pie Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas” (turpmāk – informatīvais ziņojums) un tam pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts (turpmāk – protokollēmuma projekts) un par tiem izsakām šādu iebildumu –
Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” (turpmāk – likums) 4. panta pirmā daļa noteic, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Atbilstoši likuma 4. panta pirmajai daļai ārkārtējās situācijas laikā Ministru kabinetam ir tiesības ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām piešķirtās/piemītošās tiesības un brīvības vai uzlikt tām iepriekš neīstenotus papildu pienākumus. Šāda likumā paredzētā regulējuma mērķis ir dot iespēju Ministru kabinetam ātri reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām un operatīvi tās novērst, ja ar esošajiem līdzekļiem valsts apdraudējumu novērst nav iespējams. Kā papildu mērķi šeit var norādīt arī ārkārtējo situāciju izraisījušo cēloņu un seku novēršanu, lai valsts pārvalde un sabiedrība turpmāk darbotos esošo kompetenču ietvaros. Ārkārtējā situācija uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas tika izsludināta 2021. gada 10. augustā, kad tika pieņemts Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, un kopš tā laika vairākkārt ir ticis pagarināts. Tieslietu ministrija saistībā ar šādu Iekšlietu ministrijas rīcību ir izteikusi iebildumus, ka ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu tiek atlikts problēmas tiesisks risinājums pēc būtības.
Informatīvais ziņojums un protokollēmuma projekts, kas ir sagatavoti saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra sēdē (protokols Nr.55, 35.§, 6. punkts), doto uzdevumu pēc Tieslietu ministrijas iebildumu izskatīšanas šajā sēdē, faktiski paredz esošās situācijas saglabāšanu, kad Ministru kabinets turpina pagarināt ārkārtējo situāciju un arī likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” paredzēts virzīt parastā kārtībā, jo likumprojektam “nepieciešama plaša un kvalitatīva diskusija ar kompetentajām iestādēm un sabiedrības pārstāvjiem”. Tieslietu ministrija nepiekrīt šādam protokollēmuma projekta 2. un 3. punktā norādītajam turpmākajam risinājuma variantam un vēlas norādīt, ka, sagatavojot informatīvo ziņojumu un protokollēmuma projektu, tā autori nav ņēmuši vērā Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra sēdē, kā arī Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 2022. gada 30. novembrī sēdē, kad tika skatīts Ministru kabineta lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, izteiktās Ministru kabineta locekļu un deputātu atziņas par esošās problēmas tiesisku risinājumu.
Tieslietu ministrija vēlas norādīt, ka ārkārtējā situācija ir valstī noteikts tiesisks stāvoklis. Attiecīgi arī informatīvajā ziņojumā būtu jāsniedz izvērsta informācija par tiesisko situāciju ārkārtējās situācijas laikā. Piemēram, Tieslietu ministrija tika iesaistīta atbalsta sniegšanā dažādos administratīvajos procesos, tai skaitā tiesvedībās. Mūsu ieskatā informatīvajā ziņojumā būtu jāatspoguļo administratīvās tiesvedības procesos konstatētās valsts pārvaldes pozitīvās un negatīvās darbības un arī starptautiskās tiesvedības riski. Tāpat arī informatīvajā ziņojumā netiek sniegta nekāda informācija par to, kādi administratīvi pārkāpumi vai noziedzīgi nodarījumi ir konstatēti saistībā ar izsludināto ārkārtējo situāciju.
Tieslietu ministrija nobeigumā vēlas norādīt, ka šāda veida informatīvajā ziņojumā būtiski ir atspoguļot robežas apsardzībai nepieciešamo resursu piesaistes problemātiku, jo īpaši, valsts pārvaldes darbības nodrošināšanai nepieciešamo un piešķirto finansējumu. Tieslietu ministrijas ieskatā visa norādītā informācija ļautu efektīvāk risināt ar ārkārtējo situāciju saistītās problēmas.
 

-